Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.–2010.gadam

Nobeigums. Sākums — “LV” 12.12.2001., Nr.180;

“LV” 14.12.2001., Nr.182; “LV” 18.12.2001., Nr.183; “LV” 19.12.2001., Nr.184

9. Apakšprogramma

Tūrisma izglītība un pētniecība

Apakšprogrammas mērķi un uzdevumi

2. Tūrisma pētniecība

— izstrādāt tūrisma pētniecības programmu Tūrisms 3. gadu tūkstotī Latvijā, kuras ietvaros:

• novērtēt Latvijas tūrisma mērķa tirgus un mārketinga virzienus,

• pētīt Latvijas tūrisma produkta konkurētspējas palielināšanas iespējas Baltijas un Eiropas mērogā,

• veikt tūrisma produkta pieprasījuma un piedāvājuma tirgus izpēti,

• novērtēt kapitālieguldījumu, finansējuma un investīciju piesaistes iespējas tūrismam,

• izstrādāt reģionu un pašvaldību tūrisma teritoriju fiziskās un sociālās kapacitātes noteikšanas metodiku,

• izpētīt jaunu tehnoloģiju ieviešanas iespējas tūrisma uzņēmumos,

• veikt pētījumus par nepieciešamību pēc jauniem, veselību un darba spējas atjaunojošiem tūrisma produktiem un pakalpojumiem,

• izstrādāt tūrisma ietekmes uz vidi novērtējuma metodiku pieļaujamās rekreācijas slodzes noteikšanai;

• veikt tūrisma prioritāro teritoriju izpēti un tūrisma resursu rajonēšanu,

• noteikt tūrisma lomu valsts un pašvaldību attīstībā,

• analizēt administratīvās un citas barjeras tūrisma vides uzlabošanai,

• nodrošināt tūrisma nozares speciālistus ar zinātniski pamatotām izstrādnēm par tūrisma produkta attīstību Latvijā,

• regulāri organizēt starptautisku zinātniski praktisku tūrisma konferenci Latvijā,

• periodiski izdot analītisku tūrisma pētniecības izdevumu.

 

3. Izstrādāt vienotu

tūrisma terminoloģiju

 

Apakšprogrammas

darbības virzieni

Tūrisma izglītībā:

1. tūrisma nozares uzņēmumu nodrošināšana ar atbilstošas kvalitātes izglītotiem, profesionāliem kadriem,

2. saturiski pēctecīgas tūrisma izglītības sistēmas izveidošana,

3. augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana tūrisma nozarei,

4. augstskolu sadarbības veicināšana tūrisma aktuālo pētījumu jomās.

Tūrisma pētniecībā:

1. tūrisma nozares nodrošināšana ar aktuāliem pētījumiem,

2. tūrisma pētniecības veicināšana, organizējot konferences, izdodot periodisku izdevumu,

3. tūrisma izpētes rezultātu integrācija dažādās pētniecības programmās.

 

10. Programmas īstenošanai

paredzamie resursi

un finansēšanas avoti

 

LR MK 1995.gada 9.maija noteikumi Nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” paredz šādus iespējamos nacionālo programmu finansēšanas avotus:

1. valsts finansējums (valsts pamatbudžeta vai valsts speciālo budžetu līdzekļi) vai pašvaldību budžeta līdzekļi,

2. kredīti vai tiešās investīcijas,

3. starptautisko organizāciju finansiālās palīdzības mērķprogrammas,

4. citi finansēšanas avoti (organizāciju un pilsoņu mērķziedojumi, citi).

Kopumā iespējamie programmas finansēšanas avoti ir šādi:

1. nacionālais finansējums:

— valsts,

— pašvaldību,

— privātais,

2. Eiropas Savienības finansējums:

— Pirmsstrukturālie fondi:

— PHARE 2000–2006 (sociālā un ekonomiskā izlīdzināšana, pārrobežu sadarbība, institucionālā stiprināšana),

— ISPA (transporta un vides sektori),

— SAPARD (lauksaimniecības un lauku attīstības dažādošana),

— un citas programmas projektu atbalstam, piemēram, izglītībā, zinātnē,

3. bilaterālā palīdzība,

4. kredīti,

5. dāvinājumi,

6. citi avoti.

Programmā noteikto pasākumu realizēšanai nepieciešams piesaistīt līdzekļus no pēc iespējas vairākiem avotiem, jo pasākumi pamatā ir kompleksi un vienlaicīgi attiecas gan uz vairākām nozarēm, gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Precīzi noteikt no katra avota nepieciešamos finansēšanas apjomus pasākumu īstenošanai ir sarežģīti vai atsevišķos gadījumos pat neiespējami, jo:

— tūrisms, kā jau iepriekš daudzviet minēts, ir īpaša, multisektorāla tautsaimniecības nozare,

— pasākumi attiecas vienkopus uz publiskā un privātā sektora finansējumu,

— attiecībā uz valsts budžeta finansējumu pasākumi pamatā attiecas uz valsts budžeta programmu “Tūrisma attīstība”, tomēr tajā pat laikā arī uz citām valsts budžeta programmām,

— saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” tūrisma attīstības nodrošināšana nav pašvaldību patstāvīgā funkcija. Pašvaldību budžeta finansējums tūrisma attīstības veicināšanai katrā pašvaldībā ir stipri atšķirīgs un parasti nav atsevišķi nodalīts,

— sākot ar 2002.gadu, valsts budžeta plānošanu paredzēts veikt vidējā termiņā, bet joprojām par plānošanas procesu ir daudz neskaidrību,

— iespējamajam finansējumam no ES pirmstrukturālajiem fondiem nepieciešams nacionālais līdzfinansējums, bet nav zināms, kādas prioritātes tiks noteiktas ikgadējās programmās, kādi projekti sagatavoti (neskatoties uz to, ka visi plānošanas reģioni tūrismu atzīst par vienu no prioritātēm) un vai tie tiks akceptēti Eiropas Komisijā,

— nacionālais līdzfinansējums nepieciešams arī iespējamajam finansējumam no ārvalstīm un starptautiskām organizācijām, taču konkrēti projekti nav zināmi,

— nav izstrādāts Nacionālais attīstības plāns,

— nav izstrādāts Latvijas Nacionālais plānojums,

— absolūtajā vairākumā pašvaldību un plānošanas reģionu nav izstrādi ne stratēģiskās attīstības dokumenti, ne teritoriju plānojumi,

— pasākumu plānu īstenošana daudzos gadījumos ir gan vienlaicīgi savstarpēji saistīta, gan cita no citas izrietoša un pēctecīga — piemēram, mārketinga stratēģijas sekmīga izstrāde lielā mērā noteiks kā apakšprogrammas “Tūrisma mārketings” pasākumu plānā minēto pasākumu īstenošanas apjomu, tā arī valsts budžeta, pašvaldību budžetu un privātā sektora finansiālo ieguldījumu.

Ņemot vērā visu augstāk minēto un analizējot līdzšinējo praksi, jāsecina, ka:

— daudziem pasākumiem precīzi noteikt finansējumu nav iespējams. Tādos gadījumos pasākumu plānos finansējums no attiecīgā avota ir tikai iezīmēts,

— gan pašvaldību, gan privātā sektora finansējuma piesaistīšana lielā mērā būs atkarīga no izstrādātā un Finansu ministrijā akceptētā Programmas īstenošanas pasākumu kopfinansēšanas mehānisma un publiskā un privātā sektora finansējuma paredzētā īpatsvara,

— nepieciešamība pēc valsts budžeta līdzekļiem iespēju robežās ir maksimāli minimizēta.

 

Iespēju piesaistīt programmas

īstenošanai finansu avotus

no pašvaldību budžeta,

ES finansu palīdzības un privātā

finansējuma izvērtējums

Pašvaldības, tāpat kā valsts, ievērojamus budžeta līdzekļus iegulda savas teritorijas vai plānošanas reģionu infrastruktūras attīstībā, vides kvalitātes uzlabošanā, mārketingā, pašvaldību vienotajā informācijas sistēmas izveidē, kultūras u.c. jomās, kas jūtami uzlabo tūrisma attīstības vidi ikvienā konkrētajā teritorijā un valstī kopumā.

Valsts un pašvaldību institūcijām, plānošanas reģioniem un nevalstiskajām organizācijām ir pavērušās iespējas izmantot PHARE 2000-2006 līdzekļus sociālajai un ekonomiskajai izlīdzināšanai, institūciju stiprināšanai, kā arī pārrobežu sadarbībai.

Ikgadējo PHARE nacionālo programmu sagatavošanas process patreiz ir dažādās stadijās58.

Plānots, ka lauku tūrisma attīstībai apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana” ietvaros būs pieejami SAPARD sabiedriskā sektora līdzekļi Ls 5 942 969 apmērā59.

Precīzu ES finansiālo ieguldījumu var noteikt tikai pēc projektu apstiprināšanas EK60.

Arī ES pirmsstrukturālā fonda ISPA transporta un vides sektorā finansētie projekti viennozīmīgi veicinās tūrisma izaugsmi, īpaši transporta infrastruktūras attīstībā, kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošināšanā un notekūdeņu attīrīšanā (ārvalstu tūristiem joprojām bažas izraisa gan dzeramā ūdens, gan peldūdeņu, kā Baltijas jūras, tā iekšzemes, kvalitāte).

Starptautiskajā praksē valsts un privātā sektora ieguldījums valsts kā tūrisma galamērķa popularizēšanā attiecīgi ir apmēram 60-80% un 40-20%.

Latvijā 2000.gadā dalībai starptautiskajos tūrisma gadatirgos valsts finansējums bija Ls 69 tūkst., piesaistītais privātais finansējums — Ls 27 tūkst., procentos attiecīgi — 72% un 28%.

Jāņem vērā, ka privātais sektors lielus līdzekļus, kuru apjoms ir komercnoslēpums, iegulda tiešajā reklāmā, produkta attīstībā, infrastruktūrā, no kā tūrisma uzņēmumiem un ar tūrismu saistītiem uzņēmumiem arī atdeve ir tiešāka un lielāka.

 

Esošo finansu līdzekļu izlietojuma

efektivitātes raksturojums

Kopumā līdz šim valsts budžeta finansu līdzekļi tūrisma attīstībai izlietoti mērķtiecīgi, lietderīgi un racionāli atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem, kā arī ieņēmumu un plānoto izdevumu tāmēm. Plānotie budžeta programmas rezultatīvie rādītāji sasniegti. Piesaistītie finansu līdzekļi izlietoti konkrētajiem norādītajiem mērķiem.

Ņemot vērā jau vairākkārt uzsvērto tūrisma nozares specifiku, kā arī ļoti ierobežotos datus un speciālu pētījumu trūkumu, ir tikpat kā neiespējami precīzi novērtēt līdzšinējo finansu līdzekļu izlietojuma dažādos pasākumos efektivitāti attiecībā uz tūrisma attīstību (piem., noteikt, kādas konkrētas mārketinga aktivitātes un kādā mērā ietekmējušas ārvalstu tūristu plūsmas uz Latviju pieaugumu). Statistisko datu trūkuma dēļ ir neiespējami noteikt jebkādu ietekmi uz vietējā tūrisma attīstību.

Kopumā ārvalstu tūristu skaita pieaugums 2000.gadā par 8,3 %, salīdzinot ar 1999.gadu, un 2001. gada 1.ceturksnī par 10,2%, salīdzinot ar 2000.gada 1.ceturksni, pamatā izskaidrojams ar konsekventu valsts budžeta finansējuma pieaugumu 1999.gadā un 2000.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (1998.g. — Ls 109 tūkst., 1999.g. — Ls 175 tūkst., 2000.g — Ls 212 tūkst.), kas LTAA ļāva veikt gan papildus mārketinga pasākumus galvenajos mērķtirgos, gan ar līdzfinansējumu piedalīties Baltijas valstu tūrisma informācijas centra Minsterē izveidošanā un darbības nodrošināšanā.

Lai turpmāk palielinātu finansu līdzekļu izlietojuma efektivitāti, jāuzlabo LTAA izdevumu plānošana, analizējot iepriekšējo periodu izdevumu izlietojumu un sasniegtos rezultātus, jācenšas ietaupīt uz administratīvo izdevumu rēķina, jāievieš iekšējais audits.

 

Papildus nepieciešamā finansējuma

pamatojums

Papildus finansējums nepieciešams Tūrisma likumā noteikto uzdevumu un funkciju īstenošanai, t.sk. tūrisma iespēju Latvijā popularizēšanai ārvalstīs (7.panta 1.punkts), vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveidei (6.panta 2.daļas 4.,5.punkts, 7.panta 4.punkts), Latvijas tūrisma informācijas birojiem ārvalstīs (7.panta 5.punkts), vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpētei (7.panta 6.punkts), starptautisko nolīgumu par sadarbību tūrisma jomā īstenošanai (6.panta 7.punkts), LTAA nolikumā noteikto uzdevumu un funkciju īstenošanai, kā arī Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (8.punkts) izpildei iekļauto pasākumu īstenošanai (punkti 01.15.02.01., 01.15.02.02., 01.15.03.01., 01.15.03.02., 01.15.03.04., 01.15.03.05., 01.15.03.07., 01.15.04.01., 04.01.03.03., 04.02.08.83., 08.02.02.01. u.c.).

Pašreiz minētie uzdevumi ierobežoto finansu līdzekļu dēļ pamatā tiek pildīti tikai daļēji vai netiek pildīti vispār.

 

 

Programmas īstenošanas prioritātes

 

2001.–2003.gadā

Apakšprogrammu pasākumu plānos pasākumi minēti prioritārā secībā (skat. Programmas 15.sadaļu “Apakšprogrammu pasākumu plāni un programmu pasākumu plānu kopsavilkums”). Daži no minētajiem pasākumiem vairāk ir organizatoriska vai koordinējošo rakstura, kuru īstenošanai finansējums nav vajadzīgs, bet tie ir nozīmīgi un primāri, lai varētu realizēt citus pasākumus.

