Par paveikto, kas gandarī, par darāmo, kas rada rūpes

Foto: A.F.I. Preses konferencē 19.decembrī: tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups un valsts sekretārs vietnieks likumdošanas jautājumos, Kriminālprocesa likumprojekta darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris

Trešdien, 19. decembrī, Tieslietu ministrija rīkoja preses konferenci, lai informētu žurnālistus par šogad padarīto, vēl nepaveikto un nākamā gada pamatuzdevumiem. Konferencē piedalījās tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups un valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos, arī Kriminālprocesa likumprojekta darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris.

Ievadot preses konferenci, Ingrīda Labucka teica: — Gada nogalē nolēmām jūs informēt par to, kāds bijis šis gads Tieslietu ministrijai, par plusiem un mīnusiem, kā arī ieskicēt mūsu virsuzdevumus 2002. gadā. Neapšaubāmi, pats galvenais uzdevums — iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un arī NATO. Lielā mērā Tieslietu ministrijas darbs bija pakļauts šim virsuzdevumam, ko izvirzījusi valdība.

Pašlaik jūtam, ka beidzot Tieslietu ministrija sāk ieņemt to vietu ministriju hierarhijā, kur tai vajadzēja atrasties jau no deviņdesmito gadu sākuma. Jo pilnīgi skaidrs, ka, iestājoties ES un arī NATO, viens no pamatnosacījumiem būs saskaņot kvalitatīvu likumdošanu. Šajā procesā ministrijai ir koordinējoša loma un konkrēti uzdevumi. Šā gada lielākie darbi ir jaunā Kriminālprocesa likumprojekta veidošana, pieņemtais Administratīvā procesa likums. Turklāt strādājam pie grozījumiem aptuveni 150 likumos, kas izriet no administratīvā procesa akcepta, pie Satversmes grozījumiem, kā arī grozījumiem Civilprocesa likumā, adopcijas jautājumu sakārtošanā un vēl vairākiem citiem. Taču visa gada garumā lielāko interesi radīja divu jautājumu bloki: kriminālprocess un korupcijas novēršanas likumu pakete. Bet par to sīkāk pastāstīs Gunārs Kūtris.

Gunārs Kūtris: — Šā gada februārī Ministru kabinetā tika panākta vienošanās, ka Latvija gatavo pavisam jaunu, nevis labo līdz tam vairāku gadu garumā sagatavoto Kriminālprocesa likumprojektu, ko tiesībsargājošo iestāžu vadītāji 2000. gadā atzina par nepieņemamu, jo tas neatbilda mūsdienu kriminālprocesa attīstības tendencēm pasaulē un neatrisināja Latvijas situācijas aktuālākās problēmas. Tika izveidota jauna darba grupa. Lai atvieglotu tiesībsargājošo institūciju darbu un risinātu tos uzdevumus, kas saistīti ar ES ieteikumiem pirms iestāšanās tajā, darba grupa izstrādāja un 15. augustā iesniedza Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā grozījumus jau esošajā Kriminālprocesa kodeksā. Decembra sākumā Saeima tos pieņēma pirmajā lasījumā. Ir cerība, ka līdz februārim šie grozījumi varētu tikt pieņemti un stātos spēkā normālā kārtībā visai ātri. Vienlaikus mēs būtu atrisinājuši tos uzdevumus, noņēmuši, tā sakot, aktualitātes, kas traucē virzību uz ES. Šajos grozījumos iekļāvām pat tādas dažas normas, kas, pēc zviedru ekspertu domām, ir vēl ES krimināltiesiskās sadarbības atbilstošajos projektos. Kas attiecas uz jauno Kriminālprocesa likumprojektu, darba grupa ļoti intensīvi strādā, jo uzdevumi un pasūtījums ir bargs. Ļoti ceram, ka 2002. gada janvārī varēsim piedāvāt plašākai publiskai apspriešanai likumprojekta pirmo variantu. Un tad varētu būt diskusija juristu, profesionāļu vidū. Ievērojot diskusijās un dažādās auditorijās izteiktos priekšlikumus un tos izvērtējot, domājam, ka martā projektu varētu nodot valdībai.

G. Kūtris pakavējās arī pie likumprojektu paketes, kas skar korupcijas novēršanu, atzīstot, ka tas ir sāpīgs jautājums gan politiskā, gan juridiskā ziņā. Tieslietu ministrija ir uzņēmusies šo atbildību. Grozījumu bloks ir sagatavots Ministru kabineta akceptam. Tiesa, tajā bija ieteikumi dažus grozījumus saskaņot ar Finansu ministriju, piemēram, kas skar iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumu. Šis darbs arī esot pabeigts, un, cerams, valdība vēl šajā gadā paspēs akceptēt šo likumprojektu paketi. Izņēmums ir Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumprojekts, jo, lai gan tas kaut kādā mērā saistīts ar korupciju, tomēr skatāms atsevišķi. Turklāt sabiedrības par atklātību “Delna”, dažu ārzemju ekspertu ieteikumi palīdzēs šo likumprojektu pilnveidot. Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus arī Krimināllikumā, konkrēti piedāvājot vienu pantu, kas neuzliek cilvēkam pierādīt savu nevainīgumu. Ja persona valstij kaut ko deklarējusi par saviem ienākumiem, tad par to tai jāatbild. Ja izrādās, ka persona melojusi un apzināti nav deklarējusi (protams, te runa var būt par prāvām summām) savus ienākumus un citu iegādāto īpašumu, tad viņu var saukt pie kriminālatbildības. Šie grozījumi akceptēti Ministru kabineta 26. novembra sēdē vienlaikus ar likumprojektu “Par fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanu”.

Pēc tam Aivars Maldups pastāstīja par paveikto tiesu darba administrēšanā, darba organizācijas uzlabošanā un vēl citām padarītajām un arī nepadarītajām lietām, kā arī problēmu risinājumu. Viņš teica: — Mūsu ikdienā reizēm ir sāpīgi, kad saskaramies ar tādu paradoksu: tiek definēts, noteikts uzdevums, bet attiecīgie resursi neatbilst izvirzītajam mērķim. Tāpēc šodien gribam informēt par idejām, ko esam apdomājuši, un rosinām par to domāt citus, vispirms jau Finansu ministriju. Tas ir — kādā veidā varētu sakārtot šos jautājumus. Šai sakarā atceros pirms diviem gadiem Jūrmalā notikušo semināru, kurā piedalījās ministri un arī ministriju valsts sekretāri. Jau tad tika izvirzīts jautājums par nulles budžeta variantu, lai pakāpeniski visas institūcijas pārietu uz to, sakārtojot budžeta sastādīšanu atbilstoši tām prioritātēm, ko izvirza valdība un kas noteiktas atsevišķos normatīvajos aktos un likumos. Gandarījums par to, ka šogad sākām just Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstu šajos jautājumos. Mūsuprāt, visām tiesībsargājošajām institūcijām budžeta veidošanā jāstrādā kā vienota, vesela pulksteņa mehānismam, citādi veidojas disharmonija, neracionāli tiek izmantoti līdzekļi. Līdz šim tiesām budžets tiek izstrādāts, nerēķinoties ar pienākumiem, kas tām jāveic, to konkrētajām prasībām. Līdzīga situācija ir citās tiesībsargājošajās institūcijās. Šie jautājumi ir būtiski arī saistībā ar tiesu neatkarību. Turklāt, mainoties valdībām, tās faktiski nāk ar jaunām idejām, bet budžeta programmas lielākoties netiek koriģētas.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs pastāstīja, ka Tieslietu ministrija strādā pie pārmaiņu ieviešanas plāna. Sagatavotas divas audita pārbaudes ar Pasaules bankas palīdzību. Šī plāna īstenošanā ministrijai palīdz Zviedrijas Tieslietu ministrijas eksperti. Kāda ir plāna būtība? Ministrijai ir jāpārtop attiecīgi strukturāli un jākļūst par darbotiesspējīgu Eiropas standartiem atbilstošu ministriju. Tas nozīmē, ka tiek strādāts jau ar perspektīvu situācijā, kad Latvija kļūs ES dalībvalsts. Runājot par citiem risināmajiem jautājumiem, A. Maldups minēja bāriņtiesu un pagasttiesu metodikas vadību, kur struktūra jau iedibināta, ministrijai piešķirti līdzekļi. Kā ļoti sāpīgu problēmu valsts sekretārs uzsvēra probācijas dienestu, jo ar nākamā gada 1. aprīli Sodu izpildes likumā jāstājas spēkā normai par probācijas dienesta ieviešanu. Tieslietu ministrija sagatavojusi šāda dienesta modeli un ir gatava iesniegt valdībā. Tai būs jāpieņem lēmums par attiecīga finansējuma piešķiršanu vai jāatliek šīs normas izpilde uz vēlāku laiku. Daudzās Eiropas valstīs probācijas sistēma darbojas efektīvi un ir labi panākumi noziedzības apkarošanā.

Pozitīvi, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valdība šogad pirmo reizi piešķīrusi līdzekļus Tiesnešu mācību centram. Ir šie 40 000 latu, un nākamgad būs jau 60 000 latu, kaut gan arī tas ir krietni par maz, lai sistemātiski un kvalitatīvi izglītotu tiesnešus un citus tiesu darbiniekus, kuri šajos desmit gados mainījušies par divām trešdaļām. Jāatceras, ka ANO Attīstības programmas, Sorosa fonda un vēl citu starptautisku organizāciju piešķirtais atbalsts rēķināms vismaz 120 000 latu gadā. Vēl pie ieguvumiem tika pierēķināti krasi palielinātie līdzekļi obligātās aizstāvības realizēšanai.

Tieslietu ministre informēja žurnālistus, ka šajā gadā virzībā uz Eiropas Savienību Progresa ziņojumā tikusi atvērta Tieslietu un iekšlietu sadaļa. Pašreiz notiek ļoti sekmīga sarunu virzība, un cerams, ka nākamā gada martā šī sarunu daļa tiks slēgta. Īpaša uzmanība pievēršama korupcijas apkarošanai, sabiedrības integrācijai, tiesu sistēmas sakārtošanai un nostiprināšanai. Pēdējos gados diezgan daudz paveikts tiesu namu rekonstrukcijā, piemēram, ēkas rekonstrukcija Rīgā, Abrenes ielā, sekmīgi turpinās, un tās pabeigšanas termiņš — 2002. gada 1. oktobris. Ēkas nodošana ekspluatācijā krietni uzlabos Rīgas tiesu darba organizāciju. Domāts par jaunu tiesu namu būvi vai rekonstrukciju arī dažās citās pilsētās. I. Labucka uzsvēra tiesu darba datorizācijas pabeigšanas svarīgumu, lai publiski būtu pieejami tiesu nolēmumi, tiesu darbs kļūtu caurspīdīgāks. Viņa piebilda, ka tiesnešu mācībās turpmāk akcentam jābūt uz cilvēktiesībām, Eiropas tiesību izpratni, lai tiesneši savā ikdienā elastīgāk izmantotu šīs normas, jo pašlaik likumu un citu tiesību normu interpretācijas jautājums ir visai problemātisks mūsu tiesās. Praktiski jau tiekot strādāts pie jaunā likumprojekta par tiesu varu, tiesu administrēšanas koncepcija vēl apspriežama valsts sekretāru sanāksmē. Iespējams, ka šīs institūcijas funkcijas varētu pārņemt Augstākā tiesa, tiktu izveidota īpaša padome, kurā būtu pārstāvēti gan tiesneši, varbūt arī tieslietu ministrs, ģenerālprokurors vai vēl kāds. Šāda padome varētu lemt par tiesu varas budžeta veidošanu un virzību, tajā varētu pārsūdzēt Tiesnešu kvalifikācijas un Disciplinārkolēģijas lēmumus, pašlaik šādu iespēju nav. Un, protams, viens no virsuzdevumiem, ko vairs nevar atlikt, ir tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšana.

Preses konferencē tika atzīmēts, ka Tieslietu ministrijas darbiniekiem ir liela slodze ne tikai dažādu likumprojektu izstrādē, bet gadā ministrijai jādod vēl aptuveni 1800 atzinumu par citās ministrijās izstrādātajiem priekšlikumiem, projektiem. Tāpēc, kā atzina ministre, darba kvalitāte reizēm klibo, jo pie tik liela uzdevumu apjoma visai problemātiski nodrošināt kvalitāti. Arī uz žurnālistes jautājumu, kā ministre vērtē Saeimā iesniegto korupcijas novēršanas likumprojektu paketi, I. Labucka piekrita, ka tas varēja būt kvalitatīvāks. G. Kūtris atzina, ka mūsu likuma jaunradē trūkst zinātnieku teorētiķu pietiekamas līdzdalības, speciāla Tiesību institūta, kā tas ir Lietuvā un daudzās citās valstīs. Galvenais iemesls — valstij atkal trūkst līdzekļu...

Vēl kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem 2002. gadā ministrijas vadība atzīmēja gatavošanos Administratīvā procesa likuma ieviešanai, kas šogad tika pieņemts. Te veicams liels darbs arī tiesnešu izglītošanā, jo viņiem zināmā mērā būs jāuzrauga likuma īstenošana, jāiejūtas tādā kā ombuda lomā.

Žurnālisti saņēma atbildes uz vairākiem jautājumiem gan par Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem, gan pieņemto likumu izpildes reālo gaitu, kā arī par citu problēmu risināšanu jaunajā gadā.

Rita Belousova, “LV” nozares redaktore