Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās
Latvijas Republikas valdība un Ungārijas Republikas valdība (turpmāk — Līgumslēdzējpuses),
atzīstot, ka muitas likumu pārkāpumi nodara kaitējumu abu valstu ekonomiskajām, finansiālajām, sociālajām, kultūras un komerciālajām interesēm,
ievērojot muitas nodokļu, nodevu un citu maksājumu precīzas uzlikšanas nodrošināšanas par preču importu un eksportu, kā arī aizliegumu, ierobežojumu vai kontroles noteikumu pareizas piemērošanas un šo maksājumu pareizas iekasēšanas nodrošināšanas svarīgumu,
pārliecinoties, ka normatīvie akti muitas lietās pārkāpumu aizkavēšanas un precīzas muitas nodokļu, nodevu un citu ievedmuitas un izvedmuitas maksājumu iekasēšanas nodrošināšanas pasākumus abu valstu muitas iestāžu sadarbībā var padarīt efektīvākus,
atsaucoties uz Muitas sadarbības padomes 1953.gada 5.decembra Rekomendāciju par savstarpējo administratīvo palīdzību,
kā arī atsaucoties uz 1961.gada Konvencijas par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972.gada Protokolu, 1971.gada Konvencijas par psihotropajām vielām, kas izstrādāta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas norādījumiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988.gada Konvencijas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgas pārvietošanas novēršanai noteikumiem,
vienojas par tālāk minēto:
DEFINĪCIJAS
1. pants
1. “Normatīvie akti muitas lietās” ir noteikumi, kurus paredz likums vai likumpamatotu aktu normas attiecībā uz importu, eksportu, preču tranzītu vai jebkādu citu muitas procedūru vai nu saistībā ar muitas nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, ko iekasē muitas iestādes, vai arī aizlieguma, ierobežojuma vai kontroles pasākumiem.
2. “Muitas pārkāpums” ir normatīvo aktu muitas lietās pārkāpšana vai pārkāpšanas mēģinājums.
3. “Muitas iestāde” ir Latvijas Republikā — Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā Muitas pārvalde un Ungārijas Republikā — Muitas un finansu dienesta Ģenerāldirektorāts.
4. “Pieprasītāja muitas iestāde” ir tās Līgumslēdzējpuses kompetenta muitas iestāde, kas pieprasa palīdzību muitas lietās.
5. “Pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde” ir tās Līgumslēdzējpuses kompetenta muitas iestāde, kas saņem palīdzības pieprasījumu muitas lietās.
6. “Kontrolētā piegāde” ir paņēmiens, kas atļauj aizliegtu vai aizdomās turētu narkotisko un psihotropo vielu, preču, kas norādītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988.gada 21.decembra Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pielikuma I un II piezīmē, kā arī to aizstājēju piegādes apturēšanu, pārvietošanu caur vai ievešanu vienas vai vairāku valstu teritorijās šo valstu kompetento iestāžu uzraudzībā, vēršot uzmanību uz to personu identificēšanu, kuras iesaistītas darbībās, kas atzīstamas par noziegumu saskaņā ar iepriekšminētās ANO Konvencijas 3.panta 1.daļu.
7. “Persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona.
8. “Privātie dati” ir dati, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.
9. “Informācija” ir jebkuri dati, dokumenti, ziņojumi, to apstiprinātas vai autentiskas kopijas vai citi sazināšanās veidi.
LĪGUMA DARBĪBAS SFĒRA
2. pants
1. Ar savu muitas iestāžu starpniecību un saskaņā ar noteikumiem, kurus nosaka šis Līgums, Līgumslēdzējpuses sniedz viena otrai savstarpējo palīdzību, lai:
a) nodrošinātu pareizu normatīvo aktu muitas lietās ievērošanu;
b) aizkavētu, izmeklētu un cīnītos ar normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumiem;
c) nosūtītu un izziņotu tādus dokumentus, kas attiecas uz normatīvo aktu muitas lietās piemērošanu.
2. Palīdzība atbilstoši šim Līgumam tiek sniegta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā un pieprasījuma saņēmējas muitas iestādes kompetences un iespēju robežās. Ja nepieciešams, muitas iestāde var izveidot tādu kārtību, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem palīdzību sniedz cita kompetenta iestāde pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā.
3. Šis Līgums neattiecas uz palīdzības sniegšanu krimināllietās.
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
3. pants
1. Pēc pieprasījuma muitas iestādes sniedz viena otrai visu informāciju, kas varētu nodrošināt precizitāti:
a) muitas nodokļu, nodevu un citu maksājumu iekasēšanā, ko veic muitas iestādes, un īpaši — informāciju, kas varētu palīdzēt noteikt preču muitas vērtību un muitas tarifa klasifikāciju;
b) importa un eksporta aizliegumu un ierobežojumu piemērošanā;
c) nacionālo preču izcelsmes noteikumu piemērošanā, ko neregulē citi līgumi, kurus noslēgusi viena vai abas Līgumslēdzējpuses.
2. Ja pieprasījuma saņēmējai muitas iestādei nav pieprasītās informācijas, šī iestāde to iegūst saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pieprasījuma saņēmējas muitas iestādes valsts teritorijā.
3. Pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde centīsies iegūt informāciju, it kā tā rīkotos savās interesēs.
4. pants
Muitas iestādes pēc pieprasījuma sniedz viena otrai informāciju par to, vai:
a) preces, kas ievestas vienas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā, ir likumīgi izvestas no otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijas;
b) preces, kas izvestas no vienas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijas, ir likumīgi ievestas otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā un jebkuru muitas procedūru, kas piemērota precēm;
c) preces, kurām ir nodrošināts labvēlības režīms, tās izvedot no vienas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijas, ir laikā ievestas otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā, turklāt tiek sniegta informācija arī par jebkuriem muitas kontroles pasākumiem, kas piemēroti šīm precēm.
5. pants
Vienas Līgumslēdzējpuses muitas iestāde, pēc savas iniciatīvas vai pieprasījuma, sniedz otras Līgumslēdzējpuses muitas iestādei visu nepieciešamo informāciju, ko varētu izmantot sakarā ar normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumiem, īpaši par:
a) zināmām vai aizdomās turētām personām, kuras ir vai ir bijušas iesaistītas otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošo normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumos;
b) precēm, kas ir nelikumīgas pārvietošanas objekti;
c) transportlīdzekļiem un konteineriem, par kuriem ir zināms vai ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošo normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumos;
d) jaunām metodēm un līdzekļiem, kas tiek izmantoti normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumos;
e) telpām, par kurām ir zināms vai ir aizdomas, ka tās tiek izmantotas otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošo normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumos.
6. pants
Pēc savas iniciatīvas vai pieprasījuma, vienas Līgumslēdzējpuses muitas iestāde piegādā otras Līgumslēdzējpuses muitas iestādei ziņojumus, liecību protokolus vai apstiprinātas dokumentu kopijas, kas sniedz visu pieejamo informāciju par atklātajiem vai plānotajiem darījumiem, kuri satur vai varētu saturēt pārkāpuma sastāvu pret šīs Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem muitas lietās.
Lietas materiālu un dokumentu oriģināli tiks pieprasīti tikai tad, ja apstiprinātās kopijas nebūs pietiekamas. Saņemtie oriģināli tiks atdoti nekavējoties, tiklīdz būs zudis iemesls, kura dēļ tie tika piegādāti šīs Līgumslēdzējpuses valsts muitas iestādei.
7. pants
Šajā līgumā minētie dokumenti var tikt aizvietoti ar datorizētu informāciju, kas sastādīta jebkurā formā un paredzēta tiem pašiem mērķiem. Visa materiāla lietošanai vai izskaidrošanai noderīgā informācija jāpiegādā vienlaikus.
PERSONU, PREČU UN TRANSPORTLĪDZEKĻU UZRAUDZĪBA
8. pants
Savas kompetences un iespēju robežās, pēc savas iniciatīvas vai pēc otras Līgumslēdzējpuses muitas iestādes pieprasījuma, vienas Līgumslēdzējpuses muitas iestāde veic uzraudzību par:
a) zināmu vai aizdomās turētu personu, kuras ir vai ir bijušas iesaistītas otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošo normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumos, pārvietošanos, īpaši — iebraukšanu un izbraukšanu no tās teritorijas;
b) jebkādiem transportlīdzekļiem un konteineriem, par kuriem ir zināms vai ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošo normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumos;
c) preču pārvietošanu, par kurām otras Līgumslēdzējpuses muitas iestāde ir paziņojusi par ievērojami bieži izmantotām nelikumīgā pārvietošanā, ievedot vai izvedot no tās teritorijas, vai par kuru nelikumīgu pārvietošanu ir aizdomas.
