Par Latvijas un Vācijas sadarbību sociālajā jomā
Pēc Latvijas iekļaušanas Eiropas Savienības pirmajā paplašināšanas kārtā Latvijas un Vācijas sociālās sadarbības jautājumu regulēšanai vairs nav nepieciešams slēgt divpusējās sociālās drošības līgumu, — tā ar Vācijas sociālo un darba lietu ministru V. Risteru vienojās labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.
Pēc A. Požarnova teiktā vienošanās pārtraukt abu valstu darbu pie divpusējā sociālās drošības līguma apliecina Vācijas pārliecību par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā jau 2004.gadā. “Šis ir viens no pirmajiem piemēriem sociālajā jomā, kad Eiropas valstis maina politisko nostāju, atbalstot jau līdzvērtīgu valstu vienošanos,” sacīja A.Požarnovs.
Divpusēja sociālās drošības līguma sagatavošanai būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, kas sakrīt ar laiku, kad notiks ES paplašināšana. Šobrīd Latvija ES paplašināšanas jautājumā ir vienādās pozīcijās, piemēram, ar Igauniju. Vācijas un Igaunijas vienošanās arī nosaka, ka valstis neslēgts divpusēju līgumu, jo sociālās sadarbības jautājumus drīzumā regulēs ES direktīvas. Jāpiebilst, ka arī Latvija ir slēgusi sarunu sadaļu par sociālo politiku un nodarbinātību.
Ja uz kādu no valstīm sociālajā sadarbībā neattiecas daudzpusējie līgumi vai Eiropas Savienības direktīvas, tad valstis ar divpusēju sociālās drošības līgumu risina savu migrējošo pilsoņu sociālās drošības jautājumus. Tāpēc, kamēr Latvija nebija iekļauta ES pirmajā paplašināšanas kārtā un Latvijas uzņemšana ES varēja notikt vēlāk, ar Vāciju bija vienošanās slēgt divpusēju līgumu.
Kā jau ziņots, labklājības ministrs A. Požarnovs pirmdien devās darba vizītē uz Vāciju, lai apspriestu divpusējā sociālās drošības līguma nepieciešamību un tā sagatavošanas gaitu.
Inga Priževaite, labklājības ministra preses sekretāre