Saeimā:

2001. gada 13. decembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. (Reģ.nr.1112) (dok.nr.3886; nr.3886A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1113) (dok.nr.3887; nr.3887A) Deputāti Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Golubovs, Boriss Rastopirkins, Martijans Bekasovs, Pāvels Maksimovs, Oļegs Tolmačovs, Oļegs Deņisovs

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

3. Deputātam Imantam Stirānam

(dok.nr.3906)

4. 1. Lēmuma projekts “Par Kārļa Rācenāja atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3904) Juridiskā komisija

2. Alternatīvais lēmuma projekts “Par Kārļa Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3905) Juridiskā komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

5. 1. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1099) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3856; nr.3856B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

6. 2. Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. (Reģ.nr.1100) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3857; nr.3857B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

7. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.1101) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3858; nr.3858B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

8. 4. Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. (Reģ.nr.1102) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3859; nr.3859B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

9. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.1103) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3860; nr.3860B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

10. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ.nr.807) (3. lasījums) (dok.nr.3842B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

11. 7. Likumprojekts “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. (Reģ.nr.642) (3. lasījums) (dok.nr.3889) Sociālo un darba lietu komisija

12. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1021) (3. lasījums) (dok.nr.3891) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

13. 9. Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”. (Reģ.nr.906) (3. lasījums) (dok.nr.3893) Sociālo un darba lietu komisija

14. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ.nr.1001) (3. lasījums) (dok.nr.3896) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. 11. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.1003) (3. lasījums) (dok.nr.3901) Aizsardzības un iekšlietu komisija

16. 12. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. (Reģ.nr.954) (2. lasījums) (dok.nr.3366; nr.3897) Ārlietu komisija

17. 13. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.977) (2. lasījums) (dok.nr.3403; nr.3898) Ārlietu komisija

18. 14. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem”. (Reģ.nr.955) (2. lasījums) (dok.nr.3367; nr.3899) Ārlietu komisija

19. 15. Likumprojekts “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. (Reģ.nr.1035) (2. lasījums) (dok.nr.3595; nr.3900) Ārlietu komisija

20. 16. Likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3834; nr.3884) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 17. Likumprojekts “Patvēruma likums”. (Reģ.nr.963) (2. lasījums) (dok.nr.3382; nr.3892) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

22. 18. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.873) (2. lasījums) (dok.nr.3018; nr.3894) Aizsardzības un iekšlietu komisija

23. 19. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.869) (2. lasījums) (dok.nr.3014; nr.3895) Aizsardzības un iekšlietu komisija

24. 20. Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.959) (iekļauts likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Reģ.nr.1006). (2. lasījums) (dok.nr.3374; nr.3902) Aizsardzības un iekšlietu komisija

25. 21. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1091) (1. lasījums) (dok.nr.3837; nr.3903) Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 13.decembra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš lūdz atlikt likumprojekta “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” izskatīšanu trešajā lasījumā līdz nākamā gada 24.janvārim. Vai ir iebildes? Nav.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un atcelt darba kārtības 15.punkta likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu. Nav iebildes.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai ir iebildes? Nav.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā Saeimas lēmuma projektu “Par Eināra Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”. Lūdzu balsošanas režīmu! Tā kā viens deputāts cēla iebildumus, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 14. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā deputāta Andreja Panteļējeva iesniegumu “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu”. Priekšlikums iekļaut šo iesniegumu pēc 3. darba kārtības punkta.

Tāpat ir saņemti arī divu deputātu Silvijas Dreimanes un deputātes Ingrīdas Ūdres iesniegumi ar lūgumu piešķirt viņām bezalgas atvaļinājumu 13.decembrī. Priekšlikums arī šos iesniegumus izskatīt sadaļā par atvaļinājumu piešķiršanu. Nav iebildes?

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības 10.jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina, Bekasova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es vēlos paskaidrot, kāpēc mēs piedāvājam izdarīt grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Likuma pašreizējā redakcija paredz, ka, ja dzīvojamā māja vienlaikus atrodas uz zemes, kuras daļa tika denacionalizēta, bet otra daļa pieder pašvaldībai, tad mājas īrnieki var privatizēt tikai ēku un nevar privatizēt pašvaldībai piederošo zemes daļu zem mājas. Tādējādi rodas absurda situācija no īpašuma tiesību viedokļa, ka ēka pieder dzīvokļu īpašniekiem, daļa no zemes zem mājas kādai fiziskai vai juridiskai personai, bet atlikusī zemes daļa — pašvaldībai vai valstij. Vienīgais, ko pašvaldība var izdarīt, var iznomāt šo zemi ēkas īpašniekiem, bet tas sadārdzinās dzīvojamās mājas uzturēšanu.

Tāpēc mēs piedāvājam dzīvojamo māju īpašniekiem dot iespēju privatizēt pašvaldības zemes daļu zem ēkas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 8, atturas — 38. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatām deputātu iesniegumus par bezalgas atvaļinājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu!

Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šī gada 13.decembrī deputātam Imantam Stirānam. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šī gada 13.decembrī deputātam Andrejam Panteļējevam. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 13.decembrī deputātei Silvijai Dreimanei. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šī gada 13.decembrī deputātei Ingrīdai Ūdrei. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Kārļa Rācenāja atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi divus lēmuma projektus, jo tā ir saskārusies savā darbībā pirmo reizi ar precedentu, ka tieslietu ministre ir izmantojusi savas tiesības un iesniegusi lūgumu par Kārļa Rācenāja atbrīvošanu no tiesneša amata, un dažas dienas vēlāk ir saņemts Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikums atcelt minēto tiesnesi no amata.

Juridiskajai komisijai bija iespēja uzklausīt gan Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju, gan Tieslietu ministrijas pārstāvi, gan arī konkrēto tiesnesi un viņa paskaidrojumus. Komisijā domas dalījās līdzīgi. Tātad par pirmo bija 4 deputāti, par otro — 3 aizklātā balsojumā. Līdz ar to principā šis deputātu aizklātais balsojums, kas būs tagad, izšķirs, vai tiesnesis Kārlis Rācenājs tiks atbrīvots no tiesneša amata, tātad, vai tiks apstiprināts tieslietu ministres lūgums, vai arī deputāti akceptēs alternatīvo projektu un tiesnesis Kārlis Rācenājs tiks atcelts no amata saskaņā ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Atbrīvot Kārli Rācenāju no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās”. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 3, atturas — 59. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Kārļa Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”, alternatīvo lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Kā jau minēju, godātie deputāti, tātad šis ir alternatīvais lēmuma projekts, un šis projekts ir veidots saskaņā ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo lēmuma projektu “Par Kārļa Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar Saeimas dokumentu 3915, kur ir pievienota vēstule, kura ir adresēta Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, Rīgā, 2001.gada 30.novembrī, un Repšes kungs ir izteicis piektajā rindkopā pēdējā teikumā savu vēlmi: “Lūdzu godāto Saeimu atbrīvot mani no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem.” Tā kā Latvijas Bankas likums nosaka, ka Saeimai ir jābalso par Latvijas Bankas prezidenta atbrīvojumu, tad ir sagatavots arī Saeimas lēmuma projekts: “Atbrīvot Einaru Repši no Latvijas Bankas prezidenta amata pēc paša vēlēšanās.” Un lēmums stājas spēkā 2001.gada 21.decembrī. Mums ir jābalso par Repšes atbrīvošanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, es arī atbalstu Einara Repšes vēlmi aiziet no Latvijas Bankas prezidenta amata. Tikai pārdomas izsauc šis viņa iesniegtais dokuments, ko viņš ir adresējis Saeimas priekšsēdētājam. Un pārdomas izsauc šajā sakarībā. Šis pamatojums jeb iesniegums no Repšes kunga vērsts uz to, ka sengaidītā tautas labklājība Latvijā šādos apstākļos nav sasniedzama. Nu un šajā sakarībā tomēr pasaules centrālo banku prakse rāda, ka jebkurā gadījumā vai pie jebkuras izpildvaras centrālā banka vienmēr arī piedalās tautsaimniecības kopējo politisko, saimniecisko procesu risināšanā. Tomēr var teikt, ka šajā dokumentā pamatojumā nekas nav minēts šajā ziņā, ko tad Latvijas Banka ir šajā periodā darījusi, kā ietekmējusi šo nelabvēlīgo situāciju, kāda tiek konstatēta šajā dokumentā šodien. Nu un mans viedoklis un daudzu no Latvijas sabiedrības viedoklis ir tāds, ka tomēr diemžēl Latvijas Banka ir pārāk maz rūpju veltījusi Latvijas saimnieciskās dzīves atdzīvināšanai. Latvijas Bankai jārūpējas ne tikai par makroekonomisko stabilitāti, kas, protams, ir jebkuras valsts Centrālās bankas pirmais uzdevums, bet vienlaikus jārūpējas arī par mikroekonomisko attīstību. Šis fakts, ka Latvijā centrālā banka pagājušajos gados nav pietiekami rūpējusies par mikroekonomisko attīstību, uzņēmējdarbības nosacījumu labvēlīgāku veidošanu, īsti neatbilst pasaules praksei. Un šajā sakarībā būtu bijis korekti, ja savā pamatojumā parādītu, ka Latvijas Banka ir darījusi visu, it kā pēdējā rindkopā, bet nekas, nekādi plankumiņi nav bijuši.

Un šajā sakarībā es gribu pievest tikai dažus piemērus: saprotams, jebkurām valstīm, kas atraisījās no lielās PSRS, bija pāreja uz savām nacionālajām valūtām un naudas maiņa no rubļa uz savu nacionālo valūtu. Kā mēs zinām, toreiz šī maiņa notika 200 rubļi pret 1 latu. Bet nevajag mums arī aizvērt acis, un šajā gadījumā arī Latvijas Bankas loma šeit bija ļoti liela, kā pareizi mēs šo apmaiņu veicam.

Es minēšu vienu piemēru. Ja šodien mēs iegādājamies, teiksim, vārdnīcu, vācu–latviešu vārdnīcu, ko izdevusi izdevniecība jeb firma, kā mēs teiktu, “Avots”, un kurš ir trešais pārstrādātais izdevums, tad tagad tā maksā 16 latus un 80 santīmus. Šī pati vārdnīca ar 52 000 vārdu tulkojumiem 1991.gadā maksāja 4 rubļus. Tātad mēs vienā gadījumā pieņemam, ka viens rublis bija vērts pie apmaiņas 5 santīmiem, šajā gadījumā iznāk, ka 1 rublis ir vērts 4,2 latiem. Tādēļ jābūt objektīviem, novērtējot inflācijas procesu, cenu dinamiku un tā tālāk. Arī lieki teikt, ka centrālā banka drusku savas neizdarības dēļ bija vainojama arī pie divām nopietnām banku krīzēm Latvijā.

Arī pēdējais moments, ka ļoti straujā tempā tika injicēti līdzekļi Pirmās komercbankas atdzīvināšanā, un šie līdzekļi ir tādā veidā vairāk nekā 10 miljoni šim nolūkam novirzīti no Latvijas Bankas.

Nu, un es gribētu vēl jautāt, par ko mēs vairākkārt esam runājuši, kāpēc gan Latvijas komercbankās relatīvi kredītprocents ir augstāks nekā abās kaimiņvalstīs?

Gribu pacelt vēl pēdējo momentu, kāpēc Latvijas Banka tā dziļi varbūt nepiestrādā pie jautājuma, kā tad mēs ieiesim Eiropas Savienībā, kāda ir mūsu taktika un stratēģija pa gadiem, līdz 2006.gadam tuvojoties eiro naudas vienībai? Un es domāju, ka šeit mēs atkal atpaliekam no kaimiņiem, kur šis process jau ir ļoti nopietni padarīts un piesaista eiro jau praktiski arī Lietuvā, ar 1.februāri nākamajā gadā tas notiek. Tā ka ir virkne jautājumu, kuri ir ar zināmu negatīvu nokrāsu, kurus Latvijas centrālā banka varēja realizēt labāk, lai tautsaimniecībai būtu labāk.

Galu galā arī apmaiņa tajos gados, kas bija, sagrāva daudzu pieticīgo noguldītāju rubļu noguldījumus, un šeit, kā zināms, viena otra kaimiņvalsts cenšas šo jautājumu kompensēt par tālaika varbūt neprecīzo apmaiņas kursu. Tāpēc, ja būtu godīgi un taisnīgi, tad Latvijas Bankas prezidentam savā pamatojumā gan bija jāsaka ne tikai plusi, bet bija objektīvi jānovērtē savas institūcijas darbība, un teikt arī par tiem mīnusiem, plankumiem, kas nevar būt vienaldzīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam, Latvijas sabiedrībai.

Tā ka vēlreiz es saku, ka es piekrītu šim, bet, ja Latvijas Bankas prezidents nākamos soļos sevi deklarē arī kā labējas partijas pārstāvis, un līdz šim ir bijušas labējās partijas, tad prasītos arī zināmas ieskices, kā tad domā turpmāk, un novēlēt nākamajam Latvijas Bankas prezidentam precīzus soļus turpmākajos gados par Latvijas Bankas politiku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir apsveicama Einara Repšes vēlme un izšķiršanās beidzot pielikt punktu garajām diskusijām un aktīvi piedalīties mūsu valsts politikas veidošanā. Šajā gadījumā es gribētu atbalstīt šo viņa vēlmi un gribētu novēlēt, lai viņam tur labi veicas. Un gribu uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka divi sociāldemokrāti uzstājas par šo te problēmu, mūs neuztrauc Einara Repšes iespējamā ienākšana politikā. Tieši otrādi, es vienmēr priecājos, ja politikā parādās spēcīgas personības.

Bet kas mani neapmierina šajā gadījumā. Mani neapmierina tas, cik vieglprātīgi parlaments pieņem lēmumus par to, ka kāds cilvēks iesniedz atlūgumu par aiziešanu no darba. Un tā vietā, lai notiktu nopietnas debates no šīs parlamenta tribīnes, kur Latvijas Bankas prezidents tādā gadījumā atskaitītos par desmit gadiem, kurus viņš ir pavadījis Latvijas Bankas prezidenta amatā, kas tad ir izdarīts labs, kādas ir bijušas kļūdas, kāda tad ir bijusi Latvijas Bankas vieta un loma pazudušo naudas vagonu lietā, kāda ir viņa vieta un loma Latvijas Bankas saistībā ar komercbanku krīzi 1994., 1995.gadā. Kur tad bija Latvijas Bankas uzraudzība? Šīs diskusijas nav. Mēs esam saņēmuši vienu politisku dokumentu, kur viss ir kritizēts, ka viss ir slikts. Bet jautājums: ko tad ir darījis viens no mūsu valsts augstākajiem ierēdņiem, lai kaut ko labotu? Un tieši tāpēc es ļoti gribētu, lai šodien tomēr mēs neizskatītu šo jautājumu, bet parlamentā ierastos Latvijas Bankas prezidents un sniegtu atskaiti par Latvijas Bankas prezidenta amatā pavadīto laiku. Un šajā atskaitē būtu analīze, kas ir izdarīts gan labs, gan slikts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tas ir gandrīz vai latviskā garā — nekad nepateikt cilvēkiem paldies par viņu darbu tajā brīdī, kad viņi maina savu profesiju, atcerēties tikai slikto.

Es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta Einara Repšes iesniegums par atkāpšanos. Es uzskatu, ka mēs varam dažādi vērtēt viņa turpmāko politisko darbību. Tas ir viņa daļā. Kas attiecas par viņa darbību bankā, es nepiekrītu deputāta Kalniņa un deputāta Ādamsona vērtējumiem. Ja nu tādus par vērtējumiem var nosaukt. Es uzskatu, ka tomēr Einara Repšes nopelns Latvijas valsts nacionālās valūtas stabilizācijā ir nenoliedzams. Protams, iedibinot šo valūtu, viņš nebija viens, kas to darīja. To darīja naudas komisija, ko tajā laikā apstiprināja parlaments triju cilvēku sastāvā. Taču es uzskatu, ka arī, neskatoties uz tām divām krīzēm, kuras bija spiesta pārvarēt Latvijas Banka, pamatā savu funkciju pirmajos desmit gados tā ir veikusi. Un tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu pateikties viņam par darbu bankā un atbrīvot viņu no amata. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Neapšaubāmi, latviešu tautai ir paruna — ar varu mīļš nekļūsi. Un, ja jau Einars Repše grib iet prom no sava darba, tad šāda te vēlme ir jāatbalsta un par to it kā nebūtu ko strīdēties.

Bet tanī pašā laikā es gribētu nedaudz pieskarties tādam jautājumam, ko sauc par attieksmi. Paņemiet, lūdzu, iesniegumu, ko Einars Repše ir iesniedzis Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Vai tas ir augstas amatpersonas cienīgi sastādīts dokuments? Paņemiet, lūdzu, un apskatieties, jums visiem tas ir!

Pirmkārt, it kā būtu ļoti vēlams, lai Latvijas Bankas prezidents šādu iesniegumu rakstītu uz veidlapas.

Otrkārt, paraksti, vai nu Repšes kungam raksturs mainās no dienas uz dienu. Paņemiet kādu Latvijas naudaszīmi katram jums tā ir... salīdziniet parakstu uz naudaszīmes ar to parakstu, kas ir šeit. Nu, tas arī liecina, ka kaut kā pavirši ir parakstīts dokuments, formāli.

