Lai ar svētību pār Latviju Ziemassvētki nāk!

No Ziemassvētku un Jaunāgada apsveikumu groza “Latvijas Vēstnesim” Autors: Discover Latvia

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas
Rīgas un Latvijas arhibīskaps
Jānis Vanags, D.D.:

Kad Jēzus piedzima Bētlemē, eņģeļi formulēja cilvēkiem Ziemsvētku saturu: “Jums ir dzimis Glābējs — Kristus, tas Kungs.” Cilvēki eņģeļu teikto vienmēr ir mēģinājuši pārtulkot sev un savam laikam būtiskos vārdos. Tie ļoti daudz ko pasaka par laikmetu un sabiedrību. Arī mūsu laiks tulko Ziemsvētkus. Ja sastādītu adventā visbiežāk lietoto vārdu sarakstu, pašā augšgalā būtu ne vairs tradicionālie “nāc, Kungs Jēzu”, bet “Ziemsvētku piedāvājums, Ziemsvētku cenas, Ziemsvētku atlaides”. Tālrādes aparāts sola, ka Ziemsvētkos piepildīsies visas vēlēšanās un dzīve kļūs labāka ar katru iegādāto preci. Galvenā Ziemsvētku persona šķiet ne vairs Jēzus, bet lielveikala iekšāsaucējs sarkanās drēbēs. Mēdz teikt, ka cilvēka lielumu raksturo viņa vajadzības. Ko mums vajag no Ziemsvētkiem?

Klusa nakts, svēta nakts, Jēzus silītē dus... Pie šūpuļa cilvēki noklust, lai nepamodinātu bērnu. Bieži aiz aprēķina — kad bērns būs dziļi iemidzis, tad varēs kaut vai dancot. Jēzus piedzima ne tādēļ, lai dusētu silītē. Viņš no tās izkāpa, izauga liels un dzīvoja pieaugušo cilvēku pasaulē, atbrīvodams viņus no slimībām, dēmoniem, grēka un nāves varas. Viņš mācīja cilvēkiem īstu dzīvi un deva tiem mūžīgo dzīvību. Ko mēs no tā visa gribam? Vai gribam ieraudzīt Jēzu, kurš valda mūsu dzīvē? Bērniņš silītē ir jauks un īpaši netraucē, kamēr dus. Taču bērniņš neko nespēj ne līdzēt, ne dot. Dievs cilvēkam grib dot ļoti daudz. Viņa dāvanu klāsts ir neizsmeļams. Taču lielākās no tām viņš dod caur Jēzu, kas valda cilvēka dzīvē. Sabiedrībā, kur Jēzus joprojām ir bērna autiņos, nolikts patālāk no reālās dzīves telpas, varbūt ir bagātas tirgotavas un lielas atlaides gan precēm, gan vēl lielākas tikumiem, taču tur ir arī nabadzība Dievā — visu nabadzību māte.

Dieva cilvēktapšana, Jēzus dzimšana bija tāds notikums, par kuru eņģeļi joprojām brīnās jau divtūkstoš gadu. Tas nenotika, lai sagādātu mums skaistus svētkus. Gluži otrādi — svētki ir tādēļ, lai atgādinātu mums Kristus dzimšanu, mācību, krustu un augšāmcelšanos. Mēs tam savā dzīvē atvēlam pārāk maz vietas. Mēs pārāk maz domājam par Dievu. Taču tieši šim nolūkam mums tika dota gan Atmoda, gan neatkarība, gan Ziemsvētki, kurus nu brīvi var svinēt visa tauta. Mēs esam maza nācija. Mēs nevaram sevišķi ietekmēt pasaules karus un lielo politiku. Taču mēs varam daudz domāt par Dievu. Mēs varam dot vietu Jēzum — valdītājam Jēzum savā dzīvē. Tas tālu pārsniedz personīgā robežas. Ar to mēs kalposim ne tikai savai, bet arī pasaules dzīvībai. Svinot Jēzus dzimšanu Bētlemē, svinēsim arī to, ka viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes un ka viņš ir pie mums ik dienas līdz pasaules galam.

Sirsnīgi sveicu Ziemsvētkos Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdzniekus, darbiniekus un visus ticīgos Latvijā un tālumā. Visiem vēlu piedzīvot Dieva klātbūtni, svētību un sargāšanu jaunajā gadā!

Romas katoļu Baznīcas kardināls,
Latvijas arhibīskaps
Jānis Pujats:

“Jums ir piedzimis Pestītājs” (Lk 2, 11). Tā ir autentiska ziņa, kas nāk no debesīm, no pirmavotiem. Vēlāk pats Kristus teica saviem Apustuļiem: “Daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt, ko jūs redzat, un dzirdēt, ko jūs dzirdat!” (Mt 13, 17). Tas bija teikts attiecībā uz Pestītāju. Ieklausieties debess vēstījumā: “Miers virs zemes labas gribas cilvēkiem” (Lk 2, 14). Daudzi alkst pēc dvēseles miera, pēc iekšējas ticības, bet vēl nav atraduši savu ceļu uz Betlēmi.

Kāds ievērojams vīrs ir pareizi teicis, ka mūsdienu pamatproblēma nav ne izglītības, ne sociālā, ne ekonomiskā, ne kāda cita problēma, bet pamatā ir tas, vai cilvēka sirds dzīvo saskaņā ar Dievu. — Kā un ko darīt, tas tiek izšķirts cilvēka sirdsapziņā. Lūk, ir dzimis Pestītājs, kas cilvēku dziedina iekšēji un atbrīvo no grēka. Ne jau vienkāršs bērns ir dzimis, bet gan pats Dievs ir vēlējies nākt pasaulē “mūsu dēļ un mūsu pestīšanas labā” (Credo). Ar savu piemēra spēku, ar savu taisno patieso mācību Viņš mudina cilvēkus sekot Viņam.

“Ja jūs pastāvēsiet Manā mācībā un atzīsiet patiesību, patiesība jūs darīs brīvus,” tā Kristus saka (J 8, 31—32), un to apliecina kristīgā dzīves pieredze.

Tāpēc gribas teikt visiem jauniem cilvēkiem, kuru dvēseles vēl ir brīvas no sliktiem ieradumiem: vērtējiet augstu šo savu Dieva bērnu brīvību! Nemēģiniet aplipināt sevi ar grēka baciļiem, pat ne ziņkārības dēļ, jo bieži vien liktenīgi kļūst pat pirmie soļi nepareizā virzienā.

Jūsu orientieris lai ir Kristus Evaņģēlijs; jūsu stiprums lai ir jūsu labā griba un Dieva svētība.

Atcerieties, ka bez šīs materiālās, redzamās pasaules ir vēl otra realitāte. Kristus Baznīca cauri gadsimtiem sludina ļaudīm šo pārdabisko realitāti, proti: ticību Dievam, visa Radītājam, ticību mūsu dvēseles nemirstībai un mūžīgai dzīvei, un atbildībai Dieva priekšā.

Lai jūs nepieviļ jaunlaiku mode izgudrot arvien jaunus virzienus reliģijā. Apustulis saka: “Jēzus Kristus vakar un šodien un mūžīgi tas pats” (Ebr 13, 8).

Turieties pie tradicionālās mācības un pie kristīgā Baznīcā pieņemtās prakses. Dzīvojiet Dieva klātbūtnē, ne tikai svētku dienās, bet arī savā ikdienā, jo Dievs ir visur klātesošs, un kā Sv. Raksti saka: “Viņā mēs dzīvojam, kustamies un esam.” (Ap.d. 17, 28).

Lai Dievs dara svētu jūsu dzīvi, dod iekšēju mieru, stipru ticību un ved pretī tai brīnumainai realitātei, ko sauc par Dieva valstību.

Priecīgus Ziemsvētkus!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas
ārpus Latvijas arhibīskaps
Elmārs Ernsts Rozītis:

“Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma... Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs...” (Jesajas 9.1.5)

Pravietim Jesajam ir sevišķa dāvana. Izteikt sava laika ilgas un tālumā saredzēt jau kaut ko no piepildījuma. Lasot mēs jūtam — tās ir arī mūsu ilgas, un, paldies Dievam, mēs jau tuvāk zinām par Dēlu, kas mums ir dots. Mēs Jesajas skicējumu spējam jau daļēji izkrāsot. Mums ir jau dots apstiprinājums, ka tie nav sapņi vien, bet īstenība, kas iemiesojusies zemes virsū un kas var savienoties ar mūsu dzīvi un pieredzi.

Aizvadītā gada pieredzes mums no jauna atgādinājušas, cik dziļa tumsa vēl klājas pāri zemei. Blakus kopējām pieredzēm, kā, piemēram, 11. septembra terorisma uzbrukumam Ņujorkā un Vašingtonā, ikvienam savā personīgajā dzīvē atkal un atkal jāsatiekas ar slimībām, nāvi un ļaunumu, ar krāpšanu un vilšanos. Un mēs tāpat ilgojamies pēc pasaules, kur valdītu taisnība un miers, kur vairs nebūtu sāpes un raudāšana, kur mūs vairs nešķirtu nāve un grēks.

Varbūt mēs varam Ziemsvētkos “ielūgt” pravieti Jesaju, lai viņš mūs pavada mūsu ilgās un mums palīdz saskatīt Dieva solīto klātbūtni —tur, kur jau tagad varam redzēt Viņa godību, un tur, kur arī mēs vēl tikai raugāmies tālā nākotnē. Lai Dievs šajos Ziemsvētkos un mūsu turpmākās gaitās mums visiem līdz ar Savu Dēlu dāvina no Sava brīnišķīgā padoma, no Savas varenības, no Dievbērnības bagātības un sava miera. Un mēs, bagātīgi apdāvināti, dalīsimies ar Viņa dāvanām, par svētību mūsu ģimenēm, mūsu tautai un šai pasaulei, kurā dzīvojam. Arī 2002. gada mudi atrodam pravieša Jesajas grāmatā: “Tiešām. Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos.” Tā var kļūt par īstenību mūsu dzīvē.

Dieva dēļ mums nav jābūt pesimistiem, gluži pretēji — neaizmirsīsim pateikties:

Par uzticību, ar kuru mūsu draudzēs un sabiedrībā tiek veikti lielie un mazie darbi, daudzās vietās ārpus Latvijas nu jau pāri par 50 gadiem. Par ikkatru godīgu darba darītāju. Par jaunām, amata māsām un brāļiem, kas uzsākuši kalpošanu. Par tuviem un tāliem draugiem un tuviniekiem. Par katru dienu, ko Dievs mums dod. Par to, ka mums ir sava valsts un pāri par to — Dieva plašās debesis. Personīgi esmu pateicīgs par aizvadītā gada sākumā man atkārtoti apliecināto uzticību, par visu palīdzību amatā un par mīlestību, ko esam daudz saņēmuši abi kopā ar manu mūža draugu Veru. Novēlam Jums gaišus Ziemsvētkus un Dieva gaismu 2002. gada gaitās.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps
Andrejs Šterns:

Jaunā gadu tūkstoša pirmais gads traucas pretī noslēgumam. Daudz jauna iepazinām šajā gadā, arī traģisma pilnos notikumus Amerikā, kuri satrauca arī mūsu prātus un uzdeva daudz jautājumu par pasauli, kurā dzīvojam. Tomēr neatkarīgi no tā, kas mūs satraucis personīgā dzīvē, notikumos Latvijā un pasaulē, tuvojamies skaistajiem Ziemassvētkiem, kuri nāk pretī ar savu gaišumu un skaistumu. To arī vēlamies iegūt sev no jauna. Tādēļ veltām laiku, lai sarūpētu kādas dāvanas tiem, kuri mums tuvi ģimenē, skolā, darbā. Droši vien vēlamies kaut ko arī saņemt.

Atcerēsimies vienu no skaistākajiem tekstiem Bībelē: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” /Jāņa 3, 16./ Tuvojoties svētkiem, mums sakarā ar dažādiem pasākumiem, laikrakstu un žurnālu abonēšanu un loterijām tiek piedāvāta iespēja laimēt dažādas lietas. Daži tās iegūs, citi būs vīlušies, vēl citi mēģinās laimi citu reizi. Ziemassvētki atgādina, ka Dievs ir dāvājis pasaulei ko lielu un skaistu. Dievs deva vislabāko, Savu Dēlu, Jēzu Kristu. Aicinu jūs šajos svētkos tuvāk iepazīt Kristu kā Dieva Dāvanu. Jā, ko tad Dievs mums dāvina Kristus personā?

•

Caur Kristu Dievs mums atklāj Sevi ne vien kā svētu, taisnīgu, bet arī kā mīlošu Tēvu. Ir daudzas reliģijas, kuras runā par Dievu kā kosmisku spēku, enerģiju, augstāko varu utt. Jēzus Kristus nestā koncepcija par Dievu kā personu ir izšķiroši būtiska daudzo “garīgo” piedāvājumu jūklī. To pieņemot, iegūstam skaidru priekšstatu par visa Radītāju un uzturētāju. Šādai koncepcijai ir nepārvērtējama nozīme mūsu sapratnē par pasauli, kurā dzīvojam.

• Kristū mums dota iespēja saprast to, kas esam mēs paši. Ir apgalvojumi, ka esam daļa no Kosmosa un tādēļ Universa kopsakarībās mums jāmeklē savu problēmu risinājums. Skolās bērniem joprojām kā “vienīgo” pasniedz uzskatu, ka mūsu tālie senči ir kaut kas no pērtiķa. Traģiski! Mēs esam pazaudējuši Dieva līdzību, esam savos spriedumos apmaldījušies sev par postu. Jēzus mums atklāja, ka cilvēks ir Dieva radīta personība ar nemirstīgu dvēseli, kas izsakās visā tajā daudzveidībā, kuras kā noslēpuma priekšā dažkārt stāvam ar apbrīnu. Dievs mūs nav radījis tikai šai dzīvei, bet mūžībai. Koncepcija par cilvēku, cik tā ir būtiska, lai mēs dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Pieņemot šo mācību, izmainīsies mūsu sapratne par cilvēka un dzīvības vērtību, arī uzskats par laulību un ģimeni. Tas būtu liels ieguvums visai sabiedrībai un mūsu savstarpējām attiecībām.

•

Jēzus Kristus mums atklāja vēl ko vairāk. Un proti, ka cilvēkam ir iespēja veidot personīgas attiecības ar Dievu. Dievs pat ir ieinteresēts šādās attiecībās. Vai tas nav brīnišķīgi! Tādēļ Kristus piedzima. Paldies Dievam, ka daudzi cilvēki Latvijā pazīst šo pieredzi. Ar pazemību un pateicību Dievam varu apliecināt, ka Jēzu Kristu iepazinu jaunībā. To nebiju pelnījis. Paldies Dievam par Viņa žēlastību. Viņš to dāvāja. Kristus, tā ir skaistākā dāvana, ko no Dieva drīkstam saņemt šajā dzīvē.

• Dāvana jāsaņem. Aicinu jūs svētku dienās būt dievnamā, lai dzirdētu Evaņģēliju. Iepazīstiet tuvāk Jēzu Kristu, lasot Evaņģēliju. Uzdrošinieties ticībā pieņemt Viņu, Debesu sūtni, Jēzu Kristu, un jūs personīgi pārliecināsities par iegūto. “Tas ir daudz vairāk, kā vēlējos gūt...” dzied Valdis Indrišonoks.

Priecīgus Ziemassvētkus un Dieva svētībām bagātu Jauno gadu jums visiem!