Par Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vadītāju darba sanāksmi

Vakar, 19. decembrī, Ārlietu ministrijā sākās ikgadējā Latvijas Republikas vēstnieku divu dienu sanāksme, kurā piedalās mūsu valsts ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārzemēs vadītāji. Sanāksmes atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Diplomātus uzrunāja Ministru prezidents Andris Bērziņš (Ministru prezidenta uzrunu publicējam atsevišķi).

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, uzrunājot vēstniekus, pakavējās pie Latvijas galveno uzdevumu pārskata, ko jau dienu pirms tam bija sniedzis, tiekoties ar žurnālistiem. Ārlietu ministrs arī pauda gandarījumu par iepriekšējā vakarā pieņemto lēmumu par EDSO misijas slēgšanu Latvijā. I. Bērziņš šo lēmumu raksturoja kā Latvijas ārpolitikas panākumu, kas vienlīdzīgs mūsu valsts sekmīgajai prezidentūrai Eiropas Padomē. I. Bērziņš uzsvēra, ka sadarbība ar starptautiskajām organizācijām arī turpmāk būs viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.

Pēc tam Ministru prezidents un ārlietu ministrs atbildēja uz vēstnieku jautājumiem un uzklausīja viņu ierosinājumus. Latvijas vēstniece Francijā Sandra Kalniete atgādināja, ka kompensācija, ko mūsu valsts saņēma par kādreizējās Latvijas vēstniecības ēku Šveicē, savulaik tika nodota Ārlietu ministrijai, un par šiem līdzekļiem tika paplašināts mūsu diplomātisko pārstāvniecību tīkls. Līdzīgi, pēc Sandras Kalnietes domām, vajadzētu rīkoties arī ar Francijas kompensāciju par mūsu pirmskara vēstniecības ēku Parīzē, Pronī ielā.

Ministru prezidents A. Bērziņš, atbildot S.Kalnietei, uzsvēra, ka jaunas vēstniecības ir valdības uzmanības lokā. Aizpagājušajā gadā mūsu valsts nopirka jaunu vēstniecības ēku Berlīnē, pērn tika nopirkta jauna vēstniecības ēka Vašingtonā. Sastādot valsts budžetu, domāts arī par līdzekļiem, ko mūsu valsts iegūs, pārdodot kādreizējo Latvijas vēstniecības ēku Bonnā, kā arī kompensāciju par Latvijas īpašumu Parīzē.

Latvijas vēstnieks Ķīnā Einārs Semanis ierosināja Latvijas divpusējās attiecībās ar draudzīgajām valstīm akcentēt ekonomisko saturu. Pēc vēstnieka domām, Latvijas kravu pārvadātājiem un ostu apsaimniekotājiem arī pašiem aktīvāk būtu jāinteresējas par grandiozo Eiropas — Āzijas tranzīta tilta projektu.

Ministru prezidents Andris Bērziņš vēstniekam atgādināja, ka Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Lī Pens savas vizītes laikā Latvijā A.Bērziņam uzdāvinājis pašrocīgi zīmētu Eiropas — Āzijas tranzīta tilta shēmu un apstiprinājis zīmējumu ar savu parakstu. Savdabīgais dāvinājums tagad glabājas mūsu Ministru prezidenta kabinetā, un A. Bērziņš ieteica tā kopiju novietot arī Latvijas vēstniecībā Pekinā. Ministru prezidents arī atgādināja par savu neseno vizīti Kazahstānā, kas bijusi konkrēts solis Eiropas — Āzijas tranzīta tilta projekta īstenošanā. Vizītes laikā arī konkretizēta Kazahstānas attieksme pret savas augstvērtīgās naftas eksporta tehnoloģiju: kazahi ir ieinteresēti savu naftu transportēt dzelzceļa cisternās, nevis pa cauruļvadiem, kur tā sajauktos ar citām naftas šķirnēm. Ik tonna tīras Kazahstānas naftas, izrādās, ir par 20 dolāriem dārgāka.

Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis akcentēja mūsu vēlēšanu likuma grozījumu aktualitāti, kas, viņa prognozēs, ASV politiķus īpaši interesēs tagad, pēc EDSO misijas slēgšanas Latvijā.

“Skaidrs, ka latviešu valoda kā valsts valoda un vienīgā oficiālā valoda mūsu valstī ir jāaizstāv, bet tajā pašā laikā ir arī skaidrs, ka vēlēšanu likums jāgroza, atbildēja Ministru prezidents Andris Bērziņš, uzsverot, ka valsts valodu jau aizsargā citas likumdošanas normas, kuras varētu padarīt vēl efektīvākas. A. Bērziņš izteica arī pārliecību par valdības koalīcijas pragmatisku attieksmi šajā jautājumā.

Latvijas vēstnieks Itālijā Mārtiņš Perts uzsvēra aktuālo nepieciešamību atvērt Latvijas vēstniecību arī Ēģiptē. Pēc vēstnieka Perta vārdiem, diplomātiskajās pieņemšanās Romā viņam aizvien biežāk nākas dzirdēt šo jautājumu no arābu valstu diplomātiem.

Atbildot vēstniekam, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atsaucās uz ministrijas ierobežoto budžetu un kā pirmās prioritātes nosauca iecerētās vēstniecības Turcijā, Japānā, Ungārijā un Īrijā. Tūdaļ pēc šī prioritāšu saraksta varētu būt arī Latvijas vēstniecība Kairā, kas patiešām ir ļoti nepieciešama.

Latvijas vēstniece Čehijā Iveta Šulca runāja par Latvijas atpazīstamības un Latvijas tēla problēmu, minot arī Prāgas mēra izteikto ideju: ja Čehiju visā pasaulē identificē ar labsirdīgo kareivi Šveiku, tad kāpēc Latviju nevarētu identificēt ar Minhauzenu.

Ministru prezidents Andris Bērziņš gan izteica šaubas, vai Minhauzens būtu pats piemērotākais Latvijas simbols, bet ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas atpazīstamību un pozitīvu Latvijas tēlu visvairāk sekmēs iestāšanās ES un NATO.

Par Latvijas tēla problēmām runāja arī mūsu valsts vēstniece Lietuvā Maira Mora, aicinot rast līdzekļus svarīgāko ārvalstu personu iepazīšanās vizītēm Latvijā.

Šodien vēstnieku sanāksme turpinās.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors