Teritorijas plānošanas likums

Saeimas dok. Nr.3768; likumprojekts Nr. 1071

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām
finansu institūcijām sekretariāta izstrādāts, Ministru kabineta
2001. gada 6. novembra sēdē akceptēts (prot. Nr.54, 37.§)
un 7. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotais termins

Likumā ir lietots šāds termins:

1) teritorijas plānojums — teritorijas plānošanas dokuments vai to kopums, kas izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un kurā, atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam, rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas ierobežojumi.

 

2. pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī.

(2) Likuma uzdevumi ir noteikt:

1) teritorijas plānošanas sistēmu un principus;

2) teritorijas plānošanas dalībniekus un to kompetenci teritorijas plānošanas procesā;

3) teritorijas plānojuma veidus, saturu un to izstrādāšanas kārtību;

4) sabiedrības tiesības iegūt informāciju, piedalīties teritorijas plānošanas procesā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli.

 

3. pants. Teritorijas plānošanas principi

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus principus:

1) ilgtspējības princips — nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības princips — teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un tajā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības princips — teritorijas plānojuma izstrādē ievēro dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

4) detalizācijas princips — teritorijas plānošanu nacionālā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī paredz ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences princips — teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības princips — spēkā esoša plānojuma pamatojuma maiņas gadījumā groza teritorijas plānojumu, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

7) atklātības princips — teritorijas plānojumu izstrādā, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

 

4. pants. Teritorijas plānošanas uzdevumi.

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, un paaugstināt kultūrainavas un apbūves vietu kvalitāti.

 

5. pants. Teritorijas plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas plānošanu īsteno šādos plānošanas līmeņos, kuros izstrādā savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus:

1) nacionālajā līmenī — nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī — plānošanas reģiona teritorijas plānojumā noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;

3) rajona pašvaldības līmenī — rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un precizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

4) vietējās pašvaldības līmenī — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, un precizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

(2) Ministru kabinets nosaka teritorijas plānojuma saturu, sagatavošanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

 

 

II nodaļa

Teritorijas plānošanas kārtība un publisko institūciju kompetence

6. pants. Teritorijas plānošanas kārtība

Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālo vai nozares attīstības programmu.

Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) plānošanas reģiona, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība, attīstības programmu un teritorijas plānojumu;

2) to rajona pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) rajona pašvaldības, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

2) to vietējo pašvaldību, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība, politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Vietējās pašvaldības detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, to izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai kā pamatojumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumus, ievēro spēkā esošus augstāka līmeņa teritorijas plānojumus.

 

7. pants. Nacionālā plānojuma saistošās daļas

(1) Ministru kabinets apstiprina nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālas nozīmes teritorijas, objekti un valsts teritorijas attīstības perspektīva.

(2) Nacionālajā plānojumā ietver šādas nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošās daļas:

1) nacionālas nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas;

2) nacionālas nozīmes lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas;

3) nacionālas nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijas (trases), objektus, tīklus un to attīstības virzienus;

4) valsts teritorijas apdzīvojuma struktūru (apdzīvoto vietu izvietojums un saites starp tām) un tās attīstību;

5) nacionālas nozīmes rekreācijas, tūrisma, kultūras un sociālās infrastruktūras teritorijas un objektus, teritorijas ar kūrortsaimniecībai nepieciešamajiem resursiem;

6) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas, ekoloģisko tīklojumu (savstarpēji saistītu dabas teritoriju struktūra, kas nodrošina ekoloģisko procesu uzturēšanu un aizsargājamo dabas teritoriju funkcionālo saistību);

7) īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un kultūras pieminekļu teritorijas;

8) valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un objektus;

9) izglītības iestāžu tīklu un objektus;

10) nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami, sprādzienbīstami vai citi objekti, kuros lieto, ražo, glabā vai transportē bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju);

11) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritoriju.

(3) Nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošās daļas sastāv no šādām sadaļām:

1) kritēriji nacionālās nozīmes teritoriju un objektu noteikšanai;

2) to teritoriju kartes, kuras iespējams grafiski attēlot nacionālā plānojuma mērogā;

3) nacionālās nozīmes teritoriju un objektu izmantošanas prasības un šo teritoriju plānojumu izstrādāšanas (rajona un vietējo pašvaldību līmenī) prasības.

