Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ticu: nākamais gads Latvijai būs labs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2001., Nr. 187 (2574) https://vestnesis.lv/ta/id/56843

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.432

Grozījumi Ministru prezidenta 2001.gada 20.aprīļa rīkojumā Nr.147 "Par darba grupu likumprojektu izstrādei, kas nodrošina Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Kopienas tiesībām"

Vēl šajā numurā

22.12.2001., Nr. 187 (2574)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ticu: nākamais gads Latvijai būs labs

Mišels Sapēns, Francijas Republikas valsts pārvaldes un valsts reformu ministrs, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

F1.JPG (18133 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vai jūs, ministra kungs, agrāk jau esat bijis Latvijā?

— Diemžēl ne. Taču esmu lasījis par Latviju un esmu daudz arī dzirdējis par jūsu valsti. Balstoties uz šo informāciju, es varu secināt, ka Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir notikušas patiešām lielas pārmaiņas.

— Kā jūs pats vērtējat savu vizīti Latvijā?

— Ikvienai ministra vizītei ir politisks raksturs. Taču šajā gadījumā, man šķiet, šī mana vizīte jau ir pāreja no vispārējiem politiskiem jautājumiem uz konkrētākām lietām. Jāatceras, ka mana vizīte notiek pēc Francijas Republikas prezidenta valsts vizītes Latvijā un pēc tam, kad Latviju ir apmeklējis Francijas Eiropas lietu ministrs. Tādēļ manu vizīti varētu uzskatīt gan par draudzības, gan darba vizīti. Darba vizītes ietvaros es aplūkoju jautājumus, kas ir nozīmīgi jūsu valsts iestādēm un kas ir būtiski arī Eiropas Savienībai (ES).

Konkrēti tie ir jautājumi par civildienestu un valsts pārvaldi Latvijā, par grūtībām, ar kādām saskaras šīs institūcijas, un par iespējamiem risinājumiem.

Visas manas tikšanās Rīgā— gan ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu, gan īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu, gan Rīgas mēru Gundaru Bojāru, gan Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku bija veltītas šiem jautājumiem. Konkrēti — gan administratīvi teritoriālajai reformai, gan arī civildienesta reformai Latvijā.

Kādā stāvoklī, jūsuprāt, ir šo jautājumu risinājums Latvijā? Ņemot vērā gan Francijas Republikas senās demokrātijas tradīcijas, gan faktu, ka Latvija piecdesmit gadus bijusi okupēta un savu valstisko neatkarību atjaunoja tikai pirms desmit gadiem.

— Jūsu jautājuma formulējums ir dziļi likumsakarīgs. Patiešām, nevar prasīt no valsts, kas tikai pirms desmit gadiem atgriezusies pie demokrātiskas sistēmas, to pašu, ko no valsts, kurā demokrātija pastāv jau daudzus gadu desmitus. Taču mēs varam vēlēties, lai vienā un otrā valstī tiktu izmantoti līdzīgi principi un lai abos gadījumos saskanētu izvirzītie mērķi. Viens no būtiskākajiem principiem, kas tiek likts lietā gan Francijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir ierēdņu izraudzīšana, balstoties uz viņu profesionalitāti, nevis uz politisko, reliģisko vai etnisko piederību. Savukārt ierēdņi — gan valsts pārvaldes struktūrās, gan pašvaldību līmenī strādājošie — darbojas to politisko spēku vadībā, kuri pie varas nonākuši vēlēšanās. Mēs saprotam, ka vienā dienā nav iespējams izdarīt visu un ka jums nepieciešams zināms pārejas periods, taču mēs vēlamies redzēt virzību uz priekšu, kas padarītu neiespējamu atgriešanos pagātnē. Vēlamies redzēt, ka attīstība ir neatgriezeniska. Redzams, ka Latvijas varas iestādes apzinās gan reālo situāciju, gan pastāvošās problēmas, ir apņēmības pilnas darīt visu nepieciešamo un arī uzskata, ka tām ir vajadzīgā kapacitāte, lai šīs problēmas pārvarētu un nonāktu pie pozitīva rezultāta. Nonāktu, balstoties uz divām reformām, kuras jau minēju, — teritoriālo reformu un civildienesta reformu, kurā starp citiem jautājumiem paredzēts arī risināt darba apmaksas problēmu, kas ir īpaši aktuāla. Pašreizējos apstākļos situācija ir visai sarežģīta: daudzi cilvēki, kas sākuši darbu civildienestā, to pārāk ātri pamet, izvēloties kādu citu labāk apmaksātu jomu. Tiekoties ar Latvijas pārstāvjiem, es redzēju, ka viņi šīs problēmas apzinās un ir apņēmības pilni arī panākt, lai pašreizējās grūtības tiktu pārvarētas. Tie ir jautājumi, kuros ES valstis ir, es gan negribētu lietot vārdu “prasīgas”, bet kuros ES valstis tomēr vēlas, lai Latvijā kā ES kandidātvalstī notiktu pozitīvas pārmaiņas un būtu pozitīvi rezultāti. Tieši šādā aspektā Francija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, ir gatava Latvijai sniegt arī savu palīdzību.

Jau vairākus gadus Eiropas Komisijas Progresa ziņojumos par Latviju akcentēta administratīvās reformas aktualitāte.

— Kā zināt, Eiropas Komisija ļoti uzmanīgi seko līdzi attīstībai visās ES kandidātvalstīs, lai tās sasniegtu attiecīgu līmeni un varētu iestāties ES. Eiropas Komisija seko līdzi visiem ar gaidāmo iestāšanos saistītajiem aspektiem — gan demokrātijas, gan ekonomikas, gan arī administratīvajiem jautājumiem kopumā. Ir redzams, ka Latvija atrodas starp valstīm, kurās progress bijis viens no vislielākajiem. Latvija ir starp valstīm, kas nonākušas vistuvāk uzņemšanai ES. Mēs ar Eiropas Komisiju kopīgi varam konstatēt, ka Latvija jau veikusi nozīmīgu ceļa posmu gan jautājumos, kas saistīti ar valsts pārvaldes jeb administratīvo reformu, gan teritoriālo reformu. Taču zināms ceļa posms vēl atlicis, un mēs esam gatavi Latvijai palīdzēt šī posma noiešanā.

Jūs minējāt vienu Latvijā būtisku problēmu— valsts ierēdņu algas, kas atpaliek no darba apmaksas privātajā biznesā. Kāda ir Francijas pieredze šajā jomā?

— Šī problēma pastāv daudzās valstīs, un starp tām ir arī ES valstis. Turklāt, jo augstāk kāpjam pa amatu hierarhijas kāpnēm, jo asāk šī problēma parādās. Proti, zemākajos amatu līmeņos šī algu starpība nav tik izteikta, bet, jo augstāka līmeņa profesionāļu stāvokli aplūkojam, jo asāk šī problēma izpaužas, un arī mums Francijā nākas domāt par tās iespējamajiem risinājumiem. Jā, var teikt, ka šī problēma nav tikai Latvijā. Taču Latvijā tā šobrīd ir izteiktāka, un līdz ar to nepieciešams tās straujāks risinājums. Bet mēs arī saprotam, ka šis risinājums saistīts ar naudu, finansēm un ka nebūt ne vienmēr finansu ministrs gatavs piešķirt līdzekļus. Būtībā tas arī ir viņa uzdevums— būt pietiekami uzmanīgam visos ar finansēm saistītajos jautājumos.

 

F2.JPG (19746 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona un Francijas valsts pārvaldes un valsts reformu ministrs Mišels Sapēns intervijas laikā “Latvijas Vēstnesim” 20.decembrī

— Kādas aktuālas problēmas vēl jūs Latvijā esat pamanījis?

— Pēc tā, ko uzzināju sarunās ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu un īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu, viens no būtiskiem jautājumiem Latvijā ir pašvaldību apvienošanās, kas pašlaik saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem notiek pēc brīvprātības principa. Taču valdība apzinās šī procesa nepieciešamību. Līdz ar to, ja apvienošanās netiks panākta pēc brīvprātības principa, tiks iedarbināts zināms piespiedu mehānisms, kas šajā gadījumā acīmredzot varētu būt nepieciešams, lai panāktu šo tiešām ļoti nepieciešamo apvienošanos. Šis jautājums tādā vai citādā formā patlaban ir aktuāls arī daudzās ES valstīs, arī Francijā. Runa ir par pašvaldību apvienošanos un pašvaldību apvienību veidošanu. Francijā mēs šo uzdevumu risinām ar līdzekļiem, kas salīdzināmi ar jūsējiem.

— Cik zīmīgi, ka mūsu intervijas dienā Latvijā uzkritis samērā dziļš sniegs. Daudzi Latvijas lauku iedzīvotāji uz pašvaldību apvienošanos raugās piesardzīgi, jo baidās, ka nāksies slēgt mazās skolas, bet līdz lielajiem centriem pa sniegotiem ceļiem grūti aizbraukt.

— Es negribētu iedziļināties detaļās, taču varu teikt, ka pie mums Francijā ir izdevies šo problēmu atrisināt un skolas tiek saglabātas. Atsevišķos gadījumos pašvaldību apvienošanās tieši veicinājusi lauku skolu saglabāšanu. Piemēram, tiek lietota šāda prakse: daļa klašu (pa līmeņiem) atrodas vienā pašvaldībā, citā pašvaldībā atkal pārējās. Bērniem starp pašvaldībām nodrošināts transports, un skolēniem radīta iespēja būt viendabīgākos apstākļos. Protams, pie mums Francijā nav tik izteiktas problēmas ar sniegu kā šodien Latvijā.

Kā zinu, Latvijā esat ieradies pēc īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa ielūguma.

— Es domāju, ka tā bija mūsu abpusēja vēlme, jo pretējā gadījumā šī tikšanās vispār nebūtu bijusi iespējama. Arī Francijas vēstniece Latvijā Luīze Avona ir darījusi ļoti daudz, lai šādu kontaktu nodibināšana būtu iespējama un lai tiktu noorganizēta konkrēti arī šī mana vizīte. Es savukārt esmu uzaicinājis Latvijas īpašu uzdevumu ministru valsts reformas lietās Krūmiņa kungu jau tuvāko mēnešu laikā apmeklēt Franciju, lai mēs varētu turpināt iesākto sadarbību administratīvajā jomā.

Nākamo jautājumu man nupat pateica priekšā Francijas vēstniece Avonas kundze, aizdedzinot mums priekšā Adventes sveci. Ceru, ka Latvijas vizīte jums ir beidzamais darbs pirms Ziemassvētkiem.

— O jā, tas man patiešām ir pēdējais darbs pirms Ziemassvētkiem. Jā, protams, es jūtu Ziemassvētku tuvumu. Taču šeit, Latvijā, tas ir vairāk izjūtams, jo pie jums ir sniegs. Es visiem Latvijas iedzīvotājiem novēlu priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno 2002. gadu, kas būs izšķirīgs jūsu virzībā uz ES. 2002. gadā divpadsmit ES valstīs arī ienāks jaunā valūta eiro, un es novēlu, lai jau pēc neilga laika mēs arī šeit, Rīgā, varētu iepirkties, izmantojot ES valūtu eiro.

Es saprotu, ka, jūsuprāt, nākamais gads Latvijai būs sekmīgs.

— O jā, protams!

 

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!