"Tā, kas šādi rīkojas, nav pašapzinīga nācija"

"Die Presse"

— 2000.04.27.

"Die Presse" intervija. 1.maijā Jorgs Haiders ABP vadību nodos Zuzannas Risas - Paseres rokās. Par savu nākotni intervijā ar "Die Presse" Haiders nerunā.

Die Presse : Runā, ka partijas kongresā ir jānotiek kaut kam lielam. Kas tas varētu būt?

Jorgs Haiders : Es to nezinu. Partijas kongresā notiks vadības maiņa, kas jau ir zināms. Notiks paaudžu maiņa.

Presse : No partijas kongresa 1. maijā gaida signālu pārmaiņām. Kāds tas varētu būt?

Haiders : Es domāju, ka ABP, kas ir veiksmīga partija, veiksmīgākā partija Eiropā no tām, kuras nav kreisas, nav vajadzības mainīties, lai kļūtu vēl veiksmīgāka, tagad tai šie panākumi ir ilgstoši jāsaglabā. Mēs patiesībā tēmas Austrijā nosakām jau apmēram desmit gadus, un mums nav nekāda iemesla no tā atteikties. Tas, ko varētu vēlēties ES, ir arguments sankciju atcelšanai, ka vecā ABP vairs neeksistē. Taču šo prieku mēs netaisnības darītājiem no Eiropas aiztaupīsim. Viņi ir nonākuši strupceļā, viņi ir netaisni izturējušies pret Austriju, un viņiem tas ir atklāti jāatzīst un jāatkāpjas. Nevar būt tā, ka upuri pēkšņi tiek padarīti par noziedzniekiem.

Presse : Tātad jūs citādu signālu nedosiet?

Haiders : Es nezinu, kas te būtu piebilstams. ABP ir partija, kurai ir lepnas demokrātikas tradīcijas, kuru saknes sniedzas līdz 1848. gadam. Ko viņi visi vēlas? Spānijā ministru prezidenta partija vajā marokāņus, un Francijā notiek konflikti starp vietējiem un ārzemniekiem. Pasaulē vairs nav kārtības, ja saka, ka Austrija tagad ir pasaules grēkāzis un tiek nosodīta, lai novērstu uzmanību no pašu pieļautām kļūdām.

Presse : Tomēr ABP Eiropā uzskata par labēji ekstrēmu partiju. Ko jūs uzskatāt par labējo ekstrēmismu?

Haiders : Manuprāt, tā ir politiska partija, kas darbojas ārpus pamattiesībām un demokrātijas, lai gāztu spēkā esošo konstitūciju. Tā vēlas sistēmu, kas demokrātijas kvalitāti transformētu tuvāk nedefinēta, fašistika, autoritāra, totalitāra režīma kvalitātē.

Presse : Tad kāpēc to visu pieraksta tieši jums?

Haiders : Tā ir vienīgi mārketinga problēma. To kreisie pieprot perfekti. Viņi nomelno savus pretiniekus cerībā, ka kaut kas aizķersies.

Presse : Taču tāda ir realitāte, un to nevar tā vienkārši atstāt neievērotu.

Haiders : Es domāju, ka Austrijas masu mediju pārstāvji ir jāpamudina rīkoties patriotiskāk un jāpārliecina neizplatīt argumentus, kurus izsaka mūsu pretinieki. Nevienā citā valstī tā nenotiek. Itālijā visi turas kopā, un tur vispār nevienam neienāk prātā doma, ka varētu kautrēties no kaut kā tāda, ko paši ir ievēlējuši. Tikai Austrijā masu mediji ir ieinteresēti austriešiem iestāstīt, cik viss ir briesmīgi, jo kāds kaut kur nav saņēmis stipendiju.

Presse : Kā no tā izkļūt?

Haiders : Tas ir nožēlojami, šāds domāšanas veids ir nožēlojams. Tas varētu nozīmēt, ka mēs esam kļuvuši par starptautisko interešu spēļu bumbu, ka uz mums var izdarīt spiedienu pēc patikas, ka Austrijai visam ir jāsaka "jā" un "āmen" tikai tāpēc vien, lai kāds kaut kur nepaliktu bez stipendijas un mājvietas. Tā, kas šādi rīkojas, nav pašapzinīga nācija.

Presse : Un tomēr. Vai jums ir konkrēta stratēģija?

Haiders : Šai stratēģijai ir divas daļas: no vienas puses, Austrijas valdības īstermiņa pasākumi, kas saka, ka tagad mēs izmantosim visas tiesiskās iespējas, lai panāktu sankciju atcelšanu. Otrkārt, valstij ir jāparūpējas, lai referendumā austriešu tautai tiktu uzdots jautājums: vai jūs esat par to, lai nekavējoties tiktu atceltas sankcijas?

Presse : Kad, pēc jūsu domām, vajadzētu sarīkot šādu referendumu?

Haiders : Valdība, ja vien vēlas, jau rīt ar lēmumu var dot šādu rīkojumu.

Presse : Un kad jūs to vēlētos?

Haiders : Es to vēlētos nekavējoties. Ar 60 - 70% vairākumu arī mūsu pretiniekiem Austrijā būtu grūti valsti starptautiski nodot un nomelnot. Tad arī prezidents nevarētu izvairīties no pienākuma, jo viņš nevarētu iet pret tautu. Tad arī viņam vajadzēs teikt: es prasu, lai Eiropa nekavējoties atceļ sankcijas. Arī tad mēs būsim sasnieguši ļoti daudz.

Presse : Vai jūs vēlaties pieaicināt ES tiesu vēl pirms vasaras?

Haiders : Man vispār nav ne laika, ne arī kāda prieka tajā noraudzīties. Ja jau ar mums tā apietas, tad patiesībā šī Savienība vairs nepastāv. Tādas ir arī vairākuma domas, un mani iepriecina tas, ka vismaz viena nozīmīga avīze, kas līdz šim ir teikusi, ka nedrīkst izstāties no ES, šodien saka, ka daudzi starptautiskie zinātnieki uzskata, ka ir iespējama arī izstāšanās. "Krone" es nekad neko tādu līdz šim nebiju lasījis.

Presse : Vai jūs to vēlaties?

Haiders : Es to negribu. Es vienmēr esmu teicis, ka Austrija nevēlas izstāties no ES, ka Austrija vēlas palikt uzticīga parakstītajiem līgumiem. Taču kā politiķis es prasu, lai Austrija nebūtu tik padevīga un politiķi nožēlas pilni nekristu ceļos, bet aizstāvētu šo valsti, izmantotu visas iespējas un, cik ātri vien iespējams, panāktu sankciju atcelšanu. To var izskatīt Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Austrijas pārstāvji, kuri tur sēž un patiesībā mums to rekomendē, ir savā jomā pazīstami zinātnieki un tiesneši. Es nesaprotu, kāpēc ārlietu un kanclera dienesti starplaikā nav istrādājuši stratēģiju, kas būtu kaut kas vairāk nekā tikai nogaidīšana.

Presse : Kāpēc, pēc jūsu domām, ārlietu un kanclera dienesti ir tik atturīgi?

Haiders : Es to saprotu tā: koalīcijā ir divas partijas, divas atšķirīgas vēlētāju grupas. ABP ir ES absolūti atbilstoša un piemērota vēlētāju grupa. Tas nozīmē, ka ES principā var darīt, ko grib, Tautas partijas vēlētāji ir pateicīgi, ka viņi drīkst atrasties ES. Mums ir pilnīgi citāda vēlētāju grupa. Mūsu vēlētāji ir kritiski un bieži apsver, vai vispār neaiziet, kā tas bija redzams arī Eiropas vēlēšanās, jo viņi saka, ka vairs nevēlas šīs svētulīgās akcijas. Tas nozīmē pavisam atšķirīgu rīcības veidu. ABP klusu pacieš un cer, ka ar pacietību un ciešanām panāks sankciju atcelšanu. Mēs esam griezti no cita koka. Mēs sakām: vai nu viņi mūs akceptēs kā līdztiesīgus partnerus, vai arī sagraus šo Eiropu. Zaudējumi, kurus ES ir nodarījusi pati sev vai arī kreisie ES, ir milzīgi.

Presse : Vai patiesi kreisie iznīcinās Eiropu?

Haiders : Es domāju, ka viņi ar Eiropas idejas stratēģiju ir nodarījuši neiedomājamus zaudējumus

Presse : Kā ir ar Eiropas partijas dibināšanu? Vai jūs to vēlaties?

Haiders : Mēs redzam citu Eiropu, un tas ir iespējams. ABP nepieder pie politiskās elites komandas ar tās Eiropas idejām, kurās runa ir par globalizāciju, tirgus atvēršanu. Mūsu stratēģija ir citāda. Mēs sakām, ka Eiropas patiesā vērtība atrodas tās kultūru, valodu, talantu daudzveidībā, kas attīstās atsevišķos reģionos, un to nedrīkst aizstāt ar Mc Donald’iem. Tas ir tas, kas mūs Eiropā patiesi fascinē. Mums ir nožēlojama Reģionu komiteja, kurā sēž 240 ministru prezidentu, federālo zemju valdību vadītāju, gubernatoru un kā vēl viņus sauc, kuriem nav nekā ko runāt. Lai gan Eiropas līgumā ir atzīts kaut kas tāds kā subsidiaritāte, līdz šai dienai tā nav aizpildīta ar saturu. Un mums trūkst reālu iniciatīvu, lai izveidotu šo reģionu Eiropu. Tāpēc arī mani tā fascinē uzdevums, ko es varu paveikt Kērntenā ... parādīt, kā ir jārealizē reģionālā kooperācija.

Otra lieta ir tā, ka Eiropa arī ekonomiski atrodas uz nepareiza ceļa, jo nevienam nepietiek drosmes definēt tirgus ekonomikas sistēmu. Mums gan ir jāveido tirgus sabiedrība vispasaules globalizācijas nozīmē, kur visi ir vienādi, visi vienādi ģērbjas, runā vienā valodā un visiem ir vienāds ieradumu trūkums. Taču patiesībā mēs baidāmies no īstas tirgus ekonomikas, piemēram, Telecom un elektrība. Kurš tad bloķē? Francūži. Pašreiz notiek tīra varas spēle. Francūži bloķē Telecom un elektrības tirgus liberalizāciju, jo cer, ka citi kādreiz aizsteigsies priekšā ar liberalizāciju, piemēram, kaut vai Austrija, un tad viņi ar monopolu varu, ko būs koncentrējuši Francijā, un ar pilnām kasēm realizēs uzpirkšanas politiku. Es to neuzskatu par tirgus ekonomiku. Tā, kas pašreiz veidojas, ir lielvaras politika, vecā koloniālā domāšana. Taču tā nav Eiropa, par kuru mēs sapņojām. Tāpēc ABP vienkārši ir cita vīzija. Tirgus ekonomika kā ekonomikas pamats un pamatots un dzīvotspējīgs reģionālisms, kurā nacionālajām valstīm, tāpat kā reģioniem, ir demokrātiskas funkcijas.

Presse : Vai jūs domājat par to, lai ES vēlēšanās visās valstīs kandidētu ar savu Eiropas partiju?

Haiders : Es par to konkrēti neesmu domājis, bet domāju, ka tas notiks neatkarīgi no tā, vai es to vēlos vai nē. Pret Briseles centrālismu izveidosies spēcīga pretēja kustība, ko vēl vairāk pastiprinās ES netaisnīgie pasākumi pret Austriju. Visās Eiropas valstīs izveidosies kustības, kas piederēs centriski labējai politiskā spektra daļai.

Presse : Vai jūs vēlaties atrasties to priekšgalā?

Haiders : Nē. Ir ietekmīgāki cilvēki, kas varētu atrasties vadībā.

Presse : Kurš?

Haiders : Iespējams, ka tad Itālijā jau darbosies labēji centriska koalīcija.

Presse : Vai jūs vēlaties kļūt par Austrijas prezidentu?

Haiders : Nē, man tādas vēlēšanās nav.

Presse : Kreisie arī jums nav vienmēr nesimpātiski. Jūs atsaucāties uz Blēru, Šrēderu, un jūs vēlējāties valstī ieviest Šrēdera modeli. Vai tā ir joprojām?

Haiders : Tas bija pirms landtāga vēlēšanām. Man nav ambīciju īstenot Šrēdera plānu.

Presse : Un tomēr, vai ir iespējamas diskusijas par kandidātiem uz kanclera amatu? Rīss Pasers saka, ka viņa vienīgās ambīcijas ir padarīt jūs par kancleru.

Haiders : Droši vien ir daudz tādu, kuri cer, ka es kādreiz kļūšu par kancleru.

Presse : Tātad jūs tomēr to vēlaties?

Haiders : Es neesmu pieņēmis lēmumu. Es jau esmu teicis, ka nav nekādas nepieciešamības par to pašreiz domāt.

Annelise Rorere