Esmu priecīgs sekmēt mūsu valstu draudzību

Šosvētdien ir Japānas valsts svētki:
Imperatora dzimšanas diena (1933)

Tomio Učida, Japānas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, jūsu valsts svētki iekrīt tieši mūsu Ziemassvētku priekšvakarā. Tādēļ mūsu lasītājiem būs jo interesantāk gūt plašāku informāciju.

— 23. decembrī Japānas imperatoram būs sešdesmit astotā gadskārta, un imperatora dzimšanas diena mums ir valsts svētki. Ik gadu šajā dienā daudzi cilvēki ierodas imperatora pilī uz viņa dzimšanas dienas svinībām un skandē apsveikuma dziesmas. Tā būs arī šogad. Imperatora ģimene, kā parasti, iznāks uz pils balkona un, mājot ar rokām, atbildēs daudzajiem apsveicējiem. Šogad mūsu svētkiem ir arī īpaša noskaņa, jo 1. decembrī princesei Masako piedzima meitiņa. Lieki teikt, ka gan imperatora ģimene, gan visa japāņu tauta ļoti priecājas par šo notikumu.

— Taču svētki būs svētdien. Šodien, domājams, arī jūsu valstī ir lietišķs noskaņojums, un tāds ir arī mans nākamais jautājums: kāda ir politiskā un ekonomiskā situācija Japānā? Cik zināms, arī jūsu valstī šis nebūt nav bezrūpīgs laiks.

— Pašlaik lielākā Japānas problēma ir ekonomikas stagnācija, kas turpinās kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tādēļ premjerministra Koizumi valdība, kas tika sastādīta 2001. gada aprīlī, ir pasludinājusi Japānas ekonomikas atdzimšanu par svarīgāko politisko uzdevumu. Daudzi ekonomisti ar Koizumi valdības reformām saista lielas cerības, jo Japānas ekonomika, kas tūdaļ pēc ASV ir otra lielākā vienas valsts ekonomika pasaulē, varētu spēcīgi iespaidot arī visas pasaules ekonomiku. Šīs reformas ir visai sāpīgas, un mūsu valstī par tām ir dažādi viedokļi. Neraugoties uz to, premjerministram Koizumi un viņa pasludinātajām “reformām bez izņēmumiem” ir spēcīgs tautas atbalsts, un viņš pats aktīvi iesaistījies Japānas ekonomikas un finansu strukturālajās reformās.

— Kāda ir Japānas attieksme pret pasaules laikam gan aktuālāko problēmu — cīņu pret starptautisko terorismu?

— Tūlīt pēc teroristu uzbrukumiem ASV mūsu valdība pasludināja šādu pamata politiku: pirmkārt, Japāna pati aktīvi iesaistīsies cīņā pret teroristiem. Otrkārt, Japāna stingri atbalsta ASV un tās sabiedrotos un šajā jautājumā darbosies saskaņā ar visas pasaules valstīm. Treškārt, Japāna spers konkrētus un efektīvus soļus, kas skaidri parādīs mūsu nolūkus. Šie soļi tiks īstenoti ātri un plaši, balstoties uz mūsu pamata politiku un “Īpašo antiterorisma pasākumu sarakstu”, kas tika pieņemts oktobra beigās. Mūsu valsts jau sniegusi Savienotajām Valstīm plašu palīdzību pasākumos Rietumāzijas reģionā. Japānas valdība arī palielinājusi palīdzību valstīm, kas ieskauj Afganistānu, ieskaitot Pakistānu. Es gribētu arī uzsvērt, ka mūsu valdība gatavojas starptautiskai konferencei par Afganistānas atjaunošanu, kas 2002. gada janvārī notiks Tokijā.

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Šogad bija mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitā gadadiena. Es domāju, ka mūsu attiecības attīstījušās sekmīgi. 2000. gada janvārī Rīgā tika atvērta Japānas vēstniecība, bet šī gada septembrī Tokijā tika sarīkota Baltijas tirdzniecības izstāde. Runājot par kultūras dzīves notikumiem, šogad aprīlī un novembrī Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja noklausīties japāņu tradicionālo bundzinieku “Suva Taiko” (Suwa Taiko) koncertu, kā arī lekciju par kabuki teātra tradīcijām un noskatīties šī teātra demonstrējumus. Es domāju — šādi pasākumi ir ļoti nozīmīgi savstarpējas sapratnes un sadarbības nostiprināšanai. Mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitā gadadiena ir īstā reize, lai akcentētu Japānas valdības mērķi tālāk nostiprināt mūsu attiecības trīs jomās: abpusējas augstu amatpersonu vizītes, ekonomiskie un tirdzniecības kontakti, kā arī sadarbība kultūras jomā.

— Mēs Latvijā gadumijas priekšvakarā daudz domājam par savām ārpolitiskajām prioritātēm— virzību uz Eiropas Savienību (ES) un NATO, jo nākamais gads šajā attīstībā būs ļoti nozīmīgs. Kā šie Latvijas mērķi izskatās, raugoties no Japānas?

— Es esmu dziļi pārliecināts, ka iestāšanās ES un NATO ir jūsu valdības politikas prioritārs mērķis. Iestāšanās procesā šogad sasniegts liels progress, un es novēlu, lai arī turpmāk jūsu iestāšanās sarunas būtu tikpat sekmīgas. Es arī gribu apliecināt jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai cieņu par jūsu centieniem savas neatkarības, miera un valsts uzplaukuma nosargāšanā. Japāna un Latvija atrodas tālu viena no otras, un diemžēl mūsu cilvēki nav tikušies bieži. Taču šis apstāklis nevarētu kavēt mūsu valstu aktīvāku sadarbību. Mūsu attiecībām politikas, ekonomikas un kultūras jomā ir pieauguma tendence. Kā Rīgā akreditēts Japānas vēstnieks varu teikt, ka gan es, gan mūsu vēstniecība esam priecīgi par iespēju sekmēt mūsu attiecību vēl straujāku attīstību.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors