Par Sabiedrības integrācijas fondu

Aizvadītajā trešdienā, 12. decembrī, Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) jaunajās telpās Lāčplēša ielā 27 notika pirmā šī fonda padomes un sekretariāta rīkotā preses konference. To ievadīja SIF padomes priekšsēdētāja Ramona Umblija, piedalījās arī sekretariāta direktors Nils Sakss un trīs padomes atbalstīto projektu koordinatori — Irina Viņņika, Sandra Dzelme un Aivars Lācis.

Šā gada 1. novembrī Sabiedrības integrācijas padomes sēdē izskatīja jautājumu par prioritāšu un kritēriju noteikšanu, pēc kuriem tiktu finansiāli atbalstīti valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” ietvertie projekti. Kā uzsvēra R. Umblija, projektu izvērtēšanai noteikti šādi pamatkritēriji : projekta mērķim un uzdevumiem jāatbilst Ministru kabinetā apstiprinātās valsts programmas pamatnostādnēm; projekta mērķauditorijai ir jābūt iespējami plašai, skarot lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju; projektam jābūt iekļautam valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” A (iesāktie projekti) vai B (plānotie projekti) sadaļā; projekta īstenošanas rezultātā tiktu skarti valsts programmas vairākās sadaļās noteiktie mērķi un uzdevumi. Pēc Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta apkopotās un SIF iesniegtās informācijas šajā gadā finansiālais atbalsts tika lūgts 60 dažādiem valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” iekļautajiem projektiem. Kā tika informēti žurnālisti, no minētajiem 60 projektiem fonda padome nolēma piešķirt finansējumu 21 projektam, bet atklātam konkursam, kura pamatmērķis ir nodrošināt latviešu valodas mācības personām, kas vēlas naturalizēties, ir paredzēts finansējums Ls 20 000. Nepieciešamā summa visu 60 projektu īstenošanai ir Ls 1 830 901, bet no 2001. gadā paredzētajiem līdzekļiem projektu finansiālai atbalstīšanai tiks izlietoti Ls 126 845.

SIF padomes priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kuriem tiek izvēlēti atbalstāmie projekti, ir projektu rezultātu konkrētums, kas aptver vairākas nozares, kā arī tas, vai tajā ir reģioni, uz ko tiek likts lielākais uzsvars. Šogad fonda atbalstītos projektus var iedalīt divās grupās— sociālās integrācijas projekti (aptuveni 54 procenti) un etniskās integrācijas projekti, kas savukārt dalās trijās apakšgrupās: valodas projektos (74 procenti), kultūras — 22 procenti un cita veida projektos ar aptuveni četriem procentiem.

Arī kultūras projekti tiek sadalīti vēl divās grupās — 90 procentus aizņem mazākumtautību kultūru veicinošie projekti un 10 procentus — mazākumtautību iepazīstināšana ar latviešu kultūru. Starp citu, SIF padomes locekļi nebalso pret projektiem, tāpēc neatbalstīto projektu autoriem pēc viņu vēlmes būs iespējams šos projektus iesniegt atkārtoti. R. Umblija piebilda, ka šoreiz maz projektu iesniegušas nevalstiskās un sabiedriskās organizācijas, tāpēc viens no fonda uzdevumiem jau tuvākajā nākotnē būšot mācīt tām projektu izstrādāšanu, lai dotu iespēju vadīt šos projektus. N. Sakss savukārt teica: ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju, ka šogad piešķirtie, bet pilnībā neizlietotie līdzekļi projektu īstenošanai neies zudumā, tos varēs izmantot arī nākamajā gadā.

Projekta “Mazākumtautību bērnu un jauniešu festivāls “Zelta kamoliņš “ Zemgalē” koordinatore Irina Viņņika izteica savas domas par mazākumtautību bērnu integrāciju sabiedrībā un arī tautu nacionālās kultūras identitātes saglabāšanas iespējām. Viņa pastāstīja par pēdējos gados krāto pieredzi dažādu etnisko grupu festivāla “Zelta sietiņš” rīkošanā vairākās Latvijas pilsētās, kur piedalījušies viesi arī no Maskavas, Sanktpēterburgas un vēl citām vietām.

No šogad atbalstītajiem lielākajiem projektiem ir Latvijas Neredzīgo biedrības iesniegtais “Bibliotēku pakalpojumu pieejamība neredzīgiem un vājredzīgiem iedzīvotājiem”, kuram piešķirti 30 000 latu. Par tā īstenošanu pastāstīja šī projekta koordinētājs A. Lācis. Otrs lielākais projekts ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja projekts “Panāksim pretī”, tas nodrošinās muzeja pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šim projektam arī piešķirts 30 000 latu. Lai gan viens no finansiāli mazākajiem, taču ne mazāk nozīmīgiem, kā izskanēja preses konferencē, ir projekts “Skolēnu apmaiņas programma starp Latvijas mazākumtautību skolām Rīgā un Latvijas skolām Latvijas novados”. Šī projekta koordinatore Sandra Dzelme sīkāk pastāstīja par šo Rīgas Klasiskās ģimnāzijas izstrādātā projekta īstenošanas gaitu un mērķiem.

Pēc tam žurnālisti saņēma atbildes uz jautājumiem par valsts un starptautisko PHARE programmas finansējumu sabiedrības integrācijai, kā arī citu problēmu risinājumu.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore