• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par bezdarbnieku jauniešu izglītošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2001., Nr. 187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56842

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.23/11

Par "Dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējo dzīvības apdrošināšanas kooperatīvo biedrību maksātspējas normas aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

22.12.2001., Nr. 187

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par bezdarbnieku jauniešu izglītošanu

Šā gada oktobrī Nodarbinātības valsts dienests (NVD) veica 2922 ilgstošo bezdarbnieku (reģistrēti kā bezdarbnieki ilgāk par gadu) aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot iemeslus, kāpēc šie cilvēki nevar atrast darbu, kā arī analizēt tos saistībā ar izglītību un iegūto profesiju.

Aptaujāti tika bezdarbnieki četrās vecuma grupās: 15 — 24 gadi, 25—29 gadi, 30— 49 gadi, 50 un vairāk gadu. Tieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem 7% ilgstošo bezdarbnieku nav pabeigtas pamatizglītības. Pārāk liels ir bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir tikai pamatizglītība (15—24 gadus veciem jauniešiem 31% un 25—29 gadus veciem —25% ).

NVD direktors Alvis Vītols uzskata, ka šie dati ir šokējoši, jo šiem jauniešiem būtu jāmācās skolās, nevis jāreģistrējas par bezdarbniekiem. “Bez profesijas šie jaunieši nav spējīgi konkurēt darba tirgū, un palīdzēt var vienīgi izglītības sistēmas sakārtošana. Izglītības un zinātnes ministrijai un valstij būtu jārūpējas, lai jaunieši iegūtu pamatizglītību un profesiju, kā arī lai, pabeidzot mācību iestādi, jaunietis būtu konkurētspējīgs darba tirgū,” norāda A. Vītols.

Aptaujas pierādījušas, ka daļai ilgstošo bezdarbnieku amats ir iegūts vienīgi darba gaitā, bet viņiem nav profesionālo izglītību apliecinoša dokumenta, taču izglītības dokumentam darba tirgū ir izšķiroša nozīme.

11,9% no aptaujātajiem bezdarbniekiem atzīst, ka viņiem nav profesionālās izglītības. Katram trešajam (32%) no jauniešiem (15—24 gadi) un katram septītajam (15%) vecumā no 25 līdz 29 gadiem nav profesionālās izglītības. Bet 60% no šiem jauniešiem apgalvo, ka vēlētos iegūt kādu profesiju.

Analizējot datus pēc rajoniem, redzams, ka profesijas nav 37,5% Ventspils rajonā, 39,4% Tukuma rajonā, 27,9% Bauskas rajonā, 24,5% Valmieras rajonā. Savukārt Cēsu un Dobeles rajonā nav aptaujāts neviens ilgstošais bezdarbnieks, kuram nebūtu iegūta profesija. Likumsakarīgi, ka 60% no aptaujātajiem bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav arī darba stāža, turklāt 70% jauniešu šai vecuma grupā savu veselības stāvokli vērtē kā labu.

Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem ilgam bezdarbam cilvēki minēja to, ka valstī netiek veidoti uzņēmējdarbībai labvēlīgi nosacījumi, tādēļ nerodas jaunas darba vietas.

 

Lorija Lietaviete, Nodarbinātības valsts dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!