1999.gada Starptautiskā konvencija par kuģu arestu

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

Atzīstot nepieciešamību veicināt harmonisku un pakāpenisku pasaules jūras tirdzniecības attīstību,

Pārliecinātas par tāda juridiska dokumenta nepieciešamību, kas radītu vienotu starptautisku regulējumu kuģu arestu jomā, ņemot vērā pēdējās attīstības tendences šajā sfērā,

Ir vienojušās par sekojošo:

 

1. pants

Definīcijas

Šīs Konvencijas ietvaros:

1. “Jūras prasība” ir prasība, kas balstīta uz vienu vai vairākiem sekojošiem apstākļiem:

(a) zaudējumi vai bojājumi, ko izraisa kuģu darbība;

(b) cilvēka dzīvības zaudējums vai miesas bojājumi, kas radušies ūdenī vai uz sauszemes tiešā saistībā ar kuģa darbību;

(c) glābšana vai jebkurš glābšanas līgums, ieskaitot īpašo kompensāciju, ja tāda ir piemērojama, par tāda kuģa vai kravas glābšanu, kas radīja briesmas apkārtējai videi;

(d) zaudējumi vai zaudējumu draudi apkārtējai videi, piekrastei, vai ar to saistītām interesēm, ko izraisa kuģis; tādi saprātīgi un pamatoti pasākumi, kas veikti, lai mazinātu vai novērstu šādus zaudējumus; atlīdzība par šādiem zaudējumiem; tādu pasākumu izmaksas, kas veikti vai tiks veikti, lai atjaunotu dabas vidi; zaudējumi, kas radušies vai varēja rasties trešajai personai saistībā ar šādu zaudējumu nodarīšanu; un (d) apakšpunktā minētajiem apstākļiem līdzīgi zaudējumi, zudumi vai izmaksas;

(e) izmaksas un izdevumi, kas saistīti ar nogrimuša, bojāta, uz sēkļa uzskrējuša vai pamesta kuģa izcelšanu, pārvietošanu, atgūšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu nekaitīgu, tai skaitā visa, kas ir vai, kas bija uz kuģa, kā arī izmaksas vai izdevumi, kas saistīti ar pamesta kuģa saglabāšanu un tā apkalpes uzturēšanu;

(f) līguma par kuģu iznomāšanu vai izmantošanu, saskaņā ar čartera vai jebkuru citu līgumu;

(g) līguma par kravas vai pasažieru pārvadājumu ar kuģi, saskaņā ar čartera vai jebkuru citu līgumu;

(h) zaudējumi vai bojājumi kravai vai saistībā ar kravu (ieskaitot bagāžu), kas tiek pārvadāta ar kuģi;

(i) vispārējā avārija;

(j) vilkšanas pakalpojumu sniegšana;

(k) loča pakalpojumu sniegšana;

(l) kuģa darbībai, vadībai, saglabāšanai vai uzturēšanai piegādātās preces, materiāli, krājumi, degviela, iekārtas (ieskaitot konteinerus) vai pakalpojumu sniegšana;

(m) kuģa būvēšana, remonts, atjaunošana, kuģa pārveidošana vai iekārtu uzstādīšana;

(n) ostas, kanāla, doka un citas ūdensceļu nodevas un maksājumi;

(o) kapteinim, virsniekiem un citiem apkalpes locekļiem paredzētās algas un citas summas, kas izriet no viņu darba uz kuģa, ieskaitot repatriācijas izdevumus un sociālās apdrošināšanas maksājumus;

(p) kuģa vai tā īpašnieka krastaprūpes rēķini;

(q) kuģa apdrošināšanas prēmijas (ieskaitot savstarpējās apdrošināšanas iemaksas), kuras maksā kuģa īpašnieks vai dimaiza fraktētājs, vai tiek maksātas kuģa īpašnieka vai dimaiza fraktētāja vārdā;

(r) jebkura komisijas nauda, starpnieku vai aģentu pakalpojumu maksājumi, ko maksā kuģa īpašnieks vai dimaiza fraktētājs vai tiek maksāts kuģa īpašnieka vai dimaiza fraktētāja vārdā attiecībā uz kuģi;

(s) jebkuri strīdi par kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām;

(t) jebkuri strīdi starp kuģa kopīpašniekiem par kuģa nodarbinātību vai iegūto peļņu;

(u) kuģa hipotēku vai hipotekārās prasības vai jebkādi tāda paša veida apgrūtinājumi attiecībā uz kuģi;

(v) jebkurš strīds par kuģa pārdošanas līgumu;

2. “Arests” nozīmē jebkuru kuģa aizturēšanu vai tā pārvietošanas aizliegumu saskaņā ar tiesas lēmumu, lai nodrošinātu jūras prasību. Arests nenozīmē tādu kuģa apķīlāšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu vai cita piespiedu mehānisma izmantošanu.

3. “Persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, privāta vai valsts, korporatīva vai nē, ieskaitot valsti vai jebkuru tās kompetentu institūciju.

4. “Prasītājs” nozīmē jebkuru personu, kas izvirza jūras prasību.

5. “Tiesa” nozīmē jebkuru kompetentu Valsts tiesu.

 

2.pants

Priekšnosacījumi kuģa arestam

1. Kuģi var arestēt vai atbrīvot no aresta tikai ar tās Dalībvalsts Tiesas lēmumu, kur arests pieprasīts vai uzlikts.

2. Kuģi var arestēt tikai tad, ja attiecībā uz to ir radusies (pastāv) jūras prasība.

3. Kuģi drīkst arestēt, lai nodrošinātu jūras prasību, arī tad, ja saskaņā ar līguma normu par jurisdikciju, arbitrāžu vai citādi, jūras prasību, kura nodrošināta ar kuģa arestu, pēc būtības lemj cita tiesa vai citas valsts tiesa vai saskaņā ar citas valsts tiesību normām.

4. Atbilstoši šās Konvencijas prasībām kuģa aresta vai atbrīvošanas no aresta procedūru nosaka tās Valsts tiesību normas, kurā arests pieprasīts vai uzlikts.

 

3.pants

Tiesības arestēt

1. Jebkura kuģa arests ir pieļaujams, ja pret to pastāv jūras prasība, ar nosacījumu, ka:

(a) ja persona, kurai piederēja kuģis jūras prasības rašanās brīdī ir atbildīga par prasību un ir kuģa īpašnieks aresta brīdī; vai

(b) ja persona, kura bija kuģa dimaiza fraktētājs jūras prasības rašanās brīdī ir atbildīga par prasību un ir dimaiza fraktētājs vai kuģa īpašnieks kuģa aresta brīdī; vai

(c) prasība izriet no kuģa hipotēkas vai cita tāda paša veida apgrūtinājuma; vai

(d) prasība attiecas uz kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām; vai

(e) prasība ir vērsta pret īpašnieku, dimaiza fraktētāju, kuģa operatoru un ir nodrošināta ar jūras privilēģiju, kas radusies saskaņā ar tās Valsts likumu, kur tika piemērots arests.

2. Arestēt var jebkuru citu kuģi vai kuģus, kas aresta brīdī atrodas tādas personas īpašumā, kas ir atbildīga par jūras prasību, un kura prasības rašanās brīdī bija:

(a) tā kuģa īpašnieks, attiecībā uz kuru radās jūras prasība; vai

(b) šī kuģa dimaiza, laika vai reisa fraktētājs.

Šīs daļas noteikumi neattiecas uz prasībām, kas izriet no īpašuma un valdījuma tiesībām.

3. Neņemot vērā 1. un 2. punkta nosacījumus, tāda kuģa arests, kura īpašnieks nav atbildīgs par jūras prasību ir pieļaujams vienīgi tad, ja, saskaņā ar arestu piemērošanas Valsts normatīvajiem aktiem, spriedumu par jūras prasību var izpildīt ar kuģa juridisku vai piespiedu pārdošanu.

 

4.pants

Atbrīvošana no aresta

1. Tiesa var aizstāt kuģa arestu ar atbilstošu nodrošinājumu, izņemot, ja kuģis ir arestēts pamatojoties uz 1.panta 1.daļā (s) un (t) apakšpunktā minētajām jūras prasībām. Šādos gadījumos Tiesa var atļaut personai, kuras valdījumā atrodas kuģis turpināt izmantot kuģi, uzliekot par pienākumu sniegt atbilstošu nodrošinājumu, vai citādi rīkoties ar kuģi aresta laikā.

2. Ja puses nav vienojušās par nodrošinājuma apmēru un veidu, Tiesa var noteikt tā veidu un apmēru, kas nepārsniedz arestētā kuģa vērtību.

3. Lūgums atbrīvot kuģi no aresta pret nodrošinājumu netiek uzskatīts kā atbildības atzīšana, atteikšanās no aizstāvības, vai tiesības ierobežot atbildību.

4. Ja kuģis ir arestēts Valstī, kas nav Konvencijas Dalībvalsts un netiek atbrīvots no aresta, kaut gan nodrošinājums par to pašu prasību ir iesniegts Dalībvalsts tiesā, tad, pamatojoties uz iesniegumu, Dalībvalsts tiesa šo nodrošinājumu var atbrīvot.

5. Ja kuģis, pamatojoties uz atbilstošu nodrošinājumu, ir atbrīvots no aresta Valstī, kas nav Konvencijas Dalībvalsts, tad nodrošinājums Dalībvalstī par to pašu prasību ir jāatdod tādā apmērā, lai kopējais nodrošinājuma apjoms abās Valstīs nepārsniegtu:

(a) prasības apmēru, saskaņā ar kuru kuģis ir arestēts,

(b) kuģa vērtību,

piemērojot zemāko summu. Šādu atbrīvošanu var prasīt, ja sniegtais nodrošinājums valstī, kas nav Konvencijas Dalībvalsts ir praktiski pieejams prasītājam un ir brīvi saņemams.

6. Persona, kas saskaņā ar šī panta 1.daļu sniedz nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt Tiesai šāda nodrošinājuma samazināšanu, maiņu vai atcelšanu.

 

5.pants

Tiesības uz atkārtotu arestu un daudzkārtēju arestu

1. Ja kādā valstī kuģis ir bijis arestēts un ticis atbrīvots vai kuģa arests ir aizstāts ar citu nodrošinājumu, šādu kuģi nevar atkārtoti arestēt vai arestēt par to pašu prasību, izņemot:

(a) ja nodrošinājuma veids un apmērs attiecībā uz to pašu prasību ir nepietiekams, ar nosacījumu, ka nodrošinājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt kuģa vērtību; vai

(b) persona, kas iesniedza nodrošinājumu nespēj vai nespēs izpildīt pilnīgi vai daļēji visas savas saistības; vai

(c) arestētais kuģis tika atbrīvots vai iepriekš iesniegtais nodrošinājums atcelts:

(i) pēc prasītāja lūguma vai ar prasītāja piekrišanu, kas bijusi pamatota un saprātīga, vai

(ii) prasītājs, saprātīgi rīkojoties, nevarēja apturēt aresta atcelšanu.

2. Jebkuru citu kuģi, kuru varētu arestēt pamatojoties uz vienu un to pašu jūras prasību, nevar arestēt, izņemot:

(a) ja nodrošinājuma veids un apmērs attiecībā uz to pašu prasību ir nepietiekams; vai

(b) ja šī panta 1.daļas (b) un (c) apakšpunkta noteikumi ir piemērojami.

3. Šajā pantā “kuģa atbrīvošana” nenozīmē nelikumīgu atbrīvošanu vai izvairīšanos no aresta.

 

6.pants

Arestēto kuģu dimaiza fraktētāju

un kuģu īpašnieku aizsardzība

1. Lai arestētu kuģi vai saglabātu tā arestu, Tiesa var uzlikt par pienākumu prasītājam, kurš lūdz kuģa arestu vai pēc kura pieteikuma kuģis ir arestēts kā prasības nodrošinājums, sniegt nodrošinājumu tādā veidā un apmērā, un uz tādiem nosacījumiem, kādus Tiesa uzskata par nepieciešamiem jebkura veida zaudējumu atlīdzināšanai, kas varētu rasties atbildētājam aresta rezultātā, un par ko prasītājs var būt atbildīgs, tai skaitā par tādiem zaudējumiem vai bojājumiem, kas atbildētājam varētu rasties šādu apstākļu rezultātā:

(a) nepamatots vai nelikumīgs arests; vai

(b) pieprasīts un sniegts pārmērīgs nodrošinājums.

2. Tās valsts Tiesa, kura pieņēmusi lēmumu par kuģa arestu, var lemt par zaudējumu un izdevumu atlīdzību, kas radušies aresta rezultātā, tai skaitā:

(a) nepamatota vai nelikumīga aresta rezultātā; vai

(b) pārmērīga nodrošinājuma pieprasīšanas un sniegšanas rezultātā.

3. Nosakot prasītāja atbildību, saskaņā ar šī panta 2.daļu, piemērojami tās Valsts normatīvie akti, kur kuģis tika arestēts.

4. Ja lietu pēc būtības izskata citas Valsts tiesa vai šķīrējtiesa saskaņā ar 7.panta noteikumiem, tad tiesvedība par prasītāja atbildību saskaņā ar šī panta 2.daļu tiek apturēta līdz ārvalsts Tiesas lēmumam.

5. Persona, kas, saskaņā ar šī panta 1.daļu ir sniegusi nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt Tiesu samazināt, mainīt vai atcelt nodrošinājumu.

 

7.pants

Lietas izskatīšana pēc būtības

1. Lietu pēc būtības izskata tās valsts Tiesa, kur tika veikts arests vai arests aizstāts ar cita veida nodrošinājumu, izņemot, ja puses brīvprātīgi vienojas nodot strīdu izskatīšanai citas valsts Tiesai, kura piekrīt izskatīt lietu pēc būtības, vai šķīrējtiesai.

2. Neņemot vērā 1. panta nosacījumus, tās valsts Tiesa, kur tika veikts arests vai sniegts nodrošinājums neizskata lietu pēc būtības, ja lieta nav piekritīga Tiesai un lietas izskatīšana pēc būtības ir piekritīga citas valsts Tiesai.

3. Ja Tiesa, kura pieņēmusi lēmumu par kuģa arestu vai aresta aizstāšanu ar cita veida nodrošinājumu:

(a) nav tiesīga skatīt lietu pēc būtības; vai

(b) ir atteikusies skatīt lietu pēc būtības saskaņā ar šī panta 2.daļas noteikumiem,

Tiesa nosaka prasītājam termiņu prasības iesniegšanai kompetentā Tiesā vai šķīrējtiesā.

4. Ja tiesvedība netiek uzsākta saskaņā ar šī panta 3.punktu noteiktajā laika periodā, tad, pēc pušu lūguma, tiesa var lemt par arestētā kuģa vai iesniegtā nodrošinājuma atbrīvošanu.

5. Ja tiesvedība ir uzsākta šā panta 3.daļā noteiktajā laika periodā, vai, ja tiesvedība kompetentajā Tiesā vai šķīrējtiesā ir uzsākta bez šāda lēmuma, tad jebkāds likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums ir atzīstams un ir izpildāms attiecībā uz arestēto kuģi vai iesniegto nodrošinājumu, ar nosacījumu, ka:

(a) atbildētājam ir sniegts atbilstošs paziņojums par šādu tiesvedību un ir dota atbilstoša iespēja piedalīties šajā procesā; un

(b) šāda atzīšana nav pretrunā valsts publiskai kārtībai.

6. Šī panta 5.daļā ietvertie noteikumi neierobežo jebkuru ārvalsts sprieduma vai šķīrējtiesas lēmuma turpmāku spēkā esamību, kas ir saskaņā ar tās Valsts normatīvajiem aktiem, kur kuģis tika arestēts vai arests aizstāts ar citu nodrošinājumu.

 

8.pants

Piemērošana

1. Šī Konvencija tiek piemērota jebkuram kuģim, kas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijā, neskaties uz to, vai kuģis kuģo ar Dalībvalsts karogu vai nē.

2. Konvencija nav piemērojama karakuģiem, palīgflotes kuģiem vai citiem kuģiem, kas atrodas Valsts īpašumā un lietošanā, un izmantojami tikai valdības nekomerciālām vajadzībām.

3. Šī Konvencija neietekmē Valdībai vai tās resoriem, vai jebkurām valsts pārvaldes institūcijām, vai jebkurai doku vai ostas pārvaldei saskaņā ar jebkuru starptautisku konvenciju vai jebkuru nacionālo normatīvo aktu piešķirtās tiesības un pilnvaras aizturēt vai citādi aizkavēt to jurisdikcijā esoša kuģa lietošanu.

4. Šī Konvencija neietekmē jebkuras Valsts vai Tiesas tiesības iesniegt prasības, kas ietekmētu parādnieka īpašumus.

5. Šī Konvencija neietekmē Starptautiskās konvencijas par atbildības ierobežošanu piemērošanu, vai Valsts normatīvos aktus, kas regulē kuģu arestu, kas atzīst šādas konvencijas spēkā esamību.

