LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

 

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūra

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk — nodoklis) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

1) algas nodokļa, ko par darba ņēmēja gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;

2) patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;

3) nodokļa par ienākumiem no uzņēmējdarbības, ja tie nav peļņas nodokļa objekts, no individuālā darba (turpmāk — saimnieciskā darbība), no īpašuma un citiem avotiem.

2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa un patentmaksas veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk — deklarācija).

2. pants. Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā:

1) Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kuras taksācijas gadā ir guvušas ienākumus Latvijā un ārvalstīs;

2) personas, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta un kuras taksācijas gadā ir guvušas ienākumus no Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām vai Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām fiziskajām personām, vai no saimnieciskās darbības un īpašumiem, kas atrodas Latvijas Republikā.

3. pants. Ar nodokli apliekamais objekts

1. Ar nodokli tiek aplikts nodokļa maksātāja (turpmāk — maksātājs) kalendārā gada apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.

2. Maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kuriem atskaitīti:

1) šā likuma 10. pantā attaisnotie izdevumi;

2) maksātāja gada (mēneša) neapliekamais minimums;

3) šā likuma 13. pantā noteiktie atvieglojumi.

4. pants. Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids

1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:

1) (maksātāja) algas nodokli — darba devējs;

2) no ienākumiem, kas noteikti šā likuma 17. panta desmitajā daļā, — to izmaksātājs;

3) no šā likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem ienākumiem, kā arī patentmaksu — maksātājs.

2. Maksātājs, izņemot personas, kas minētas šā likuma 20. pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi.

5. pants. Ierobežojumi darba devējam

1. Darba devējam ir aizliegts nodarbināt personas, kas neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu (turpmāk — grāmatiņa), algas nodokļa gada karti (turpmāk — gada karte) vai termiņuzturēšanās atļauju, kas izdota Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā (turpmāk — darba atļauja).

2. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu pildīšanu, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darbu izpildīšanas. Šādā veidā vienu personu var nodarbināt ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

6. pants. Ierobežojumi darba ņēmējam

Katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam var būt tikai viena grāmatiņa, kuru izsniedz valsts finansu inspekcija vai pašvaldība pēc viņa dzīvesvietas. Ja persona ir nodarbināta vairākās darbavietās, tai finansu inspekcija (pašvaldība) līdz ar grāmatiņu izsniedz vienu vai vairākas gada kartes. Grāmatiņa vai gada karte ir jāiesniedz attiecīgi pamatdarba vietā vai papildu darba vietā. Darba ņēmējs gada karti iesniedz, arī slēdzot darba līgumu. Grāmatiņu un gada karšu izsniegšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas valdība.

II NODAĻA
GADA APLIEKAMĀ IENĀKUMA NOTEIKŠANA

7. pants. Maksātāja gada ienākums

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas gada laikā viņa iegūto naudas un naturālo vērtību kopums.

8. pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un pārējie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska (rakstura) atlīdzība un citi ienākumi, ko darba ņēmējs saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi par darba līguma izpildi.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no saimnieciskās darbības, ja tas nav peļņas nodokļa objekts;

2) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;

3) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

4) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

5) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

6) ienākumi no intelektuālā īpašuma (autoratlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri);

7) no uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

8) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. pantā.

9. pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas;

2) fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējdarbības peļņas, kā arī fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākumi no tā uzņēmuma peļņas, kas ir peļņas nodokļa objekts;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem kredītiestādēs;

4) brīvprātīgās un obligātās apdrošināšanas atlīdzība un izmaksas atbilstoši fizisko personu noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem;

5) naudas un mantu loteriju, valsts un pašvaldību aizņēmumu un valsts kases saistību laimesti;

6) likumdošanas aktos noteiktās valsts pensijas un izmaksas no Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētajiem pensiju fondiem;

7) pabalsti, kas izmaksāti no budžeta un Latvijas Republikas valdības noteiktajiem fondiem, izņemot pārejošas darba nespējas un grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma pabalstus;

8) mācību iestāžu un Latvijas Republikas valdības apstiprināto fondu izmaksātās stipendijas;

9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz piecus mēneša neapliekamos minimumus;

11) alimenti;

12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

13) atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;

14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz piecus mēneša neapliekamos minimumus;

15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldības institūciju lēmuma pamata;

16) kompensācijas izmaksas Latvijas Republikas valdības noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17) ar Latvijas Republikas valdības lēmumu noteiktā kompensācija, kas izmaksāta bez maksas piešķiramo dzīvojamo telpu un sniedzamo komunālo pakalpojumu vietā;

18) ar Latvijas Republikas valdības lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;

19) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

20) ienākumi no personiskās mantas realizācijas, izņemot ienākumus no pārdošanai izgatavotu un iegādātu izstrādājumu realizācijas;

21) ienākumi no pārdotiem savvaļas augļiem, ogām, riekstiem, sēnēm un ārstniecības augiem.

10. pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada (mēneša) apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) izmaksātā sociālā nodokļa summa un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu un par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Latvijas Republikas valdība;

3) summas, kas ziedojuma, dāvinājuma vai pārskaitījuma veidā atvēlētas Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā apstiprinātiem fondiem un programmām;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Latvijas Republikas valdība.

2. Pirms darba ņēmēja ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīta darba ņēmēja samaksātā sociālā nodokļa summa un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi.

11. pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana

1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un izdevumu starpība.

2. Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1) ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu realizācijas;

2) ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

3) summas, kas saņemtas soda naudas veidā.

3. Izdevumos, ja tie saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1) izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, inventāru, precēm, kurināmo, enerģiju;

2) izdevumi, kas saistīti ar algotā darba izmantošanu likumdošanas aktos atļautajos gadījumos;

3) komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa un mārketinga izdevumi;

4) amortizācijas atskaitījumi pamatlīdzekļu pilnīgai atjaunošanai;

5) izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu visu veidu remontu;

6) nomas un īres maksa;

7) obligātās apdrošināšanas maksājumi, arī obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi par darbiniekiem;

8) izdevumi par darbinieku izglītības un kvalifikācijas celšanu;

9) izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai privātpersonas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem;

10) procentu maksa par banku kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;

11) maksa par licenci;

12) zaudējumi tiesas noteiktajā apmērā, kuri nodarīti līgumpartneriem, neizpildot vai pienācīgi neizpildot savas saistības;

13) Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā.

4. Ja Latvijas Republikas valdība atsevišķu šā panta trešajā daļā paredzēto izdevumu veidiem noteikusi normas, izdevumos tiek ieskaitītas summas, kas nepārsniedz noteiktās normas.

5. Maksātājam jāveic Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktā ieņēmumu un ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu uzskaite.

12. pants. Gada (mēneša) neapliekamais minimums

Maksātāja gada (mēneša) apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamo minimumu veido mēnešu neapliekamo minimumu summa.

Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Latvijas Republikas valdība.

13. pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par nestrādājošas aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas uzturēšanu — gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā par katru šādu personu vienam no apgādniekiem;

2) atvieglojumi invaliditātes sakarā:

a) I vai II grupas invalīdam — gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā;

b) III grupas invalīdam — divu trešdaļu apmērā no gada (mēneša) neapliekamā minimuma.

2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs uzrāda to ienākumus savā deklarācijā.

14. pants. Maksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums

1. Maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu, ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri un rodas ar brīdi, kad attiecīgie dokumenti iesniegti valsts finansu inspekcijai, algas nodokļa maksātāja tiesības — ar brīdi, kad šādi dokumenti iesniegti darba devējam pamatdarba vietā.

2. Uz maksātāja iesniegto dokumentu pamata grāmatiņā tās izsniedzējs ieraksta atvieglojumu posteņus, bet darba devējs — šā likuma 10. panta otrajā daļā noteiktos attaisnotos izdevumus. Par ierakstu pareizību solidāri atbildīgi ir darba devējs un maksātājs.

3. Ja maksātājs dokumentus, kas apstiprina attaisnotos izdevumus un atvieglojumus, pamatotu iemeslu dēļ nav laikus iesniedzis, tie saskaņā ar finansu inspekcijas lēmumu tiek ņemti vērā attiecībā uz laiku no tiesību rašanās brīža, bet ne ilgāku kā par vienu iepriekšējo gadu.

III NODAĻA
NODOKĻA APRĒĶINĀŠANA

15. pants. Nodokļa likmes

1. Gada (mēneša) apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13. panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši pamatlikmei un papildlikmei.

2. Nodokļa pamatlikme 25 procentu apmērā jāmaksā no apliekamā gada (mēneša) ienākuma, bet algas nodokļa maksātājam — no apliekamā mēneša ienākuma.

3. Nodokļa papildlikme 10 procentu apmērā jāmaksā no summas, kas aprēķināta kā starpība starp gada (mēneša) apliekamā ienākuma summu un summu, kas vienāda ar 20 gada (mēneša) neapliekamajiem minimumiem.

16. pants. Vērtības izteiksme

1. Ienākumi, attaisnotie izdevumi un izdevumi, kas izdarīti, veicot individuālo saimniecisko darbību, tiek noteikti Latvijas Republikas naudas vienībās. Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa, kas ir bijis spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.

2. Naturālā (mantiskā) izteiksmē un pakalpojumu veidā gūtie ienākumi un izdarītie izdevumi tiek novērtēti naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.

IV NODAĻA
NODOKĻA IETURĒŠANAS UN MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA

17. pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām

1. Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darba ņēmēju — (nodokļa) maksātāju.

2. Algas nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši pamatlikmei, bet šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos — arī atbilstoši papildlikmei.

3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:

1) Latvijas Republikā dzīvojošām personām pamatdarba vietā (vietā, kur iesniegta grāmatiņa) — starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, šā likuma 10. panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summu;

2) Latvijas Republikā dzīvojošām personām papildu darba vietā (vietā, kur iesniegta gada karte) — kalendārā mēneša ienākums;

3) personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, — kalendārā mēneša ienākums.

4. Summu, kas aprēķināta kā starpība starp šā panta trešās daļas 3. punktā noteikto apliekamo ienākumu un summu, kas vienāda ar 20 mēneša neapliekamajiem minimumiem, personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, apliek atbilstoši papildlikmei.

5. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai.

Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

6. Darba devējs par darba ņēmējam izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu grāmatiņā vai gada kartē. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darba ņēmējam, kā arī nosūta valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā, kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja algas nodokļa karti.

7. Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darba ņēmējam atlaišanas dienā. Darba ņēmēja algas nodokļa karti darba devējs kopā ar paziņojumu par algas nodokli nosūta valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas. