Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka, kuras personas ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (turpmāk arī — dzīvoklis) jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk arī — pašvaldības palīdzība).

 

2.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību

Pašvaldības palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā saņem:

1) šā likuma 13. un 14.pantā noteiktās personu kategorijas;

2) saskaņā ar šā likuma 15.pantu — citas attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas.

 

3.pants. Pašvaldības palīdzības veidi

Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz šādu palīdzību:

1) izīrē pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas (11.–21.pants);

2) izīrē sociālos dzīvokļus (22.pants);

3) nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants);

4) sniedz palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24.pants);

5) piešķir pabalstu dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk — dzīvokļa pabalsts) (25.pants);

6) piešķir vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (26.pants);

7) remontē dzīvojamo telpu (27.pants).

 

4.pants. Pašvaldība, kura sniedz palīdzību

(1) Pašvaldības palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā, kā arī šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī tām šā likuma 13. un 14.pantā minētajām personām, kuras nav deklarējušas savu dzīvesvietu tās administratīvajā teritorijā, ja vien šī pašvaldība ir sniegusi attiecīgā veida palīdzību visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība.

 

5.pants. Institūcija, kura pieņem lēmumu par pašvaldības palīdzības sniegšanu

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes (padomes) saistošos noteikumus.

 

II nodaļa. Reģistrācijas kārtība

pašvaldības palīdzības saņemšanai

6.pants. Iesniegums pašvaldības palīdzības saņemšanai

(1) Persona, kura vēlas saņemt pašvaldības palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību. Iesniegumā norādāmi iespējamie personai vēlamie pašvaldības palīdzības veidi.

(2) Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, valsts un pašvaldību institūcijas izsniedz bez maksas.

(3) Personas iesniegumu pašvaldības palīdzības saņemšanai izskata un rakstveida atbildi personai sniedz likumā noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Kārtība, kādā reģistrējama persona, kas ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību

(1) Persona tiek reģistrēta dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās pašvaldības palīdzības reģistrā (turpmāk — palīdzības reģistrs), ja tā pašvaldībai iesniegusi šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus un šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā atzīta par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību.

(2) Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaušanu tā veida palīdzības reģistrā, kāda norādīta personas iesniegumā, pieņem pašvaldības domes (padomes) deleģēta institūcija.

(3) Personu var reģistrēt vienlaikus divos vai vairākos palīdzības reģistros.

(4) Personas, ievērojot šā likuma 8.panta trešās daļas noteikumus, reģistrējamas palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā veida palīdzības saņemšanai.

 

8.pants. Palīdzības reģistrs

(1) Palīdzības reģistrs iekārtojams katrā pašvaldībā, kurā ir personas, kas vēlas un ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību.

(2) Palīdzības reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam pašvaldības palīdzības veidam.

(3) Katrā palīdzības reģistrā personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

2) citas saskaņā ar šo likumu pašvaldības noteiktās personas.

 

9.pants. Palīdzības reģistrā iekļaujamās ziņas

(1) Par katru personu, kas reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai, palīdzības reģistrā iekļauj šādas ziņas:

1) reģistrētās personas vārds un uzvārds;

2) datums, kad reģistrēts iesniegums par palīdzības saņemšanu;

3) personas kārtas numurs palīdzības reģistrā;

4) citas ziņas, kuras nosaka attiecīgā pašvaldība un kuras iegūtas, pamatojoties uz šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt palīdzības reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai.

(3) Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas atzīšanai par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai, personas pienākums ir nekavējoties par to paziņot attiecīgajai pašvaldībai.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar tām palīdzības reģistrā iekļautajām ziņām, kuras noteiktas šā panta pirmās daļas 1. — 3.punktā.

 

10.pants. Personas izslēgšana no palīdzības reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:

1) tā sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;

2) zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai.

(2) Lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija.

(3) Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra tai nosūtāms rakstveida paziņojums.

 

III nodaļa. Dzīvojamo telpu izīrēšana

11.pants. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” un likuma “Par dzīvojamo telpu īri” noteikumus.

 

12.pants. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu uzskaite

(1) Pašvaldība veic tai piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti.

(2) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs triju dienu laikā paziņo par to attiecīgajai pašvaldības domes (padomes) deleģētajai institūcijai, kas šo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

(3) Ikvienai personai, kura reģistrēta attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, ir brīvi pieejams pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts, kurā iekļauta šāda informācija:

1) tā pašvaldības teritoriālā dalījuma nosaukums, kurā atrodas dzīvojamā telpa;

2) dzīvojamās telpas platība un istabu skaits, stāvs, kurā šī dzīvojamā telpa atrodas;

3) dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;

4) dzīvojamās telpas īres maksa.

 

13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība

(1) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un attiecīgā persona ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai, šai personai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā vai piešķirot vienreizēju pabalstu šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pieņem 24 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas, neveicot šā likuma 7.pantā paredzēto šīs personas reģistrāciju pašvaldības palīdzības saņemšanai.

 

14.pants. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām

(1) Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

6) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.

(2) Par to, ka bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, būs jānodrošina ar dzīvojamo telpu, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kuru pienākums ir sniegt šā veida palīdzību. Šis paziņojums izdarāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai kad attiecīgā persona beidz mācības izglītības iestādē vai obligāto militāro dienestu vai arī tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.

(3) Bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, maznodrošināti repatrianti, maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šā veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.

(4) Bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības, ar dzīvojamo telpu nodrošina tā pašvaldība, kuras teritorijā bijusi bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpusģimenes aprūpē.

(5) Maznodrošinātus repatriantus ar dzīvojamo telpu pēc viņu izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām.

(6) Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz likumu “Par sociālo palīdzību”, noteicis Ministru kabinets. Kārtību, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un materiālais stāvoklis, nosaka Ministru kabinets. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

 

15.pants. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā

Pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13. un 14.pantā un kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu.

 

16.pants. Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamai telpai

(1) Dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai derīgai.

(2) Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai viendzīvokļa mājā.

(3) Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

 

17.pants. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

(1) Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13.pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 15.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā veida palīdzības saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā secībā, bet, ja tāda nav noteikta, — reģistrācijas secībā.

(2) Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izvēlei tiek piedāvātas visas dzīvojamās telpas, kas piedāvājuma izteikšanas dienā iekļautas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

 

18.pants. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kārtība

(1) Dzīvojamo telpu piedāvā īrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi, platību, istabu skaitu, stāvu, kurā šī telpa atrodas, labiekārtojuma līmeni, īres maksas apmēru, īres līguma termiņu, kā arī dienu, kad persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Paziņojumam pievieno atbildīgās pašvaldības institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu aktu, kas apliecina, ka attiecīgā dzīvojamā telpa ir dzīvošanai derīga.

(2) Atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā nedēļu pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

(3) Ja personai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi pašvaldībai atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona attiecīgā veida palīdzības reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

 

19.pants. Īres līguma termiņš

Izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.

 

20.pants. Ierobežojumi privatizēt un atsavināt dzīvojamās telpas

Šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

 

21.pants. Dzīvojamo telpu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Ja pašvaldībai piederošā dzīvojamā telpa ir izīrēta, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

 

IV nodaļa. Citi palīdzības veidi

22.pants. Sociālo dzīvokļu izīrēšana

Sociālos dzīvokļus pašvaldība izīrē likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” noteiktajā kārtībā.

 

23.pants. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu, ja tās īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un attiecīgā pašvaldība nevar nodrošināt šo personu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā ar dzīvojamo telpu, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu. Persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par gadu.

(2) Ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai nodrošina arī šā likuma 14.pantā minētās personas, kuras reģistrētas šā veida palīdzības saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem.

 

24.pants. Pašvaldības palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

(1) Pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā pašvaldība var sniegt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

(2) Palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pašvaldība sniedz tādā secībā, kādā reģistrēti iesniegumi par attiecīgā veida palīdzības saņemšanu.

 

25.pants. Dzīvokļa pabalsts

Dzīvokļa pabalstu pašvaldība maksā, ievērojot likuma “Par sociālo palīdzību” noteikumus.

 

26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā pašvaldība piešķir maznodrošinātām personām vienreizēju pabalstu to īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam. Vienreizēju pabalstu var piešķirt tikai tad, ja attiecīgā pašvaldība nevar nodrošināt personu ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu.

(2) Ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam var piešķirt arī citām personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un kuras pašvaldība nevar nodrošināt ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu.

 

27.pants. Pašvaldības palīdzība, remontējot dzīvojamās telpas

(1) Pašvaldība var sniegt palīdzību maznodrošinātām personām, remontējot viņu īrētās dzīvojamās telpas, ja šo telpu izīrētājs nav pašvaldība, vai remontējot šo personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas. Pašvaldībai nav tiesības sniegt šāda veida palīdzību tām personām, kuras jau saņēmušas šā likuma 26.pantā minēto palīdzību.

(2) Kārtību, kādā tiek sniegta šā panta pirmajā daļā minētā palīdzība, kā arī šīs palīdzības apmērus nosaka pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās dienai par administratīvo teritoriju, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, uzskatāma tā administratīvā teritorija, kurā attiecīgā persona dzīvo vai kurā tai bija pēdējā dzīvesvieta.

2. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldībā valsts un pašvaldības palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no pašvaldības palīdzības pretendentu sarakstiem, un tām ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ievērojot attiecīgās pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteikto secību, bet, ja tāda nav noteikta, — reģistrācijas secībā.

3. Līdz 2002.gada 31.martam pašvaldību domes (padomes) izskata jautājumu par iespējām sniegt iedzīvotājiem šā likuma 23., 24., 26. un 27.pantā paredzēto pašvaldības palīdzību un pieņem lēmumu par attiecīgā veida pašvaldības palīdzības sniegšanu tās administratīvajā teritorijā.

4. Pašvaldības, kuru dome (padome) pieņēmusi lēmumu sniegt personām šā likuma 23., 24., 26. vai 27.pantā paredzēto pašvaldības palīdzību, atliek šo personu iesniegumu izskatīšanu līdz laikam, kad stāsies spēkā attiecīgie pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi, bet ne ilgāk par trim mēnešiem pēc tam, kad pieņemts pašvaldības domes (padomes) lēmums par attiecīgā veida palīdzības sniegšanu.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1993, 20./21.nr.; 1994, 12.nr.; 1996, 1.nr.; 1997, 23.nr.; 1999, 11.nr.).

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 6.decembrī.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 22.decembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.