Ordeņu un goda zīmju likums

Saeimas dok. Nr. 3803; likumprojekts Nr. 1081

Saeimas deputātu grupas (V. Muižniece, Dz. Ābiķis,

A. Rugāte, A. Kiršteins, Ē.Zommere, M. Emsiņš,

Ņ.Savčenko, J. Sproģis, Ž.Vasaraudze, H. Demakova)

2001. gada 15. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Ordenis ir augstākā valsts atzinības zīme, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas Republikas labā. Ordenim var būt vairākas šķiras.

 

2.pants. Goda zīme ir valsts atzinības zīme, ko piešķir par nopelniem Latvijas Republikas labā un nozīmīgu ieguldījumu kādā valsts, pašvaldības, sabiedriskā vai saimnieciskā darbā. Goda zīmes var tikt nodibinātas pie atsevišķiem ordeņiem vai patstāvīgi. Goda zīmei var būt vairākas pakāpes.

 

3.pants. Ordeni vai goda zīmi nodibina ar likumu.

 

4.pants. Katram ordenim vai goda zīmei ir ar likumu apstiprināti statūti, kas nosaka:

1) ordeņa vai goda zīmes devīzi;

2) ordeņa šķiru vai goda zīmes pakāpju skaitu;

3) ordeņa vai goda zīmes un ordeņa lentes nēsāšanas kārtību;

4) apbalvošanas ar ordeni vai goda zīmi ierosinājuma kārtību.

 

5.pants. Ordeņu, goda zīmju, diplomu un apliecību izgatavošanas izdevumus sedz valsts.

 

6.pants. (1) Ārvalstu ordeņus, medaļas un goda zīmes Latvijas Republikā oficiālos valsts pasākumos drīkst nēsāt Ordeņu kapitula noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Ordeņa vai goda zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem īpašas priekšrocības.

 

8.pants. Ordeņus un goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

 

 

II nodaļa

Apbalvojumu dibināšana

9.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības dibināt valsts apbalvojumus ir arī Valsts prezidentam.

(2) Latvijas Republikā tiesības dibināt savus apbalvojumus ir institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, saskaņojot apbalvojuma dibināšanu ar Ordeņu kapitulu. Valsts prezidentam ir tiesības aizliegt šāda veida apbalvojuma dibināšanu.

(3) Sevišķiem gadījumiem var nodibināt nopelnu goda zīmes, kuru piešķiršanas un nēsāšanas noteikumus apstiprina Valsts prezidents.

 

10.pants. Latvijas Republikā aizliegts nodibināt vai piešķirt medaļas vai citas nozīmes, kas pēc ārējā izskata un nēsāšanas kārtības redzami neatšķiras no valsts ordeņiem un goda zīmēm, bet nopelnu nozīmes, kas likumīgi pastāvējušas un piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās brīdim, apbalvotie var nēsāt arī turpmāk.

 

11.pants. Ordeņu, goda zīmju, lentu, diplomu un apliecību zīmējumus apstiprina Valsts prezidents.

 

 

III nodaļa

Ordeņu kapituls

12.pants. (1) Līdzšinējās Triju Zvaigžņu ordeņa domes vietā tiek izveidots Ordeņu kapituls. Atjaunojot Viestura ordeni un Atzinības Krustu, pirmajām divām ar augstākās šķiras Viestura ordeni un Atzinības Krustu apbalvojamām personām šos apbalvojumus piešķir speciāli izveidota komisija, sastāvoša no Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un trijām ar Triju Zvaigžņu ordeņa augstāko šķiru apbalvotām personām.

(2) Ordeņu kapituls ir patstāvīga konsultatīva un lemjoša institūcija, kas kārto un pārzina ordeņu un goda zīmju lietas.

(3) Ordeņu kapituls pieņem lēmumus par apbalvošanu ar ordeņiem un goda zīmēm.

 

13.pants. (1) Ordeņu kapituls sastāv no:

1) priekšsēdētāja;

2) ordeņu kapitula kanclera;

3) sešiem kapitula locekļiem.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un kapitula locekļus ieceļ Valsts prezidents, viņu skaitu sadalot proporcionāli ordeņu skaitam no apbalvotajiem ar ordeņu augstākajām šķirām.

(3) Ordeņu kapitula priekšgalā atrodas Valsts prezidents kā Ordeņu kapitula priekšsēdētājs.

 

14.pants. Ordeņu kapitula kanclers un kapitula loceklis nevar būt ārvalstu pilsonis vai bezvalstnieks.

 

15.pants. Ordeņu kapitula kancleru un kapitula locekļus no viņu pienākumiem var atbrīvot Valsts prezidents pēc attiecīgā kapitula locekļa personīgā lūguma vai arī pēc savas ierosmes.

 

16.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes pēc vajadzības sasauc Ordeņu kapitula priekšsēdētājs vai Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās kapitula priekšsēdētājs vai kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var piedalīties arī Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula priekšsēdētāja prombūtnē Ordeņu kapitula sēdi vada Ordeņu kapitula kanclers.

 

17.pants. Ordeņu kapituls lēmumus pieņem balsojot ar balsu vairākumu. Ja balsojot balsis sadalās vienādi, tad izšķirošā ir Ordeņu kapitula priekšsēdētāja balss. Balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, ja kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

 

18.pants. Ordeņu kapitula sēdes skaitās slēgtas, un tajās notikušās debates un pieņemtie lēmumi nav izpaužami.

 

19.pants. Ordeņu kapitulam ir savs zīmogs, kā arī savs zīmogs ir Ordeņu kapitula kancleram katram ordenim, goda zīmei, medaļai un cita veida valsts apbalvojumiem.

 

20.pants. (1) Ordeņa kapituls caurskata iesniegtos apbalvošanas ierosinājumus ar valsts apbalvojumiem, sagatavo apbalvošanas priekšlikumus Valsts prezidentam un izsludina ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu sarakstus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved matrikulu (reģistru) ar atsevišķu numerāciju. Ar matrikulā reģistrēto numuru atzīmēts arī katrs ordeņa diploms un pati ordeņa nozīme.

 

21.pants. Priekšlikumus apbalvot Ordeņu kapitula locekļus Ordeņu kapituls neizskata.

 

22.pants. Ordeņu kapituls kontrolē un koordinē apbalvošanas jautājumus Latvijas Republikas institūcijās.

 

23.pants. (1) Ordeņu kapituls var pieņemt lēmumus par ordeņa vai goda zīmes atņemšanu, ja apbalvotais ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu kriminālā vai administratīvā pārkāpumā. Šādā gadījumā ordenis vai goda zīme ir jānodod kopā ar dokumentiem un sprieduma norakstu Ordeņa kapitulam.

(2) Šī panta pirmās daļas nepildīšanas gadījumā ordeņa vai goda zīmes, kā arī dokumentu atsavināšanu realizē Valsts policija.

(3) Ordeņu kapituls izšķir visas neskaidrības, kādas varētu rasties saistībā ar ordeņiem, goda zīmēm un medaļām.

 

24.pants. Savas darbības reglamentēšanai Ordeņu kapituls izstrādā noteikumus, kurus apstiprina Ordeņu kapitula priekšsēdētājs.

 

25.pants. (1) Ordeņu kapituls nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs algot konsultantus.

(2) Ordeņu kapitula lietvedību saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem kārto Valsts kancelejas algots Ordeņu kapitula sekretārs.

 

 

IV nodaļa

Valsts apbalvojumi

26.pants. Latvijas Republikā valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir šādi:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības Krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības Krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieku “Piemiņas zīme”.

 

 

V nodaļa

Valsts apbalvojumu piešķiršana

27.pants. Latvijas Republikā katra valsts apbalvojuma piešķiršanu nosaka katra ordeņa un goda zīmes statūti.

 

28.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un ķēdi.

 

29.pants. (1) Valsts apbalvojumus, ievērojot to statūtus, piešķir Valsts prezidents pēc sava ieskata vai pēc Ordeņu kapitula ieteikuma.

(2) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(3) Ierosinājumus apbalvošanai Ordeņu kapitulam var iesniegt jebkura persona Ordeņu kapitula noteiktā kārtībā. Apbalvošanas ierosinājuma iesniedzējs arī iesaka, kāds ordenis, goda zīme vai medaļa piešķirama, bet galīgās izlemšanas tiesības šajā jautājumā paliek Ordeņu kapitulam.

(4) Apbalvošanas ierosinājums jāiesniedz Ordeņu kapitulam šādā veidā:

1) ieteiktā apbalvojamā vārds, uzvārds, adrese, ieņemamais amats vai nodarbošanās;

2) dzīves apraksts (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu sarakstu);

3) vispusīgs to nopelnu apraksts, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

4) citi nopelni;

5) iesniedzēja slēdziens;

6) iesniedzēja vārds, uzvārds, ieņemamais amats un adrese.

(5) Šo iesniegumu izskata Ordeņu kapituls, izlemjot, vai valsts apbalvojums ir piešķirams vai ne.

(6) Attiecībā uz Latvijas Republikas valsts apbalvojumu piešķiršanu citu valstu pilsoņiem pieļaujama atkāpšanās no šīs normas.

 

30.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, ievērojot viņa darbību, personīgos nopelnus un ieņemamo amatu.

(2) Saeimas deputātiem, ministriem, sūtņiem, vēstniekiem, konsuliem, ministriju valsts sekretāriem un to vietniekiem, ministriju departamenta direktoriem un to vietniekiem, ministriju nodaļu vadītājiem un to vietniekiem un šiem amatiem pielīdzināmos vai par sevišķiem nopelniem citām personām piešķir ordeņus.

(3) Bruņoto spēku sastāvā ievēro:

1) no leitnanta līdz kapteiņa pakāpei tiek piešķirts 5.šķiras ordenis;

2) no majora/kapteiņa līdz pulkvežleitnanta/komandkapteiņa pakāpei tiek piešķirts 4.šķiras ordenis;

3) pulkvežiem/jūras kapteiņiem tiek piešķirts 3.šķiras ordenis;

4) ģenerāļiem/ admirāļiem tiek piešķirts 2. vai 1. šķiras ordenis atkarībā no ieņemamā amata;

5) no kareivja/matroža līdz kaprāļa pakāpei piešķir 3.pakāpes goda zīmi;

6) no seržanta līdz virsseržanta/bocmaņa pakāpei piešķir 2.pakāpes goda zīmi;

7) virsnieku vietniekiem piešķir 1.pakāpes goda zīmi.

 

31.pants. (1) Pakāpenība ordeņu starpā ir šāda: Viestura ordeņa vai Atzinības Krusta jebkurai šķirai vai goda zīmes pakāpei seko Triju Zvaigžņu ordeņa līdzīga šķira vai goda zīmes pakāpe.

(2) Pēc apbalvošanas ar ordeņa augstāko šķiru vai goda zīmes pakāpi tā paša ordeņa vai goda zīmes zemākas šķiras vai pakāpes nozīmes vairs nenēsā.

 

32.pants. (1) Apbalvotajiem ar ordeni izsniedz diplomus, bet apbalvotajiem ar goda zīmi — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents, Ministru prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Ar valsts apbalvojumu apbalvotā nāves gadījumā starplaikā no apbalvošanas lēmuma līdz pasniegšanas dienai ordeņa, goda zīmes vai medaļas nozīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

 

33.pants. Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto skaits nav ierobežots ne ordeņu atsevišķās šķirās, ne goda zīmju pakāpēs, ne arī kopumā.

 

34.pants. Amatpersonas apbalvošana jāatzīmē apbalvotā dienesta gaitu sarakstā.

 

35.pants. Tā paša valsts apbalvojuma augstāku šķiru vai pakāpi par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

 

36.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus vai atpakaļ saņemtos ordeņus un goda zīmes Ordeņu kapituls uzglabā līdz diviem gadiem no apbalvošanas lēmuma brīža. Pēc tam šos apbalvojumus uzskata par anulētiem. Anulējot apbalvojumu, anulē arī ierakstu matrikulā. Par valsts apbalvojumu, kuri apbalvotajam atsavināti šā likuma 23. panta kārtībā, netiek anulēts ieraksts matrikulā.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam, kā arī ir iespēja tās atjaunot Ordeņu kapitulā par samaksu.

 

 

VI nodaļa

Valsts apbalvojumu nēsāšana

37.pants. Militārpersonām ordeņu nozīmes un goda zīmes nēsājamas pie parādes un svinību tērpiem oficiālajos pasākumos saskaņā ar valsts apbalvojuma statūtiem.

 

38.pants. Pēc apbalvošanas ar ordeņa augstāko šķiru vai goda zīmes pakāpi tā paša ordeņa vai goda zīmes zemākas šķiras vai pakāpes nozīmes vairs nenēsā. Tāpat pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

 

39.pants. Visi ordeņu un goda zīmju lenšu atgriezumi ir 32 mm plati un 10 mm augsti.

 

40.pants. Ordeņa zvaigzne uzliekama krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar ordeņa statūtiem. Ja persona ir apbalvota ar vairākiem ordeņiem, tad augstākā ordeņa zvaigzne uzliekama kā pirmā, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu. Uz krūtīm nēsājamās ordeņu nozīmes uzliekamas krūšu kreisajā pusē tā, lai ordeņu nozīmju virknes vidējā ordeņa nozīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu. Ja krūšu ordeņu nozīmes nevar salikt virknē vienu blakām otrai, tad atļauts tās sakārtot tā, lai augstākās ordeņu nozīmes nedaudz pārsegtu katru nākošo zemāko (pamīšus). Krūšu nozīmes nedrīkst sakārtot vairākās virknēs.

 

41.pants. 1.šķiras ordeņa nozīmes lente nēsājama pār labo plecu, karavīriem — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai vidusjostas. Parasti pār plecu nēsājama augstākā ordeņa lente, bet ordeņu svētkos — attiecīgā ordeņa lente.

 

42.pants. Kaklā nēsājama augstākā no kaklā nēsājamām ordeņa nozīmēm, bet pārējās piestiprināmas pie svārku malas ārpus pogu līnijas tā, lai augšējā ordeņa nozīme būtu vienā līnijā ar krūts ordeņu nozīmju lenšu līniju. Ordeņu nozīmju lentēm jābūt pa daļai redzamām.

 

43.pants. Ordeņu lenšu atgriezumi un goda zīmju lenšu atgriezumi uzliekami krūšu kreisajā pusē tāpat kā krūšu ordeņu nozīmes vai goda zīmes. Lenšu atgriezumus nevar sakārtot pamīšus. Ja lenšu atgriezumus nevar salikt vienā virknē, tad tie sakārtojami vairākās virknēs. Ordeņu un goda zīmes nedrīkst kopā nēsāt ar lenšu atgriezumiem.

 

44.pants. Ordeņu un goda zīmju uzlikšanas nozīmīguma kārtība:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības Krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības Krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieku “Piemiņas zīme”;

8) citu valstu ordeņi to saņemšanas kārtībā.

 

45.pants. (1) Apbalvotajiem par personīgajiem līdzekļiem ir tiesības izgatavot ordeņu un goda zīmju nozīmes miniatūrā.

(2) Apbalvotajiem valsts apbalvojuma nozīmi atļauts lietot savos personīgajos zīmogos, vērtslietās, dokumentos un veidlapās.

 

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ tiesību akts vajadzīgs:

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējā Latvijas Republikas valsts apbalvojumu sistēma pilnībā nenodrošina apbalvošanas funkciju veikšanu. Šobrīd pastāv tikai divi apbalvojuma veidi — Triju Zvaigžņu ordenis un Barikāžu piemiņas zīme, kas nespēj veikt visus apbalvojumu nepieciešamos uzdevumus.

Tiesību akta būtība.

Tiesību akts nepieciešams līdzšinējās apbalvojumu sistēmas papildināšanai, lai pilnvērtīgi spētu pateikties cilvēkiem, kas kalpojuši Latvijas valstij.

Latvijas Valsts prezidente ir griezusies Saeimā ar ierosinājumu pilnveidot Latvijas valsts apbalvojumu sistēmu, kas tiks īstenots, pieņemot šo likumprojektu.

 

 

2. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Tiesību akts šo jomu neskar.

 

 

3. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Neskar.

 

 

4. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Tiesību akts šo jomu neskar.

 

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Tiesību akts šo jomu tieši neskar.

 

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar vēsturniekiem un ordeņu pētniekiem, kas uzskatāmi par šīs jomas labākajiem speciālistiem.

 

 

7. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošās institūciju funkcijas.

Tiesību akts šo jomu neskar.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.