KONTROLĒTĀ PIEGĀDE
9. pants
1. Savstarpēji vienojoties un atbilstoši nacionālajā likumdošanā noteiktajai kompetencei, muitas iestādes var veikt kontrolēto piegādi, lai identificētu personas, kuras ir iesaistītas pārkāpumā. Ja lēmuma pieņemšana par kontrolēto piegādi neietilpst muitas iestādes kompetencē, tai ir jāuzsāk sadarbība ar kompetentām nacionālajām iestādēm vai jānosūta lieta šādai iestādei.
2. Nelikumīgi nosūtīto preču kravas, par kuru kontrolēto piegādi kompetentas iestādes ir savstarpēji vienojušās, var apturēt un atļaut tās pārvietot tālāk ar narkotiskajām, psihotropajām vielām vai to aizvietotājiem neskartas, vai nosacījumu nodrošināšanas gadījumā, tās izņemot vai daļēji vai pilnīgi aizvietojot.
3. Lēmumi par kontrolētās piegādes piemērošanu tiks pieņemti katrā atsevišķā lietā, nepieciešamības gadījumos ņemot vērā kompetento nacionālo iestāžu noslēgtos finansu līgumus un vienošanās.
IZMEKLĒŠANA
10. pants
1. Saskaņā ar pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde uzsāk izmeklēšanu par darījumiem, kas ir vai var tikt uzskatīti par pretrunā esošiem ar pieprasītājas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem muitas lietās. Par šādas izmeklēšanas rezultātiem tā paziņo pieprasītājai muitas iestādei.
2. Šīs izmeklēšanas notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā. Pieprasījuma saņēmējai muitas iestādei jārīkojas tā, it kā tā rīkotos savās interesēs.
3. Pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde var atļaut pieprasītājas Līgumslēdzējpuses amatpersonām piedalīties šādās izmeklēšanās.
4. Ja saskaņā ar šo Līgumu vienas Līgumslēdzējpuses Muitas iestādes amatpersonas atrodas otras Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā, tām jebkurā brīdī ir jāuzrāda to oficiālais pilnvarojums. Tās nedrīkst nēsāt formas tērpu un ieročus.
EKSPERTI UN LIECINIEKI
11. pants
1. Ja sakarā ar izdarītajiem normatīvo aktu muitas jautājumos pārkāpumiem vienas Līgumslēdzējpuses valsts tiesa vai citas iestādes, kuras izskata šos pārkāpumus, to pieprasa, otras Līgumslēdzējpuses muitas iestāde var pilnvarot savas amatpersonas uzstāties kā ekspertiem vai lieciniekiem šajās tiesās vai iestādēs. Šādas amatpersonas sniedz liecības par faktiem, kas nonākuši to rīcībā, pildod dienesta pienākumus. Pieprasījumā, kas pilnvaro ekspertus un lieciniekus, ir precīzi jānorāda lieta, kurā amatpersona piedalīsies, un šīs amatpersonas kompetences robežas šajā lietā.
2. Amatpersonai, kurai ir pieprasīts uzstāties kā lieciniekam vai ekspertam, ir iespēja atteikties sniegt liecību vai ziņojumu saskaņā ar savas valsts vai pieprasītājas Līgumslēdzējpuses valsts normatīvajiem aktiem.
INFORMĀCIJAS UN DOKUMENTU LIETOŠANA
12. pants
1. Informācija, dokumenti un citi paziņojumi, kas saņemti saskaņā ar šo Līgumu, nevar tikt izmantoti šajā Līgumā neparedzētiem mērķiem bez tās muitas iestādes rakstiskas piekrišanas, kura tos ir sniegusi. Šie noteikumi neattiecas uz informāciju, dokumentiem un citiem paziņojumiem par pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotiskajām un psihotropajām vielām. Šādu informāciju var sniegt citām iestādēm, kas ir tieši iesaistītas nelikumīgas narkotisko vielu pārvietošanas apkarošanā.
2. Jebkura informācija, kas jebkādā formā ir nosūtīta saskaņā ar šo Līgumu, ir konfidenciāla. Tā tiek pakļauta tādai oficiālai slepenībai un aizsardzībai, kādai ir pakļauta tāda pati informācija un dokumenti saskaņā ar tās Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kura tos saņem.
3. Pirmā punkta noteikumi neaizliedz informācijas izmantošanu tiesas vai administratīvajā procesā, kas ierosināts sakarā ar normatīvo aktu muitas lietās pārkāpumiem.
4. Saskaņā ar šo Līgumu un atbilstoši tā mērķiem, Līgumslēdzējpušu muitas iestādes tomēr var kā pierādījumus izmantot iegūto informāciju un dokumentus:
a) savos fiksētajos pierādījumos, ziņojumos un liecību protokolos, un
b) lietas izskatīšanā un apsūdzības uzturēšanā tiesā.
Šādas informācijas un dokumentu izmantošana par pierādījumiem tiesā un šai informācijai un dokumentiem piešķiramā nozīme jānosaka saskaņā ar nacionālo likumdošanu.
PRIVĀTO DATU AIZSARDZĪBA
13. pants
Saskaņā ar Līgumslēdzējpušu nacionālo likumdošanu, privāto datu aizsardzībā ir jāievēro šādi noteikumi:
a) privātie dati nevar tikt nosūtīti, ja nav pamatota iemesla ticēt, ka šo datu nosūtīšana vai nosūtīto datu izmantošana nav pretrunā ar kādas Līgumslēdzējpuses tiesību pamatprincipiem, un īpaši, ka personas, uz kurām šie dati attiecas, necietīs pārmērīgus zaudējumus. Pēc tās muitas iestādes, kas sniegusi privātos datus, pieprasījuma, saņēmējai muitas iestādei tā ir jāinformē par sniegtās informācijas izmantošanu un sasniegtajiem rezultātiem;
b) privātie dati var tikt nosūtīti vienīgi muitas iestādēm un citām tiesību aizsardzības iestādēm, un, ja pēc tiem ir vajadzība apsūdzības uzturēšanai, tad arī prokuratūrai un tiesām. Šāda informācija nevar tikt nodota citām personām, izņemot tās, kurām tā ir jāizmanto šādos nolūkos, bez iestāžu, kas sniegušas informāciju, tiešas piekrišanas un iestāžu, kas to saņēmušas, atļaujas informācijas sniegšanai;
c) pieprasījuma saņēmējai muitas iestādei ir jāapstiprina sniedzamo privāto datu derīgums un pareizība. Ja pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde konstatē, ka tā ir sniegusi nepareizus vai nepilnīgus privātos datus, tai par šo faktu nekavējoties ir jāinformē pieprasītāja muitas iestāde. Pieprasītājai muitas iestādei pēc pieprasījuma šie privātie dati ir jālabo, jāiznīcina vai jādzēš;
d) pieprasījuma saņēmējai muitas iestādei kopā ar privātajiem datiem ir jāsniedz informācija par datu dzēšanu tās valsts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Privātie dati ir jādzēš, tiklīdz zūd vajadzība to turpmākai izmantošanai;
e) Līgumslēdzējpušu muitas iestādēm ir jāveido sniegto un saņemto privāto datu reģistrs un efektīvi jāaizsargā jebkuri privātie dati pret to neatļautu pieejamību, pārveidošanu, publicēšanu, bojāšanu vai iznīcināšanu.
NOSŪTĪŠANA / PAZIŅOŠANA
14. pants
Uz iesnieguma pamata pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā, nosūta vai izziņo iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas dzīvo vai ir dibinātas tās teritorijā, visus dokumentus un lēmumus, uz kuriem ir attiecināms šis Līgums un kuri iegūti no pieprasītājas muitas iestādes.
PALĪDZĪBAS PIEPRASĪJUMA FORMA UN SATURS
15. pants
1. Pieprasījumi, saskaņā ar šo Līgumu, ir jāiesniedz rakstiskā formā. Pieprasījumiem jāpievieno visi pieprasījuma izpildīšanai nepieciešamie dokumenti. Situācijas neatliekamības dēļ var tikt pieņemts arī mutisks pieprasījums, bet pēc tam nekavējoties tas ir jāapstiprina rakstiski.
2. Atbilstoši šī panta pirmajai daļai pieprasījumiem ir jāsatur šāda informācija:
a) pieprasītāja muitas iestāde;
b) pieprasītie pasākumi;
c) pieprasījuma iemesls un objekts;
d) saistošie likumi, noteikumi un citi tiesību akti;
e) pēc iespējas precīzas un aptverošas pazīmes par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir izmeklēšanas mērķis;
f) nozīmīgo faktu kopsavilkums, izņemot 14. pantā paredzētos gadījumus.
3. Pieprasījums ir jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas Līgumslēdzējpuses valsts, angļu vai citā pieprasījuma saņēmējai muitas iestādei pieņemamā valodā.
4. Ja pieprasījums neatbilst formālajām prasībām, tad var tikt pieprasīta tā korekcija vai pārstrāde, neietekmējot pieprasījuma izpildi.
PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS SAISTĪBU IZŅĒMUMI
16. pants
1. Ja pieprasījuma saņēmēja muitas iestāde uzskata, ka pieprasītā palīdzība varētu aizskart tās valsts suveneritāti, publisko kārtību, drošību vai citas nozīmīgas intereses vai varētu būt saistīta ar industriālo, komerciālo vai profesionālo noslēpumu pārkāpšanu Līgumslēdzējpuses valsts teritorijā, tā var atteikties sniegt pieprasīto palīdzību vai pakļaut šāda pieprasījuma izpildi konkrētiem nosacījumiem.
2. Ja pieprasījums pēc palīdzības nevar tikt izpildīts, tad pieprasītājai Muitas iestādei tas tiks paziņots nekavējoties, kā arī tā tiks informēta par atteikuma iemesliem.
3. Ja pieprasītāja muitas iestāde nevarētu izpildīt līdzīgu pieprasījumu, saņemot tādu no pieprasījuma saņēmējas muitas iestādes, tai jāvērš uzmanība uz šo faktu savā pieprasījumā. Šāda pieprasījuma izpilde tiek atstāta pieprasījuma saņēmējas muitas iestādes ziņā.
IZDEVUMI
17. pants
Līgumslēdzējpušu muitas iestādes nepieprasīs ar šī Līguma izpildi saistīto izdevumu atlīdzināšanu, izņemot izdevumus par ekspertiem, lieciniekiem un tulkiem, kas nav valsts iestāžu darbinieki.
PIEMĒROŠANA
18. pants
1. Šajā Līgumā paredzēto palīdzību savstarpēji sniedz tieši abu Līgumslēdzējpušu muitas iestādes.
2. Muitas iestādes kopīgi vienosies par detalizētiem pasākumiem šī Līguma piemērošanai.
3. Muitas iestādes centīsies atrisināt jebkuras nesaskaņas un domstarpības, kas rastos šī Līguma interpretēšanas un piemērošanas gaitā, savstarpēji vienojoties. Neatrisinātās domstarpības tiks risinātas pa diplomātiskajiem kanāliem.
TERITORIĀLĀ PIEMĒROJAMĪBA
19. pants
Šis Līgums ir piemērojams abu Līgumslēdzējpušu valstu muitas teritorijās.
LĪGUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ UN IZBEIGŠANA
20. pants
1. Līgumslēdzējpuses viena otrai pa diplomātiskajiem kanāliem paziņo par visu nepieciešamo nacionālo tiesību normu prasību par Līguma stāšanos spēkā izpildi. Līgums stājas spēkā sešdesmit dienas pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas.
2. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. Līgums var tikt izbeigts ar rakstisku paziņojumu pa diplomātiskajiem kanāliem un paliks spēkā vēl sešus mēnešus pēc tam, kad otra puse būs saņēmusi šādu paziņojumu.
Apliecinot iepriekš minēto un būdami pilnvaroti to darīt, esam parakstījuši šo Līgumu.
Parakstīts Rīgā 2001.gada 2.maijā divos eksemplāros, latviešu, ungāru un angļu valodās, turklāt visi teksti ir autentiski. Jebkuru domstarpību gadījumā, interpretējot šī Līguma tekstu latviešu un ungāru valodās, par pamatu tiks ņemts teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības vārdā Indulis Bērziņš Latvijas Republikas ārlietu ministrs
Ungārijas Republikas valdības vārdā Janušs Martoņī Ungārijas Republikas ārlietu ministrs