Eiropas parlamentārieši:

— par Baltijas valstu uzņemšanu NATO

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija apsveic kopīgo Eiropas parlamentāro iniciatīvu NATO paplašināšanās jautājumā. Eiropas parlamentārieši no astoņām Eiropas valstīm — Vācijas, Francijas, Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Polijas, Ungārijas un Čehijas — nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā izteikts aicinājums alianses dalībvalstīm nākamā gada Prāgas sammitā pieņemt lēmumu par vislabāk sagatavoto kandidātvalstu — Slovēnijas, Slovākijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — uzaicināšanu NATO.

LR ĀM ar gandarījumu uzsver, ka pirmoreiz paplašināšanās diskusijas gaitā Eiropas parlamentu pārstāvji izsaka kopīgu viedokli par nākamo alianses paplašināšanās kārtu un apliecina eiropiešu vitālo interesi, lai ES kandidātvalstis no Austrumeiropas pēc iespējas ātrāk kļūtu NATO dalībvalstis. LR ĀM pievienojas paziņojumā paustajai pārliecībai, ka līdz ar jaunu dalībvalstu, t.sk. Baltijas valstu, uzņemšanu tiks stiprināta drošība un stabilitāte Eiropā.

LR ĀM uzskata, ka šī kopīgā iniciatīva noteikti veicinās paplašināšanās diskusiju un kļūs par svarīgu ieguldījumu un impulsu vienotas NATO pozīcijas tapšanā un izšķirīgo lēmumu pieņemšanā Prāgā.

Kopīgajā paziņojumā tiek uzsvērts, ka visas minētās kandidātvalstis ir stabilas demokrātijas ar tirgus ekonomiku. Tajās ir nodrošināta civilā kontrole pār bruņotajiem spēkiem, daudz paveikts aizsardzības budžetu palielināšanā un bruņoto spēku modernizācijā. Kandidātvalstis ir piedalījušās starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās un atbilstīgi NATO standartiem demonstrējušas savu spēju kopīgai darbībai ar NATO spēkiem.

Paziņojumā pausta pārliecība, ka stingra Baltijas valstu iesaiste ES un NATO ilgtermiņā nodrošinās stabilitāti arī pie Krievijas rietumu robežām. Tālredzīga Krievijas valdība noteikti saskatīs šādu iespēju. Visas trīs Baltijas valstis attiecībā pret Krieviju piekopj politiku, kura vērsta uz izlīdzinājumu, spriedzes atslābumu un sadarbību. Tiek atzīmēts arī fakts, ka Krievijas prezidents Putins atzīst Baltijas valstu tiesības izvēlēties sev pieņemamo vērtību sistēmu un piederību noteiktai aizsardzības aliansei.

Tiek atgādināts NATO ieteikums baltiešiem preventīvi rūpēties par savu drošību kopīgu institūciju ietvaros. Baltijas valstis ir apvienojušas savus resursus, lai izveidotu kopējas militāras vienības, nodrošinātu gaisa telpas kontroli un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Izjaukt šos kopīgos projektus, uzņemot Baltijas valstis NATO pakāpeniski, pa vienai, būtu kontraproduktīvi. Baltijas valstu diferencēšana arī no Krievijas puses varētu tikt pārprasta un uztverta kā “tirgošanās”, līdz ar to novedot pie pārējo, ārpus alianses palikušo valstu destabilizācijas.

Eiropas parlamentārieši uzsver, ka visu Eiropas demokrātiju integrācija eiroatlantiskajās institūcijās, NATO un ES, atbilst visu NATO dalībvalstu stratēģiskajām interesēm. Dalība NATO un ES palīdzētu novērst nestabilitātes cēloņus Eiropā. Integrācijas process nostiprina transatlantisko kopienu, kura balstās uz kopīgām vērtībām — brīvību, demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesisku valsti un labklājību.

Šīs Eiropas parlamentāriešu kopīgās iniciatīvas ierosinātājs ir Vācijas Bundestāga loceklis un NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents Markus Mekels, kurš pazīstams kā konsekvents politiķis un aktīvs Baltijas valstu atbalstītājs ne vien Vācijā valdošajā sociāldemokrātu (SPD) partijā, bet arī NATO PA. M.Mekels vairākkārt apmeklējis Latviju. Uzstājoties šā gada novembrī Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē par NATO paplašināšanu, M.Mekels pauda skaidru atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai aliansē un atgādināja Vācijas vēsturisko atbildību par Baltijas valstu likteņiem. Šī uzstāšanās guva rezonansi vairākos nozīmīgos Eiropas laikrakstos. Intervija ar M.Mekelu tika publicēta arī laikrakstā “Diena” (20.11.01.). Paziņojumu parakstījuši vācu parlamentārieši gan no valdošās koalīcijas, gan arī opozīcijas partijām. Tas ir vēl viens apliecinājums atbalsta pieaugumam Baltijas valstīm Vācijā, mums labvēlīgo tendenču nostiprināšanai vācu iekšējā diskusijā par NATO paplašināšanu, kā arī vācu politiķu atbildības pilnajai pieejai visas Eiropas drošībai un stabilitātei izšķirīgiem lēmumiem.

Eiropas deputāti vēstulē ar savu kopīgo pozīciju vēršas arī pie ASV senatoriem Toma Dešla un Trenta Lota un aicina paziņojumu izplatīt ASV Senātā un ņemt to vērā galīgo lēmumu pieņemšanas procesā ASV.

Ārlietu ministrijas preses centrs