Lai mūsu valsts nākotne būtu laba un droša

Vakar, 20. decembrī, Ārlietu ministrijā beidzās Latvijas vēstnieku sanāksme, kurā piedalījās mūsu valsts vēstnieki un Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārzemēs vadītāji. Sanāksmē pārrunāti Latvijas ārpolitikas taktiskie un stratēģiskie uzdevumi, kā arī Latvijas valsts diplomātiskā dienesta praktiskie jautājumi.

Aivars Baumanis, vēstnieks Dānijā un Islandē,

Aivars Groza, vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā,

Mārtiņš Lācis, vēstnieks Grieķijā un Kiprā, — “Latvijas Vēstnesim”

“Latvijas Vēstnesis”: — Ar ko nozīmīgs bijis aizvadītais gads mūsu valstu divpusējās attiecībās?

Aivars Groza: — Attiecībās ar Beļģiju gads bijis ražīgs ar būtiskiem notikumiem vairākās jomās: aktīvi risinājies politiskais dialogs, līgumtiesiskā bāze bagātinājusies ar jauniem, nozīmīgiem līgumiem, strauji attīstījusies kultūras un reģionālā sadarbība. Politisko dialogu sekmēja Beļģijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Gada laikā notikušas augsta ranga Beļģijas un Latvijas amatpersonu vizīšu apmaiņas, piemēram, Beļģijas un Latvijas valdību vadītāju abpusējās vizītes, Beļģijas finansu ministra, Latvijas iekšlietu un aizsardzības ministru vizītes, nozīmīgas ekspertu tikšanās. Parakstīts iekšlietu ministriju divpusējais policijas sadarbības līgums un aizsardzības ministriju sadarbības nodomu protokols. Aizvadītajā gadā Latvijas vārds Beļģijā plaši izskanēja, vijolniecei Baibai Skridei iegūstot pirmo godalgu prestižajā Karalienes Elizabetes starptautiskajā jauno mūziķu konkursā. Turpinās Latvijas sadarbība ar Beļģijas reģioniem Flandriju un Valoniju. Esmu ļoti gandarīts par īpaši intensīvo sadarbības attīstību ar Valoniju un Beļģijas franču valodā runājošo kopienu.

Mārtiņš Lācis: — Latvijas attiecībās ar Grieķiju, manuprāt, jāatzīmē trīs svarīgi notikumi. Šī gada maijā Latvijas Valsts prezidente uzstājās ar uzrunu Atēnu tradicionālajā konferencē. Prezidentes lieliskā runa dziļi iespaidoja klausītājus, un es vēl ilgāku laiku pēc konferences dzirdēju jūsmīgas atsauksmes. Jūlijā tika atklāts Latvijas goda konsulāts Salonikos. Šis notikums izpelnījās diezgan plašu atspoguļojumu grieķu presē. Goda konsuls ir enerģijas pilns aktivizēt ekonomisko un kultūras sadarbību starp Latviju un Grieķijas ziemeļu rajoniem. Gada nogalē sācis darboties Latvijas Universitātes Helēnistikas centrs, kurš varētu izveidoties par lielisku kultūras un izglītības sakaru veicinātāju starp abām valstīm.

Latvijas vēstnieks Grieķijas Republikā un Kipras Republikā Mārtiņš Lācis; Latvijas vēstnieks Dānijas Karalistē un Islandes Republikā Aivars Baumanis; Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē Aivars Groza Foto: A.F.I.

“Latvijas Vēstnesis”: — Ar ko nozīmīgs bijis aizvadītais gads mūsu valstu divpusējās attiecībās?

Aivars Baumanis: — “Latvijas Vēstneša” lasītāji droši vien zina, ka jau kopš pavasara Dānijā tika runāts par pirmstermiņa vēlēšanām, un beidzot tās novembrī arī notika kopā ar pašvaldību vēlēšanām. Pēc vēlēšanām krasi mainījās valdības sastāvs. Valdību tagad veido Liberālā partija (Venstre) kopā ar Konservatīvo partiju, kas ir izteikti labējas partijas. Ja ņemam vērā, ka Venstrei var likt līdzības zīmi ar Ufi Elemanu Jensenu, tad šis jaunais valdības sastāvs, es varu teikt ar lielu pārliecību, būs vēl izprotošāks, vēl atbalstošāks un vēl konsekventāks mūsu ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. Lai gan arī iepriekšējā Dānijas valdība mūs visnotaļ atbalstīja visos mūsu centienos. Protams, tas pierādīsies nākamā gada otrajā pusē, kad Dānija pārņems prezidentūru ES. Latvijas ārpolitiskā darbība Kopenhāgenā bažas izraisīja sakarā ar EDSO misijas slēgšanas jautājumu. Dānija bija gatava mūs argumentēti aizstāvēt jebkurā situācijā un jebkurā vietā, bet Latvijas puse mazliet kavējās ar argumentu sagādāšanu. Valsts prezidentes drosmīgais solis situāciju izglāba, un EDSO misija ir slēgta. Līdz ar to mēs esam pierādījuši, ka spējam tikt galā ar tām nenormāli un unikāli komplicētajām demogrāfiskajām un starpnacionālajām problēmām, kādas ir tikai Latvijā, nekur citur pasaulē. Pie EDSO misijas slēgšanas arī dāņi pielika savu roku — es zinu, ka jaunais premjerministrs Anderss Fokss runāja par to, tiekoties brokastīs ar Toniju Blēru, un dāņi arī citos līmeņos ir palīdzējuši rietumniekiem izprast mūsu tiešām neapskaužamo demogrāfisko un starpnacionālo situāciju.

“Latvijas Vēstnesis”: — Cik tuvi, jūsuprāt, ir abi Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi — iestāties ES un NATO?

A. Baumanis: — Es esmu cieši pārliecināts, ka Dānijas prezidentūras laikā mēs slēgsim visas sarunu sadaļas ar ES un ka oktobrī mūs jau varētu uzaicināt pievienoties šai organizācijai. Lai gan decembra vidū vēl būs ES dalībvalstu vadītāju apspriede Kopenhāgenā.

“Latvijas Vēstnesis”: — Dānija ir vienīgā no Ziemeļu valstīm, kas ir abās mums svarīgajās organizācijās — gan ES, gan NATO.

A. Baumanis: — Dānija jau izsenis bijusi Amerikas rupors Skandināvijā un vispār Eiropā, un tāda tā turpinās būt. Vēl vairāk: dāņi paziņojuši, ka savas attiecības ar ASV viņi turpmāk attīstīs, pamatojoties uz kopējām vērtībām. Respektīvi, uz tām kopējām vērtībām, ko amerikāņi pašlaik akcentē sakarā ar cīņu pret terorismu pasaulē. Dāņi arī pieteikuši savu bruņoto spēku dalību miera misijai Afganistānā, kurā nav aizmirsuši iekļaut arī baltiešus. Pagaidām gan atbilde nav saņemta, bet tas vēlreiz apliecina, cik lielu nozīmi dāņi piešķir mūsu līdzdalībai dāņu miera uzturēšanas bataljonā, jo šai sadarbībai jau ir labas tradīcijas Bosnijā.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jūs pārstāvat Latviju vēl vienā NATO valstī — Islandē.

A. Baumanis: — Maijā Islandē notiks NATO valstu ārlietu ministru saiets, un es domāju, tas arī iezīmēs redzamu ceļa karti. Mums šī ceļa karte pagaidām ir bez pieturas punktiem, un es domāju, ka Islandē šis pieturas punkts tiks iezīmēts: Prāga un 2003. gads. Islande, bez šaubām, mūs ir atbalstījusi un atbalsta. Jūnijā notiks mūsu Ministru prezidenta Andra Bērziņa vizīte Islandē, kas septembrī tika pārcelta sakarā ar Ņujorkas traģēdiju. Tas būs vēl viens pluss, veicinot Islandes izpratni par status quo, kādā mēs atrodamies ceļā uz NATO. Ar Islandi mums ir arī labi ekonomiskie sakari. Islandei Latvijā ir četras reizes lielāki kapitāla ieguldījumi nekā Lietuvā un Igaunijā.

A. Groza: — Arī Beļģija arvien aktīvi atbalstījusi Latvijas integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Labs pierādījums tam ir Latvijas straujā virzība ES iestāšanās sarunu procesā Beļģijas prezidentūras laikā. To jo uzskatāmi apliecina arī fakts, ka ES dalībvalstu vadītāju Lākenas apspriedē, kas noslēdza Beļģijas prezidentūru, Latvija tika nosaukta starp valstīm, kuras tiks uzņemtas Eiropas Savienībā pirmajā paplašināšanās raundā 2004. gadā.

M. Lācis: — Aizgājušais gads Latviju tuvinājis abiem mērķiem — ES, gan NATO. Esmu optimists un domāju, ka nākamajā gadā mēs varam cerēt uz pozitīvu lēmumu par mūsu valsts uzņemšanu šajās organizācijās. Strādājot Grieķijā, es pats ar katru brīdi kļūstu lielāks ES atbalstītājs, jo varu novērtēt, cik daudz Grieķija ieguvusi, būdama ES dalībvalsts. Ieguvusi, ievērojami uzlabojot ekonomiku un saglabājot savu nacionālo identitāti .

“Latvijas Vēstnesis”: — Kāds, jūsuprāt, Latvijai būs 2002. gads? Ko jūs gribētu novēlēt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un visai Latvijas tautai jaunajā gadā?

A. Baumanis: — Es domāju, ka 2002. gadā mūsu politiskā un ekonomiskā sadarbība turpinās attīstīties. Ka tā ies tikai plašumā un dziļumā. Nav nedz objektīvu, nedz subjektīvu iemeslu, lai tas tā nebūtu. Tāpēc es domāju: nav iemesla būt pesimistiem. Mums ir tikai iemesls būt optimistiem.

A. Groza: — Novēlu, lai jaunajā gadā “Latvijas Vēstnesim” būtu pamats sniegt arvien vairāk pozitīvas informācijas, īpaši par nākamajā gadā svarīgajiem NATO paplašināšanās jautājumiem. Lasītājiem vēlu dzīvesprieku un iespējas saņemt no visiem plašsaziņas līdzekļiem tikai kvalitatīvu, objektīvu informāciju.

M. Lācis: — Es gribētu novēlēt, lai mēs visi nākamajā gadā skatītos pasaulē ar optimistisku skatu un lai mēs prastu novērtēt to skaisto un labo, kas ir mums apkārt. Lai mēs visi mazāk kavētos ar skatu pagātnē, bet vairāk domātu par to, kā mūsu nākotni darīt labāku un drošāku.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors