Ārlietu ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 19. decembrī

Intervija Latvijas Radio 19. decembrī raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnāliste Judīte Čunka

— Vispirms par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas padomes lēmumu — slēgt misiju Latvijā. Bet cittautiešus satrauc tas, ka nu nebūs institūcijas, kura iestāsies par viņu minoritāšu tiesību īstenošanu un ievērošanu.

Indulis Bērziņš: — Latvija, tāpat kā Eiropas Savienības valstis, ir demokrātiska valsts. Mums ir institūcijas, kas rūpējas par minoritātēm, ir institūcijas, kas rūpējas par cilvēktiesībām. Tagad nebūs speciālas starptautiskas institūcijas, kur mūs, es atļaušot teikt, kā mazus bērnus kāds novēro un pamāca. Mēs jau šobrīd esam pieauguši jeb no 1.janvāra, kad misija beigs savu veiksmīgo darbu, būsim pieauguši. Misija daudz ko labu ir izdarījusi, tai skaitā Skrundas lokatora nojaukšana sadarbībā ar misiju. Šobrīd es tiešām uzskatu, ka tas ir ļoti labi, ka starptautiskā sabiedrība, pirmkārt Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienības valstis, kandidātvalstis, mūsu kaimiņi, mums uzticas. Mēs esam tiešām nobrieduši, lai paši tiktu galā ar savām problēmām, tai skaitā ar nebūt ne vienkāršo — pēc 50 okupācijas gadiem — integrācijas procesu.

— Eiropas Savienības līderi pagājušās nedēļas nogalē sanāksmē Lākenā nolēma izveidot konventu, kurā piedalīsies parlamentārieši gan no dalībvalstīm, gan arī no kandidātvalstīm. Kādas cerības Latvija saista ar šo institūciju?

I.Bērziņš: — Tur piedalīsies divi parlamentārieši un viens valdības pārstāvis no katras valsts. Vai tā ir kandidātvalsts vai dalībvalsts — atšķirības nebūs. Pirmkārt, mēs ceram, ka rezultātā tiks radīts projekts, kuru pēc tam pieņems valstu vadītāji starpvaldību konferencē. Projekts, kas, nesamazinot nacionālo valstu lomu, es vēlreiz uzsveru — Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība, kur ir dažādas individuālas valstis ar visām valsts īpašībām, tātad nesamazinot šo valstu lomu, tajā pašā laikā ļaus padarīt Eiropas Savienības darbību efektīvāku. Otrkārt, varētu teikt tā, ka Eiropas Savienība būs tuvāk Eiropas Savienības pilsoņiem, vienalga vai tas būs nākotnē Latvijā vai Francijā, Vācijā vai kādā citā valstī. Mēs ceram, ka šinī institūcijā, kā tas arī ir, mums būs iespēja uzzināt tieši, nevis pakārtoti uzzināt, kā notiek šīs debates, pašiem piedalīties ar tādām pašām tiesībām kā kandidātvalstis, kā dalībvalstis. Mēs, kandidātvalstis, varēsim piedalīties šinīs debatēs, tātad paust Latvijas pozīciju, Latvijas nostāju un ietekmēt procesu. Jo īstenībā, tikai piedaloties šobrīd šinīs debatēs, nākotnē Eiropas Savienībā mēs kaut ko reāli varam ietekmēt. Paliekot ārpusē un malā, mēs nevaram ietekmēt neko, mums vienkārši ir jāpieņem kopējie spēles noteikumi.

— Jūs esat izteicies, ka, gadījumā ja referendumā par Eiropas Savienību pilsoņi nobalsos pret iestāšanos Eiropas Savienībā, tad ārlietu ministram būtu jāatkāpjas. Vai jūs, lūdzu, nekomentētu savus vārdus?

I.Bērziņš: — Jā, pat izpelnījos pārmetumus, ka es it kā taisos referenduma laikā, kurš būs pēc nākamajām vēlēšanām, jau šobrīd taisos būt ārlietu ministrs. Nomierinieties tie, kas nav manis kā ārlietu ministra talanta cienītāji, es, protams, jokoju. Tātad tie, kas negrib, nomierinieties. To izšķirs, protams, vēlētāji, to izšķirs nākamā koalīcija, kas būs ārlietu ministrs. Es runāju pavisam kaut ko citu, bet ļoti būtisku. Viens cilvēks, vismaz es tā domāju par sevi, nevar vienlaikus organizēt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ko es pašlaik daru, vest sarunas, aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienībā un pēc tam, ja cilvēki nobalsos pret, pieņemsim, organizēt Latvijas iestāšanos Neatkarīgo Valstu Savienībā, kur līdere ir Krievija. Es personīgi to nevaru kā cilvēks. Es varu darīt to darbu, ko man ir uzticējusi Saeima. Un viņa man ir uzticējusi Eiropas Savienības un NATO, Latvijas līdzdalību šinīs organizācijās, un tā ir arī mana pārliecība — man sakrīt tas, ko man uzticējusi Saeima, un tas, ko es pats gribu. Bet šai gadījumā es varu visu savu enerģiju un visu savu darba sparu veltīt šim mērķim, bet, ja gadījumā cilvēki nobalsos pret, un viņiem ir tādas tiesības, tā ir brīva pilsoņu izvēle, tad jānāk tiem gudriniekiem, kuri uzskata, ka nevajag stāties Eiropas Savienībā, droši vien viņiem ir kaut kas, ko viņi varētu likt labāku priekšā. Un tad jau cilvēki varēs vadīties no viņu norādījumiem.

— Gads tuvojas noslēgumam, un šajā laikā mēs parasti izvērtējam padarīto. Cik daudz izdevās izpildīt no valdības iecerētā šim gadam ārpolitikas jomā?

I.Bērziņš: — Man liekas, ļoti daudz tas bija. Neapšaubāmi veiksmīgs gads, to mums teica Ferhoigens, paplašināšanās komisārs, kad mēs bijām Briselē, to man teica amerikāņi Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirmkārt, mums bija lieliska prezidentūra Eiropas Padomē. Mēs šogad uzņēmām divas jaunas dalībvalstis — Armēniju un Azerbaidžānu, tieši Latvijas prezidentūras laikā. Atcerieties — mazo valodu konferenci, kas ir tik svarīga Latvijai un latviešiem, kuru mēs noturējām šeit pat Latvijā. Mums beidzās Eiropas Padomes monitorings cilvēktiesību jautājumos, nupat tika slēgta EDSO misija — vēl viens apliecinājums, īstenībā ne tikai tas bija ārpolitiski diplomātisks panākums, bet pirmkārt jau tas bija mūsu visu panākums šeit Latvijā, jo “pārdot” var tikai to, kas ir izveidots un kas ir padarīts šeit Latvijā, un padarīts tiešām bija daudz. Mēs esam ļoti tuvu Eiropas Savienībai, jo esam tiešām apdzinuši vairākas tā saucamās pirmās grupas valstis, mēs esam ļoti tuvu NATO, amerikāņi, neapšaubāmi, atbalsta mūs virzībā uz NATO. Es vienkārši varu izteikt cerību, ka nākošais gads būs tikpat veiksmīgs un vēl veiksmīgāks.

— Ar ko Latvija šogad var lepoties divpusējo attiecību veidošanā?

I.Bērziņš: — Man liekas, mēs esam turpinājuši būt aktīvi, teiksim tā, ne tikai tradicionālajā virzienā — Eiropas Savienība, NATO valstis, kur mums ir izveidojušās jau stabilas un tradicionāli labas attiecības, bet pietiekoši aktīvi bijuši arī tādās valstīs kā Armēnija, Azerbaidžāna, ne Eiropas Padomes sakarā, bet divpusējā līmenī. Arī Gruzija, citas šīs valstis, Kazahija, atcerieties premjerministra braucienu uz šo valsti. Tātad it kā netradicionālas valstis, kas izveidojās, sabrūkot Padomju Savienībai, bet kur mums ir zināmas iespējas kaut vai tādēļ, ka mēs zinām krievu valodu, mēs nedaudz zinām šo cilvēku mentalitāti, mēs esam turpinājuši strādāt arī šinī virzienā. Bet kopumā ir noslēgti daudzi līgumi šī gada laikā, kas tikai veicinās ekonomiskos sakarus, veicinās politiskos sakarus, arī bilaterāli šis gads ir bijis veiksmīgs, mēs jau nenodarbojamies tikai ar iestāšanos kaut kur, mēs veidojam labas attiecības ar valstīm, kuras ir gatavas to darīt. Pirmkārt ar mūsu kaimiņiem, bet arī ar citām valstīm.

— Attiecībā uz Franciju ir atrisināts jautājums par Latvijas bijušo vēstniecību Parīzē, kā tiks tērēta nauda — 2,2 miljoni latu, ko Latvija saņems kā kompensāciju?

I.Bērziņš: — Es ceru, jo šodien, tiekoties ar vēstniekiem vēstnieku sanāksmē, premjers to solīja, ka šo naudu varēs tērēt Ārlietu ministrija, atverot jaunas vēstniecības tur, kur to vajag. Un tas būs ļoti izdevīgi Latvijai, jo mūsu pārliecība, ka vēstniecības nav jāver vaļā tikai politisku mērķu dēļ. Ir jāskaita viss kopā un jāatrod pats labākais modelis, kur atvērt vēstniecības. Tas varētu būt Turcijā, tā ir NATO valsts, bet mums varētu būt ļoti labi ekonomiskie sakari Ungārijā — Centrāleiropā, praktiski mēs visu redzam no Vīnes, ja neskaita Poliju un Čehiju. Un tas ir ļoti sarežģīti, tas varētu būt Īrija — mūsu vecs parāds, Japāna— mūsu vecs parāds, ko vēl prezidents Ulmanis savā laikā solīja japāņiem, un tad Kazahstāna, mums ļoti būtiski ekonomiskie sakari, tai skaitā, kas saistās ar tranzītu, ar enerģētiku. Tā ka tas tiešām ir ļoti vērtīgi, ja mēs šo naudu varētu iztērēt tā. Pretēji, protams, šīs vēstniecības nevarēs atvērt, bet kopumā nauda pēc likuma tiks ieskaitīta Valsts kasē, un valdība tad lems — ko un kam to tērēt.

— Savukārt attiecībās ar Krieviju šogad atkal neesam pavirzījušies uz priekšu. Kā izskatās — vai Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija atsāks darbu vai arī tā tiks likvidēta?

I.Bērziņš: — Es ceru, ka tā turpinās darbu, tā tiešām turpinās darbu, vismaz Gorbunova kungs kā komisijas vadītājs ir noskaņots ļoti reālam, konkrētam darbam. Mums ir jāvirzās uz priekšu, jānoslēdz tie līgumi, kurus mēs varam noslēgt, šai gadījumā es arī uzskatu, ka jānoslēdz sociālais līgums. Jāatrod, protams, pareizais formulējums, kas mums ir izdevīgs un arī Krievijai pieņemams, bet jānoslēdz šis līgums. Tā ka šis darbs varētu turpināties. Starp citu, nav tik traki, ka mēs tā vienmēr pesimistiski jau iepriekš pasakām — ar Krieviju viss ir ļoti slikti, nu nav tik traki. Paskatieties, ir pārrobežu sadarbība, sadarbība starp pašvaldībām, mākslinieki brauc šurpu turpu, sportisti un tā tālāk un tā joprojām. Pamazām ledus, kas bija izveidojies no mūsu puses pēc 50 gadiem okupācijas, no otras puses — no Krievijas, jo viņiem liekas, ka mēs neesam pietiekoši pateicīgi par mūsu atbrīvošanu, ja tā var teikt, 90.—91.gadā un atbalstu mūsu neatkarībai, šis ledus pamazām sāk kust. Un ticiet man — labākais kausētājs tam būs Latvijas līdzdalība NATO un Eiropas Savienībā.

— Ziemassvētki ir jau gandrīz uz sliekšņa, ko jūs vēlētu Latvijai, klausītājiem?

I.Bērziņš: — Es būtu slikts ārlietu ministrs, ja es nenovēlētu nākošā gadā, pirmkārt, dzīvot valstī, kurai tiek dots ielūgums uz NATO un kura pabeidz sarunas ar Eiropas Savienību, tas būtu ļoti labi. Bet, kas attiecas par Ziemassvētkiem, es tiešām gribu, lai šie Ziemassvētki būtu jauki visiem, lai visiem būtu iespēja pavadīt viņus kopā ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem. Varbūt tas ir pats svarīgākais, lai būtu šādi cilvēki, kuri par jums rūpējas un par kuriem jūs varat parūpēties, lai jums būtu iespēja par viņiem parūpēties. Es gribu visiem novēlēt tiešām labu veselību un vairāk optimisma, vairāk optimisma arī tad, ja iet sarežģīti, ja iet grūti.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā