Kas un kā būvēja dzelzs priekškaru pasaulei

Par Latvijas starptautisko izolāciju, Otrā pasaules kara un padomju okupācijas sekām

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

1939. gada 1. septembrī ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Karadarbība stipri apgrūtināja Latvijas tradicionālos sakarus ar daudzām Eiropas un pasaules valstīm. Tika traucēti arī pasta sūtījumi. Taču šajā sarežģītajā situācijā Latvijas valsts ierēdņi, kā arī sūtniecību darbinieki darīja visu iespējamo, lai Latvija nenokļūtu ārpolitiskā izolācijā. Lielā mērā tas viņiem arī izdevās.

Gluži citāda situācija izveidojās pēc tam, kad 1940. gada 17. jūnijā PSRS Sarkanā armija okupēja visu Latviju. Gan PSRS centrālās iestādes, gan arī padomju Latvijas varasvīri veica plašus pasākumus, lai pārtrauktu Latvijas jebkāda veida sakarus ar Eiropas, kā arī citām ārvalstīm. Pēdējā laikā par to daudzas interesantas liecības sniegtas Latvijas valsts arhīva sagatavotajā dokumentu krājumā “Okupācijas varu politika Latvijā. 1939–1991”, Daugavas Vanagu Centrālās valdes sagatavotajā rakstu krājumā “Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā. 1940–1990”, kā arī citos pēdējo gadu izdevumos.

Taču Latvijas Valsts arhīva fondos atrodami arī daudzi citi pagaidām pētnieku mazāk izmantoti dokumenti, kuri attiecas kā uz ārvalstu žurnālistu darbības aizliegšanu, grāmatu apmaiņas ierobežošanu un kontroli, tā arī uz daudziem citiem Latvijas sovjetizācijas jautājumiem.

Jau sākot ar 1941. gadu un līdz pat astoņdesmito gadu beigām, īpaša varasvīru un ideologu uzmanība bija pievērsta radiostaciju darbībai, gan sagatavojot atbilstošus kontrpropagandas materiālus “tautiešiem svešumā”, gan jo sevišķi cenšoties noslāpēt “radiobalsis” no Londonas, Minhenes, Vašingtonas. Arī šeit publicētie materiāli uzskatāmā veidā parāda, ka “radiobalsu” slāpēšanai jeb zāģēšanai savulaik tikuši atrasti gan naudas līdzekļi, gan arī tehniskās iekārtas un atbilstošas telpas.

Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa departamenta paziņojums par pasta sūtījumu kārtību

Finansu ministrijai Satiksmes ministrija

Pasta un telegrāfa departaments

Rīgā, 1940.g. 9. februārī

Nr.A.15

Radio ielā, telefons 35921

 

Pasta un telegrāfa departaments pagodinās paziņot sekojošo:

Kara apstākļu, aukstās ziemas un transporta grūtību dēļ pasta sūtījumus uz Franciju, Angliju un tām piederošām zemēm var no Latvijas nosūtīt tikai pa jūras ceļu, transitā caur Zviedriju. Kuģi no Rīgas uz Stokholmu iet reti. Gadās arī, ka ceļā tos aiztur un aizved uz Vācijas ostām. Šāda veida pasta sūtījumu gaita satiksmē ar Angliju un Franciju kļuvusi ļoti gausa un atsevišķos gadījumos adresāti var saņemt sūtījumus tikai pēc 3 līdz 4 nedēļām. Pasta un telegrāfa departaments tādēļ ieteic steidzamos gadījumos lietot gaisa pastu. Lidmašīnas izlido no Rīgas uz Stokholmu pulksten 12.45 otrdienās un ceturtdienās, bet dažreiz arī biežāk. Stokholma savukārt pieslēgta gaisa satiksmei ar Dāniju, Beļģiju, Holandi un Angliju, un ar lidmašīnām no Rīgas nosūtīti sūtījumi pienāk Anglijā un Francijā (caur Briseli pa dzelzceļu) jau pēc 3 līdz 4 dienām.

Nosūtāmie sūtījumi nododami Rīgas galvenā pastā vēlākais līdz pulksten 11.40.

Gaisa pastā virsmaksa vēstuļu sūtījumiem satiksmē ar Angliju un Franciju līdzinājas 15 sant. par katriem 20 gr.

Augšminēto Pasta un telegrāfa departaments lūdz paziņot arī visām Jums pakļautām iestādēm, kam tas būtu vajadzīgs.

Direktors O.Matisons

 

Ekspluatācijas pārvaldes priekšnieks K.Putenis

 

F.M. Juriskonsultācijai Rīgā, 1940. gada 13. februārī, Nr.3. d.3.

 

Nosūtām Jūsu informācijai augšējo norakstu, kas saskan ar oriģinālu.

E.Mednis.

LVA, 327.f., 1.apr., 1616.l., 20.lp. Noraksts.

 

Atzīmes dokumentā:

 

Finanču ministrijas Juriskonsultācijā saņemts 15. feb. 1940.

 

 

Finansu ministrijas paziņojums par pasta sūtījumu apzīmēšanu

F.M. Juriskonsultācijai Finansu ministra sekretariāts

Rīgā, 1940.g. 15. martā

Nr. s.d.3.

Smilšu ielā 15/17,

pasta skap. 2564

 

Latvijas sūtniecība Berlīnē piesūtījusi Finansu ministrijas informācijai un tālākai rīcībai Vācijas Ārlietu ministrijas verbalnotu par diplomātiskām pārstāvībām Vācijā vai to locekļiem adresēto pasta sūtījumu apzīmēšanu.

Verbalnotā norādīts, ka saskaņā ar cenzūras noteikumiem ārvalstu pārstāvībām adresētie pasta sūtījumi nav padoti kontrolei un tos piegādā bez kavēšanās. Lai vācu kontroles iestādes varētu viegli atšķirt oficiālos pasta sūtījumus no pārējiem un tos neaizskartus virzīt tālāk, pārstāvības nosaukums būtu rakstāms vācu valodā vai arī blakus svešvalodai lietojams pārstāvības nosaukuma tulkojums vācu valodā.

Finansu ministra referenta v.i. E.Mednis

 

Jaun. revidents E.Vilners

LVA, 327.f., 1.apr., 1616.l., 26.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas sūtņa Francijā O. Grosvalda informācija par pasta sūtījumiem

Latvijas sūtniecība

Nr. 091/40/1350

Parīzē, 1940.g. 15. aprīlī

 

Tagad pārtraukta nevis tikai gaisa pasta satiksme caur Skandināvijas valstīm, bet vispārīgi visa pasta satiksme no Francijas un Baltijas valstīm.

Tādēļ patlaban paliek tikai 2 iespējamības:

1) konfidenciāla rakstura vēstules un raksti, kuri nav steidzami, būtu jānodod Ārlietu ministrijas ekspedīcijas nodaļā nosūtīšanai ar kurjerpastu;

2) steidzamas vēstules (izņemot tādas, kurām politisks saturs) būtu jānosūta pa pastu uz sekojošo adresi:

L¸gation de Lettonie,

22, Boulevard General Jacque

BRUXELLES — Belgique

Šie sūtījumi iet caur Vāciju un pienāk Briselē jau trešā dienā. No turienes mums ir iespējamības tās likt atvest uz Parīzi.

Latvijas sūtnis Francijā O.Grosvalds

 

F.M. Juriskonsultācijai Rīgā, 1940. gada 24. aprīlī, Nr. s.d.3.

 

Nosūtām Jūsu informācijai augšējo norakstu.

Finansu ministra referenta v.i. E.Mednis

 

Jaun. revidents E.Vilners

 

Finansu ministra sekretariāts

 

Finanču ministrijas Juriskonsultācijā saņemts 25. apr. 1940.

LVA, 327. f., 1.apr., 1616.l., 29.lp. Noraksts

 

 

Latvijas sūtņa Francijā O. Grosvalda informācija par pasta sūtījumiem

Finanču ministrijai Latvijas sūtniecība

Rīgā Parīzē, 1940.g. 14. maijā

Nr. 091/40/1735

 

Sakarā ar kara iesākšanos starp Vāciju un Beļģiju, laipni lūdzu sūtniecībai Parīzē adresēto pastu vairs nesūtīt uz Briseli, bet gan sūtīt tieši uz Parīzi. Šis pasts nāk caur Krieviju, Rumāniju un Itāliju un atrodas ceļā apmēram 8–12 dienas.

Konfidenciālus un politiska rakstura rakstus lūdzu sūtīt caur Ārlietu ministrijas Ekspedīciju ar kārtējiem kurjeriem, tāpat vēstules ar čekiem un svarīgiem dokumentiem.

Steidzamas ziņas laipni lūdzu paziņot telegrāfiski, jo abi minētie korespondences pārsūtīšanas veidi tagad aizņem caurmērā 2–3 nedēļas.

Sūtnis Francijā O.Grosvalds

 

F.M. Juriskonsultācijai Rīgā, 1940. gada 24. maijā

Nr. Sd. 3

 

Nosūtām Jūsu informācijai augšējo norakstu.

Finansu ministra referenta v.i. E. Mednis

LVA, 327. f., 1.apr., 1616.l., 43.lp. Noraksts.

 

 

Izvilkums no Latvijas Ministru Kabineta 1940. gada 14. augusta sēdes protokola Nr. 85

Ministru Kabineta sēde 1940. gada 14. augustā

Protokols Nr. 85

 

Klāt:

Valsts un Ministru prezidents un ārlietu ministra v.i. prof. Dr. A. Kirchenšteins

Ārlietu ministra biedrs A. Jablonskis

Finansu ministrs K. Karlsons

Iekšlietu ministrs V. Lācis

Izglītības ministrs prof. P. Lejiņš

Kara ministrs ģen. R. Dambītis

Sabiedrisko lietu ministrs P. Blaus

Satiksmes ministrs J. Jagars

Tautas labklājības ministrs J. Lācis

Tieslietu ministrs J. Pabērzs

Tirdzniecības un rūpniecības ministrs — Zemkopības ministrs J. Vanags

Iekšlietu ministra biedrs V. Latkovskis

Valsts kontrolieris A.Tabaks

Finansu ministra biedrs Ed. Leitmanis

Izglītības ministra 1. biedrs J. Lieknis

Izglītības ministra II biedrs P. Valeskalns

Zemkopības ministra biedrs R. Blaus

Protokolē: Valsts kanceles direktora v.i. V. Stalažs

Sēdi sāk plkst. 19.00

(..) 3) Pieņem sekojošu lēmumu:

Ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākās Padomes septītās sesijas lēmumu 1940. gada 5. augustā par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā Latvijas Republikas ārējās pārstāvniecības funkcijas izpilda Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.

Šinī sakarībā Ministru kabinets nolemj, ka

1) izbeidzama ārzemnieku iebraukšana Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā, kā arī caurbraukšana Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijai bez Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vīzas.

Izņēmumi pielaižami vienīgi ārzemniekiem, kuriem ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Tranzītvīzas vai arī tranzītvīzas, ko pirms š.g. 7. augusta izdevuši bijušie Latvijas Republikas diplomātiskie pārstāvji.

2) Visas vīzas, izņemot pirmā paragrāfā minētās, ko ārzemniekiem izsnieguši bijušie Latvijas Republikas pārstāvji, tiek anulētas.

3) Ieceļošanu Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā, kā arī caurbraukšanu tās teritorijai pēc š.g. 7. augusta var atļaut vienīgi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības pārstāvības un konsulāti ārzemēs. Latvijas Republikas nacionālo pasu īpašnieki, kas atrodas ārzemēs, var iebraukt Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā pēc 1940. gada 7. augusta, vienīgi uzrādot Padomju Sociālistisko Republiku Savienības iebraukšanas vīzu.

4) Uzdot Ārlietu ministrijai šo lēmumu paziņot diplomātiskam un konsulāram korpusam, kas atrodas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā.(..)

LVA, 270. f., 1. apr., 2.l., 154. lp. Oriģināls.

 

 

Izvilkums no Ministru Kabineta 1940. gada 19. augusta sēdes protokola Nr. 87

Ministru Kabineta sēde 1940. g. 19. augustā

Protokols Nr. 87

 

(..) 2) Pieņem sekojošu lēmumu par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas laikrakstu korespondentu ārzemēs un par ārzemju korespondentu Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā darbības izbeigšanu:

1) L.P.S.R laikrakstu korespondentiem ārzemēs izbeigt darbību un korespondentiem L.P.S.R. pilsoņiem nekavējoties atgriezties dzimtenē.

2) Pārtraukt ārzemju korespondentu darbību L.P.S.R.

3) L.P.S.R. ārzemju informācijai izmantot vienīgi Tass (tā tekstā. TASS — Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra — J.R.)

Lēmums stājas spēkā izsludināšanas dienā.(..)

LVA, 270. f., 1. apr., 2. l., 159. lp. Oriģināls.

 

 

Izvilkums no LPSR Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 27. augusta sēdes protokola Nr. 1

L.P.S.R. Tautas Komisāru Padomes sēde 1940. g. 27. augustā

Protokols Nr. 1

 

Klāt:

Savienotās L.P.S.R. Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs Lācis, Vilis.

Priekšsēdētāja pirmais vietnieks Deglavs, Fricis.

Savienotās L.P.S.R. Tautas Komisāri:

vietējās rūpniecības Karlsons, Kārlis.

mežu rūpniecības Gustsons, Jānis.

finansu Tabaks, Arnolds.

zemkopības Vanags, Jānis.

tirdzniecības Pupurs, Jānis.

tieslietu Jablonskis, Andrejs.

izglītības Lācis, Jūlijs.

komunālās saimniecības Jagars, Jānis.

sociālās apdrošināšanas Nurža, Alfreds.

darba Kažemaks, Ludvigs.

valsts kontroles Trubiņš, Broņislavs.

Protokolē: Iekšlietu Tautas Komisariāta vec. sev. uzdevumu ierēdnis A.Sakss.

Sēdi sāk plkst. 16.00.

(..) Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

(..) 8) Uzdod b. A.Jablonskim likvidēt ārlietu ministriju, paturot tekošo lietu kārtošanai nepieciešamo kanceleju, kas darbotos ārpus tagadējā ārlietu ministrijas nama. Līdzšinējos darbiniekus, ko iespējams nodarbināt citos resoros, līdz š. g. 1. septembrim nozīmēt pārvietošanai uz tādiem, bet pārējos atlaist, izmaksājot algu un piešķirot neizlietoto atvaļinājumu pēc pastāvošiem noteikumiem. (..)

LVA, 270. f., 1. apr., 4.l. 1., 3.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes aizliegums sūtīt telegrammas uz ārzemēm

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr. 66 3. sept. 1940. g.

 

Tautas komisāru padome nolemj aizliegt tādu telegrammu sūtīšanu uz ārzemēm, kas domātas laikrakstiem, žurnāliem un telegrāfa aģentūrām, neatkarīgi no tā, kas šīs telegrammas vēlētos nosūtīt. Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270. f., 1. apr., 7.l., 6.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par ārzemnieku un bezpavalstnieku pārreģistrāciju

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr. 435 Rīgā 1940. g. 31. oktobrī

 

Par ārzemnieku un bezpavalstnieku pārreģistrāciju

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Iekšlietu Tautas Komisariāta Strādnieku – Zemnieku milicijas pārvaldei 1940. gadā izvest Latvijas PSR teritorijā dzīvojošo ārzemnieku un bezpavalstnieku pārreģistrēšanu.

Piezīme: Pārreģistrēšanas vietu un laiku noteic Latvijas PSR Iekšlietu Tautas Komisariāta Strādnieku – Zemnieku milicijas pārvalde.

2. Jāpārreģistrējas visām personām, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, un arī tiem 16 gadu vecumu nesasniegušajiem, kam ir pastāvīgi nacionālie dokumenti:

a) ārzemniekiem, kam ir derīgas nacionālās pases;

b) ārzemniekiem, kam ir nacionālās pases, kuru termiņš notecējis;

c) visu nāciju bezpavalstniekiem, kas uzturas ar Nausena* pasēm;

d) bezpavalstniekiem, kas uzturas ar pagaidu dokumentiem, un arī tiem, kas dzīvo bez dokumentiem.

3. Personām, kas minētas 1. p., uz reģistrāciju ierodoties, jāuzrāda sekojoši dokumenti:

a) ārzemniekiem — nacionālās pases;

b) bezpavalstniekiem — Nausena pase vai uzturēšanās pagaidu dokumenti;

c) bezpavalstniekiem un personām, kam nav uzturēšanās dokumentu,— katrs dokuments, kas apliecinātu viņu personību, 4 fotokartiņas un izpildīta veidlapa — anketa, kas dabūjama vietējās apriņķa milicijās, bet Rīgā — Latvijas PSR Iekšlietu Tautas Komisariāta Strādnieku – Zemnieku milicijas pārvaldes vīzu un ārzemnieku reģistrācijas daļā.

Personām, kas bez vērā liekamiem iemesliem neierodas noteiktā laikā uz pārreģistrēšanos, Latvijas PSR Iekšlietu Tautas Komisariāta Strādnieku – Zemnieku milicijas pārvaldes priekšnieks uzliek līdz Ls 100,– lielu naudas sodu.

Personas, kas izvairās no pārreģistrēšanās, saucamas pie tiesas atbildības.

Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

 

Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.Sakss

LVA, 270. f., 1. apr., 8.l., 292. lp. Oriģināls.

* Par nansenistiem sauca pēc Pirmā pasaules kara bez pavalstniecības palikušās personas. Nansenistiem bija izsniegtas īpašas personu apliecības — t.s. Nansena pases. Savu nosaukumu nansenisti ieguva no izcilā norvēģu zinātnieka F.Nansena, kas 1920. gadu sākumā vadīja īpašu Tautu Savienības komisariātu bēgļu un karagūstekņu lietās. Arī Latvijas Republikā nansenistu bija samērā daudz.

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes paziņojums par grāmatu un materiālu apmaiņu ar ārzemēm

Visiem Tautas Komisariātiem Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvalde

Rīgā, 1940. g. 24. septembrī

Nr.431

 

Uzdodu visiem Tautas Komisariātiem paziņot padotām iestādēm, kas grib turpināt grāmatu un materiālu apmaiņu ar citām ārvalstu iestādēm, iesūtīt sarakstu Voksam (Vissavienības Biedrībai Kultūras Sakaru Uzturēšanai ar ārzemēm) Maskavā, Boļšoja Gruzinskaja 17.

Sarakstā jāuzrāda, ar kādām ārvalstu iestādēm vietējā iestāde līdz šim ir apmainījusies ar grāmatām vai materiāliem, cik bieži, kādi bijuši abu iestāžu apmaināmie materiāli, ko mūsu iestāde devusi pretim, un ar kādiem materiāliem paredzēts turpmāk apmainīties un no kura laika.

Uzdodu komisariātiem rūpēties par to, lai tiem padotās iestādes izpilda šī raksta noteikumus.

Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks R.Neilands

 

Tautas Komisāru Padomes

lietu pārvaldnieks A.Sakss

 

 

Noraksts pareizs.Darbvedis A.Grundspeniķis

LVA, 327.f., 1.apr., 1616.l. Noraksts.

 

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par ārzemju literatūras kontroli

Pilnīgi slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes Eks.Nr.27.

Lēmums Nr.2421–1076 p.s. Latvijas PSR TKP

Maskava, Kremlis, 1940.g. 28. novembrī

 

Par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ienākušās ārzemju literatūras kontroles sakārtošanu

PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Attiecināt uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savienotajām republikām PSRS pastāvošo ārzemju literatūras kontroli.

2. Uzdot PSRS Sakaru tautas komisariātam visu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savienotajās republikās ienākošo ārzemju literatūru nosūtīt uz Maskavu cenzūras pārbaudei.

3. Uzdot PSR Tautas Komisāru Padomes Kara noslēpumu aizsardzības pilnvarotajam presē B.Savčikovam nodrošināt visas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ienākošās ārzemju literatūras pārbaudi.

4. Noteikt, ka visas ārzemju literatūras izrakstīšana Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR notiek Vissavienības apvienībā “Starptautiskā grāmata”.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Molotovs

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks J.Čadajevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2.l., 54.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisāra S. Šustina ieteikums pārkārtot radiostaciju programmas

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes Latvijas PSR

priekšsēdētājam biedram Lācim Valsts drošības tautas komisariāts

Rīgā, 1941. gada 12. aprīlī

 

Par Latvijas PSR raidošo radiostaciju radiopārraižu pagarināšanu

Sakarā ar to, ka Radiofons, sastādot radiopārraides, vadās no darba beigām pulksten 24.00, vietējie klausītāji, kuru rīcībā ir mazjaudīgi uztvērēji, ir spiesti dažkārt noskaņoties uz ārzemju radiostaciju pārraidēm, kuras, kā Jums tas ir zināms, nevienmēr sniedz attiecībā pret PSRS lojālas programmas.

Ņemot vērā nepieciešamību novērst klausītājus no “aizraujošu” pārraižu meklēšanas ēterā pēc pulksten 24.00, es ieteiktu pagarināt Rīgas, Kuldīgas un Madonas radiostacijas darbu līdz pulksten 2–3 naktī, it īpaši nepieciešams tas ir pirmssvētku un svētku dienās.

Programmu šajās papildstundās varētu sastādīt pēc tāda aprēķina, lai tajā iekļautu tautas dziesmas, padomju komponistu mūziku, padomju rakstnieku un dzejnieku literārās pārraides un vieglo deju mūziku.

Teikto iesniedzu Jūsu ieskatam.

Latvijas PSR valsts drošības tautas komisārs,

valsts drošības kapteinis

S.Šustins

LVA, 270.f., 1.s.apr., 59.l, 141.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Atzīmes dokumentā:

 

Principā piekrītu b. Šustina priekšlikumam. Saskaņot ar radiokomitejas priekšsēdētāju b. Lēmani par šīs lietas realizāciju.

10.V 41. V.Lācis

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par traucējumu pastiprināšanu pretpadomju radiopārraidēm

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru Padome Izejošais Nr.113-ps

Lēmums Nr.89-ps 31/I–1950.g.

1950. gada 31. janvārī

 

Par pasākumiem, lai paaugstinātu radioraidītāju jaudu, kuri atrodas Rīgas pilsētā un iesaistīti  traucējumu radīšanā pretpadomju radiopārraidēm

Lai Latvijas PSR teritorijā un tieši Rīgā pastiprinātu traucējumus pretpadomju radiopārraidēm, saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes 1949. gada 30. decembra lēmumu nr. 5918-222 1.ps Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Uzdot Baltijas kara apgabala Sakaru pārvaldei (b. Babkinam), Latvijas valsts jūras kuģniecībai (b. Strumpem), Latvijas PSR Ministru Padomes mazo upju transporta apgūšanas pārvaldei (b. Tihonovičam), “Baltijas tehniskās flotes” Latvijas rajonam (b. Voroņinam), Latvijas atsevišķajai aviācijas nodaļai (b. Barčenko), Latvenergo (b. Pavļenko), Latvijas PSR Zivju rūpniecības ministrijai (b. Budem), Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR Ministru Padomes b. Aleksandrovam:

a) piecu dienu laikā noslēgt ar rūpnīcu “VEF” līgumu par augstfrekvences pastiprinātāju ar 2 kilovatu jaudu katram, ar barošanas avotu, izgatavošanu, lai palielinātu radioraidītāju jaudu, saskaņā ar Pielikumu;

b) veikt pastiprinātāju montāžas un noregulēšanas darbus, lai darbus pabeigtu mēneša laikā pēc izgatavošanai paredzēto iekārtu saņemšanas no rūpnīcas “VEF”.

2. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes mazo upju transporta apgūšanas pārvaldei (b. Tihonovičam):

a) veikt samaksu par rūpnīcas “VEF” izgatavoto pastiprinātāju un tā uzstādīšanu uz pārvaldes centralizēto kapitālieguldījumu rēķina;

b) līdz 1950. gada 31. martam izpildīt PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotā pie Latvijas PSR Ministru Padomes norādījumus par traucējošas darbības raidītāju pastiprināšanas pasākumiem.

3. Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komisijai (b. F. Deglavam):

a) paredzēt nepieciešamā elektroenerģijas limita piešķiršanu traucējošas darbības raidītāju normālam darbam;

b) piešķirt elektroenerģijas papildu limitu nepieciešamā daudzumā rūpnīcai “VEF”, lai raidītājam izgatavotu jaudu blokus.

4. Uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai (b. A.Deglavam):

a) termiņā līdz 1950. gada 15. februārim piešķirt Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR Ministru Padomes telpas Rīgas pilsētas Centrālajā daļā, lai organizētu traucējošas darbības radioraidītāju centru;

b) desmit dienu laikā izskatīt jautājumu par zemesgabala piešķiršanu Latvijas atsevišķajai civilās gaisa flotes nodaļai un Latvijas Valsts jūras kuģniecībai radiomasta celtniecībai, kā arī par Latvijas PSR Zivju rūpniecības ministrijas radiostacijas pārvietošanu no nama Smilšu ielā 1/3 4. uz 6. stāvu.

5. Kontroli par šā lēmuma izpildi uzdot PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR Ministru padomes b. Aleksandrovam un Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes transporta un sakaru grupas priekšniekam biedram Ušsačovam.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

M.Plūdonis

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

LVA, 270.f., 1.s. apr., 559.l., 36., 37.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Pretpadomju radiopārraižu traucējumu radīšanai izmantojamo radioraidītāju saraksts

Pilnīgi slepeni

Pielikums Latvijas PSR Ministru Padomes

1950.g. 31. janvāra lēmumam Nr.89-ps.

 

Pretpadomju radiopārraižu traucējumu radīšanai

izmantojamo resoru radioraidītāju saraksts Latvijas PSR teritorijā un kuriem ir paredzēta jaudu palielināšana

N.p.k.	Raidītāju īpašnieku resoru nosaukums	Raidītāju skaits
1.	Baltijas kara apgabals	4
2.	Latvijas PSR Ministru Padomes mazo upju
	transporta apgūšanas pārvalde	1
3.	Latvijas Valsts jūras kuģniecība	2
4.	Baltijas tehniskās flotes Latvijas rajons	1
5.	Latvijas atsevišķā civilās gaisa flotes nodaļa	1
6.	Latvenergo	1
7.	Latvijas PSR Zivju rūpn. ministrija	1
8.	PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotā pārvalde pie
	LPSR Ministru Padomes	4
	Kopā:	15

 

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

LVA, 270.f., 1.s.apr., 559.l., 38.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par telpu piešķiršanu radioraidītājiem, kas rada traucējumus pretpadomju radiopārraidēm

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru Padome Izejošais Nr.305–ps

Lēmums Nr.294–ps 20/III– 1950.g.

1950. gada 20. martā

 

Par telpu piešķiršanu Rīgas pilsētā radioraidītāju iekārtošanai, kuri rada traucējumus pretpadomju radiopārraidēm

Lai izpildītu PSRS Ministru Padomes 1949. gada 30. decembra lēmumu nr.5918-2221-ps un Latvijas PSR Ministru Padomes 1950. gada 31. janvāra lēmumu Nr.89–ps, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Finansu ministrijai (b. Lecim) piešķirt PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotā pārvaldei pie Latvijas PSR Ministru Padomes telpas Rīgas pilsētā nama Smilšu ielā 1/3 pagraba stāvā ar platību 250 m2, kuras aizņem Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas noliktavas, lai tur izvietotu radioraidītāja iekārtas.

2. Uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai (b. Deglavam) triju dienu laikā piešķirt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai pēc platības līdzvērtīgas telpas ēkā Amatu ielā Nr.6 (zem filharmonijas telpām) apmaiņā pret telpām, kuras norādītas šā lēmuma 1. punktā.

3. Uzdot PSRS Sakaru ministrijas pilnvarotajam pie Latvijas PSR Ministru Padomes biedram Aleksandrovam paredzēt radioraidītāja ierīkošanas tāmē līdzekļus starpsienu pārvietošanai no telpām Smilšu ielā Nr.1/3 un noliktavu telpu ierīkošanai pagrabā Amatu ielā Nr.6 un izpildīt šos darbus ar saviem spēkiem, lai atlīdzinātu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai par izņemtajām telpām Smilšu ielā Nr.1/3.

4. Uzdot PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskajam kantorim (b. Drollem) trīs dienu laikā atbrīvot un nodot Latvijas PSR Zivju rūpniecības ministrijai radioraidītāja paplašināšanai 3 istabas kopmītņu telpās Smilšu ielas Nr.1/3 7. un 6. stāvā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

LVA, 270.f., 1.s.apr., 559.l., 125., 126. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.