6. Šī Konvencija negroza vai neietekmē Dalībvalstu izdotos likumus vai noteikumus attiecībā uz kuģa karoga Valsts jurisdikcijā esošu kuģu arestu, pamatojoties uz tādas personas prasību, kuras parastā rezidences vai uzņēmējdarbības atrašanās vieta ir šajā valstī vai tādas personas prasību, kas prasību ieguvusi cesijas, tiesību pēctecības vai citādā veidā.

 

9.pants

Jūras privilēģijas

Nekas šajā Konvencijā netiek saprasts kā jūras privilēģiju rašanās.

 

10.pants

Atrunas

1. Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā, vai jebkurā citā laikā jebkura Dalībvalsts var atrunāt tiesības, lai izslēgtu šīs Konvencijas piemērošanu vienā vai visos sekojošos gadījumos:

(a) kuģiem, kas nav jūrasspējīgi;

(b) kuģiem, kas nelieto Dalībvalsts karogu;

(c) prasībām, kas noteiktas Konvencijas 1.panta 1.daļas (s) apakšpunktā.

2. Valsts, kura ir arī speciālo līgumu par navigāciju iekšējos ūdeņos Dalībvalsts, parakstot, ratificējot, akceptējot, apstiprinot vai pievienojoties šai Konvencijai paziņo, ka noteikumiem par jurisdikciju, atzīšanu un tiesas nolēmumu izpildīšanu, kas tiek regulēti šajos līgumos ir lielāks juridisks spēks nekā šīs Konvencijas 7.panta noteikumiem.

 

11.pants

Deponēšana

Šo Konvenciju deponē Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram.

 

12.pants

Parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana, pievienošanās

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai jebkurai valstij Apvienoto Nāciju Vadības mītnē Ņujorkā, no 1999.gada 1.septembra līdz 2000.gada 31.augustam un pēc tam ir atklāta pievienošanās nolūkam.

2. Valstis var atzīt Konvencijas saistošo raksturu:

(a) parakstot bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu ar tam sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta deponējot instrumentu depozitārijam.

 

13.pants

Valstis, kurām ir vairākas tiesību sistēmas

1. Ja Valstij ir divas vai vairākas teritorijas, kurās ir atšķirīgas tiesību sistēmas attiecībā uz jautājumiem, kas tiek risināti šajā Konvencijā, tad šāda valsts parakstot, ratificējot, akceptējot, apstiprinot vai pievienojoties paziņo, ka šī Konvencija ir spēkā visā tās teritorijā vai atsevišķā apgabalā un šādu paziņojumu tā var mainīt jebkurā laikā, iesniedzot citu paziņojumu.

2. Jebkurš šāds paziņojums tiek reģistrēts depozitārijā un skaidri norāda teritoriju, kurā tiek piemērota šī Konvencija.

3. Ja Dalībvalstī ir divas vai vairākas tiesību sistēmas attiecībā uz kuģa arestu, un kuras piemēro dažādās teritoriālās vienībās, tad atsauce uz Valsts likumu vai Valsts tiesu šīs Konvencijas ietvaros tiek saprasta kā atsauce uz Valstij piederīgās teritorijas Tiesu un Valstij piederīgās teritorijas likumu.

 

14.pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad 10 valstis ir atzinušas Konvencijas saistošo raksturu.

2. Attiecībā uz Valsti, kas ir atzinusi Konvencijas saistošo raksturu pēc tam, kad ir izpildīti Konvencijas spēkā stāšanās nosacījumi, šāda atzīšana stājas spēkā pēc trīs mēnešiem skaitot no dienas, kad ir izteikts šāds atzinums.

 

15.pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Pēc vienas trešdaļas Dalībvalstu lūguma, Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretārs var sasaukt Dalībvalstu konferenci, kuras mērķis ir pārskatīt vai grozīt šo Konvenciju.

2. Jebkura izteikta piekrišana Konvencijas saistošajam raksturam, kas izteikta pēc grozījumu spēkā stāšanos, attiecas uz grozīto Konvenciju.

 

16.pants

Denonsēšana

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā, skaitot no datuma, kurā Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo valsti.

2. Denonsēšana tiek veikta, deponējot instrumentu depozitārijam.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, vai ilgāka laika perioda, kāds noteikts instrumentā, skaitot no instrumenta deponēšanas datuma.

 

17.pants

Valodas

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PARAKSTĪTA Ženēvā tūkstoš deviņsimt deviņdesmit devītā gada divpadsmitajā martā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.