Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”

Izdarīt likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta otro teikumu šādā redakcijā:

“Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.”

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Aizlieguma vai atļaujas noformēšana

Ja persona vēlas aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, tā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Juridisks spēks ir tikai tādam rīcībspējīgas personas parakstītam aizliegumam vai atļaujai izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, par kuru ziņas iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.

Kārtību, kādā ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādes pieprasa un saņem ziņas no Iedzīvotāju reģistra par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc tās nāves, nosaka Ministru kabinets.”

3. Izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā:

“Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus nedrīkst izmantot pret viņa dzīves laikā izteikto gribu; gadījumos, kad tā nav izteikta, miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus drīkst izmantot, ja pret to neiebilst neviens no bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām vai laulātajiem (turpmāk — tuvākie piederīgie).”

4. Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus “medicīnas iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ārstniecības iestāde” (attiecīgā locījumā).

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Patologanatomiskā un tiesu medicīniskā izmeklēšana, neņemot vērā miruša cilvēka vai viņa tuvāko piederīgo gribu

Neņemot vērā miruša cilvēka dzīves laikā izteikto gribu vai viņa tuvāko piederīgo gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

— iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība;

— nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi;

— nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus.

Neņemot vērā miruša cilvēka dzīves laikā izteikto gribu vai viņa tuvāko piederīgo gribu, tiesu medicīniskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja:

— nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus;

— tiesu medicīnisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors.”

6. Aizstāt 7., 12., 14. un 16.pantā vārdus “Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departaments” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “labklājības ministrs” (attiecīgā locījumā).

7. Izslēgt 8.pantu.

8. Papildināt 9.panta nosaukumu un tekstu pēc vārda “patologanatomiskās” ar vārdiem “un tiesu medicīniskās”.

9. Papildināt 11.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis.”

10. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora iespējama tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, pieļaujot minimālu risku donora veselībai un informējot donoru par minētās iejaukšanās mērķi, raksturu, sekām un risku.”

11. Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

“Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka audu un orgānu izmantošana medicīnā ir valsts funkcija, ko realizē Labklājības ministrija. Jebkurai iestādei vai organizācijai aizliegts nodarboties ar patologanatomisko izmeklēšanu, miruša cilvēka ķermeņa anatomijas studijām, dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu un tālāku izmantošanu bez labklājības ministra atļaujas.”

12. 18.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “nepieļaujamība” ar vārdu “aizliegums”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nav pieļaujama” ar vārdiem “ir aizliegta”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Cilvēku labprātīgi ziedoto un likumīgā ceļā iegūto audu un orgānu uzkrāšana un izmantošana pieļaujama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašā sarakstā minētajos audu un orgānu ieguves un uzglabāšanas centros.”

13. Aizstāt 19.pantā vārdus “Latvijas Republikas Ministru Padome” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

14. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Likuma izpildes kontrole

Miruša cilvēka ķermeņa un cilvēka audu un orgānu izmantošanas atbilstību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kontrolē Labklājības ministrija.”

15. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Personas pasē līdz 2001.gada 31.decembrim izdarītajai atzīmei par personas aizliegumu vai atļauju izmantot sava ķermeņa audus un orgānus pēc nāves ir juridisks spēks, iekams nav saņemta jauna pase vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nav iesniegts personas rakstveida iesniegums, ar kuru tā aizliedz vai atļauj izmantot savu ķermeni vai ķermeņa audus un orgānus pēc nāves.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 6.decembrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 22.decembrī