Aptaujas nekad nesniedz atbildes uz dziļiem jautājumiem

Par sabiedrības attieksmi kā būtisku faktoru valsts dzīvē

Dr. soc. Tālis Tīsenkopfs, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Universitātes socioloģijas nodaļas vadītājs, —“Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā, ļoti populāras kļūst socioloģiskās aptaujas. Kad tās pirmoreiz parādījās sabiedriski politiskajā dzīvē? Vai var teikt, ka tās ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa?

— Precizēsim terminus. Daudzās valstīs tās sauc nevis par socioloģiskām aptaujām, bet gan par viedokļu aptaujām. Latvijā gan saka socioloģiskās aptaujas. Tas ir pat labi, jo tādējādi tiek vairota socioloģijas publicitāte. No otras puses, tiek sašaurināta izpratne par to, kas ir socioloģija, jo sabiedrībā valda priekšstats, ka socioloģija ir tikai aptaujas, lai gan tā izmanto ļoti dažādas sabiedrības pētīšanas metodes. Viedokļu aptaujas pirmoreiz parādījās 20. gadsimtā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tās izmantoja priekšvēlēšanu kampaņas laikā, lai noskaidrotu cilvēku domas. Protams, viedokļu aptaujas ir raksturīgas tikai demokrātiskai sabiedrībai. Latvijā viedokļu aptaujas parādījās līdz ar neatkarības atjaunošanu.

— Kas Latvijā pasūta šīs viedokļu aptaujas?

— Tās pasūta valdība, Valsts kanceleja, kas katru gadu rīko konkursu, kura sabiedriskās domas aptauju firma veiks šo darbu. Aptaujas pasūta arī politiskās partijas. Ir arī tā sauktās tirgus aptaujas, kuras pasūta dažādas firmas, kas ir šī tirgus dalībnieces.

— Vai ir bijuši gadījumi, kad politiskās partijas pasūta tendenciozas aptaujas, vai ar to palīdzību var manipulēt ar sabiedrisko domu?

— Manuprāt, ir bijuši mēģinājumi pasūtīt sev izdevīgus rezultātus. Jautājums, vai uz to ir atsaukušās sabiedriskās domas aptauju firmas. Pašreiz tas neiet cauri ar tām firmām, kas sevi uzskata par nopietnām un godīgām un regulāri piedalās konkursos par tiesībām veikt aptaujas. Es lielo firmu veikto aptauju rezultātiem uzticos.

— Reizēm dažādu firmu aptauju rezultāti par vienu tēmu atšķiras. Ar ko tas būtu skaidrojams?

— To nosaka tā sauktais aptaujas dalībnieku izlases kopums. Vieni aptaujā, piemēram, Jelgavā, otri — Liepājā. Aptauju noteikumi gan prasa, lai izlases dalībnieki atbilstu vidējai statistiskajai ainai par Latvijas iedzīvotājiem. Ir jāaptaujā noteikts skaits laucinieku un pilsētnieku, ir jāievēro noteiktas proporcijas gan dzimuma, gan vecuma ziņā. Tomēr aptauju rezultātu atšķirības nosaka aptaujas dalībnieku izlase. Atšķirības var rasties, ja jautājumu formulējums ir dažāds.

— Kāds ir sabiedriskās domas aptaujas mērķis?

— Aptauju firmām mērķis ir nopelnīt, tas ir pakalpojums, ko tās pārdod. Politiķiem un partijām mūsu valstī ir paaugstināta interese, kā tos redz un vērtē sabiedrībā. Aptaujas apmierina politiķu un partiju ziņkāri. Aptaujām noteikti ir ietekme uz demokrātisko procesu valstī. Iedzīvotāji lasa šīs aptaujas, salīdzina partiju reitingus ar savu izvēli. Reitings nozīmē popularitāti, augsts reitings ir netiešs atbalsts politiķim vai partijai. Taču reitingi būtiski neietekmē politikas kvalitāti, jo reitingi politiķiem visbiežāk ir sabiedrisko attiecību veidošanas sastāvdaļa — mans reitings ir mana saikne ar sabiedrību. Diez vai politiķi aizdomājas tālāk par šo reitingu, uzdodot sev jautājumu, cik mana politika ir efektīva, vai es īstenoju to, ko vēlētājs gaida no manis kā ievēlētas personas. Reitings ir kā fotogrāfija, ko nest sev pa priekšu demonstrācijā. Manuprāt, politiķi domā nevis politikas kvalitātes, bet reklāmas kategorijās. Diemžēl ārējais izskats dominē pār saturu.

— Vai aptaujas zināmā mērā nesniedz atbildi uz jautājumu, ko gaida vēlētājs?

— Nē, aptaujas nekad nesniedz atbildes uz dziļiem jautājumiem. Ar to nodarbojas socioloģiskie pētījumi. Aptaujas nesniedzas tālāk par novērtējumu, nedod atbildi, kāpēc cilvēks tā domā. Sabiedriskās domas pētījums, salīdzinot un savstarpēji sastatot aptaujā iegūtos datus, cenšas rast motivāciju cilvēku sniegtajai atbildei vai novērtējumam, analizē dažādu sociālo grupu viedokļu atšķirības. Būtībā socioloģiskais pētījums ir aptaujas rezultātu diferencēta analīze.

—Vai politiķi pasūta ne tikai aptaujas, bet arī pētījumus?

— Tos noteikti pasūta valsts pārvaldes institūcijas — ministrijas, Valsts kanceleja. Šajos pētījumos būtiski ir tas, kā cilvēku viedokli ietekmē politiskais process, piemēram, izmaiņas likumdošanā. Būtiski ir padziļināti politiskie pētījumi par dažādām politiskajām alternatīvām, politisko lēmumu sekām un iespaidu uz sabiedrību. Par šādiem pētījumiem interesējas mūsu valdība, kas ir ļoti pozitīvi. Pētījumos politiķu saikne ar sabiedrību tiek aplūkota pēc būtības, nevis pēc fasādes, kā tas ir reitingos.

— Vai, piemēram, valsts institūciju reitingi lielā mērā neatspoguļo sabiedrības stereotipus vai tie tomēr ir objektīvi novērtējumi?

— Precīzs jautājums. Domas aptaujās cilvēki tiek provocēti uz viedokli. Piemēram, tiek noskaidrots viedoklis par muitu, baznīcu, skolu, televīziju. Kāda lauku māmiņa vispozitīvāk novērtē televīziju, jo muitā viņa nekad nav bijusi, viņa ir neticīga, bet skatās Latvijas televīziju. Šādās aptaujās būtiska ir cilvēku kompetence un institūcijas imidžs, kuru lielā mērā veido masu mediji, kā arī kopējā uzticība institūcijai vai politiķim.

— Kas veido šo kopējo uzticību vai neuzticību?

— Cilvēku pieredze tiešā saskarsmē, emocionālā attieksme, masu mediju sniegtā informācija, sabiedrībā esošie stereotipi. Reitingi atklāj cilvēku subjektīvo attieksmi pret aptaujas objektu. Tā ir emocionāla realitāte, kas ir ļoti nozīmīga demokrātiskā valstī, jo tā atspoguļo cilvēku domas un noskaņojumu. Ne jau visu nosaka nauda un vara, ļoti nozīmīga ir arī cilvēku attieksme.

— Vai sabiedrības domas aptaujas var būt arī izglītojošas?

— To rezultāti noteikti. Uzdodot pozitīvus jautājumus par kādu sociālu vai politisku parādību, var mēģināt panākt pozitīvu attieksmi pret to. Korekti būtu ar viedokļu aptaujām noskaidrot cilvēku domas, ar padziļinātiem pētījumiem noskaidrot, kādēļ tās ir tādas, un tad atkarībā no politiskajiem mērķiem nākt ar priekšlikumiem, kā tās mainīt.

— Viena no nesenām aptaujām bija Eiropas Integrācijas biroja rīkotā aptauja par to, vai cilvēki vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Kā izrādījās, tam piekrīt 43% sabiedrības. Kā šie dati var palīdzēt Eiropas Integrācijas birojam tālākajā darbā?

— Jā, aptaujātie sadalījās trīs grupās. 43% bija proeiropieši, pārēji bija pret vai arī nezināja un šaubījās. Attiecībā uz pēdējo grupu būtu nepieciešama informēšanas stratēģija. Pretinieki būtu jāpārliecina, savukārt tie, kuri ir par, būtu jānotur. Taču, jo tuvāk nāk vēlēšanu laiks, jo mazāk der informēšanas stratēģija. Cilvēkiem ir jāizdara sava izvēle, jāapliecina sava griba. Un labs socioloģisks pētījums var parādīt šo sabiedriskās gribēšanas procesu. Sabiedrība nav kāds fiksēts fenomens, tā ir nemitīgi topoša un attīstībā esoša, tāpat kā tās griba. Sabiedriskā gribēšana ir loģisks un pēctecīgs process, kuru būtu svarīgi izprast.

— Runājot par vēlēšanām, kad cilvēki izdara izvēli un apliecina savu politisko gribu, kāpēc priekšvēlēšanu laikā veikto aptauju rezultāti atšķiras no vēlēšanu galaiznākuma?

— Tāpēc, ka vēlēšanas ir nopietnāka lieta nekā aptauja, kurā cilvēki ļoti viegli atbild uz šo jautājumu. Turklāt aptaujās liela daļa cilvēku atbild ar “nezinu”. Vēlēšanās cilvēkiem tomēr ir jāizdara izvēle, nav šīs “nezinu” iespējas.

— Kas visbūtiskāk ietekmē sabiedrības viedokli?

— Tie noteikti ir masu mediji, kas lielā mērā nosaka dienas kārtību, cilvēku personīgā pieredze, vilšanās kādā lietā vai cilvēkā, kā arī cerības.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore