"Rīga "pikējošā lidojumā""
"Ņezavisimaja gazeta"
— 2000.05.04.
Vaira Vīķe–Freiberga paziņoja par Maskavas agresīvajiem plāniem attiecībā uz Baltijas valstīm.
Šim paziņojumam par pamatu, pēc Freibergas domām, ir dažu Krievijas politiķu agresīvie paziņojumi, un tas ir ieguvis pietiekami lielu starptautisku rezonansi, ko Rīga, protams, nevēlējās.
Acīmredzot tieši tā var izskaidrot to, ka savas valsts prezidentes izteikumus pēc neilga laika nācās komentēt ārlietu ministram Indulim Bērziņam, lai piešķirtu tiem daudz nevainīgāku izteiksmi. Viņa komentārs izskanēja, maigi izsakoties, neveikli. Pēc ministra vārdiem, prezidente tikai vēlējās atzīmēt, ka "Latvija savā būtībā un pēc vērtībām ir Eiropas valsts, ka valsts sevi uztver kā Eiropas daļu, bet nākotnē — kā ES daļu. ES Latvijai nesaistās tikai ar labklājību, bet kopā ar NATO zināmā mērā varētu būt kā drošības modelis".
Daži Krievijas un Latvijas attiecību novērotāji un pētnieki uzskata Latvijas prezidentes izteikumus par pārteikšanos, neveiksmīgu frāzi, kas izsprukusi ātrās dusmās.
Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka antikrieviska noskaņojuma kurināšanas Latvijā un antilatviska noskaņojuma kurināšanas Krievijā histērija, kuru valsts vadītājiem būtu jāsavalda draudzīgu attiecību vārdā, dotajā situācijā no Latvijas puses netiek novērota. … Freibergas izteikums spēlē negatīvu lomu, palielinot plaisu divu valstu attiecībās, kas pārvērtusies par bezdibeni, ko pārvarēt kļūst arvien grūtāk un mokošāk pēc katra Latvijas izlēciena. Starp citu, paziņojums, ka, it kā "aiz mums stāv NATO un ES", ir acīmredzama šo organizāciju nostādīšana pret Krieviju, ko var uztvert arī kā kūdīšanu uz Krievijas — Latvijas konfrontācijas izplatīšanu Eiropas un pasaules mērogā.
Uzveļot mūsdienu Krievijas sabiedrībai visu savu apvainojumu par piecdesmit gadu ilgo "Krievijas okupāciju", oficiālā Rīga ir izvēlējusies strupceļu savu attiecību formēšanā ar Maskavu. Krievijā vārdu "okupācija" uztver tikai kontekstā ar vārdu "Vācijas" un nekad arī nebūs savādāk.
Rodas priekšstats, ka visi šie izlēcieni ir izskaidrojami ar nesen radušos Latvijas valdības krīzi, un nevēlēšanos zaudēt vadību, demonstrējot asu kursu attiecībās ar savu austrumu kaimiņu.
Viktors Sokolovs