Turpmāk, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto nacionālo programmu īstenošanas kārtību, katru gadu no jauna tiks sastādīti pasākumu plāni, noteiktas prioritātes un prioritāri veicamie pasākumi, paredzot arī līdzekļu pārdales iespējas starp Programmas apakšprogrammām.

Kopumā Programmas prioritātes un to īstenošanai nepieciešamais finansējums Programmas īstenošanas pirmajiem trim gadiem ir šāds:

 

11. Programmas īstenošanas

ekonomiskais un sociālais efekts61

Programma paredz pasākumus, kas veicinās tūrisma pieprasījuma un piedāvājuma palielināšanos.

Programmas īstenošana ļaus:

1) tūrisma attīstības jomā:

— izveidot Latvijā tūrisma nozari, kas spēj piedāvāt augstas kvalitātes tūrisma produktu, ir saimnieciski un sociāli efektīva, videi draudzīga, droša un ceļ Latvijas starptautisko prestižu,

— vismaz divkāršot tūrisma un ar tūrismu saistīto nozaru saražoto pievienoto vērtību,

— panākt ārzemju ceļotāju skaita pieaugumu 2001.–2010. gados vidēji par 150 tūkstošiem gadā (vidēji 8% gadā ar zemāku pieaugumu perioda sākumā), līdz 3.3 milj. ārvalstu ceļotājiem gadā pēc programmas ieviešanas,

— panākt ārvalstu ceļotāju uzturēšanās ilguma pieaugumu līdz 3 diennaktīm,

— panākt, ka ārvalstu ceļotāju diennakts izdevumi pieaug līdz 30 Ls, palielinot to struktūrā izdevumus ekskursijām, iepirkumiem un izklaidei,

— panākt ārvalstu ceļotāju izdevumu Latvijā palielinājumu, lai tie līdzsvarotos ar Latvijas ceļotāju izdevumiem ārvalstīs, tas ir, sasniegtu 297 miljonus Ls gadā,

— panākt vietējo ceļojumu skaita pieaugumu,

— uz attīstītas tūrisma nozares bāzes sekmēt saistīto nozaru attīstību — transporta, tirdzniecības, kultūras, pārtikas ražošanas un citu — tūrisma nozarē ieguldītais lats ierosina ekonomiskai aktivitātei citās nozarēs ne mazāk kā 3 Ls,

2) tūrisma vadības jomā:

— izveidot efektīvu pārvaldīšanas mehānismu, precīzi gan noteikt (nošķirt) valsts, pašvaldību un privātā sektora atbildību tūrisma nozares attīstībā un finansēšanā, gan izveidot un tiesiski nostiprināt sadarbības modeli un kopfinansēšanas mehānismu,

— stratēģiski pārraudzīt tūrisma nozares attīstības kopainu Latvijā, konkrēti iezīmēt nākotnes attīstības perspektīvas, skaidri un objektīvi definēt prioritātes,

— mērķtiecīgāk un efektīvāk izmantot tūrisma attīstības līdzekļus — pārvaldību, likumdošanu, informāciju u.c.,

— izveidojot vienotu tūrisma informācijas sistēmu, veicināt Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras, tūrisma informācijas centru, tūrisma asociāciju un tūrisma uzņēmumu sadarbību tūrisma produkta veidošanā Latvijā un starptautiskā mērogā,

— mērķtiecīgāk pasūtīt un veikt lietišķos un zinātniskos pētījumus tūrisma jomā,

— aktivizēt starptautisko sadarbību tūrisma jomā starp valdībām, organizācijām un tūrisma uzņēmumiem,

3) tūrisma attīstības nosacījumu uzlabošanās jomā:

— pārdomāta un mērķtiecīga mārketinga rezultātā uzlabot Latvijas kā tūrisma zemes tēlu, labāk iepazīstināt ar Latviju starptautisko tūrisma tirgu,

— sakārtot ar tūrismu saistīto normatīvo aktu bāzi uzņēmējdarbības, robežšķērsošanas, patērētāju tiesību aizsardzības u.c. jomās,

— izveidot efektīvu un pastāvošajam tautsaimniecības stāvoklim atbilstošu tūrisma attīstības pasākumu finansēšanas kārtību, apvienojot valsts, pašvaldību un privātos līdzekļus, kā arī paredzot nodokļu stimulus,

— nodrošināt tūrisma nozari ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem un zinātniskiem pētījumiem,

— nodrošināt nozari ar pilnīgu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju, īstenot ES direktīvas prasības tūrisma statistikas jomā,

— ievērojot tūrisma intereses, pakāpeniski sakārtot tūrisma darbībām nepieciešamo vispārējo infrastruktūru — ceļus, transporta un sakaru tīklus, ceļa norādes,

— radot labvēlīgus nosacījumus, izveidot infrastruktūru speciālu tūrisma veidu attīstībai, kas ļautu pagarināt ārvalstu tūristu uzturēšanās laiku Latvijā,

— uzlabot savstarpējo sadarbību (koordināciju, kopīgu pasākumu finansēšanu) ar nozarēm, kuru pastāvēšana gan veicina, gan ir atkarīga no tūrisma attīstības — transportu, kultūru, izglītību, lauku attīstību,

— veicināt cilvēku interesi par tūrismu, iespējami plašas sabiedrības iesaistīšanos tūrisma norisēs, tā palielinot tūrisma pieprasījumu,

4) tūrisma nozares efektivitātes paaugstināšanas jomā:

— apzināt, plānot un efektīvi izmantot tūrisma ietekmi tautsaimniecībā,

— ievērojot objektīvi pamatotās prioritātes, mērķtiecīgāk plānot un sadalīt tūrisma attīstībai atvēlētos valsts budžeta līdzekļus, taupīgāk izmantot resursus, pamatot investīciju nepieciešamību,

— uz pētījumu atziņu pamata izveidot efektīvākas tūrisma darba formas,

— kvalitātes pārvaldības pasākumu ieviešanas rezultātā uzlabot tūrisma produkta un pakalpojumu kvalitāti, to kontroli un atbilstību starptautiskajiem kvalitātes un drošības standartiem vai kritērijiem, tā veicinot ārvalstu tūristu uzticību,

5) humanitāro un sociālo mērķu jomā ar tūrisma palīdzību:

— palielināt nodarbinātību tūrismā un citās nozarēs (tūrisma multiplikatīvais efekts nodarbinātībā ir apmēram 1:3), samazinot bezdarbu un mazinot sociālo spriedzi,

— sekmēt vides un ainavas aizsardzību, lauku attīstību, tautas labklājības pieaugumu,

— veidot attīstītu un intelektuālu sabiedrību, dot ieguldījumu tautas identitātes saglabāšanā un veidošanā, apmierināt ikviena indivīda vajadzības pēc kvalitatīvas atpūtas,

— pievērsties bērnu un jaunatnes atpūtas organizēšanai,

— uzlabot tūrisma pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

— ieviest atlaižu sistēmas publiskiem tūrisma pakalpojumiem (piem., sabiedriskais transports, jaunatnes tūrisma mītnes, muzeji) to lietotāju īpašām kategorijām (bērni, jaunieši, ģimenes, grupas, pensionāri),

— veicināt sabiedrības integrāciju.

 

12. Programmas

īstenošanas pārraudzība

un novērtēšanas indikatori

Tūrisma komplicētās dabas dēļ pasaulē līdz šim nav izstrādāta vienota metodoloģija par tā attīstības pārraudzību kopumā, kā arī atsevišķiem attīstības novērtēšanas indikatoriem.

Pastāv vairākas ilgtspējīga tūrisma attīstības indikatoru sistēmas, kuras izstrādājusi PTO, ESAO, Eiropas valstu vides aģentūras u.c. organizācijas.

Īstenojot “Baltic 21” tūrisma sektora stratēģiju BJR, ar Vācijas Vides aģentūras finansiālu atbalstu ir izstrādāts projekts “Indikatori ilgtspējīga tūrisma attīstībai Baltijas jūras reģionā”, kurā ir izdalīti šādi indikatori:

— ekonomiskie (piem., tūrisma uzņēmumu vidējais noslogojums, tūrismā nodarbināto skaits),

— vides (piem., elektroenerģijas patēriņš uz vienu tūristu viena nakšņojuma laikā, atkritumu daudzums uz vienu tūristu viena nakšņojuma laikā, tūrisma uzņēmumu attīrīto notekūdeņu īpatsvars),

— sociālie (piem., tūrismā nodarbināto vietējo iedzīvotāju skaita attiecība pret visu tūrismā nodarbināto skaitu sezonas maksimumā),

— institucionālie (piem., uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītas tūrisma attīstības koncepcijas esamība, tās nepārtraukta attīstība un īstenošana, tūrisma foruma, kurā piedalītos un regulāri tiktos visas interešu grupas, esamība un nepārtraukts darbs, ilgtspējīga tūrisma attīstības reģionālas koordinācijas pārvaldes esamība, tūrisma firmu īpatsvars, kurās ieviestas ISO 14001/EMAS atbilstošas kvalitātes pārvaldes sistēmas, pludmaļu īpatsvars, kurās saskaņā ar HELCOM rekomendācijām ieviesta integrētās piekrastes zonas pārvaldība),

— citi (piem., noteikumi ūdenstransporta satiksmei jūtīgās piekrastes teritorijās, apmeklētāju informācijas un gidu pakalpojumu sistēmas esamība un nepārtraukta attīstība, pludmales apmeklētāju skaits uz 1 m2 populārākajās vietās sezonas maksimumā, tūrisma uzņēmumu īpatsvars, kas pārsvarā piedāvā vietējos pārtikas produktus, iebraukušo tūristu skaits attiecībā pret nakšņojumu skaitu, vietējiem iedzīvotājiem piederošo tūrisma uzņēmumu īpatsvars /t.sk. vasarnīcas, dzīvokļi/).

Šo indikatoru ieviešana Latvijā notiks nacionālās programmas īstenošanas gaitā.

Latvija piedalās “Baltic 21” Tūrisma uzdevumu vienības darbā vienotu ilgtspējīga tūrisma attīstības indikatoru ieviešanā Baltijas jūras reģiona valstīs. Vienība plāno sagatavot projekta pieteikumu, iekļaujot vairākas demonstrācijas teritorijas, ES INTERREG III un PHARE programmām.

Latvijas Tūrisma attīstības nacionālas programmas 2001.–2010.gadam īstenošanas pārraudzība uzskatāma arī par tūrisma attīstības valsts pārraudzību, un tās novērtēšanai izvirzīti kā visu apakšprogrammu īstenošanai kopīgi, tā katrai atsevišķi atbilstoši indikatori.

Programmas īstenošanas novērtēšanas kopīgie indikatori ir:

— ārvalstu tūristu skaits,

— vietējo tūristu skaits,

— ārvalstu tūristu izdevumu apjoms,

— ārvalstu tūristu uzturēšanās ilgums,

— nodarbināto skaits tūrisma nozarē,

— nodarbināto skaits ar tūrismu tieši un netieši saistītās nozarēs,

— pakalpojumu sniedzēju radītā pievienotā vērtība tūrisma nozarē un ar tūrismu saistītās nozarēs,

— maksājumu bilance ceļojumu pakalpojumu sadaļā,

— tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars IKP,

— tūrisma un ar to saistītās uzņēmējdarbības apjoms,

— valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansējums.

Apakšprogrammu īstenošanas novērtēšanas indikatori:

1. Tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze:

— normatīvajos aktos nav pretrunu, tie veicina tūrisma attīstību, to ievērošana tiek kontrolēta, par pārkāpumiem tiek piemēroti sodi,

— tūrismam piesaistīto investīciju apjoms,

— reģistrēto tūrisma uzņēmumu skaits tūrisma attīstības teritorijās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir koncentrēti ievērojami tūrisma resursi,

— cilvēkresursu kapacitāte valsts un pašvaldību institūcijās,

— dalība starptautiskās tūrisma organizācijās,

— starptautisku semināru, gadatirgu un citu starptautiskās sadarbības pasākumu skaits.

2. Tūrisma resursi, infrastruktūra un produkts:

— jaunu tūristu piesaistes objektu (atrakciju) un maršrutu skaits,

— tūristu mītņu un gultas vietu skaits,

— tūristu skaits pēc transporta veidiem,

— jahtu ostu skaits, ostās uzņemto jahtu skaits,

— kongresu un konferenču, izstāžu centru skaits,

— aktīvā tūrisma infrastruktūras objektu skaits,

— tūrisma infrastruktūras blīvums tūrisma tetritorijās,

— tūrisma informācijas zīmju skaits,

— TIC skaits Latvijā un TIB skaits ārvalstīs,

— Latvijas tūrisma produktu skaits,

— ārvalstu tūristu apmierinātība ar uzturēšanos Latvijā,

— vietējo tūristu apmierinātība ar tūrisma produktu un pakalpojumiem,

3. Tūrisma mārketings:

— ārvalstu tūristu ar ceļojuma motīvu darījumi, atpūta, ārstēšanās, sports un iepirkšanās skaits,

— Latvijas tūrisma tēla atpazīstamība Latvijā un ārvalstīs,

— finansējuma apjoms mārketinga aktivitātēm,

— kvalitatīvu tūrisma informācijas materiālu (reklāmas un izdales materiāli, foto un videofilmas u.c.) skaits,

— pozitīvu publikāciju skaits ārvalstu preses izdevumos,

— ārvalstu masu saziņas līdzekļu un tūrisma operatoru vizīšu skaits Latvijā,

— TIC skaits Latvijā un TIB skaits ārvalstīs,

— tūrisma informācijas apjoms, kvalitāte un pārredzamība internetā,

— starptautisko tūrisma gadatirgu skaits, kuros Latvija ir pārstāvēta,

4. Tūrisma izglītība un pētniecība:

— nozarē strādājošo skaits ar atbilstošu profesionālo izglītību,

— tūrisma mācību iestāžu skaits un to absolventu skaits,

— tūrismā nodarbināto skaits, kuri regulāri paaugstina kvalifikāciju,

— realizēto dažādu tūrisma izglītības programmu skaits,

— starptautiski akreditēto izglītības programmu skaits,

— tūrisma pētījumu skaits un ieviesto pētniecisko programmu skaits,

— vienota tūrisma terminoloģija,

5. Tūrisma statistika:

— statistiskās informācijas kvalitāte un savlaicīgums,

— regulāri publicēti dati par Latvijas tūrismu,

— valsts budžeta apjoms statistikas apsekojumiem,

— statistikas atbilstība ES direktīvu prasībām,

Pašreiz pieejamie avoti indikatoru noteikšanai nav pietiekami. Tie ir:

— Centrālās statistikas pārvaldes dati,

— ziņojumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību,

— VARAM un citu ministriju publiskie pārskati,

— LTAA un citu valsts institūciju publiskie pārskati,

— pašvaldību institūciju dati,

— TIC dati,

— tūrisma asociāciju dati,

— pētījumi,

— publikācijas,

— citi.

 

13. Programmas

īstenošanas vadība

Programmu izstrādā un īsteno, pamatojoties uz Ministru kabineta 1999.g. 27. aprīļa sēdes lēmumu (prot. Nr.23., 31.) par Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas izstrādi un Ministru kabineta 1995.g. 9.maija noteikumiem Nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība”.

Programmas izstrādi un īstenošanu vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Programmas vadītājs ir atbildīgs par programmas izstrādi, aktualizāciju un īstenošanu.

Programmas vadītājs:

— vada programmas izstrādi,

— akceptē izstrādāto programmu un iesniedz to MK apstiprināšanai,

— kontrolē programmas izpildi,

— iesniedz MK pārskatu par programmas iepriekšējā gada plāna izpildi, kā arī nākamā gada un aktualizētu kārtējā gada plānu.

Lai sekmīgi veiktu Programmas sagatavošanas un īstenošanas pasākumus, atbilstoši LR MK noteikumiem Nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” ar LR VARAM rīkojumu Nr.88. 1999. gada 21. jūnijā (ar 1999. gada 5. jūlija, 1999. gada 20. decembra un 2000. gada 21. februāra grozījumiem) tika izveidota Vadības komiteja Programmas projekta izstrādei, kuras sastāvs ir šāds:

Vadības komitejas priekšsēdētājs — Vladimirs Makarovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Vadības komitejas priekšsēdētāja vietniece — Aira Andriksone, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Tūrisma attīstības nodaļas vadītāja,

Vadības komitejas locekļi:

Ritvars Briska, Labklājības ministrijas Darba departamenta Nodarbinātības politikas nodaļas vecākais referents,

Andrejs Buhārins, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors,

Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs,

Vita Jermoloviča, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente,

Aivars Lapiņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks,

Adrians Ļublins, Satiksmes ministrijas Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors,

Tālis Puķītis, Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs,

Lauma Sīka, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības attīstības departamenta direktora vietniece,

Dzintra Upmace, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietniece,

Daina Vinklere, Latvijas Tūrisma informācijas organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja,

Ligita Začesta, Latvijas Pašvaldību savienības atbildīgā sekretāre, Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētāja,

Gundega Zeltiņa, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas viceprezidente,

Asnāte Ziemele, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente.

Programmas vadības komiteja (koordinācijas padome):

— izvērtē normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar programmas īstenošanu,

— izskata izstrādāto Programmas projektu,

— novērtē Programmas iepriekšējā gada plāna izpildi,

— izvērtē Programmas nākamā gada plāna projektu,

— nodrošina Programmas īstenošanas sasaiti ar citiem politikas plānošanas dokumentiem — nacionālajām un valsts programmām, Nacionālo attīstības plānu, īpašu uzmanību pievēršot tādām tūrisma attīstībai nozīmīgām programmām kā Transporta attīstības nacionālā programma, Velotransporta attīstības valsts programma, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma, Ārējās tirdzniecības nacionālā programma, Nacionālā programma “Kultūra”, Nacionālā programma “Informātika”, Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, Latvijas mazo ostu attīstības programma, Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma.

Ņemot vērā Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas nozīmi eksporta, t.sk. tūrisma pakalpojumu veicināšanā, abu nacionālo programmu sasaiste notiek programmu rīcības plānu ietvaros, paredzot īpaši ciešu sadarbību veidojot ārējo tūrisma un ekonomisko pārstāvniecību tīklu ārvalstīs.

Programmas sekretariāta funkcijas pilda VARAM, kas ir atbildīga par programmas izstrādi un īstenošanu un nodrošina Programmas vadības komitejas darbību.

Programmas vadīšanas organizatorisko struktūru veido:

— Ekonomikas ministrija, kas veic nacionālo programmu vispārējo koordināciju un kontroli,

— Finansu ministrija, kas risina Programmas finansēšanas jautājumus,

— VARAM un LTAA, kas ar Programmas pasākumu izpildītājiem veic operatīvās vadības koordinējošu un kontroles darbību.

Programmas vadīšanas organizatoriskā struktūra pastāvīgi pilnveidojas, ņemot vērā mainīgos apstākļus Programmas izstrādes un īstenošanas procesā, kā arī izmaiņas Programmas vadības pilnvaru, atbildības, funkciju, tiesību un pienākumu sfērā.

LTAA pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas darbosies kā valsts aģentūra. Tās kapacitātei un administratīvajai struktūrai jābūt adekvātai Programmā paredzēto pasākumu izpildei. LTAA darbībā uzsvars jāliek uz ieņēmumu no tūrisma palielināšanu, līdzīgi NTO funkcijām citās valstīs.

Programma ir pamats projektu pieteikumu izstrādāšanai tūrisma sektoram Valsts investīciju programmai, ES pirmsstrukturālo fondu programmām, bilaterālās sadarbības programmām u.c.

 

14. Programmas izstrādātāji

Programmas izstrāde tika uzsākta 1999.gada 15.septembrī.

Programmas 1. un 2. redakciju izstrādāja Vidzemes augstskolas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti tūrisma uzņēmēji, zinātnieki un eksperti, ministriju, LTAA un citu valsts institūciju pārstāvji:

— apakšprogrammā Tūrisma tiesiskā un institucionālā bāze — A. Vilciņš, V. Pauliņš, G. Bajārs, M. Zadiņa, A. Junkurs, U. Līkops, D. Muceniece,

— apakšprogrammā Tūrisma resursi, infrastruktūra un produkts — E. Buka, V. Stūris, S. Boka, P. Šķiņķis, I. Kaupe, M. Platace, I. Helviga, S. Freiberga, Ā. Vanaga, I. Ciemiņa, Ļ. Kurgāne,

— apakšprogrammā Tūrisma mārketings — A. Trupovniece, J. Beņķis, D. Urbanovičs, V. Savicka,

— apakšprogrammā Tūrisma izglītība un pētniecība — M. Rozīte, G. Bajārs, J. Brencis, Z. Melbārde,

— apakšprogrammā Tūrisma statistika — M. Behmane, D. Krievkalne.

Darba grupu vadīja I. Stūre, Vidzemes augstskolas lektore, Mag.geogr., I. Ābols, Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības nodaļas vadītājs, Mag.geogr., V. Stūris, Daugavpils raj. Reģionālās plānošanas nodaļas vadītājs, E. Buka, LTAA tirgus izpētes analītiķis.

Programmas 2. redakcijas izstrādes un apspriešanas gaitā tika pieaicināti eksperti un konsultanti: G. Zeltiņa, R. Karnīte, A. Kalniņš, A. Ziemele, D. Vinklere, A. Andriksone.

Programmas 3. redakciju sagatavoja VARAM sadarbībā ar ZA Ekonomikas institūtu, LTAA un CSP.

58 Piemēram, PHARE 2000 — kohēzijas sadaļā reģioni jau izvirzījuši sektorālās prioritātes /Zemgale — tūrismu, Latgale — pakalpojumus, t.sk. tūrisma/, pārrobežu sadarbībai nav vēl izsludināts projektu pieteikuma termiņš, PHARE 2001 — programma iesniegta Briselē uz Vadības komiteju /izvirzītas citas prioritātes/, PHARE 2002 — programma uzsākta, bet ne kohēzijas sadaļā, jo nav pabeigta Nacionālā attīstības plāna izstrāde).

59 Viena projekta iespējamās finansējuma robežas Ls 3,1 tūkst. līdz Ls 62 tūkst.

60 Piemēram, š.g. jūnijā EK LIFE komiteja apstiprināja 6 Latvijas pieteiktos vides un dabas projektus, kuru starpā ir tūrisma projekts — Zaļā sertifikāta kritēriju izstrāde, ieviešana un kontrole tūristu mītnēm lauku teritorijās un mazpilsētās, kas tiks realizēts 2001.-2004.gadā (projekta kopējās izmaksas ir 311.150 EUR /~Ls 170 tūkst./, EK atbalsta projektu, piešķirot 149.000 EUR no PHARE programmas līdzekļiem /~Ls 81 tūkst./, VAF piešķir 114.00 EUR /~Ls 62 tūkst./, Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” iegulda 46.335 EUR /~Ls 25 tūkst./, VARAM atbalsta projektu, piešķirot 1815 EUR /~Ls 1 tūkst./).

61 Nacionālās programmas īstenošanas paredzamais sociālais un ekonomiskais efekts balstīts uz ZA Ekonomikas institūta pētījumu Latvijas Tūrisma attīstības nacionālās programmas ekonomiskais pamatojums. R., 2000.