Tālāk. Tālāk saturs. Šī dokumenta saturs — tā būtu aģitācijas runa kādā priekšvēlēšanu sanāksmē, un tā nav oficiālas amatpersonas cienīga attieksme pret nopietnu dokumentu. Šajā dokumentā varbūt var ar mokām sameklēt vienu teikumu, kas atbilst dokumenta saturam: “Tādēļ lūdzu godāto Saeimu atbrīvot mani no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem.” Godīgi sakot, iemesli it kā būtu tādi, par kuriem vajadzētu runāt visus tos iepriekšējos darba gadus, jo es galīgi nevaru piekrist, ka Latvijas Bankas prezidents ir atrauts no saimnieciskās dzīves valstī, ka viņš nekā nezina, ka viņam desmit gadi ir jāmokās un tad pēc tam ir kaut kas jāpasludina.

Tā kā, redziet, Einars Repše līdz šim bija neskarts, atsevišķi no politiķiem atradās... tika iekļauts visos aptaujas dažādos variantos. Un es domāju, ja Einara Repšes vietā kopā ar politiķiem tur būtu tautā pazīstami cilvēki, ļoti cienījami cilvēki kā Imants Ziedonis vai Māra Zālīte, starp mums, politiķiem, viņi arī būtu tikpat augstu un varbūt vēl augstāk tajā tabulā. Lūk!

Tātad speciāli siltumnīcā radīts stāds, kurš pasaka, ka viss ir šausmīgi briesmīgi Latvijas valstī, desmit gadus nav par to uztraucies un tagad šādu te dokumentu uzraksta. Es vienkārši domāju tā: nu, labi, nāk iekšā jauns kolēģis, bet es gribētu tikai atgādināt arī jums, Godmaņa kungs, ir spēles noteikumi starp cilvēkiem, ir spēles noteikumi. Un spēles noteikumiem politiķiem jābūt vairāk vai mazāk vienādiem, prasības ir jāuzstāda visiem apmēram vienādas, un arī atbildībai ir jābūt vairāk vai mazāk vienādai. Un žēl, ka mēs negribam par šo jautājuma pusi runāt. Tik svarīgs amats kā valsts bankas prezidents, kurā ievēlē uz pietiekami ilgu laiku, tiek pamests gandrīz divus gadus pirms pilnvaru izbeigšanās. Vai tas nav jautājums, par kuru būtu jādomā? Es atceros, kā Einars Repše apstaigāja visas mūsu komisijas, visas frakcijas, aicinādams viņu atbalstīt. Un tas nemaz nebija tik sen. Pavisam neilgs laiks ir pagājis. Tagad.... tagad šī aiziešana prom ar tik kategoriskiem paziņojumiem.

Es nezinu... Tad, kad mēs frakcijā apspriedāmies, tad nebija nekādas runas par tautas grimšanu nabadzībā vai par kaut ko citu. Runa bija tikai viena: “Es vēlos joprojām vadīt Latvijas valsts banku.” Un pamatojumi, kāpēc es to vēlos. Tā kā šeit ne dusmas, ne kādas citas emocijas nekādu lomu nespēlēs, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa deputātu mierīgi nobalsos kaut vai tāpēc vien, lai nedotu argumentus liekām sarunām un liekam uztraukumam, bet tikai mēs reizēm pieejam šādiem jautājumiem pārāk formāli, vairāk nekā formāli. Jo tiešām es labprāt kādreiz paklausītos, kā mēs vērtējam vienas vai otras augstas amatpersonas padarīto vai nepadarīto darbu. Šajā brīdī, godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, es apmēram esmu saskaitījis 20 cilvēkus, kuri runā apmēram tikpat skaļi kā es, un vispārīgi nemaz neinteresējas par tādu jautājumu, kas ir saistīts ar šo te Einara Repšes atbrīvošanu no amata. Un tāpēc es kādu minūti pagaidīšu, kamēr pirmajā rindā beigs runāt, kamēr trešajā rindā beigs runāt un kamēr beigs runāt pie loga. Es vienkārši paklusēšu kādu pusminūti.

Godātie radioklausītāji, paklausieties, cik jauki skan no Saeimas sēžu zāles tāda patīkama murmulēšana tanī brīdī, kad mēs runājam par Einara Repšes atbilstību bankas prezidenta amatam! (Klusē. Dzirdama deputātu sarunāšanās zālē.) Paklausieties kādu pusminūti!

Man ir 15 minūtes laika...

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka jūs varat turpināt, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Paldies! Paldies, kolēģi, ka vismaz nedaudz klusāk palika zālē. Es arī sevišķi daudz netaisījos vairs runāt. Vienkārši es gribēju tikai atgādināt par attieksmi, kādu ir parādījis šis dokuments, par augstas amatpersonas attieksmi pret savu darbu un aiziešanu no sava darba. Un diemžēl arī par mūsu attieksmi par tik svarīgu notikumu: politikā ienāk pietiekami solīds, zinošs konkurents ar visiem plusiem un mīnusiem, un mums ir jāpiedāvā viņam tie paši spēles noteikumi, kādus mēs piedāvājam arī citiem konkurentiem. Nu, katrā ziņā esmu pārliecināts, ka balsojums pa Einara Repšes aiziešanu no amata, protams, būs pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš — otro reizi.

A.Kalniņš (LSDSP). Es tikai tajā sakarā gribu runāt, lai Godmaņa kungs pareizi saprastu, ja viņš nebija ieklausījies, ka mēs neesam pret kopējo pozitīvo novērtējumu Latvijas Bankas darbībā. Bet, ja cilvēks savā iesniegumā būtu uzrakstījis tikai: “Lūdzu mani atbrīvot no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem!” — un nebūtu tam devis izvērstu pamatojumu, šis pamatojums gan nu nav objektīvs, tad mums ir tiesības runāt, cik tas ir bijis tā precīzi un godīgi. Otrkārt, kā jau te tika minēts, šis ir tik svarīgs moments, ka, nu, esošā bankas prezidenta klātbūtne gan būtu bijusi visnotaļ vēlama. Tātad, lai būtu, ka mēs respektējam un viņš respektē tos, kas ir kādreiz viņu ievēlējuši. Un, visbeidzot, es gribu teikt no tīri tehniskā viedokļa, ka mūsu likumdošanā šis jautājums par Latvijas Bankas prezidenta atcelšanu jeb atbrīvošanu nav varbūt pietiekami izvērsti formulēts. Ja mēs paceļam Latvijas Bankas likumu... likums “Par Latvijas Banku”, tad ir 43.pants, kur teikts: “Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.” Un tad: “Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Valsts kontrole.” Tātad, vai mums ir zināms, kāda ir šī komisija, ko Valsts kontrole ir apstiprinājusi, kāda tur ir šī procedūra, par viņu atzinumiem par Latvijas centrālās bankas darbu, un vai viņi ir arī Saeimas rīcībā. Nu tie ir tādi varbūt nezināmi jautājumi. Arī Satversmē šis jautājums nav atrunāts. Tā ka droši vien ne tikai es, bet arī kolēģi mūsu frakcijā balsos par to un neiebildīs, lai apmierinātu viņa iesniegumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es vienmēr esmu teicis, ka Latvija ir brīnumzeme. Mēs neiejaucamies pat savās iekšējās lietās, kā mēs redzam Vēlēšanu likuma sakarā. Un tāda pati sistēma mums ir arī Latvijas centrālajā bankā. Vai jūs varētu iedomāties, godājamie deputāti, situāciju, ka Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju sistēmas prezidents Alans Grīnspens atnāktu uz kongresu un teiktu: “Viss ir sabrucis. Ekonomika ir galīgā grāvī, viss ripo pie velna vecāsmātes, es nospļaujos, atsakos no sava amata un kandidēšu uz nākamo tūri, teiksim, kā jaunais ASV prezidents!” Jūs teiksiet: “Tas nav iespējams!”

Vai jūs varat iedomāties pasaulē valsti, kurā centrālās bankas prezidents atdala sevi no valsts tautsaimniecības kopumā? Varam iedomāties — tā ir Latvija.

Protams, ka Repšes kungs ir jauns cilvēks, viņš ir spējīgs, es arī viņam novēlu panākumus, bet es domāju, ka mēs paši kaut ko esam palaiduši garām, pāris reizes izskatot un ieviešot labojumus likumā “Par Latvijas Banku”, Saeima daudz ko nav paredzējusi, un mēs to ļoti labi redzam, un faktiski, ja Repšes kungs raksta šādus vārdus: “Valstī nav kārtības. Tauta grimst nabadzībā.” Nespēj pat samest 500 000 latu valsts bankas prezidentam”, saprotiet, tad tā nav viņa vaina, bet tā ir deputātu vaina šeit. Ja valstī mēs debatējam par kaut kādiem nožēlojamiem 5000, ja mēs varam mēnešiem runāt par garantijām 2 — 3 miljonu latu vērtībā, tas ir ļoti labi. Tas liecina, ka valstī tiešām ir saasināta reakcija uz dažādiem korupcijas iespējamiem gadījumiem. Un es apsveicu mūsu presi. Bet, ja mūsu valstī var uzbūvēt ēku par 25 miljoniem, neatskaitoties nevienam, tad tomēr kaut kas nav šeit kārtībā, un par to ir atbildīga tikai Latvijas Saeima.

Es domāju, un ar to es arī gribu nobeigt šo īso uzstāšanos, ka, izvērtējot un runājot par nākamo Latvijas Bankas prezidentu, mums tiešām būs jāizvērtē Latvijas Bankas darbība sakarā ar likumu un nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Un mums beidzot būtu jāpasaka šeit skaidri un gaiši, ka Latvijā vairs nebūs tāds Latvijas Bankas prezidents, kurš sevi atraus no Latvijas ekonomikas kopumā. Es ceru, ka jūs mani atbalstīsit un atbrīvosit šeit Latvijas Bankas prezidentu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man kā deputātam, kurš divas reizes ir atbalstījis Einaru Repši Latvijas Bankas prezidenta amatā, šodien ir mazliet neveikli viņa vietā, jo es uzskatu, ka tomēr cilvēkam, kurš aiziet no Valsts Bankas prezidenta amata un turpmāk ir nolēmis sevi ziedot Latvijas valstij un tās sabiedrības labklājības celšanai, tad es domāju, ka vajadzētu vismaz elementāru pieklājību, vismaz izrādot pret tiem deputātiem, kas ir tautas ievēlēti, šeit atnākt tribīnē un vismaz pateikt paldies.

Un, ja mani dzird Einars Repše, tad es viņam diemžēl gribētu pateikt, ka man ir mazliet neērti par šo cilvēku, kuram ir stāja, kurš sevi uzskata par ļoti augstas morāles cilvēku. Es viņam varētu novēlēt un novēlu kā tagad, tā turpmāk veiksmīgu politisko darbību Latvijas valsts un sabiedrības labklājības celšanā. Bet es vēlreiz saku, ka man ir neērti viņa priekšā, jo viņam bija morālas kaut tiesības šeit atnākt, pienākums — atnākt šeit, Saeimas priekšā, nostāties un vismaz pateikties par uzticību, ko mēs viņam dāvājām vairāku gadu garumā Latvijas Bankas prezidenta amatā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, es arī gribētu elementāri redzēt atskaiti par izdarīto, un, ja ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanas gadiem saistās visu šo laiku arī Latvijas Bankas darbība un Repšes kungs ieņem pietiekami nopietnu vietu šajā periodā, tad faktiski domājot par to, kā attīstījās Latvijas valsts, mums jāpadomā, kādā veidā ir strādājusi arī Latvijas Banka. Un līdzatbildība ir tiešākā.

Es gribētu arī pateikt, ka, protams, likumdevēji ir pielaiduši kļūdu. Pielaiduši kļūdu savā laikā, Latvijas Banku pārvēršot par valsti valstī. Viņi neatskaitās nevienam, viņi pieņem likumus paši sev, un tādā veidā, protams, domājot par to, kādā veidā mēs uz priekšu kā likumdevēji pieņemsim savu attieksmi saistībā ar Latvijas Banku, ar tās politiku, mums ir jāskata atkal likums no jauna. Un, ja tas būs jebkurš cits vadītājs, viņam būs jārēķinās, ka viņa saistība ar šo valsti būs daudz izteiktāka un atbildība daudz nopietnāka.

Es piekrītu, ka nopietns, pietiekami nopietns pieteikums bija saistībā ar to valūtas kursu, kurš tika izvēlēts daudzus gadus atpakaļ. Bet es gribētu pateikt, Godmaņa kungs, ja jūs atceraties, tad jūs kā premjerministrs kopā ar daudziem ministriem un pašvaldību vadītājiem vairāku gadu garumā diskutējāt, nepārtraukti diskutējāt, vai šis labākais variants ir pieņemts, vai būs savienotas visas dzīves nozares. Jā, tranzīts, un tas ir jautājums, ka Latvijai ir nolemts, Latvijai ir vienkārši nolemts dzīvot labklājības līmenī, izejot no sava ģeopolitiskā stāvokļa. Līdz ar to attiecībā uz tranzītu ne mazāko pretenziju nav, ka attiecīgā valūta dod iespēju piepildīt valsts budžetu un maksimāli izmantot gan ostas, gan dzelzceļu, gan autostrādes. Un par to bija jautājums. Bet mēs visu laiku tad diskutējām, un jūs sēdējāt galda galā, un mēs vienmēr skatījāmies, bet kā mums bija tajā laikā, dzēšot tos ugunsgrēkus, kuri nepārtraukti nāca saistībā ar ikdienas jautājumu risinājumu tautsaimniecībā. Un tur to atbilžu mums daudzu gadu garumā nebija. Un pašās beigās jūs teicāt: labi, es piekrītu, lai viņš strādā, tā arī var. Tāds bija pēdējais secinājums, bet vairāku gadu garumā mums bija ļoti nopietna diskusija.

Es gribu pateikt, ka pie šī kursa Latvijai patiešām ir garantētas divas nozares. Tas ir tranzīts, un tā ir galvaspilsēta. Arī Rīga vienmēr Eiropas kontekstā ir ieņēmusi nozīmīgu, paliekošu vietu. Līdz ar to uz Rīgu garantēti vienmēr nāk diplomātiskie korpusi, nāk uzņēmēji, nāk investīcijas, un šeit, tai naudai nogulsnējoties un atnākot, protams, Rīgai garantēts uzplaukums. Arī vienmēr. Un šie divi komponenti Latvijas valstij vienmēr ir garantēti, un šeit nevajag īpaši daudz prāta spēju, lai to vienkārši realizētu. Bet, protams, domājot par šo atskaiti, no Repšes kunga es gribētu dzirdēt. Es domāju, tomēr kādā veidā banka līdz ar Ministru kabinetu, līdz ar parlamentu iesaistījās. A kā kompensēt šo spēcīgo valūtu, tās iedarbību importa, eksporta attiecībās? Kā sakārtot, lai eksportu tomēr veicinātu? Kā paskatīties, lai imports nebūtu graujošs un lai tas ienāktu... ja ienāktu, tad tikai tehnoloģiju un mehānismu veidā, nevis tikai varbūt subsidētās lauksaimniecības produkcijas veidā. Protams, gribētos redzēt, kādā veidā sēdētu pie viena apaļā galda nepārtraukti Ministru prezidents un Latvijas Bankas vadītājs.

Kādā veidā mēs sakārtosim savu rūpniecību? Ir rūpniecībai vieta tomēr! Un par šo jautājumu vajadzēja atbildēt. Ir sava vieta zemkopībai. Un jāpadomā ir vēlreiz, kādā veidā to atrisināt. Bija vieta savam tūrismam! Un es gribētu pateikt, ka šīs nozares attiecas uz absolūti visiem mūsu novadiem.

Līdz ar to tas, kas bija uz Rīgu nolemts, tur patiešām tas atrisinājās arī bez īpašas Latvijas Bankas līdzdalības. Bet kādā veidā mums padomāt par tām nozarēm, kas dod kopējo valsts attīstību, no tā Latvijas Banka norobežojās, un no tāda viedokļa, jā, ar vienu citātu —es aizeju politikā, bet viss, ko es darīju līdz šim, bija labi — tā nav atskaite. Un no tāda viedokļa, protams, es gribētu, lai šī atskaite būtu izvērsta, un jebkurā gadījumā tas nāktu par labu visiem nākamajiem Latvijas Bankas vadītājiem, kuri zinātu par kopējo atbildību visā tautsaimniecības spektrā un monetārās politikas klātbūtni attiecīgajā spektrā, un pašas tātad Latvijas Bankas kā tādas vietu un lomu. Domāju, tas gan mums ir nepieciešams, gan arī, ja Latvijas cilvēki zinātu, ko var sagaidīt gan no Ministru kabineta, gan no Latvijas Bankas, tas palīdzētu gan izvērtēt savu personīgo likteni, savu darbību, padomāt par to, vai ir iespēja arī uz priekšu palikt un dzīvot savā novadā, atrast tur darbavietu, vai arī viņiem vienkārši jābrauc uz Rīgu, jo viss koncentrēts uz Rīgu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Ziniet, es neesmu ekonomists, un es nevaru novērtēt Einara Repšes darbību. Tomēr man nav īstas skaidrības bankas “Baltija” lietā, kādēļ tā aizgāja pa burbuli un kādēļ Latvijas Banka Latvijas iedzīvotājus mierināja, ka viss ir ļoti labi. Man īsti nav skaidra vagonu lieta, kādā veidā tapa transportēti tie miljardi Krievijas rubļu un kur tā nauda palika, te Godmanis sēž, varbūt viņš varētu paskaidrot... Un tādēļ es varētu piekrist Ādamsona kungam, ka tiešām tai Repšes atskaitei vajadzēja būt šeit, Saeimā. Bet es vienīgais, Ādamsona kungs, domāju, ka mēs aizkavēsim jauna laikmeta iestāšanos Latvijā, kā solīja Repšes kungs, ka viņš aizies no bankas prezidenta amata, iestāsies jauns laikmets viņa dzīvē un arī Latvijas valsts dzīvē.