 

8. pants. Publisko institūciju kompetence teritorijas plānošanā

(1) Nacionālā reģionālās attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1) izvērtē nacionālo plānojumu;

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

(2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem;

4) uztur nacionālā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi;

5) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē vietējo pašvaldību teritorijas plānošanu;

2) uztur teritorijas plānojumu arhīvu un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi;

3) izveido vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas sistēmu un nodrošina tās darbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(5) Rajona pašvaldība īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un nacionālā teritorijas plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajona pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;

6) izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālās vai nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kas attiecas uz attiecīgās rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība īsteno šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, tā grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) pamatojoties uz attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un, ievērojot valsts aizsargājamo un kultūras pieminekļu sarakstu, nosaka teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, prasības un ierobežojumus teritorijas izmantošanai, būvniecībai un zemes transformācijai;

6) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

7) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

 

 

III nodaļa

Teritorijas plānošanas sabiedriskā apspriešana un finansēšana

9. pants. Sabiedriskās apspriešanas organizēšana

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par attiecīgas rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā informāciju par attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

 

10. pants. Fizisko un juridisko personu tiesības piedalīties teritorijas plānojumu apspriešanā

(1) Ikvienai fiziskajai vai juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un sniegt priekšlikumus.

(2) Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

 

11. pants. Pārskats par teritorijas plānošanas procesu

(1) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(3) Rajona pašvaldība līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

 

12. pants. Teritorijas plānošanas finansēšana pašvaldību līmenī

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādāšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi Nr.187 “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem”.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreiz ir spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likums, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu, lai sekmētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Saskaņā ar šo likumu visu līmeņu (nacionālā, rajonu un vietējo pašvaldību) teritorijas attīstības plānošanu realizē ar divu veidu dokumentiem — attīstības plāniem un teritorijas plānojumiem. Neskatoties uz to, ka abu veidu dokumenti papildina un ietekmē viens otra izstrādi, tie ir atšķirīgi pēc satura, izstrādes kārtības un sastāva. Tai pašā laikā tikai teritorijas plānojumi pēc attiecīga pašvaldības lēmuma stājas spēkā saistošo noteikumu veidā. Tā rezultātā var rasties neskaidrības un pārpratumi par nepieciešamību izstrādāt konkrētai teritorijai abu veidu plānošanas dokumentus, kā arī par to savstarpējo saistību.

Pašreiz spēkā esošais Teritorijas attīstības plānošanas likums neatspoguļo daudzas izmaiņas, kas ir notikušas kopš 1998. gada, kad šis likums stājās spēkā, t.i., plānošanas reģionu veidošanos, nepieciešamību noteikt politikas plānošanas dokumentu hierarhiju no nacionālā līdz vietējās pašvaldības līmenim, nepieciešamību pārskatīt likumā konkrēti minēto nacionālo programmu un nozaru programmu izstrādi u.c. Turklāt šā gada 9.oktobrī Ministru kabinets akceptēja Politikas plānošanas pamatnostādnes, balstoties uz kurām jānosaka politikas plānošanas dokumenti un to saturs.

Savukārt sadalot attīstības plānošanas jautājumus un teritorijas plānošanas jautājumus atsevišķos likumprojektos, būs iespējams precīzāk un skaidrāk aprakstīt minētos jautājumus.

 

2001.gada 29. marta valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts Reģionālās attīstības likumprojekts, savukārt 2001.gada 5.aprīļa valsts sekretāru sanāksmē — Teritorijas plānošanas likumprojekts, “Grozījumi Ministriju iekārtas likumā” un “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

 

2001.gada 18.jūnija Ministru kabineta Komiteja akceptēja Reģionālās attīstības likumprojektu, Teritorijas plānošanas likumprojektu, likumprojektus “Grozījumi Ministriju iekārtas likumā” un “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Šā gada 10.jūlija sēdē Ministru kabinets nolēma, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu institucionālo ietvaru Eiropas Savienības strukturālo instrumentu vadībai un reģionālās politikas koordinācijai valstī, iekļaut Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu Finansu ministrijas struktūrā un attiecīgi veikt Finansu ministrijas reorganizāciju.

Ministru kabinets uzdeva īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sadarbībā ar Finansu ministriju līdz 2001.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā minēto institūciju reorganizācijai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

Saskaņā ar šā gada 10.jūlija Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu papildus pie šā likumprojekta ir izstrādāti arī grozījumi Finansu ministrijas nolikumā, Reģionālās attīstības likumprojekts un citi minēto institūciju reorganizācijai nepieciešamie normatīvie akti, kuros iekļautas Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta tiesības un pienākumi.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Teritorijas plānošanas likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī. Ņemot vērā valstī notiekošos procesus, teritorijas plānošanas sistēma ietver nacionālo, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību līmeni.

Likums definē teritorijas plānošanas būtību, tās principus, uzdevumus un dokumentus. Likums nosaka teritorijas plānošanas kārtību, publiskās pārvaldes institūciju kompetenci, šo procesu un dokumentu sabiedrisko apspriešanu un finansēšanu. Savukārt jautājumi, kas skar politikas plānošanas dokumentu hierarhiju, regulēti Reģionālās attīstības likumprojektā.

Teritorijas plānošanas likums ir nepieciešams, lai risinātu anotācijas 1.punktā “Pašreizējās situācijas raksturojums” minētās problēmas. Ar šī likuma spēkā stāšanos būtiski tiks sakārtota teritorijas plānošanas sistēma, kas veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un vienlaikus ar attīstības plānošanas pasākumiem pozitīvi ietekmēs situāciju Latvijas tautsaimniecībā, kā arī Latvijas pozīciju sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Jebkurš attīstības process katrā jomā un līmenī realizējas konkrētā teritorijā. Atkarībā no šo procesu sociālās un ekonomiskās ietekmes pakāpes var runāt par to īstenošanu, sākot no visas valsts teritorijas līdz fiziskas vai juridiskas personas konkrētam zemesgabalam.

Tas nozīmē, ka Teritorijas plānošanas likums pozitīvi ietekmēs makroekonomiskos procesus, runājot par visas valsts vai plānošanas reģiona līmeni.

Teritorijas plānošanas sistēmas sakārtošanas lielā ietekme uz ekonomiskās izaugsmes tempiem ir paredzama tieši atpalikušajos Latvijas reģionos, bet, neapšaubāmi, likuma normu ieviešanai būs pastarpināta ietekme arī uz ekonomiskā ziņā labvēlīgām valsts teritorijām. Tas savukārt nozīmē Latvijas makroekonomiskās attīstības rādītāju tuvināšanos Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Likuma ieviešanas rezultātā nav paredzamas cenu līmeņa svārstības.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tā kā teritorijas plānošana skar visas tautsaimniecības nozares, tas atstāj ietekmi uz tām juridiskām un fiziskām personām, kuru ikdienas saskarsmi ar valsts vai pašvaldību institūcijām regulē Teritorijas attīstības plānošanas likums. Skaidra teritorijas plānošanas sistēmas definēšana veicinās un atvieglos uzņēmējdarbību.

Ir paredzams, ka tiešais ieguvums no minētā likuma būs tas, ka saistībā ar konkrētu zemesgabalu izmantošanu būs skaidrāks un saprotamāks atbildību un kompetenču dalījums, kā arī tiks ievērots subsidiaritātes princips, kurš atvieglos dokumentu iesniegšanas un informācijas saņemšanas procesu uzņēmējiem.

Paredzamais netiešais ieguvums no minētā tiesību akta ir tas, ka, ieviešot likuma normas, tiks sakārtota teritorijas plānošanas sistēma un tās realizācijai nepieciešamo dokumentu izstrādes kārtība, kas ir obligāts un neatņemams priekšnoteikums uzņēmējdarbības attīstībai.

Nav paredzams, ka, ieviešot minētā likuma normas, uzņēmējiem rastos tiešās izmaksas, lai nodrošinātu tiesību aktā noteikto prasību izpildi.

Paredzams, ka uzņēmēja netiešās izmaksas saistībā ar laika patēriņu, kas uzņēmējam būs nepieciešamas publiskās pārvaldes institūcijās, varētu samazināties.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Minētā likuma mērķis ir nodrošināt teritorijas plānošanas sistēmas izveidošanu, lai veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību, ietverot plānošanas reģionus, rajona un vietējās pašvaldības. Līdz ar to tiesību akta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs tieša, un tas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus — visas demogrāfiskās, sociālās un mērķa grupas. Sagaidāmā tiesību akta ietekme izpaudīsies Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanā, kas ietver iedzīvotāju vidējā ienākuma pieaugumu, infrastruktūras tālāku attīstību un optimizāciju, pakalpojuma tīkla attīstīšanu u.c. izpausmes.

4. Ietekme uz vidi.

Teritorijas plānošanas likuma normu realizācija tiešā veidā pozitīvi ietekmēs vidi un ar tās aizsardzību saistītos jautājumus, atspoguļojot tos dažādu līmeņu teritorijas plānošanas dokumentos. Tādā veidā tiek dota iespēja vides jautājumus risināt pašvaldībām saistošo noteikumu formā.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

		tūkst. Ls
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Lai jaunizveidotā Reģionālās politikas
un plānošanas pārvalde varētu pildīt šajā
likumprojektā tai uzliktās funkcijas,
ir nepieciešams pārdalīt finansējumu no
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas, iekļaujot programmas 04.00.00
“Reģionālās attīstības plānošana”
finansējumu 154 081 latu Finansu
ministrijas budžetā darba ar teritorijas
plānošanu nodrošināšanai.*		154,1	154,1	154,1
Likumprojektā noteikto saistību veikt
teritorijas plānojumu reģionālā un
pašvaldību līmenī izpildei ir nepieciešams
paredzēt turpmākajiem gadiem
500 000 latu finansējumu kā mērķdotāciju
pašvaldībām programmai 04.00.00
“Mērķdotācijām pašvaldību administratīvo
teritoriju attīstības plānošanai”.		500	500	500
3. Finansiālā ietekme.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi
papildu izdevumu finansēšanai.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

 

* Saskaņā ar 05.12.2000. MK sēdē nolemto (prot.Nr.57, 38.paragrāfa 2.punkts) pašvaldību teritoriālās plānošanas funkciju izpildei plānoti 46 000 latu, kas 2001.gada budžeta grozījumos ir iekļauti VARAM budžetā.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likuma projektā ietverti šādi deleģējumi Ministru kabinetam:

1) 5.panta otrā daļa — Ministru kabinets nosaka teritorijas plānojumu saturu, sagatavošanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību;

2) 7.panta pirmā daļa — Ministru kabinets apstiprina nacionālā plānojuma saistošās daļas, kur noteiktas nacionālas nozīmes teritorijas, objekti un valsts teritorijas attīstības perspektīva;

3) 8.panta trešās daļas 3.punkts — VARAM izveido vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas sistēmu un nodrošina tās darbību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) 12.panta trešā daļa — Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Teritorijas plānošanas likums šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Šā gada sākumā ar īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām rīkojumu izveidotajā Reģionālās attīstības darba grupā, kurā iesaistīti arī Latvijas Pašvaldību savienības un plānošanas reģionu pārstāvji un kas izstrādāja Reģionālās attīstības likumu, tika apspriests arī Teritorijas attīstības plānošanas likums.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija.

Reģionālās attīstības darba grupā iesaistītie nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalstīja nepieciešamību Reģionālās attīstības likuma projekta izstrādes procesā pārskatīt un sakārtot Teritorijas attīstības plānošanas likumu vai izstrādāt jaunu Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Teritorijas plānošanas likums šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Tiesību akta izpildei tiks izveidotas šādas jaunas institūcijas:

1) Nacionālā reģionālās attīstības padome — izvērtē nacionālā un plānošanas reģionu teritorijas plānošanas dokumentus;

2) Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde — pārrauga nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, izvērtē pārējo līmeņu teritorijas plānošanas dokumentus, izstrādā nacionālo plānojumu, uztur nacionālā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi;

3) Plānošanas reģiona attīstības padome — vada un uzrauga attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi un realizāciju.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums indivīda tiesības neierobežo.

3. Iespējamā sabiedrības reakcija pēc likumprojekta pieņemšanas.

Ievērojot likuma 3.pantā iekļautos teritorijas plānojumu izstrādes principus (arī subsidiaritātes principu), kas nosaka likumā noteikto uzdevumu izpildē iesaistīt, uzklausīt un ievērot sabiedrības viedokli, kā arī to, ka likums indivīda tiesības neierobežo, nav prognozējama negatīva, bet gan pozitīva sabiedrības reakcija.

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R. Zīle