Tā ka es domāju, ka nevajadzētu to viņam traucēt, un vajadzētu šodien tomēr atbalstīt, lai viņš iet. Un ļaut Latvijas tautai iecelt kārtējo nācijas glābēju saulītē. Mēs jau zinām, ka mums bija Zīgerists, mums bija Kauls, mums bija Čevers, ir šāds tāds vēl šeit, kas sēž, nu ļausim Latvijas tautai to izdarīt, un tādēļ, kā krievs saka... nu es neatkārtošu to parunu, nu lai iet cilvēki projām. Lai realizē visas mūsu tautas cerības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt, īpaši pozīcijas deputāti! Jūs ļoti labi zinājāt, ka jaunās bankas ēkas celtniecība izmaksās 18 miljonus latu un tas bija viss paziņots, viss bija aprakstīts. Tagad man brīnums izrādās, ka izlietoti 25 miljoni. Nu, ziniet, Latvija tik tiešām ir brīnumu zeme. Es piekrītu Kiršteina kungam, ka naudu izlieto katrs, kā vēlas. Un neviens par to neatbild. Un nav jau brīnums tas, ka “Lattelekom” tiesas lietā mēs kā deputāti nezinām, no kurienes ņem desmitiem miljonu dolāru, atmaksājot advokātu un citus tiesas izdevumus.

Kas attiecas uz Repšes kungu, protams, Latvijas iedzīvotāji būs ļoti “pateicīgi “viņam par pazaudētajiem naudas līdzekļiem, kas bija noguldīti krājbankā Krievijas rubļos vai PSRS rubļos un kurus neatļāva cilvēkiem izņemt, tikai par 200 rubļiem mēnesī ar ierakstu pasē, un pēc tam to naudu aizveda projām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Baloža kungs? Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Atbrīvot Einaru Repši no Latvijas Bankas prezidenta amata pēc paša vēlēšanās”. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 19. Lēmums pieņemts.

V.Balodis. Godātie kolēģi! Atļaujiet man, lūdzu, arī jūsu vārdā pateikt paldies Eināram Repšem par to darbu, ko viņš ieguldījis Latvijas Bankas labā!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu 3856—B “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrajam lasījumam, ko sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Ministru kabineta sagatavotajiem likumprojektiem.

Izskatām priekšlikumus. 1.priekšlikumu sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, mainot jēdziena “pārtika” definīciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par 1.priekšlikumu? Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Katrai Latvijā veiktajai reorganizācijai jābūt atbilstīgai Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm, konkrētai finansiāli un valstiski aprēķinātai ekonomiski ekonomējošai un dzīvesspējīgai. Nu, bija sanepiddienests. Viņš bija kompakts, konkrēts, darbībspējīgs ekonomiski un tautsaimniecībā bija vajadzīgs, jo viņš nodarbojās arī ar cilvēku slimību profilaksi. Diemžēl, lai varētu saņemt lielas algas, veidot personīgo biznesu, sanepidienestu veidoja, pārveidoja, pilnveidoja un sagrāva, tāpat kā tas tagad notiek ar mūsu veselības aizsardzību, kura arī ir uz sabrukšanas līmeņa. Likumprojektā tādas izveidotas izmaiņas tā, ka patiesībā par cilvēka veselību, izlietojot pārtikas produktus, nesīs atbildību it kā tikai Veterinārais dienests. Bet ko tad darīs Labklājības ministrija ar savu aparātu? Un 19.pantā, ja mēs paskatāmies, tad Labklājības ministrija izveido Uztura padomi, izveido uztura normas Latvijas Republikas iedzīvotājiem, atbild par pārtikas nekaitīgumu, un sanitārais dienests it kā atbild par ūdens kvalitāti. Vēl 20.pantā mēs lasām, ka Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzībā ar visām institūcijām un to, ko viņi arī pieprasa. Bet toties 21.pantā mēs redzam, ka pārtikas aprites valsts uzraudzību, kontroli veiks Zemkopības ministrija. Tātad izveidojas diezgan interesanta situācija, kura tad no ministrijām būs atbildīga par pārtikas nekaitīgumu to, ko mēs lietojam ikviens, — kā deputāti, tā jūsu ģimenes locekļi un pārējie Latvijas iedzīvotāji. Un kura būs no tām ministrijām, kura noteiks kritērijus? Diemžēl tas nav norādīts, un viss uzrakstīts aptuveni. Kā notiks veterinārā kontrole uz robežām par ievesto cukuru, teiksim, alkohola izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, maizes izstrādājumi. Kā to noteiks Veterinārais dienests? Diemžēl veterinārais dienests ir paredzēts tam, un to mēs tālāk arī redzam, lai nodarbotos ar dzīvniekiem, un nevis ar pārtikas izstrādājumiem. Un, ja jau tālāk vēl skatāmies, tad kā Veterinārais dienests uzraudzīs cilvēku veselības aprūpi, jo sanepiddienests bija tas, kas cilvēkus tādā vai citādā veidā glāba no tām infekcijām, kuras diemžēl pastāv pasaulē, un pēdējā laikā tās ir aktualizējušās.

Vēl viens interesants jautājums, ka Vides veselības centra laboratorijas tiek likvidētas, toties tiek izveidotas jaunas laboratorijas, ko veido Veterinārais dienests, vai tad mūsu budžetā ir tik daudz naudas līdzekļu, ka mēs iznīcinām vienas laboratorijas un veidojam pavisam jaunas? Tas ir kaut kāds diezgan neprātīgs darījums, tas, ko pa klusām veic, ko mēs Saeimā pat nezinām.

Un ko tad veterināri un kā viņi rīkosies, ja notiks epidēmija — dizentērijas tipa vai citu bīstamu vai īpaši bīstamu infekcijas slimību izplatība?

Nav arī saprotams, kā veterinārais dienests pārbaudīs pārtikas kvalitāti, un vai tas nedos zaļo gaismu, kā tas notiek līdz šim laikam — ievest Latvijā nekvalitatīvus produktus. Un, ja mēs tagad paskatāmies, tad kas atļāva ievest nezināmas izcelsmes malto gaļu, Latvijā? Veterinārais dienests. Sagrieztu gaļu 100 gramu gabaliņos arī. Saldēto gaļu no Lielbritānijas, kur bija trakumsērga, bija aizliegts ievest, viņi atļāva. Tītaru kājas, vistu gaļu. Un pēdējais brīnums, kad Latvijā parādījās vairāki tūkstoši tonnu vistu gaļas. Un kur tad bija mūsu Veterinārais dienests ar visām savām pārbaudēm uz robežām? Visa it kā tā gaļa nokļuva te pie mums!

Un vēl viens jautājums, kurš ir ļoti nopietns, tas ir 19.septembris. Jūs redzējāt, kas notika un epidēmijas, kas iesākās ar bioterorismu. Diemžēl Veterinārais dienests nav sagatavots, lai apkarotu tās slimības, kuras var izsaukt cilvēkiem bīstamas parādības un cilvēku saslimšanas, bet diemžēl tā tiek izveidots tas dienests un man arī nav saprotama Požarnova kunga kā labklājības ministra nostāja, ka patiesībā funkcijas, daļēji Labklājības ministrijas funkcijas pārņems Veterinārais dienests. Varbūt tad arī cilvēku veselības aprūpi atdosim Veterinārajam dienestam, un tad Zemkopības ministrija atbildēs par visu. Tas, kas mums notiek ar cilvēku veselības aprūpi, diemžēl tā ir ļoti neapdomāta rīcība. Es vēl saprastu, ja būtu izveidota valsts inspekcija, kura būtu pakļauta Ministru kabinetam un kura veiktu pārtikas kontroli, tad būtu kaut kāda kārtība. Bet tā, kā tagad tiek izveidots šis valsts dienests, tas novedīs strupceļā. Atbalstīt to nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

M.Sprindžuks. (TP). Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka Bojāra kungam diemžēl nebija pārāk daudz sakara ar konkrēto jēdzienu “pārtika” šajā priekšlikumā, bet es varbūt mēģināšu atbildēt uz dažiem pamatjautājumiem, jo tas skar tiešām šo piecu likumprojektu būtību. Tātad tiek veidots, Bojāra kungs, jauns dienests Zemkopības ministrijas pakļautībā, kurš pārraudzīs visu pārtikas ķēdi no lauka līdz galdam. Tātad viss tas būs vienas vienotas inspektūras pārziņā un tas nodrošinās to, ka viena institūcija būs atbildīga gan administratīvi, gan arī politiski par pārtikas drošību, un es domāju, ka patērētāji varēs justies drošāk pie šādas sistēmas nekā pie iepriekšējās, ka 3 — 4 institūcijas savā veidā, savā skatījumā, kontrolēja pārtiku, un krīzes situācijās bija ļoti bēdīgi un jūs to zināt.

Par Pārtikas centru. Tam ir jābūt neatkarīgam no uzraudzības sistēmas. Līdz ar to tiešām valdība lēma par to, ka būtu jāpaliek tuvāk Labklājības ministrijai un tam jābūt neietekmējamam un tā mēs arī to veidojam. Un šī sistēma, es domāju, ir viena no progresīvākajām Eiropā, un to ir atzinuši arī vairāki eksperti, ar kuriem man ir nācies tikties, bet jebkurā gadījumā, Bojāra kungs, mēs ļoti augstu vērtējam jūsu palīdzību, un es pat domāju, ka pēc Saeimas pilnvaru beigām teiksim, ja būs vajadzība, mēs varētu piedāvāt jums padomnieka amatu Veterinārajā dienestā, ja jums būs šāda vajadzība, piemēram, jo jūsu padomi ir vienkārši neizsmeļoši. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

M.Sprindžuks. Paldies! 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kurā lūdz nelietot vārdu “inspicēšana”. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to nevarēja atbalstīt, jo bez šī vārda vienkārši nevar izteikt, lai aprakstītu konkrēto funkciju, kas būtu jāveic Ministru kabineta pilnvarotajai institūcijai. Līdz ar to lūdzam neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kurš ir atbalstīts komisijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. Arī 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, mainot numerāciju attiecīgajam pantam. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Arī 6.priekšlikums ir precizējums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 7.priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Arī precizējot kārtību un numerāciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja, mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. Arī 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, mainot pārejas noteikumu numerāciju, kā arī ar termiņiem attiecīgo pasākumu veikšanai Ministru kabinetā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija daļēji atbalstījusi un 11.priekšlikumā precizējusi redakcionāli šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. 12.priekšlikumu iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, papildinot pārejas noteikumu 3. punktu ar vārdiem: līdz 2002. gada 31.martam uzdot Kabinetam izdot noteikumus “Pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrēšanas kārtība”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. Un pēdējo — 13.priekšlikumu — iesniedzis Juridiskais birojs, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

M.Sprindžuks. Ar šo iesniegtie priekšlikumi ir beigušies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Paldies, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3857B. Šim likumprojektam nav komisijas iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt. Komisija atbalstīja šo likumprojektu šādā skatā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Strādājam ar dokumentu nr.3858B. Tātad 1.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gailis par vides prasību lietošanu. Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi. Lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Tautsaimniecības komisija daļēji atbalstījusi un iesniegusi savu redakciju, kas ir 3.priekšlikumā, nosakot, ka valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki varēs izdot rīkojumu apturēt uzņēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. Jā... paldies. 4.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 5.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 6.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Sprindžuks. Ar šo iesniegto priekšlikumu skaits ir beidzies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3859B — “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, mainot definīciju par vienoto administrēšanas sistēmas kārtību. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 2.priekšlikumu iesnieguši deputāts Arnis Kalniņš un Gunārs Freimanis, aicinot Zemkopības ministriju izstrādāt produkcijas kvalitātes rādītājus un metodiku intervences cenu noteikšanai attiecīgās kvalitātes produkcijai, ko Tautsaimniecības komisija uzskatīja par labu priekšlikumu, tādēļ lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks, pārejas noteikumos mainot termiņus attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanai. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. Līdz ar to vairāk iesniegtu priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Paldies! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3860B — “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””.

Šajā likumprojektā Tautsaimniecības komisija izskatījusi tikai vienu priekšlikumu, ko iesniedza parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Tātad papildinot likumprojektu ar pārejas noteikumiem, izsakot redakciju, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta tiesību un saistību pārņēmējs. Tātad vēl viena institūcija, kura tiek iekļauta šī jaunā dienesta sastāvā un Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Vairāk priekšlikumu likumprojektā nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

M.Sprindžuks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā tūlīt aiz 9.darba kārtības punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs tikko kā beidzām izskatīt likumprojektu paketi par to, kādā veidā mūsu valstī tiek sakārtota vienotā pārtikas valsts uzraudzības sistēma. Un šajā sakarībā Juridiskā komisija pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma ir sagatavojusi analogus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurā tiek precizēti attiecīgo valsts pārvaldes institūciju un šo institūciju amatpersonu kompetence un tiesības sakarā ar šo reformu uzlikt sodus un attiecīgi izskatīt administratīvos protokolus par šiem pārkāpumiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikti šādi sodi — gan 228., gan 230.pantā, un šeit tiek ietverta jaunā terminoloģija, un sakarā ar šo institūciju apvienošanu tiek izslēgti vairāki panti. Līdz ar to šeit diezgan plaša ir arī anotācija, kā jūs redzat, jūs varat iepazīties ar to, bet būtība šeit likumā netiek grozīta, tikai mēs precizējam jaunos amatus, jauno institūciju nosaukumus un sakārtojam to kompetenci. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī Juridiskā komisija uzskata, ka šis likumprojekts ir jāiedarbina līdz ar 1.janvāri nākamgad, un tāpēc lūdz noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums!

L.Muciņš. Lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 17.decembrim, pirmdienai, un izskatīt plenārsēdē 20.decembrī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Tātad trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Un izskatīsim atsevišķos priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts otrajā — atbildīgās komisijas redakcijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 3.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāts Vidiņš un deputāts Seiksts, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Deputāta Vidiņa un deputāta Seiksta priekšlikums ir vērsts uz to, lai neradītu juridisku un, pasag’ Dievs, arī politisku haosu šā likuma iedarbināšanas rezultātā. Ja pārejas noteikumu nav, tad likums stājas spēkā parastā kārtībā. Bet jau projekta iesniedzēji savā laikā ar Rasnača kunga klātbūtni, tie tomēr bija juristi, paredzēja, ka, lai šis likums stātos spēkā, ir nepieciešami, obligāti nepieciešami grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Ja šo grozījumu nav, tad, pirmkārt, nav mehānisma. Otrkārt, var rasties juridiskais jūklis. Es varbūt pieļauju, ka mūsu ar Juri, ar kolēģi Juri Vidiņu, priekšlikumā nav līdz galam pārdomāts termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam tas jāizdara, jo tad tiešām paliek tikai viens mēnesis, lai trijos lasījumos, piedodiet, “izdzītu” cauri Saeimai grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tas mums ir par īsu. Bet katrā gadījumā es ļoti uzstāju uz to, lai notiktu balsojums, un ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt, lai ne agrāk kā ar 1.jūliju likums stātos spēkā. Pretējā gadījumā mēs paši ar savu roku radīsim, apzināti varbūt, jūkli un varbūt arī varbūtējas nepatikšanas, jo, lai nu kā, bet ņemsim vērā arī to, ka šis ir politiski ļoti jutīgs un delikāts periods. Neradīsim lūdzu jūkli! Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Es personīgi, man ar kolēģi Vidiņu nav saskaņots, bet es personīgi piekristu, ja mūsu priekšlikumu balsotu pa daļām un es lūgtu varbūt otrajā — kolēģes Ineses Birznieces priekšlikumā — attiecībā uz Ministru kabinetu ievērot to termiņu, kas tur norādīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad jūs tomēr redzat, ka, neskatoties uz iesniedzēju argumentiem, komisijas vairākums šo priekšlikumu un arī nākamo priekšlikumu par pārejas noteikumiem ir noraidījis. Acīmredzot te savu lomu spēlēja vairāki apstākļi.

Pirmkārt, iesniedzēji. Arī jau minētais Rasnača kungs šo projektu iesniedza pirms vairāk nekā gada. Tas bija 2000.gada septembris. Ja šajā laikā nav bijis atbildīgajām institūcijām iespējams izstrādāt pārejas noteikumus, tādā gadījumā mēs uzskatām, ka tas tiek politiski tīši kavēts. Līdz ar to mēs tomēr atbalstītu likuma spēkā stāšanos ar likuma parakstīšanas, grozījumu parakstīšanas brīdi. Tas nozīmē ar visām no tā izrietošām sekām.

Par procesuālām darbībām Ministru kabinetam vai attiecīgajām ministrijām būtu jālemj tad, ja likums ir stājies spēkā. Proti, ar tā parakstīšanas brīdi. Tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ šo priekšlikumu komisijas deputātu vairākums neatbalstīja. Tātad es tomēr aicinu neatbalstīt šo te priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Seiksta kungs! Ja jums tik tiešām ir vēlme, lai mēs nenonāktu kādās likuma kolīzijās, tādā gadījumā jums jau sen bija laiks iesniegt priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijā vai nu Krimināllikumā, vai Kriminālprocesa likumā. Kriminālprocess, ja es nekļūdos, ir jau atvērts četras reizes. Krimināllikums — septiņas reizes. Uz jebkuru lasījumu jūs varat iesniegt priekšlikumus, un tuvāko divu nedēļu laikā šie priekšlikumi būs izskatīti. Jums gads bija laiks to izdarīt. Vairāk nekā gadu komisija skata šo nelielo labojumu. Līdz šim šie grozījumi nav iesniegti attiecīgajos likumos. Lūdzu, tad iesniedziet, izdariet, un Aizsardzības un iekšlietu komisija tos izskatīs un acīmredzot vistuvākajā laikā arī virzīs uz priekšu izskatīšanai Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, es negribu ilgi un gari debatēt. Skaidrs ir viens, ka šis likums nevar stāties spēkā, kamēr nestājas spēkā attiecīgs, saskaņots grozījums Kriminālprocesa likumā. Un mēs te varam vainot šī grozījuma iesniedzējus, mēs varam vainot Saeimas vairākumu kopumā, bet tas ir fakts, ka šobrīd šo kriminālprocesa grozījumu nav. Tāpēc vajadzētu atbalstīt vai nu Seiksta, Vidiņa priekšlikumu, vai deputātes Birznieces priekšlikumu. Es lūgtu atbalstīt daļēji deputātu Seiksta un Vidiņa priekšlikumu un daļēji deputātes Birznieces priekšlikumu, balsojot abus šos priekšlikumus pa daļām. Tā ka lūgums likt uz balsošanu pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Antons Seiksts — otro reizi.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ir labi, ja deputāts stāsta visu, ko zina. Bet nav sevišķi labi, ja deputāts stāsta to, ko viņš nezina.

Godātais kolēģi Ādamsona kungs! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, saņēmusi šo priekšlikumu, nekavējoties griezās Tieslietu ministrijā, kur izveidota darba grupa pie Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma, aizsūtīja šos priekšlikumus Rasnača kunga redakcijā, pēc daudzu mēnešu termiņa saņēma atbildi. Tieslietu ministrijai nav konceptuālu iebildumu pret šiem priekšlikumiem. Kas vēl komisijai bija jādara? (No zāles deputāts J. Ādamsons :”Kas ir likumdevējs?”)

Otra lieta. Komisijā ir diezgan nopietna pienākumu sadale bez tā deputāta ziņas, kurš ir atbildīgs par šo nozari, netiek izskatīts neviens šīs nozares projekts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es pateicos komisijai par lielo, apjomīgo darbu, kas ir veikts šajā laikā. Un tas nozīmē, ka mēs virzāmies tiesiskas valsts virzienā. Bet, nu, tomēr jāiebilst ir komisijas vairākumam jautājumā par spēkā stāšanos. Jo mēs nedrīkstam radīt tādu jucekli, ka attiecīgās kriminālprocesa normas nebūs.

Izskanēja, nu, tādi zināmi pārmetumi, ka mēs jau nu paši varējām šīs kriminālprocesa normas sen sagatavot un iestrādāt. Jāsaka, ka procesuālās normas ir tās, kuras būtu jāsagatavo Tieslietu ministrijai tomēr, jo tās tiek gatavotas sadarbībā ar tiesnešiem un ar procesa virzītājiem arī pirms tiesas. Tātad ar prokuratūras darbiniekiem. Deputāti nedrīkst patvarīgi regulēt, teiksim, šīs procesa normas. Viņi var iestrādāt tādā gadījumā tur, nu, tādas lietas, kuras šā likuma mērķi var pagriezt pilnīgi otrādi. Līdz ar to es arī atbalstīju to priekšlikumu, kur ir minēts konkrēts uzdevums valdībai, jo tad mums, realizējot parlamentāro kontroli, būs iespēja uzaicināt valdības pārstāvjus un prasīt konkrētas atskaites par sagatavotajiem grozījumiem. Jā, nu žēl, protams, ka mēs zaudēsim šo laiku, bet es vienkārši neredzu citu izeju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo. (LSDSP). Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Neviens no runātājiem pēc būtības neiebilda par šo konceptuālo risinājumu. Jautājums ir tikai par termiņiem un laiku. Tātad, ja šiem diviem grozījumiem vai vienam grozījumam kriminālprocesā ir vajadzīgs pusgads, deputātuprāt, tad tas būs pusgads. Ja ir vajadzīgs mazāks laiks, tad tas būs mazāks laiks. Es aicinātu pieturēties pie iespējami īsāka termiņa, lai Saeimas lēmums varētu stāties ne tikai likumīgā spēkā, bet arī reālā spēkā. Tādēļ aicinu, cienījamais priekšsēdētāja kungs, balsot!

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms ir jālemj par priekšlikumu — balsot 3. un 4.priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai balsotu pa daļām 3. un 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 29. Priekšlikums balsot pa daļām ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputātu Vidiņa un Seiksta priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 23. Pirmā daļa ir atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vidiņa un Seiksta priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 2, atturas — 78. Priekšlikuma otrā daļa nav atbalstīta.

V.Lāzo. Tā, priekšsēdētāja kungs! 4.priekšlikums tādā gadījumā būtu balsojams šādi. Tā kā 3.priekšlikumā mēs atbalstījām likuma spēkā stāšanās laiku 1.jūlijā, tad deputātes Birznieces 4.priekšlikuma pirmā daļa nav balsojama.

Sēdes vadītājs. Paldies, nav iebildumu.

V.Lāzo. Ir balsojama deputātes Birznieces priekšlikuma otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputātes Birznieces — priekšlikuma otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Priekšlikuma otrā daļa ir atbalstīta.

V.Lāzo. Cienījamie kolēģi! Godājamās kolēģes! Es aicinātu balsot likumprojektu par “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi.

Informēju jūs, ka tūlīt pulksten 10.30 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Linardam Muciņam vārds paziņojumam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Arnis Kalniņš, Gunārs Freimanis, Imants Burvis, Jānis Leja, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Guntis Dambergs, Tadeušs Ketlers, Māris Vītols, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Oskars Spurdziņš, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektus.

Nākamais — likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3893. Likumprojekts par valsts darba inspekciju.

1.priekšlikums ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2.priekšlikums no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 3.priekšlikums no parlamentārā sekretāra Labklājības ministrijas — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 4.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 5.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 6.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 7.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 8. priekšlikums — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 9.priekšlikums — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 10.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 11.priekšlikums no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 12.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 13.priekšlikums no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts darba inspekcijas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

A.Klementjevs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 5.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” ar reģistrācijas numuru 1001 trešajam lasījumam.

Par 1.priekšlikumu. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz Saeimas atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. — Saeimas deputātu Stirāna kunga, Grīga kunga, Ādamsona kunga un Panteļējeva kunga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms runāt par šo te priekšlikumu, es gan gribētu uzdot jautājumu komisijas vadītājam Kuduma kungam, kāpēc ir pievienota šim likumprojektam Riekstiņa kunga parakstīta vēstule? Tādā gadījumā vajadzēja pievienot arī citus dokumentus vai arī to, ko izteica uzaicinātie profesionāļi komisijas sēdē, runājot par šo likuma normu. Un tādā gadījumā es atļaušos citēt gan ģenerālprokuratūras pārstāvja, gan arī valsts policijas pārstāvja teikto, ka tāds murgains likums to, kas skar pielaides pie valsts noslēpumiem, neeksistē nevienā normālā valstī, tai skaitā arī NATO valstīs, kur tomēr ir diferencēta pieeja un stingri reglamentēta pieeja, kur neparādās šis te subjektīvais faktors, kā mums ir ierakstīts likumā.

Mūsu specdienesti un arī diemžēl dažreiz Prokuratūra dara visu iespējamo, lai savu bezdarbību noslēptu aiz viena vai otra likuma panta, kā rezultātā tad nevajag strādāt, tas ir daudz vienkāršāk nekā kaut ko darīt. Pateicoties šim palīgteikumam, kurš ir ierakstīts likumā 9.panta sestajā daļā (es atļaušos to citēt), tātad tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, kuri ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholisma, toksikomānijas, narkomāniju vai gara slimību.

Un tālāk ir palīgteikums, ko deputātu grupa aicina izslēgt, “vai kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības”. Cienījamie kolēģi! Ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem visās jomās, arī šajā jomā. Ja ir ierosināta krimināllieta, ja ir ierosināta operatīvās izstrādes lieta, tādā gadījumā ir jābūt arī nepieciešamai pierādījumu bāzei. Pateicoties šim palīgteikumam, Satversmes aizsardzības birojs ir izveidojis, uzrakstījis veselu instrukciju, kura aizņem 12 lappuses. Un kādi tad ir kritēriji, kāpēc tiek noņemta šī te pielaide? Es atļaušos citēt tikai dažus: “Ja personas uzvedība un rakstura īpašības (regulāri sabiedriskās kārtības pārkāpumi, skandāli ģimenē, seksuālā orientācija, pārmērīga aizraušanās ar azartspēlēm, neadekvāta un neprognozējama rīcība sabiedrībā, personas viegla ietekmējamība, pļāpīgums, lielība un citas) dot pamatu apšaubīt personas spējas ievērot slepenības režīmu.”

Es jau esmu uzdevis SAB pārstāvjiem vienu elementāru jautājumu: ko nozīmē mūsdienu demokrātiskajā Latvijā seksuālā orientācija? Kas tad ir pareiza un kas ir nepareiza? Ko nozīmē — lietot alkoholu? Ko nozīmē — skandāli ģimenē? Kādi tad ir šie te kritēriji? Gan ģenerālprokuratūras pārstāvji, gan arī valsts policijas pārstāvji piekrita, ka šis ir ļoti subjektīvs faktors. Subjektīvs no dažādiem viedokļiem, kas pieļauj iespēju tādā veidā mūsu specdienestiem, manipulējot ar nepieciešamo pielaidi, mēģināt savervēt vienu vai otru cilvēku. Kā tas notiek policijā? Ļoti vienkārši. Ja policistam ir jāsaņem pielaide, viņam atsaka. Pēc zināma laika viņš tomēr šo te pielaidi saņem. Tātad ir skaidrs, kā labā viņš strādā. Unikāla jau sistēma bija arī ar bēdīgi slaveno Margēviča kungu, kuram Drošības policija liedza pieeju valsts noslēpumam, Satversmes aizsardzības birojs pēkšņi šo pielaidi iedod.

Cienījamie kolēģi! Likumam ir jābūt skaidri definētam un saprotam absolūti visiem cilvēkiem. Un uz šādu palīgteikumu nevar saražot absolūti muļķīgu instrukciju, kuru pēc tam var izmantot, kā katram nāk prātā. Un nevienos NATO standartos tādi teikumi netiek lietoti. Es aicinu atbalstīt deputātu grupas priekšlikumu — svītrot šo palīgteikumu no likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Demokrātiskā valstī, bez šaubām, kā šeit Ādamsona kungs atzīmēja, jāvalda demokrātiskiem principiem. Es domāju, pret to šeit diez vai kāds iebildīs. Taču demokrātiskiem principiem jābūt sabalansētiem, līdzsvarotiem un jāatbilst demokrātiskā valstī tām prasībām un tai metodikai, uz ko tie ir vērsti. Tātad savam mērķim. Un tajā pašā laikā jābūt proporcionāliem.

Daudz kam, ko šeit Ādamsona kungs teica, var piekrist. Un šeit es izteikšu arī daudzu savu kolēģu no “Latvijas ceļa” viedokli, ka ir nepieciešams šeit strādāt pie šī te formulējuma, jo tas ir pārāk izplūdis un pārāk vispārīgs. Bet tajā paša laikā nedz es, nedz “Latvijas ceļa” frakcija neuzskata, ka šobrīd būtu pareizi izslēgt šo frāzi, un šeit ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas pozīcijā, ka šis priekšlikums ir noraidāms šobrīd. Un noraidāms kāpēc? Tāpēc, ka šāda jautājuma risinājumam, kas ir uzrādīts šajā frāzē, kas tiek piedāvāta izslēgt, ir jābūt. Jautājums tikai, kā šeit arī Ādamsona kungs teica, kādā veidā šim jautājuma ir jābūt risinātam. Vai tā, ka pielaides devēji darbojas tikai kā papīriņu pārsūtītāji, saņemot tos no kaut kādām toksikomānijas, narkomānijas, alkoholisma un citām slimnīcām, kur ārstē no gara slimībām, nu bet tad taču te jau salīdzināsim arī šo jautājumu ar gara slimību, teiksim, vai tur mums viss atbilst Krimināllikumam. Tātad par šiem te jautājumiem mēs saņemam izziņu. Un tad, kad mēs tādu izziņu esam saņēmuši, tad mēs viņu nepielaižam pie valsts noslēpumiem. Tāda pieeja ir nepareiza un absurda. Jo tāda nav jēga un tāda nav nozīme lēmuma pieņemšanai par pieeju valsts noslēpumam. Šim mehānismam ir jābūt tik tiešām tādam, kurš izmeklē un izpēta visas šīs te personas gan personiskās, gan profesionālās īpašības un dod pamatotu slēdzienu. Un kādam tad šim slēdzienam jābūt? Šim slēdzienam pirmām kārtām ir jābūt balstītam uz likumu. Šeit es piekrītu iesniedzējiem, ka šī frāze ir nepietiekama. Mums ir jāsagatavo jauns likuma grozījums, kurš ir jāizskata trijos lasījumos. Šo apakšpunktu var sadalīt vairākos apakšpunktos un rūpīgi, kā sacīt, dot lemjošās institūcijas rokās, es šeit nedzirdēju nevienu iebildumu, ka tas būtu SAB, nekādu citu piedāvājumu es šeit nedzirdēju. Tiesības tātad, pirmām kārtām, savus lēmumus pieņemt uz daudz detalizētāku likumu tekstu pamata. Tas ir viens.

Otrām kārtām, demokrātiskā valstī jābūt daudz lielākai iespējai negatīvu lēmumu pārsūdzēt. Nu šeit varbūt par to arī jādomā, un daudz uzmanīgāk un dziļāk.

Un trešām kartām. Trešām kārtām jānovērš, kā te tika teikts, subjektīvisms šīs iestādes darbībā. Jo tik tiešām var piekrist, un es uzskatu, ka Ādamsona kungs ir visvairāk informēts šinī jomā, darbojoties gan Iekšlietu komisijā, gan Nacionālās drošības komisijā. Par to, nu, varbūt ne visai labo šo praksi, kas notiek valsts drošības iestādēs attiecībā uz konkrētu personu pielaišanu vai nepielaišanu pie valsts noslēpumiem. Tātad, pirmām kārtām, jau tāda persona, kas vispār nedarbojas šajā jomā. Bet man visbīstamākie likās Ādamsona kunga pieminētie gadījumi, acīmredzot tādi ir vairāki. Man jāsaka kā deputātam, man arī ir informācija par tādiem gadījumiem, ka cilvēki, kuri darbojas ar valsts noslēpumiem, pie tam ilgstoši, pat gadu desmitiem to dara, pat vēl padomju laikā to darīja, desmit gadus to dara vēl pēc neatkarības, un pēkšņi viņi netiek pielaisti pie valsts noslēpumiem. Man šāda pieeja ir ļoti apšaubāma, un, protams, tas met ēnu uz visu šo institūciju, kas tādā veidā mēģina regulēt savus, es teikšu, sīkos un tādus diezgan apšaubāmos īsās distances mērķus. Tas rada šaubas par pašas iestādes godprātību un tās vadības godprātību un apšauba, protams, visu šo mehānismu. Paldies! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt komisijas lēmumu, kurā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, man ir nācies iepazīties rakstiski ar attiecīgiem dokumentiem NATO valstīs, lūk, tieši ar šo normu, un es jums varu apgalvot, ka tas ir absolūti šīs normas tulkojums no angļu valodas latviski. Tur nav nekas klāt pielikts. Šāda norma eksistē NATO valstīs. Visas šīs īpašības, kuras šeit nosauca Ādamsona kungs, acīmredzot veselai virknei NATO valstu nav pieņemamas, lai varētu cilvēkam dot šo pielaidi. Tas ir viens.

Otrs. Deputātiem, ne tikai deputātiem, bet tiem cilvēkiem, kuriem šo pielaidi SAB liedz, ir tiesības pārsūdzēt SAB lēmumu ģenerālprokuratūrā. Tas nozīmē, ka SAB lēmums nav noslēdzošais un ģenerālprokurors ir tiesīgs pārskatīt SAB lēmumu. Visā vēsturē ir bijis tikai vienreiz gadījums, kad ģenerālprokuratūra ir apmierinājusi pārsūdzību. Visos pārējos gadījumos nav bijusi tāda situācija, ka ģenerālprokuratūra būtu gājusi pret SAB lēmumu. Acīmredzot šīs te normas tulkojums tā vai šādi ir arī loģisks. Ne tikai SAB, bet arī ģenerālprokuratūrā.

Trešais. Ir iespējas, ja ir neapmierinātība ar SAB darbību, tad ir attiecīgā parlamentārā metode, deputātiem gan Nacionālās drošības komisijā, gan citiem deputātiem ir tiesības, ja ir neapmierinātība ar SAB darbību, šo te SAB darbības vadības jautājumu var izskatīt tīri demokrātiski, pieprasot neuzticību un tā tālāk. Visi šie izteicieni, kas šeit skanēja par to, ka kāds grib realizēt īstermiņa mērķi, ka kāds grib veikt kaut kādas tādas procedūras, kas nevar SAB darbību saistīt, es domāju, viņi nav atbildīgi, jo es domāju, ka mums ir ļoti grūti. Desmit gados mēs esam mēģinājuši veidot savu drošības sistēmu, un es aicinu šo drošības sistēmu turpināt stiprināt, nevis mēģināt tā autoritāti samazināt. Ir, protams, viena izeja. Ja ir būtiski priekšlikumi, kā detalizēt šo te tekstu un uzskaitīt šīs īpašības likumā, nevis instrukcijā, tad tas ir jādara, bet ne šodien. Tas nozīmē, ka SAB likums vai likums par nacionālo drošību ir jāver vaļā vēlreiz, un tad ir jādiskutē par šīm normām ļoti sīki un būtiski. Kā atšifrēt šo te palīgteikumu. Taču vispār viņu izsvītrot ārā... Es aicinu deputātus to nedarīt. Es aicinu uzticēties mūsu drošības struktūrām, un atbalstīt komisijas lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Un augsti godātais Ādamsona kungs! Es ļoti labi saprotu, ka jums ir milzīga pieredze kā bijušajam Valsts drošības komitejas robežsardzes karaspēka darbiniekam, kuram bija pieeja un kur droši vien jūs pats devāt pieeju slepeniem dokumentiem un tā tālāk, ja... Un, ja es atceros, kā padomju laikos, es... tā pieejamība slepeniem dokumentiem tiešām bija ļoti labi nostrādāta. Un es tādēļ brīnos, kādēļ mēs kā veci padomju cilvēki un bijušie partijas biedri tagad mēģinām šo loku milzīgi paplašināt. Mums taču bija kolosāla pieredze, ka Padomju Savienībā slepenos dokumentus... pie slepeniem dokumentiem nevarēja tikt. Tā ka es tiešām brīnos. Vai tad mēs tagad no viena grāvja braucam otrā grāvī iekšā, ka mēs tā gribam ierobežot kompetentos orgānus, ka viņi nu tikai stingri noteiktās diagnozes gadījumā nedos šīs pielaides.

Es tikko runāju ar Tabūnu kungu. Viņš saka, ka jā.... ka viņš neticot tam SAB. Nu, bet es arī neticu varbūt. Bet galu galā kādreiz mums pašu izveidotām valsts institūcijām ir jāsāk ticēt un uzticēties.

Ādamsona kungs, es kā ārsts varu pateikt. Man ir nākuši pacienti, kuri slimo ar logoreju, tas ir... diareja — tā ir caureja, logoreja — tā ir vārdu caureja. Ka viņi nav apturami savā atklāsmē. Un šeit tas nav ielikts iekšā. Jūs saprotiet, mēs nevaram visus gadījumus noteikt. Pie visas skeptiskās attieksmes pret SAB, pret visiem bijušajiem izlūkdienestiem un tamlīdzīgi, viņu bijušajām saistībām, Ādamsona kungs, ar tiem čekistiem, par ko jūs tiesājaties, ja, es tomēr aicinātu uzticēties šiem orgāniem, lai viņi izvērtē, jo tiešām mēs nevaram uzskaitīt katru gadījumu, kad mēs nepielaidīsim. Tur strādā augsti profesionāļi, jauni cilvēki, nu, kā Kamaldiņa kungs, vai ne, viņš tagad droši vien... cik jau... astoņus gadus viņš vada šo... un viņš ir apguvis šo lietu un es domāju, ka viņi tīri objektīvi pieiet... Un tādēļ es aicinātu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu! Un, Ādamsona kungs, cik ilgi mēs vienmēr atsauksimies, kā NATO ir pieņēmusi, kā NATO nav pieņēmusi... Es jums labāk ieteiktu, kur mēs vairāk kompetenti esam... Lūk, PSRS robežapsardzes karaspēkā bija tā un tā. Varbūt mēs varam kaut ko no tā paņemt sev. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Iesniedzēji! Ja mēs runājam par likumiem, tad neviens likums nevar nekādā veidā nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Un, manuprāt, varbūt ne tieši otrais priekšlikums, bet viss šis likums nesadalot, kas tad ir īsti valsts noslēpums, kas ir nedaudz slēpjama informācija, nonāk pretrunā vismaz ar 25. Satversmes pantu, kas saka, ka Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas. Un ja mēs skatāmies uz parlamenta funkcijām, tad, manuprāt, pati galvenā parlamenta funkcija ir izpildvaras kontrole. Un, nosakot noslēpumus un šos noslēpumus nesadalot, nu, vismaz tādās kategorijās kā militārie noslēpumi, informācija, kurai uzlikts slepenības režīms, mēs patiesībā vai nu liedzam, vai mēģinām liegt parlamentam iegūt ziņas no izpildvaras, līdz ar to mēs liedzam parlamenta kontroli pār izpildvaru.

Teiksim, piemērs ir izmeklēšanas komisija kontrabandas sakarā. Vienmēr, kad kāds pasaka, ka viņš tūlīt sniegs slepenas ziņas, un šīs slepenās ziņas vienmēr ir informācija par to, ka viena, otra vai trešā valsts amatpersona ir zaglis, šajās situācijās man ir jāiet no komisijas ārā, jo es atsakos aizpildīt anketu par savu radinieku... ar savu radinieku sarakstiem un ar saviem administratīvajiem sodiem. Līdz ar to man kā deputātam, ja es neizdaru kādu papildu darbību, ir liegts iegūt informāciju, izprasīt informāciju no valdības, no jebkuras ministrijas, jo jebkurš ministrs man var pateikt, ka šīs ziņas ir apslepenotas. Kaut vai par šodien avīzēs un vakar jau avīzēs ārkārtīgi precīzi publicēto vai varbūt neprecīzi publicēto informāciju “Lattelekom” lietas jeb strīda starp Latvijas valsti un “TILTS Communication” sakarā. Īstenībā šīs ziņas ir aizslepenotas, bet šo ziņu nedevēji jeb slepenotāji šobrīd rīkojas ar visas sabiedrības līdzekļiem. Un man kā 5.pantā nosauktam tautas priekšstāvim jeb tautas vietniekam ir liegts darboties ar šīm ziņām, ja kāds no izpildvaras nav man iedevis tā saukto pielaidi.

Protams, šajā 9.pantā ierakstītie kritēriji, ko deputāti piedāvā izsvītrot, ir visnotaļ apšaubāmi: “vai kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju”. Tātad varbūt slims, varbūt toksikomāns, varbūt narkomāns, varbūt galīgi traks. Un tad vēl paliek ieraksts, kas liek kādam dot subjektīvas tiesības apšaubīt. Teiksim, Leiškalns ir pļāpīgs, Ādamsonam neskaidras attiecības ar čeku, Tabūns bieži uzstājas no tribīnes un tamlīdzīgi. Nu, mēs jau varam izdomāt visdažādākos iemeslus, kāpēc lai nepieļautu parlamenta kontroli pār izpildvaru. Es nezinu, vai šobrīd šajā likumā šis ir labojams, bet, kā man teica komisijas priekšsēdētājs, vēl ir vaļā viens likums “Par valsts noslēpumu”, un es apsolu iesniegt priekšlikumu, ka attiecībā uz ievēlētiem un Saeimas ieceltām amatpersonām darbojas prezumpcija. Un, ja slepenajiem orgāniem — SAB un visiem pārējiem — ir kādi iebildumi pret konkrēto personu, lai viņi noņem vēlēšanu ceļā vai ievēlēšanas gadījumā iegūtu pieeju valsts noslēpumam. Varbūt varat sadalīt tos noslēpumus, kas ir saistīti ar Ziemeļatlantijas aliansi, kaut kādus militārus noslēpumus, kas man patiesībā neinteresē, kurus es nekad negribu zināt. Bet es gribu noklausīties, kā, teiksim, bijušais policists Začs nosauc valsts amatpersonu, kura, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, zog uz robežas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es patiešām negribēju runāt, bet man jāpalabo Vidiņa kungs, kurš teica, ka es neticu SAB. Es tā neesmu teicis, un tāpēc nācu tribīnē, lai to pateiktu, jo es neesmu iedziļinājies šīs organizācijas, šīs institūcijas darbībā ar šādu analīzi, lai es varētu izdarīt šādus secinājumus. Tādēļ man tas ir jāpasaka. Bet jāpasaka arī tas, ka, ja runājam par uzticēšanos, tad ļoti, ļoti daudzām institūcijām es patiešām neticu. Es patiešām neticu! Un, ņemot vērā, ka esam ārkārtīgi tālu līdz demokrātijai, mēs piesaucam šo demokrātiju tur, kur vajag, un tur, kur nevajag. Nav mums īstas demokrātijas, draugi mīļie! Līdz demokrātijai mums vēl tālu jāiet. Un tāpēc runāt par to, ka, redziet, tur ārzemēs ir tā un tā, un pie mums jāpieņem tas un tas, tās ir vēl aizvien divas absolūti atšķirīgas lietas! Un tas ir jāņem vērā. Un šis formulējums, godīgi sakot, ir visai dīvains un izplūdis. Pēc šī formulējuma absolūti jebkuram cilvēkam var piemērot un pateikt, ka tu stāvi malā, tavas personiskās īpašības, tavas profesionālās īpašības neatbilst kritērijiem, lai dotu šo atļauju. Pie tam, es atvainojos, pasakiet, ko nozīmē — “profesionālās īpašības”? Kādas profesionālās? Kā mediķa? (Starpsauciens: “Veterināra!”) Vai kā veterināra, vai kā kurpnieka? Vai kādas vēl, es atvainojos? Vai kādas personīgās īpašības. Kas tās ir par īpašībām, pēc kurām, kā ienāks prātā, tā arī vērtēs? Tā ka, godīgi sakot, ir visai dīvaini. Es patiešām... Es domāju, ka vajadzēja precizēt. Diemžēl šoreiz nav iespēju precizēt, trešais lasījums, un vai nu mēs pieņemam, vai nepieņemam. Tādēļ es pie reizes izsaku arī, nu, šīs tādas savas pārdomas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbildēt Vidiņa kungam un atgādināt, ka PSRS konstitūcijā bija arī 6.pants, kurš noteica, kas vada visu darbību Padomju Savienībā, un tā ir PSKP — Komunistiskā partija. Tajā skaitā arī Robežapsardzi viņa vadīja. (Starpsauciens: “Tā bija!”)

Bet atgriežoties pie šā priekšlikuma, cienījamie kolēģi! Savā laikā, vēl 5.Saeimas laikā, “Latvijas ceļš” panāca, ka tika pieņemts likums par Satversmes aizsardzības biroju, kur pirmsākumos tika paredzēts, ka Satversmes aizsardzības birojs tiek veidots kā uzraugoša un koordinējoša institūcija, kura koordinēs un kontrolēs visus pārējos specdienestus. Maksimālais štata vietu skaits nepārsniedza 20. Šobrīd šī institūcija ir pārvērtusies par monstru, izmantojot dažādas likumu nepilnības vai tos likumus, kuri ir pieņemti šajā vai iepriekšējos parlamentos. Un arvien tālāk un tālāk uzurpē šo varu.

Godmaņa kungs, ja mēs te runājam par NATO standartiem, tad arī būsim ļoti precīzi. Ja NATO attiecīgajos dokumentos tiek runāts par finansiālajām saistībām, tad tās tiek precīzi definētas. Ja tiek runāts par seksuālo orientāciju, tad tā arī tiek precīzi definēta, kādos un … pie kādiem apstākļiem. Tādos apstākļos, ka to var izmantot vervēšanai.

Bet, runājot par šo instrukciju, es aizmirsu piebilst, tur jau ir vēl arī pļāpīgums un lielība. Tātad tie, kuri bieži uzstājas no šīs tribīnes, pēc idejas var arī nepretendēt uz augstākās pakāpes pielaidi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es pateicos jums par ieteikumiem, bet es gribētu tiešām šeit akcentēt vienu lietu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā šobrīd jau ir atvērts likums “Par valsts noslēpumu”. Es atvainojos! Tur ir arī priekšlikumi no Muciņa kunga. Mēs apvienojām arī 79.panta kārtībā iesniegto likumprojektu no Nacionālās drošības komisijas, pievienojām tur klāt. Līdz ar to debates būs. Piekrītot tam, ka normām jābūt tiešām precīzām un saprotamām, un komisija pie tām strādās, lai nerastos nekādi pārpratumi. Un, manuprāt, šeit nebūtu vietā, nu, šeit analizēt Satversmes aizsardzības biroja darbu, pirms darba grupa no Nacionālās drošības komisijas nebūs pabeigusi darbu. Paldies! Es lūdzu noraidīt otro priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu grupas priekšlikumu! (No zāles deputāte K.Lībane: “Pret! Pret!”) Lūdzu rezultātu! Par— 21, pret — 21, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. 3. — aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Gadu iepriekš bruņoto spēku koncepcija tika izskatīta Saeimā. Un tur diemžēl nebija teikts neviens vārds par uzņēmējdarbību, bet šajā likumprojektā parādās un lasām, ka bruņotos spēkos ir uzņēmumi, organizācijas, nu, iestāde var būt un uzņēmējsabiedrības. Un bija vēl skandāls, ka tās uzņēmējsabiedrības bija reģistrētas un dibinātas ofšoru zonās. Tātad nevar saprast, ko tad bruņotie spēki vēlas, lai kompetenti orgāni nezinātu, kas notiek bruņotajos spēkos, tātad ir jāieved, lai tikai tos kontrolē bruņoto spēku pretizlūkošanas dienests. Un kāpēc tad notiek tā, ka ... kas tad ir Latvijas armija, vai tā ir armija ar savām funkcijām, vai tā ir kāda firma? Un, ja tā ir firma un tās uzņēmējdarbība, jebkura uzņēmējdarbība nevar eksistēt bez naudas līdzekļiem.

Tātad, cienījamie kolēģi, kur aiziet tie budžeta līdzekļi, kad tos izlieto uzņēmējdarbības veicināšanai armijā? Pasaules armijās tādu brīnumu nav. Tas, protams, tikai Latvijā var būt.

Un tagad mēs paskatāmies vēl uz vienu lietu. Tātad bruņoto spēku darbiniekus pārbaudīs SAB, Militārās pretizlūkošanas dienests un Drošības policija. Kāpēc tad tāda mistiska sistēma tiek izveidota bruņotajos spēkos? Ārlietu ministrijas dokuments Nr. 32/401–10195 norāda, ka SAB ir vienīgā iestāde Latvijā, kas piešķir pielaides NATO klasifikācijas informācijai. Tātad tā ir atzīta organizācija. Tas ir pirmais.

Un otrais, ka pieeju pie dokumentiem norāda arī NATO dokuments CM–(55)15. Tātad, cienījamie kolēģi, nekāds Militārās pretizlūkošanas dienests nevar nodarboties ar to darbinieku pielaidi, kuri tiek pārbaudīti, jo viņiem jau nevar ticēt. Jūs atcerieties to skandālu, kad viens no tiem pretizlūkošanas darbiniekiem pie kabarē pazaudēja portfeli ar slepeniem dokumentiem, un tad bija liela meklēšana. Un tāpēc es ierosinu neatbalstīt.

Es pilnīgi atbalstu Tabūna kungu, ka Latvijas valdība tik tiešām ir tālu no demokrātijas, tāpēc arī tādi brīnumi notiek.

Un vēl viena lieta. Es tā noklausos vienu otru izteikumu, vai tad SAB tik tiešām ir kabatas organizācija kādai partijai vai kartei? Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Dz.Kudums. Paldies! Bojāra kungs, jūs uzdodat reizēm tik daudz jautājumu, ko praktiski nav iespējams atbildēt. Lūdzu balsot vai pieņemt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — aizsardzības ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam pieņemt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 5. — deputātu Stirāna kunga, Grīga kunga, Ādamsona kunga un Panteļējeva kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es aicinātu Kuduma kungu atvainoties gan radioklausītājiem, gan arī Saeimas deputātiem par to, ka viņš apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju no Saeimas tribīnes.

Likums “Par valsts noslēpumu” nav atvērts, Kuduma kungs! Mums ir atvērta vesela virkne citu likumu grozījumi — 7 Krimināllikuma, 3 kriminālprocesa, 2 likumprojekti Valsts drošības iestāžu likumā, ir atvērts SAB likums, bet likums “Par valsts noslēpumu” nav atvērts.

Otrs. Runājot par šā priekšlikuma būtību, kāpēc mēs esam diskutējuši un nonākuši pie secinājuma, ka vajadzētu tomēr mainīt šo pielaižu izsniegšanas kārtību. Mums ir absurda situācija, cienījamie kolēģi, kura ir absolūti neloģiska, un es pilnīgi piekrītu tam, ko citēja Kārlis Leiškalns no Satversmes, no šīs tribīnes. Saeimas deputātiem ir tiesības piekļūt pie visa veida informācijas, tajā skaitā arī pie slepena rakstura informācijas. Tajā pašā laikā — kas pieņem lēmumu par šo te atļauju izsniegšanu? Pieņem tā institūcija, kura kontrolē, — Nacionālās drošības komisija, kura kontrolē un pārbauda mūsu specdienestu darbības likumību, faktiski tā ir atkarīga no attiecīgo specdienestu labvēlības. Viņi pieņem lēmumus, vai tā drīkst kontrolēt vai nedrīkst kontrolēt.

Nākamais. Augstākās valsts amatpersonas — Valsts prezidente, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, valsts kontrolieris, SAB direktors un vēl vesela virkne citas amatpersonas, kuras ieceļ Saeima. Lēmumu par to, vai viņi var pildīt šos dienesta pienākumus vai ne, vai viņi atbilst kritērijiem, pieņem tā institūcija, kuru viņiem saskaņā ar likumu būtu jākontrolē. Un tieši tāpēc mēs arī piedāvājam mainīt šo te kārtību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmkārt, man gribētos pateikt pāris vārdu par iepriekšējo priekšlikumu, kuru mēs diskutējām. Ne jau tikai SAB izsniedz pielaides, bet arī Drošības policija, Ādamsona kungs. Tā tas ir. Tā ka mēs te kaut kā runājām tikai par SAB jautājumu vien. Starp citu, ja mēs skatāmies, cik pielaides ir izsniegusi Drošības policija, tad skaita ziņā tas nav mazāks skaits kā SAB.

Par šo 5.jautājumu. Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, bet pamatā divu iemeslu dēļ.

Pirmais. Pirmais iemesls. Es gribētu polemizēt te ar Leiškalna kungu. Cienījamie deputāti! Ar to vien, ka mēs esam ievēlēti Saeimā, tas nenozīmē, ka mēs esam īpaši cilvēki, kam nav jāiziet zināmas procedūras. Un, ja deputāts saka, ka viņš negrib izpildīt nevienu anketu, kas jāpilda ir jebkuram citam pilsonim, kas grib saņemt pielaidi, tad es neredzu, kur ir tas pamats, kāpēc viņš to negrib darīt. Jo procedūra ir procedūra, un tā ir jāievēro visiem.

Attiecībā uz to priekšlikumu, par prezumpciju runājot. Tas, starp citu, ir visās valstīs, es domāju, demokrātiskās. Jo nav tā, ka cilvēks pilnīgi ir ekskluzīvs tad, kad viņu ievēl. Jā, ir zināma imunitāte. Un Saeima šeit, starp citu, arī lems tad, kad ir jāizdod kriminālvajāšanai, ja pārkāpj, piemēram, to, ko Muižnieces kundze parasti nāk un saka, ja pārkāpj kaut kādu procedūru, Saeimas komisija izlemj... Taču arī nevar būt tāda situācija, ka es esmu politiski ievēlēts un automātiski es varu zināt visu. Starp citu, ir tāds princips arī šajā te lietā, kur mums arī samērā ir vāji pašiem ar izglītību, arī tiem, kam ir pirmā pielaide, tā saucamā pirmā pielaide, arī man, piemēram, un vēl kas šeit ir parlamentā... tas galīgi nenozīmē, ka tas dod tiesības pieprasīt jebkuru informāciju. Ir vesela virkne atkal specifisku aktu, kas aizliedz man, piemēram, ar šo pielaidi iet uz prokuratūru un teikt — lūdzu, nekavējoties man informāciju par tādu un tādu krimināllietu. Nē! Tāpēc es uzskatu, ka ir princips, ka ir jāzina tikai tas, kas ir vajadzīgs zināt. Un tāpēc es domāju, ka tomēr, kamēr mums nav izstrādāta procedūra, bija priekšlikums Leiškalna kungam par prezumpciju, tas ir izskatāms, bet tas nav šeit iekļauts. Un, kamēr nav izstrādāta precīza redakcija, nevar uzstāties no tribīnes un teikt: es vienkārši negribu neko pildīt, jo, redziet, Satversmē man tas ir paredzēts un es nekādu procedūru neievērošu. Tas nav pareizs ceļš, cienījamie kolēģi... tas nav pareizs ceļš, jo mēs neesam tik šausmīgi nevienlīdzīgi tikai tāpēc vien, ka mēs esam ievēlēti, atšķirībā no tiem, kas nav ievēlēti. Tāpēc es domāju, ka šo priekšlikumu atbalstīt mēs pašreiz nevaram.

Aicinu atbalstīt komisiju! Ja likumu atvērs vēlreiz vaļā, tad attiecīgi varēsim izskatīt jau konkrētās redakcijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, arī Godmaņa kungs... Es lūgtu tomēr nejaukt pirmstiesas izmeklēšanu ar pirmās pakāpes vai augstākās kategorijas pielaidēm. Tās ir divas dažādas lietas.

Un var būt visaugstākās kategorijas pielaide, bet neviens prokurors vai tiesnesis jūs pie tās lietas pirms iztiesāšanas vai pie tiem materiāliem arī nepielaidīs, un viņam būs absolūta taisnība.

Runājot par prezumpciju. Un arī kur zināmā mērā Leiškalna kungam ir absolūta taisnība. Tagad pieņemsim tādu situāciju, ka ir jānotiek Saeimas plenārsēdei, kurai jābūt, pirmkārt, slēgtai un slepenai, kura varētu būt saistīta ar ārkārtas pasākumiem, kuriem ir jābūt... būtu jāpieņem lēmums parlamentam. Jautājums: tā kā informācija būs slepena, ir jautājums — cik Saeimas deputātu paliks šajā te zālē? Tad ir jautājums — kurš tad pieņems lēmumu? Vai simts deputātiem ir tādas tiesības deleģētas, vai tikai tiem, kuriem ir pielaides? Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es biju gatavs runāt par šo piekto priekšlikumu. Tikai par iepriekšējiem jautājumiem, kuri it kā neskāra šo tēmu, tik daudz izvērtās diskusijas, ka es jau sāku baidīties, ka atkārtošos. Bet faktiski, tā kā te arī iepriekš izskanēja, ka tomēr attiecas uz šo 5.priekšlikumu... Šeit ir mums tā būtiskākā izšķiršanās, kādā veidā un ko darīt.

Es gribētu pateikt, ka, protams, arī no dzirdētā saistībā ar šo pielaidi augstākajām amatpersonām un kurš šo pielaidi izsniegs, lai saņemtu atbildi, mums ir jākonstatē šis... izveidojas situācija valstī... izveidojas šī situācija, ka mēs neticam ne sevis izveidotām institūcijām, ne vēl jo vairāk viens otram. Un no tāda viedokļa tā ir pirmā atbilde, kura mums ir jāizanalizē un jādod.

Un otrs jautājums — vai mums, amatpersonām, vispār tātad pienākas, tāpēc ka mēs esam ievēlēti, uzreiz pielaide, vai arī mūsu katra jautājumu jāizskata individuāli. Arī uz šo jautājumu ir jāsaņem atbilde. Un, izejot no šīm atbildēm, tad arī varētu mēs formulēt galīgi, ko mēs gribam.

Es arī gribētu uz šiem jautājumiem tādā veidā gan tos atbildēt, gan uzdot.

Pirmkārt, par pielaidi. Es uzskatu, ka mums ir jābūt valstī institūcijai, kura izskata attiecīgi katra cilvēka veikumu, dzīves pieredzi, gājumu un, izejot no tā, arī pasaka, vai viņš ir tiesīgs strādāt ar augstākajiem valsts noslēpumiem, kuri aizsargā valsts drošību un domāti arī šī te tieši uzdevuma veikšanai. Tas ir pirmais jautājums. Un šeit ir mana atbilde. Es domāju, ka daudziem cilvēkiem atbilde ir līdzīga. Ja kādu tas neapmierina, nu tad viņš saskarsies vienkārši ar likumu.

Un otrs jautājums — par to, kurš izskata šo jautājumu par pielaidi. Jā, mēs atceramies, ka tas ir Satversmes aizsardzības birojs, tā ir mūsu izveidota institūcija tieši šīs funkcijas veikšanai. Un es gribētu pateikt, ka arī, jā, no vienas puses, kad mēs skatījāmies jautājumu par kontrabandas lietām ar gaļas produktiem, bet atsevišķi no Drošības policijas izteikumiem bija jautājums, ka attiecīgie kontrabandisti ir saistīti arī ar Satversmes aizsardzības biroju. Un rodas pretruna, ka mēs paši ejam uz Satversmes aizsardzības biroju, lai dabūtu no viņiem nepieciešamo dokumentu par pielaidi, zinot, ka viņi paši tātad ir nosaukti kā iespējamie kontrabandisti. Protams, tā ir nepatīkama situācija. Un tas vienkārši liecina par to, caur kādām tieši niansēm, caur kādiem impulsiem mums ir šī neuzticība pret dažādām institūcijām, to skaitā šoreiz pret vienu no nopietnākajām institūcijām, kas domāta, lai nodrošinātu valsts drošību.

Bet vēl ir kāds cits jautājums. Mums tiek piedāvāts risinājums, ka tādā veidā šos jautājumus skatīs nevis konkrēta institūcija, bet mūsu pašu deputātu izveidota komisija. Un, es domāju, tas ir vēl lielāks absurds, ka... un mēs vēl vairāk neuzticēsimies, ka vieni politiķi izvērtēs otrus politiķus un, vienalga, pieaicinot kaut kādus speciālistus, kuri skatīsies un savāks nepieciešamo informāciju. Šis piedāvājums ir absurds, pats par sevi ir absurds. Un tādā veidā, es domāju, mums ir jāatgriežas pie normālas, sakārtotas valsts, un to, ko mēs šodien neuzdro... neuzticamies kaut kam, mums ir jāpanāk tas, lai mēs spētu uzticēties savām institūcijām. Un šeit es patiešām arī gribētu pateikt: mums veidojas normāla, loģiska ķēdīte. Un, ja mēs patiešām arī ejam gan ar Eiropas Savienības institūcijām, kurās mēs saskarsimies ar daudziem jautājumiem, gan ar NATO, kur ļoti nopietni standarti atbilst, un, ja mēs tiecamies uz NATO, tad tādā gadījumā mums šie NATO izvirzītie standarti ir jāievēro. Varbūt, ja kādām citām valstīm šie standarti ir atšķirīgi, tad šie standarti ir atšķirīgi valstīm, kas jau ir NATO dalībvalstis. Šoreiz mums ir jāpieņem informācija, ka, ja mēs to gribam, tad mums patiešām ir jānoprecizē. Un no tāda viedokļa arī šeit nopietnas valsts izveidotas institūcijas klātbūtne, ja tā ir starptautiski atzīta, mums ir jārespektē.

Un pēdējais. Protams, ir dažādi varianti, kā uz priekšu sakārtot likumu. Es uzskatu, ka piedāvātais variants nav pareizs, bet, kādā veidā savādāk vēl var izskatīt katras amatpersonas saistību ar pielaidi pie dokumentiem, ir patiešām citas iespējas, un to minēja daudzas amatpersonas šodien...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. ... un arī daudzi ierēdņi, kas strādā šodien. Tā ka uz priekšu to arī var sakārtot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Tad, kad laulājas baznīcā, tad cienīgtēvs parasti saka tā: “Ja jums ir kas iebilstams pret šīm laulībām, tad sakiet to tūlīt pat un šeit uz vietas vai arī klusējiet visu mūžu.” Ja Latvijas Republikā amatā ieceļ vai uzticības... Sāksim ar Valsts prezidenti. Ja Latvijas Republikas parlaments balso par Valsts prezidenti, tad ievēlētam Valsts prezidentam pirmās kategorijas pielaidei jābūt automātiski ar ievēlēšanas brīdi. Jo nevar rasties situācija, kurā Valsts prezidente, kas ir Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja, uzaicina uz šo sēdi Kamaldiņa kungu vai jebkuru SAB direktoru, un šis SAB direktors saka: pagaidiet, kundzīt... Šobrīd ir kundzīt. Pagaidiet, kundzīt, vispirms es jums izsniegšu pielaidi, un pēc tam tad nu jūs sauciet to komisiju. Situācija ir absurda un antikonstitucionāla. Līdz ar to mums šajā likumā jānosaka amatpersonas, kurām ir šī pirmās kategorijas pielaide, un tas noteikti būtu iekšlietu ministrs, aizsardzības ministrs, Valsts prezidente, ārlietu ministrs un Ministru prezidents. Un, ja tas tā nav, tad mēs nonākam antikonstitucionālā un murgainā situācijā.

Tāpat otrās kategorijas pielaides, lai varētu realizēt Satversmē uzticēto valsts izpildvaras jeb administrācijas kontroli, ir jādod katram no Saeimas deputātiem. Un tikai situācijā, kad ir nopietni iebildumi Satversmes aizsardzības birojam vai jebkurai citai izpildvaras sastāvdaļai, tad var apstrīdēt, teikt tieši šim deputātam jāsamazina viņa tiesību apjoms tiesas ceļā. Un tam ir jānotiek. Un tad vēlēšanu kampaņas gaitā jūs sakāt, ka šim nevar uzticēties. Tātad viņš nevar būt pilntiesīgs deputāts. Vai arī tad ierakstīsim, dārgie draugi, Satversmē pantu, ka Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu un saņēmis pirmās vai otrās kategorijas pielaidi. Mēs īstenībā ar šiem likumiem šeit nevaram vainot Satversmes aizsardzības biroju. Šos likumus ir pieņēmis parlaments, paši nobalsojot un paši samazinot sev Satversmē noteiktās tiesības. Mums ir nopietni jāstrādā pie šiem likumiem, jāatrod pareizās formulas, lai vairākkārt šeit piesauktie ziemeļalianses noslēpumi nekļūtu par spiegu ieguvumu un tai pašā laikā lai parlaments un valsts amatpersonas varētu pilnīgi precīzi realizēt sev Satversmē un likumos noteikto varu. Jo citādāk iznāk tā — deputāti, realizējot parlamenta kontroli, raksta pieprasījumu. Valdība atbild: ziņas nesniegsim. Mēs paši šīm ziņām noteicām slepenības režīmu. Un iepūt man! Un patiesībā parlaments kļūst lieks un nevajadzīgs, jo kā teica mans kāds draugs: jūs domājat, ka parlaments raksta labus likumus? Nē, viņš teica. Labākie likumi — Romiešu tiesības un Napoleona kodekss — uzrakstīts bez jebkādas parlamenta līdzdalības. Jūs domājat, ka parlaments labi debatē? Paskatieties uz profesionāliem žurnālistiem. Televīzijā viņi debatē daudz labāk. Tad vienīgais mūsu uzdevums ir rūpēties par to, lai valdība neapliek pavalstniekus jeb pilsoņus ar pārliecīgām nodokļu nastām un lai iekasēto nodokļu naudu izlieto nevis savtīgi, bet sabiedrībai par labu. Un visi šie ieraksti, kas liedz mums saņemt ziņas no izpildvaras, patiesībā liedz mums realizēt funkcijas un padara parlamentu par tādu tūtiņdreijātāju bandu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Saeimas deputātu priekšlikums, iesniedzot labojumus likumā “Par valsts noslēpumu” ir, teiksim, vainagojies ar panākumiem. Tāds bija mūsu mērķis. Galīgais mērķis — izraisīt diskusiju par ne visai veiklajām normām, kas ir iekļautas likumā “Par valsts noslēpumu”. Mēs savu mērķi esam panākuši! Paldies visiem diskutētājiem, un es ceru, ka jūs iesniegsiet apdomātus labojumus, papildinājumus un tā tālāk. Neviens likums nav precīzs. Neviena likuma norma nav precīza, ilggadīga un ilgstoša, vienmēr likums ir pakļauts papildinājumiem un labojumiem. Tāpēc es vēlreiz saku paldies mūsu kolēģiem. Bet, ja mēs šeit sākam pieskarties par profesionālām īpašībām vai kur nu kurš esam katrs sastāvējis padomju laikā vai atmodas laikā, tad es gribētu sacīt, ja kādreiz vēl izskanētu pārmetumi saistībā ar Ādamsona kungu par VDK, ka viņš ir dienējis Valsts drošības komitejas pakļautajā karaspēkā, arī es esmu dienējis vairāk nekā četrus gadus padomju armijā. Diezgan īpatnējā vienībā. Es gribētu teikt: ziniet, Nirnbergā tiesāja Nacionālsociālistisko partiju un uzskatīja, ka tā ir pati noziedzīgākā partija pasaulē. Es varētu teikt, ka Komunistiskā partija ir vēl noziedzīgāka, un Nirnberga–2 būs vēl. Es pieļauju, ka būs un tiesās arī šo partiju un atzīs par visnelietīgāko.

Un te daži biedri, kuri ir tajā sastāvējuši, šeit uzdrošinās pārmest tiem karavīriem, kuri bija padomju armijā, kad paši viņi faktiski bija saimnieki un noteicēji par šīm struktūrām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Leiškalna kungam. Tik tiešām viņš izteica ļoti daudzas lietas, kas ir absurdas. Es jums pateikšu, ka Saeimas deputātiem ir liegti ļoti daudzi materiāli, kuriem ministrijas, dažādi resursi noteic slepenības pakāpi.

Zemkopības ministrijā es palūdzu, lai atsūta dokumentu par celulozes rūpnīcas projektēšanas ekspertīzi. Uzreiz man pateica, ka šis dokuments esot slepens. Tad ar ģenerālprokurora palīdzību es tomēr saņēmu to dokumentu, kur patiesībā tas ir tāds bērnu apraksts par celulozes rūpnīcu, kur ir norādīts, ka tur izgatavos gandrīz bērnu spēles un tā nebūs absolūti kaitīga Latvijas dabai un Daugavai. Tas ir murgs, kas bija sarakstīts šinī dokumentā, un tikai tāpēc, lai nezinātu deputāti un arī Latvijas iedzīvotāji, lai nezinātu, tad tam noliek slepenības pakāpi.

Nu, es jau nemaz nerunāju par “Lattelekom” lietu. Tur tagad slepenības ir vairāk nekā vajag, arī Saeimas deputātiem liegts iepazīties, bet diemžēl tur ir slepenība tām, varbūt teikt, nelietībām, kuras tika veiktas ar latviešu rokām pret Latvijas tautu un mūsu nacionālajām bagātībām. Tā ka, redziet, Leiškalna kungs pareizi pateica, un tas ir atbalstāms.

Un es pateikšu, ka šis dokuments ir diezgan pavirši izstrādāts, un to vajadzētu atgriezt atpakaļ komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes. Mūsu politoloģijas students Leiškalna kungs saputroja visu, ko vien var saputrot. Protams, ka tauta var ievēlēt, ko vien viņa grib, bet daudzi aizmirst, ka piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tauta neievēl prezidentu tiešajās vēlēšanās. Tauta ievēlē elektorus, kuri izvēlas un nobalso par prezidentu. Arī Latvijā ir līdzīga sistēma. Tauta ievēl elektorus jeb Saeimas deputātus, un Saeimas deputāti nosaka, kādu prezidentu viņi gribētu un kādu valsts varas orientāciju jeb valsts politisko orientāciju viņi nosaka.

Ministru prezidents, ja, piemēram, nākamajās vēlēšanās uzvar Sociālistiskā partija, tad, loģiski, ka viņa var mainīt šo valsts politisko orientāciju, pateikt, ka mums nevajag NATO, bet mēs gribam noslēgt militāro sadarbības līgumu ar Baltkrieviju, viņiem būs pilnīgi konstitucionālas tiesības to darīt. Tādā gadījumā būs pilnīgi varbūt cita organizācija, kas šīs lietas uzraudzīs, varbūt nebūs SAB, jo tad parlaments varēs izvēlēties kaut kādu citu struktūru un noteikt, ka pielaides ir iespējamas tikai bijušajiem kompartijas biedriem un Valsts drošības komitejas darbiniekiem, kā tas ir Baltkrievijā, bet tas ir jāizdara konstitucionālā ceļā. Pašreizējā situācijā nav iespējams, Leiškalna kungs, tāds Ministru prezidents, kuram būtu kaut kādi ierobežojumi, teiksim, saistībā ar tiem likumiem, kādus mēs esam pieņēmuši.

Ja jau mēs esam tādi demokrāti, arī runājot par pašreizējo piedāvājumu mainīt Vēlēšanu likumu, tad mums ir jāatzīst, ka nav demokrātiska prasība vēlēt Saeimas deputātus no 21 gada. Leiškalna kungs taču piekritīs, ka daudzi cilvēki 18 gadu vecumā runā daudz sakarīgāk nekā dažs labs deputāts, bet tas nav iemesls, lai mēs šo likumu mainītu. Tāpat mums ir ierobežojumi, kas ir daudz nopietnāki, starp citu, nekā tie ierobežojumi par valodas prasību. Mums joprojām ir spēkā līdz 2004.gadam ierobežojums, ka nedrīkst būt bijušie Valsts drošības komitejas virsnieki, mums ir ierobežojums, ka nedrīkst būt tie kompartijas biedri, kas tur ir bijuši pēc 1991.gada. Skaidrs, ka viņi kā ierobežojumi ir daudz smagāki par šīm valodas prasībām vai prasībām, kuras ir vajadzīgas, lai dabūtu šīs I kategorijas pielaidi. Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu mums jaukt dažādas lietas. Tautas tiesības izvēlēt deputātus nenozīmē tiesības, teiksim, bez šīs elektorāta starpniecības pieņemt jebkuru lēmumu. Tāpat kā tauta nevar nobalsot referendumā par nodokļu izmaiņu, tāpat šādas lietas nevar šādā veidā pakārtot. Un es domāju, Leiškalna kungs, ka jūs to ļoti labi zināt. Tā ka šinī gadījumā jūs drusciņ liekuļojāt. Tas ir mans viedoklis. Es nepieļauju, ka jums to nav mācījuši Universitātē.

Līdz ar to es domāju, ka pašreizējā redakcijā mums vajadzētu noraidīt šo priekšlikumu, bet es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Kuduma kungs, atgriezties, tātad izskatot jau paplašinātā veidā priekšlikumus un arī to, ko šeit minēja Tabūna kungs, tātad mēs varam iestrādāt daudz profesionālākus kritērijus, nevis vienkārši rakstīt “profesionālās īpašības” un arī atgriezties pie šiem pārējiem jautājumiem. Bet ne pašreizējā redakcijā un pašreizējā.... Jo pašreizējie priekšlikumi ir sasteigti, tie nav pārdomāti. Un tad, kad būs, mēs atgriezīsimies gan pie Muciņa kunga, gan pie šiem apvienotajiem priekšlikumiem, tad skatīsimies daudz plašākā kontekstā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Es domāju, ir izveidojusies jau pietiekami konstruktīva saruna. Mēs jau izejam uz kaut kādu risinājumu. Es pateicos, protams, Grīga kungam un kolēģiem, ka viņi ierosināja šo diskusiju, jo problēma patiešām pastāv. Un līdz ar to viņu priekšlikums deva iespēju mums pievērsties šim jautājumam nopietnāk.

Es gribētu pateikt tomēr, ka es neatbalstu attiecīgo priekšlikumu, jo tas pēc būtības problēmu nerisina, bet uzreiz arī ir skaidrs, ka jādomā uz priekšu, kā novērst šos jautājumus. Un tas skar patiešām ikdienas praksē ne tikai deputātus, kur mēs tagad saskaramies ar šo jautājumu, bet valdību, izveidoto valdību praksē ir arī daudzi piemēri, ka daudzi ministri strādāja ar dokumentiem bez pielaides un beidza strādāt ar šiem dokumentiem bez pielaides visu šo laiku, apzināti vai neapzināti pārkāpjot šo likumu.

Līdz ar to šie jautājumi, protams, ir nesakārtoti. Un no tāda viedokļa, domājot uz priekšu, varētu būt arī priekšlikumi, ka Saeimas deputāti sāk savu darbu, ministri sāk savu darbu, bet attiecīgā institūcija, tas varētu būt arī Satversmes aizsardzības birojs, noteiktā laika periodā, piemēram, mēneša laikā, katru cilvēku izskata, un, ja mēneša laikā nav nekādu iebilžu, tātad tie cilvēki visi automātiski ir saņēmuši šo pielaidi. Tāds ir viens no risinājumiem, kas ir pietiekami pieņemams, un varēs iziet no šīs situācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Neko, Kiršteina kungs, es nesajaucu. Ja nu vienīgais, ko es varu sajaukt, ir sapuvis tīkls ar svaigām zivīm vai otrādi. Kaķīša ezeru ar Ālandu salām un vēl kaut ko. Bet es nekādā gadījumā nesajaucu to, kas ir rakstīts Latvijas Republikas Satversmē, un neesmu arī neko citādu ieteicis. Ticiet man, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidentiem, kuri izvirzīti šim amatam, neviens neprasa nekādas kategorijas pielaides. Un mans ierosinājums bija noteikt: ja mēs apstiprinām jeb izsakām uzticību Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem, tad, ja mums ir problēmas ar to, ka šiem cilvēkiem automātiski tiks dotas pielaides valsts noslēpumam, teikt šeit uz vietas un neizsacīt šo uzticību. Tas bija vienīgais mans priekšlikums. Es nejaucu konstitucionālo kārtību Amerikas Savienotajās Valstīs un Latvijas Republikā, pie kam Latvijas Republikas konstitucionālā kārtība man ir daudz tuvāka.

Tā ka nepārspīlējiet, nemēģiniet manis teikto interpretēt savā izpratnē. Tieši tāpat kā ar tām zivtiņām. Es aizstāvēju jūsu partijas ministra viedokli attiecīgajā likumā. Un jūs nemitīgi šo Slaktera kunga un Sprindžuka kunga viedokli mēģinājāt šeit torpedēt, pēc tam kopā ar saviem draugiem stāstot par manām zvejas vietām, kas ir kaut kur ārpasaulē, un es nezvejoju tur, kur zvejoja nabadzīgais, laimīgais un labais deputāts Aleksandrs Kiršteins. Aleksandr, nevajag ... nemēģināsim šīs lietas kārtot personiski... runāsim par likumiem, par iespējamiem ieteikumiem nākotnes likumos un tiesībās. Es jau šobrīd Kuduma kungam iesniedzu šo priekšlikumu par to, ka pielaide attiecīgām amatpersonām ir automātiska, ja kāds šīs pielaides nevar apstrīdēt tiesā. Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Runājot par šo 5.priekšlikumu, ko iesniedz deputātu grupa, gribētu piekrist Lauska kungam, ka zināmā mērā tas ir absurds. Jo pieņemsim šādu situāciju, ka Nacionālās drošības komisijā, ja piešķirtu šīs te pielaides, protams, saņemot atzinumus, tad, piemēram, rudenī, ievēlot jauno parlamentu, šinī komisijā ir iespējams, ka nav neviena deputāta, kam vispār ir pielaides.

Jautājums — kas tad piešķirs viņiem, kas tālāk strādās ar šīm te lietām? Bet, protams, diskusija ir izraisīta, un zināmā mērā ir pamats arī diskusijai, un līdz ar to ir šis jautājums jārisina. Bet šobrīd šajā projektā es lūgtu 5.priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 39, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. 6. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek... Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kuduma kungs! Es, pirmkārt, atbalstu šo te priekšlikumu, ko piedāvā komisija, bet man arī ļoti nepatīk tas, ka jūs manipulējat ar radioklausītāju un parlamenta deputātu prātiem. Tāpēc es aicinātu jūs izlasīt, atbildot uz jūsu jautājumu, šī likuma pārejas noteikumu otro punktu, kurš, starp citu, nav absolūti pretrunā ar to, ko pirms tam citēja un pierādīja Kārlis Leiškalns. Pārejas noteikumu otrais punkts skan sekojoši: “Personām, kuras pašreiz ieņem amatu, kas saistīts ar valsts noslēpumu izmantošanu un aizsardzību, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās jāsaņem speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, ievērojot šā likuma nosacījumus, vai arī tās pārceļamas citā darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu.” Izdarot secinājumus no šī te panta, tie secinājumi ir ļoti vienkārši, ka visiem Saeimas deputātiem, kuriem nav augstākās kategorijas pielaides, ir pārvietojami citā darbā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Paldies, Ādamsona kungs! Es lūgtu atbalstīt komisijas 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisija lūdz balsot likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamā Saeima! Šajā likumā otrajam lasījumam ir saņemts deputāta Lujāna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 20, atturas — 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Labanovskis. Vairāk priekšlikumu nav. Tāpēc ir priekšlikums pieņemt šo likumu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 20. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kopš pirmā lasījuma neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Tas pats. Aicinu jūs izteikt savu attieksmi un pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Ārlietu komisijas viens priekšlikums, šķiet, ir.

R.Labanovskis. Ā, jā!

Sēdes vadītājs. Nosaukumā ir izslēgti vārdi “17.decembra”.

R.Labanovsis. Es atvainojos! Vienkāršošanas dēļ izslēgt nosaukumā mēneša nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Darba dokuments, kuru mēs šobrīd izskatīsim, ir ar nr.3834. Un tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”, kas savukārt ir izstrādāts Tieslietu ministrijā, un Ministru kabinets iesaka izdarīt šajā likumā tikai divus labojumus. Tas ir 77.pantā un 96.pantā. Un abu labojumu mērķis ir noteikt stingrāku atbildību par alkoholisko dzērienu tirgošanu nepilngadīgām personām. Un šī atbildība var izpausties pēc Tieslietu ministrijas un Kabineta ieceres kā licences anulēšana, ne tikai soda naudas, kas pats par sevi ir ārkārtīgi svarīgs un labs pasākums. Protams, likumprojektā ir jāstrādā vēl ar vairākām redakcijām, kaut vai jānosaka par alu, kas netiek pakļauts alkohola aprites likumam, nav tirgojams personām, kas nav sasniegušas pilngadību. Arī šāda norma iztrūkst likumā.

Es pieņemu, ka likumā var būt ārkārtīgi daudz priekšlikumu ar nolūku, teiksim, ierobežot jau visas valsts apjomā alkohola tirdzniecību nakts stundās. Bet, tā kā šie divi priekšlikumi, kurus iesniedz valdība, ir ārkārtīgi vienkārši, precīzi uzrakstīti, tad komisija ir lūgusi likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 7.Saeimas laikā, es domāju, ka jūs to zināt, arī es esmu to konstatējis, ka ļoti nozīmīgi likumprojekti, kas ir vajadzīgi Latvijai, Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tiek steidzināti un risināti maksimāli īsā laikā. Kāpēc? Tāpēc, lai sasniegtu tos mērķus, kurus grib īstenot kāda grupa darbīgu cilvēku, un tāpēc, lai deputāti īsā laikā nespētu izpētīt likumus un atrast tos sēkļus, uz kuriem to likumu arī uzsēdina virsū. Un likumos tika iestrādātas ļoti nepopulāras lietas, tas noved pie ļoti nepatīkamām sekām, un viens no tādiem rādītājiem ir Saeimas zemais reitings Latvijas iedzīvotāju un arī Latvijas pilsoņu novērtējumā. Tā ir ļoti slikta prakse, un šis Alkohola aprites likums nevar būt izskatīts un pieņemts steidzamības kārtībā. Tas ir jāpārskata, jāpārstrādā, un pie tā ir rūpīgi jāstrādā, un nav mums, kur steigties. Es nezinu, kas tad — budžets atkal kaut kādā veidā tiks sašķobīts vai valdība kritīs, ja šis likums būs pārskatīts un deputāti veiks tur izmaiņas, kuras ir jāveic. Jo zaļā čūska ir pārvērtusi Latviju par ļoti nožēlojamu valsti. Un jūs zināt, kāda kritika ir alkohola apritei Latvijā. Jūs zināt, cik zārku katru mēnesi aiziet uz kapsētu, un tikai alkohola dēļ. Jūs zināt, kas notiek ar mūsu jaunatni, kura tiek degradēta, un jūs labi zināt, ka skolā jau 6. — 7.klases skolnieki atzīmēja dzimšanas dienu, dzerot ja nu ne šņabi, tad vīnu. Tāpēc es ierosinu balsot pret steidzamību un izskatīšanai nozīmēt ilgāku termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 17, atturas — 28. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Paldies Bojāra kungam. Ja arī komisija nebūtu piešķīrusi steidzamības statusu, ja mēs kaut ko zinātu par šo zaļo čūsku, kas žņaudz latviešu tautu. Bet tā kā likumprojektam steidzamība nav atbalstīta, un mēs esam runājuši par visu, kas ir pateikts šobrīd iesniegtajā likuma tekstā, aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

K.Leiškalns. Komisija aicina deputātus priekšlikumus minētajam likumprojektam iesniegt līdz 7.janvārim nākamajā gadā.

Sēdes vadītājs. 7.janvāris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Nākamais — likumprojekts “Patvēruma likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Pirms sākt skatīt tabulu, es gribu teikt vienu lietu. Atbildīgā komisija strādāja ārkārtīgi ciešā, konstruktīvā kontaktā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi un Eiropas Integrācijas biroju. Līdz ar to es gribu teikt, ka otrā lasījuma koncepcija ir Eirointegrācijas procesam pilnīgi atbilstoša. Tajā pašā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma no ANO Bēgļu komisariāta pārstāvja Latvijā desmit priekšlikumus, kuru koncepcija bija liberalizēt stāvokli uz Latvijas robežām, liberalizēt mūsu patvēruma meklētāju koncepciju tā, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti, patvērumu arī nelegāliem migrantiem. Komisija tiktāl, ciktāl atļāva mūsu starptautiskās saistības, stingri noraidīja visus mēģinājumus nepamatoti liberalizēt stāvokli. Es gribu teikt vēlreiz paldies Iekšlietu ministrijas atbildīgajām amatpersonām. Liekam priekšā jums izskatīt pēc priekšlikumiem.

1. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — redakcionāli precizēt 1.pantu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seiksts. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 3. — redakcionāli precizēt 2.pantu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seiksts. 4. — deputāta Cileviča priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Cilēviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 19, atturas — 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seiksts. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seiksts. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 7. —atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seiksts. 8. — atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seiksts. Tāpat 9. — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 10. — iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 11. — atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Tāpat 12. priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 14. — redakcionāls precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 15. — atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

16. — iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 17. — deputātu Cileviča un Vidiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie deputāti! Tā kā pašreiz mūsu izcilais cilvēktiesību eksperts atrodas Parīzē un turpina spodrināt Latvijas tēlu — es domāju Borisu Cileviču kungu — tomēr šoreiz...es šos abus... es šo priekšlikumu iesniedzu kopā ar viņu. Žēl, ka viņa nav, tad viņš varētu vairāk un labāk argumentēt šo priekšlikumu, bet es tomēr uzskatu, ka, ja bēgļu statusu pieprasa nepilngadīgais, tad to nevarētu izskatīt saīsinātā laikā un ka tiešām šo šeit vajadzētu iedziļināties. Un tamdēļ es aicinātu Saeimu atbalstīt šo mūsu abu kopējo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Seiksts.

A.Seiksts. (LC). Godātie kolēģi! Ļoti lūdzu neatbalstīt... komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šī priekšlikuma atbalstīšana nozīmētu, ka uz robežas nevar, jāielaiž valstī... ielaists valstī bērns var būt par iemeslu, ka pēc tam seko ģimenes locekļi. Ļoti lūdzam neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — deputātu Cileviča un Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 11, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seiksts. 18. — deputātu Seiksta, Lāzo, Lejas un Vidiņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 21. — iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 22. — deputāta Cileviča priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 24. — deputāta Cileviča. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 25. — deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 26. — iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 27. — deputāta Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Līdz ar to iestrādāts 28. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. Paldies! 29. — deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 30. — deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 31. — atbildīgās komisijas precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 32. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 33. — iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 35. — iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 36. — atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 38. priekšlikums — redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies! 39. priekšlikums— redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies! 40. priekšlikums — arī redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 41. priekšlikums— atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 42. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 43. priekšlikums — tāpat. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 44. — iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 45. priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Seiksts. 46. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 47. priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 48. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 49. priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Tāpat 50. — redakcionāls priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 51. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 52. priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 53. priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 54. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 55. priekšlikums — tāpat. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 56. priekšlikums — atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 57. priekšlikums — atbalstīts. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 58. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 59. priekšlikums — lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 60. — deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 61. — deputāta Vidiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Seiksts. 62. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 63. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 64. priekšlikums — tāpat redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 65.priekšlikums — lūdzam atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 66. priekšlikums — atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 67. priekšlikums — atbildīgās komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 68. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 69. — iekšlietu ministra priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies! Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seiksts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. 15. janvāris. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, izskatīsim 10 deputātu priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildes? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo 10 deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 5. Turpinām bez pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jēkaba Sproģa iesniegumu, kurā viņš informē, ka likumprojektā “Par valsts noslēpumu”, balsojot par 5.priekšlikumu, ir kļūdījies, viņš ir vēlējies balsot pret.

Desmit deputāti ir ierosinājuši iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Kooperācijas likumā” trešajā lasījumā”. Vai ir iebildes? Nav. Iekļaujam lēmuma projektu darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 4.decembra sēdē apsprieda grozījumus Krimināllikumā ar reģistrācijas numuru 873. Saņēmām vienu priekšlikumu, ko izstrādāja faktiski pati komisija. Mēs lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 7.janvāris.

Sēdes vadītājs. 7.janvāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Es atvainojos... Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 4.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ar reģistrācijas numuru 869. Priekšlikumi netika saņemti, un komisija lūdz Saeimas atbalstu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Kudums. 7.janvāris.

Sēdes vadītājs. 7.janvāris.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” ar reģistrācijas numuru 959 otrajam lasījumam. Komisija likumprojektā iekļāva likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” ar reģistrācijas numuru 1006. Mēs esam saņēmuši 1.priekšlikumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Mūsu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1006, priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbastīts.

Dz.Kudums. 3. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 7.janvāris.

Sēdes vadītājs. 7. janvāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 4. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””, reģistrācijas nr. 1091. Un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret —6, atturas — 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Kooperācijas likumā” uz trešo lasījumu līdz nākamā gada 20.februārim””.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par— 65, pret —10, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums jālemj par jautājumu, kas skar rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome liek priekšā slēgt rudens sesiju šā gada 24.decembrī un sākt darbu ziemas sesijā nākamā gada 15.janvārī.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Akceptēts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi šodien nolēma, ka kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijā līdz nākamajai pirmdienai pulksten 12.00.

Vārds paziņojumam deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (TP). Sociālo un darba lietu komisijas sēde uzreiz pēc sēdes beigām komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Imants Burvis, Pēteris Salkazanovs, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Anta Rugāte, Helēna Demakova, Dzintars Ābiķis, Rihards Pīks, Oskars Spurdziņš, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns.

Sēdes vadītājs. Paziņojums deputātam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (TP). Godājamie kolēģi! Mūsu Saeimas Starpparlamentu asociācijas delegācijas locekļus lūdzu uz piecām minūtēm blakus, Dzeltenajā zālē! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 13.decembra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Gan attaisnotu, gan neattaisnotu iemeslu dēļ ministri šodien nav ieradušies. Līdz ar to atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

 

 

Kopsavilkums

2001. gada 13. decembra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1021) (dok.nr.3891) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Valsts darba inspekcijas likums”. (Reģ.nr.906) (dok.nr.3893) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ.nr.1001) (dok.nr.3896) Balsojums: 64 par, 2 pret, 13 atturas.

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1099) (dok.nr.3856; nr.3856B) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. (Reģ.nr.1100) (dok.nr.3857; nr.3857B) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ.nr.1101) (dok.nr.3858; nr.3858B) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. (Reģ.nr.1102) (dok.nr.3859; nr.3859B) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ.nr.1103) (dok.nr.3860; nr.3860B) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. (Reģ.nr.954) (dok.nr.3366; nr.3897) Balsojums: 60 par, 0 pret, 20 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.977) (dok.nr.3403; nr.3898) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem”. (Reģ.nr.955) (dok.nr.3367; nr.3899) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā”. (Reģ.nr.1035) (dok.nr.3595; nr.3900) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Patvēruma likums”. (Reģ.nr.963) (dok.nr.3382; nr.3892) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.873) (dok.nr.3018; nr.3894) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.869) (dok.nr.3014; nr.3895) Balsojums: 75 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.959) (dok.nr.3374; nr.3902) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

 

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1114) (dok.nr.3911) Balsojums par steidzamību: 77 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1091) (dok.nr.3837; nr.3903) Balsojums: 58 par, 6 pret, 14 atturas.

— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (dok.nr.3834; nr.3884) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijai likumprojektu:

“Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. (Reģ.nr.1112) (dok.nr.3886; nr.3886A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumus:

 

— “Par Kārļa Rācenāja atcelšanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3905) Balsojums: 81 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata”. (dok.nr.3915) Balsojums: 53 par, 1 pret, 14 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

 

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1113) (dok.nr.3887; nr.3887A) Balsojums: 30 par, 8 pret, 38 atturas.

Nolēma slēgt rudens sesiju 24.decembrī un atsākt darbu ziemas sesijā 2002.gada 15.janvārī.

Saeimas preses dienests

 

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 13. decembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Seiksts (savienības “Latvijas celš” frakcija): Vēl jau vienu reizi tiksimies šogad plenārsēdē, tāpēc es sveicu visus Ziemassvētkos.

Patīkami, ka vismaz šajā laikā nav kārtējo skandālu, un šodien varēsim novēlēt arī laimīgu Jauno gadu.

E.Repšes kunga aiziešana izraisīja zināmas debates. Gribētu pateikt, ka cilvēks ir pilnīgi brīvs savā izvēlē un neviens viņu par to nedrīkst kritizēt. “Latvijas ceļš” ir viņu atbalstījis, ja nākamais pretendents turpinās šo monetāro politiku, mēs arī viņu atbalstīsim. Protams, būtu patīkamāk, ja E.Repšes kungs būtu atnācis, bet tā ir viņa brīva izvēle, un neviens nedrīkst šo izvēli ierobežot un bez pamata kritizēt.

Man gribētos bilst dažus vārdus par diviem likumprojektiem. Mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā ļoti būtisku likumu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Saskaņā ar šiem grozījumiem tikai tiesa varēs pieprasīt uzrādīt informācijas avotu, pie tam ne katru reizi, bet tad, kad tas skars nopietnas sabiedrības intereses un ievērojot samērīguma principu. Tas būtiski nostiprinās ceturtās varas pozīcijas, masu mediji varēs drošāk rīkoties. Protams, uzņemoties visu atbildību, nedrīkstēs izplatīt nepārbaudītas ziņas vai baumas, bet katrā gadījumā prokurors nevarēs pieprasīt šīs ziņas — tikai tiesa. Manuprāt, tas ir demokrātiski, un priecājos, ka Saeima to atbalstīja.

Un pēdējais, ko gribētu teikt. Mēs dzīvojam stereotipos, bet ne viss, piemēram, rekomendācijas, no Rietumiem, saskan ar Latvijas nacionālajām interesēm.

Gribu minēt šodien pozitīvu piemēru, un proti, mēs šodien otrajā lasījumā pieņēmām pilnīgi jaunu Patvēruma likumu, saskaņā ar kuru daudziem varētu šķist, ka tagad varētu būt liberālāka situācija uz robežas — gluži otrādi. Saskaņā ar pieņemto koncepciju, pirmkārt, mēs varēsim neielaist valstī, ja mums ir pamatotas šaubas, vai šis cilvēks savā zemē netiek vajāts. Otrkārt, likumā paredzēts, ka tagad nebūs iespējama situācija, ka bērns iekļūst valstī, un pēc tam seko pārējā ģimene apvienošanās kārtībā. Šeit ir divi iemesli, kāpēc to darām, un, protams, saziņā ar Eiropas Savienību. Pirmais iemesls ir tas, ka mēs tuvā nākotnē būsim Eiropas Savienības austrumu robeža un nebūsim simpātiski mūsu draugiem un sabiedrotajiem Rietumeiropā, ja mūsu robeža būs caurstaigājama. Priecājos, ka Saeima vienbalsīgi atbalstīja šo koncepciju.

Un otrs. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija pret, bet “Latvijas ceļš” atbalstīja komisijas nostāju jautājumā par ANO Bēgļu komisariāta mēģinājumiem liberalizēt šeit situāciju vispārējo cilvēktiesību koncepciju vārdā. Mēs esam nolēmuši un to darīsim arī turpmāk — stingri ievērosim Latvijas nacionālās intereses, ne vienmēr ieklausoties pamācībās, kas nāk no Rietumiem vai Austrumiem.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Mūsu frakcija šobrīd uzskata, ka tiesiskas valsts veidošana ir ārkārtīgi būtiska, un likumības sargiem jābūt augsti profesionāliem un godīgiem.

Šodien Saeima atcēla no amata tiesnesi Kārli Rācenāju. Manuprāt, tas ir ļoti būtisks gadījums mūsu valsts dzīvē — šinī gadījumā nav neaizskaramu personu, pat ja tas ir tiesnesis. Es negribu teikt, ka tiesneši pārsvarā ir negodīgi. Šis ir precedents, kad atbrīvojamies no šāda tiesneša tā negodīgas rīcības dēļ. Otra lieta, par ko es vēlētos runāt, ir Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes kunga iesnieguma pieņemšana un atbrīvošana no amata. Es domāju, ka Saeimai nebija cita risinājuma. Tas vienkārši bija jādara, jo E.Repšes kungs gatavojas politiskai darbībai, un lai viņam veicas. Vienīgi rūgtumu atstāj tas, ka visu laiku bankas prezidents tādā augstā amatā varēja ietekmēt valsts ekonomiku, viņš bija ļoti daudzās komisijās un varēja iespaidot šos procesus. Tik strikta un pēkšņa norobežošanās no ekonomiskās politikas, ko viņš faktiski realizējis valstī, manuprāt, ir nepieņemama.

Ļoti būtisks no likumprojektiem ir “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Mēs esam ļoti gandarīti, ka šis likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, jo tur ir normas, kas uzliek ļoti lielu atbildību firmām un uzņēmumiem, kas tirgo alkoholiskos dzērienus. Turpmāk ļoti strikti tiks kontrolētas šīs lietas, un, ja nepilngadīgajām personām pārdos alkoholu, tad draud ne tikai sods, bet arī licences atņemšana. Manuprāt, vēl notiks diskusijas, un likumā jābūt ļoti stingrām normām, jo šāda situācija kā visatļautība valstī ar alkohola tirdzniecību ir nepieļaujama. Paralēli tam jācīnās par nelegālā alkohola aprites punktu likvidēšanu. Tas, protams, ir jādara visā valstī, un tas ir ļoti svarīgs uzdevums.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Mūsu frakcija šodien piedāvāja izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” tādēļ, ka nav risināts jautājums par tādu dzīvojamo māju privatizāciju, kuras viena daļa atrodas uz pašvaldības zemes, bet otra daļa ir uz privātas zemes. Šajā gadījumā iedzīvotāji nevar privatizēt to zemi, kura pieder pašvaldībām.

Mūsu frakcija nosūtīja aizsardzības ministram Ģ.V.Kristovska kungam jautājumu par Rēzeknes rajona “Audriņos” paredzēto militārā lokatora celtniecību. Iedzīvotāji nav informēti par to, kāda būs lokatora ietekme uz viņu veselību un apkārtējo vidi. Nekādas konsultācijas ar pašvaldības vadību par lokatora celtniecību nav notikušas un pārbaudes nav veiktas, tādēļ ministram nosūtījām konkrētus jautājumus un gaidām atbildes.

Un vēl — labklājības ministrs A.Požarnova kungs pieņēma rīkojumu izslēgt no kompensējamo medikamentu skaita deviņus dažāda veida insulīna preparātus. Kaut gan viņš apturēja savu rīkojumu, uzskatu, ka tas bija ļoti bezatbildīgs gājiens no viņa puses.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija): Vēlot jums šajā laikā, kad mums visiem no dabas un Dieva iestādītā pasaules ritējuma ir lemts domāt labas domas, kas vērstas uz labām lietām un labiem darbiem, man šodien patīkami jums teikt, ko mēs esam padarījuši šajā nedēļā un arī šodien plenārsēdē. Vēl norit arī komisijas sēde, kurā vēl precizējami tie labie nodomi, kuri tiek pārvērsti labos darbos. Un mums ļoti gribas cerēt, ka pēc nedēļas, ceturtdien, šie darbi tiks apstiprināti arī plenārsēdē. Tautas partija vienmēr konsekventi atbalstījusi grozījumus Pensiju likumā — par valsts pensiju palielināšanu tiem pensionāriem, kuriem šīs pensijas ir pazemojoši niecīgas, uzlabojot sistēmu, ko sauc par indeksāciju, tādā veidā palielinot cilvēkiem pensijas līdz kaut cik ciešamam dzīves iztikas minimumam. To mēs vienmēr esam uzskatījuši par galveno uzdevumu un ļoti labi esam apzinājušies, ka tas nemaz nav tik viegli izpildāms. Sākumā mums bija jāpieņem ārkārtīgi nepopulāri lēmumi, un tas ir A.Šķēles kunga valdības laikā, proti, ierobežojot strādājošos. Jau toreiz mēs zinājām, ka panāksim uzlabošanās stabilitāti pensiju lietās, kuras mums dos iespēju tālāk uzlabot šo sistēmu. Esam šo brīdi sagaidījuši, un nu mūsu labās domas un ieceres beidzot sāk realizēties. Te nu ir jāteic, ka jaunais gads tiešām nāk ar labo darbu maisiņu. Varbūt tas nav sevišķi liels, kā mums visiem tik ļoti gribētos, taču tas ir pavisam konkrēts. Un šis konkrētais ir tas, ka strādāt varēs visi tie pensionāri, kuriem pensijas būs līdz 90 latu robežai — tātad trīskāršais sociālais minimums. Indeksācija visām šīm mazajām pensijām, sākot ar nākamo gadu, būs tāda, kurā koalīcijas partneri ir atbalstījuši Tautas partijas konsekventi uzturēto piedāvājumu un priekšlikumu. Esam pateicīgi par izpratni un diskusijām, kurās mēs savstarpēji vairāk izpratām šīs sistēmas uzlabošanas turpmākās iespējas un saskatījām, ka šī indeksācija tiks uzlabota ne tikai atbilstoši cenu pieauguma indeksam, bet arī atbilstoši tam, kā pieaug algas un algu iemaksas pensiju fondā. Tas ir ļoti svarīgi, ka šī vienošanās ir panākta. Tāpēc mums šobrīd ir pilnas tiesības teikt, ka šīs rudens sesijas noslēgumā varēsim teikt, ka atkal būs viens ļoti labs darbiņš padarīts. Bet jāsagaida nākamā ceturtdiena. Varbūt par visiem priekšlikumiem es jums arī šobrīd neklāstīšu, tikai vēlēšu mums visiem šo stabilitāti, konsekvenci un izturību tiem, kuri esam Saeimā un esam šobrīd vienojušies, piedevām padomājot par iespēju nodrošināt invalīdiem, kuriem ir iespēja atrast darbu un strādāt, pēc iespējas līdzvērtīgākas iespējas, tāpat kā vecuma pensionāriem kārtot savās vecumdienās šo pensijas uzkrājumu un pārrēķināt to. Bet tas ir arī otra likuma par sociālo apdrošināšanu jautājums, par kuru mēs nupat tikko esam diskutējuši Sociālo un darba lietu komisijā. Ļoti ceru, ka pēc jaunā gada arī šajā likumā būs tie grozījumi, kas dos šīs līdzvērtīgās iespējas arī strādājošajiem invalīdiem. Novēlu mierīgus, siltus un tiešām labām cerībām un uzticības pilnus Adventes atlikušos svētkus un Ziemassvētkus sagaidīt ar labu dāvanu maisiņu.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien Saeimā pieņēmām interesantu likumu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Tas tik tiešām aizsargās mūsu preses pārstāvjus no spiediena, ar kuru varēja iedarboties uz mūsu žurnālistiem, un tikai ar tiesas spriedumu varēs pieprasīt uzrādīt to avotu, no kurienes gūta tā vai cita informācija.

Par likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Diemžēl šim likumprojektam valdība ierosināja steidzamību, mēs tam nepiekritām un panācām, ka šo likumprojektu izskatīs visos trīs lasījumos, un tur būs iestrādātas tās prasības, kuras prasa mūsu Latvijas iedzīvotāji, jo alkohols novedis Latvijas iedzīvotājus ļoti nepatīkamā situācijā.

Ļoti interesanta, bet arī nepatīkama lieta bija pieņemtie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, sevišķi tas, ka pārtikas uzraudzību savā kontrolē pārņem Zemkopības ministrijas Valsts veterinārais dienests, bet Vides veselības centrs tiek atbīdīts. Tiek dibinātas jaunas laboratorijas, bet Vides veselības centra laboratorijas tiek slēgtas. Tā būs vienas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas kontrolēs pārtikas kvalitāti. Mūs tas uztrauc, vai tik tiešām kvalitatīva pārtika tiek piegādāta Latvijas Republikas iedzīvotājiem, jo līdz šim Valsts veterinārajā dienests bijis ļoti daudz nekārtību.

Par bankām. Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji valdībai nekad nepiedos to izkrāpto naudu, ko no viņiem izvilināja bankas, kā arī to, ka, pārejot no rubļa uz latu, Latvijas Republikas iedzīvotāji, sevišķi vecākā gadagājuma, pazaudēja lielas naudas summas, kuras viņiem nekompensēja, un par to ir vainīgs, protams, arī Latvijas Bankas prezidents E.Repšes kungs, kurš šodien ar mierīgu prātu aiziet no sava amata.

Un vēl es gribēju pateikt, ka tika pieņemti arī citi likumi, viens no tiem — “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Uzskatu, ka likumprojekts līdz galam nav izstrādāts un dažas lietas tajā jāpārstrādā.

Es sveicu Latvijas iedzīvotājus Ziemassvētkos un novēlu skaisti sagaidīt Jauno gadu! Lai būtu veiksme jūsu ģimenēs, un īpaši sveicu bērnus, kuriem šie svētki ir ļoti koši, ilgi gaidīti un skaisti. Un vēlreiz vislabākie novēlējumi!

Saeimas preses dienests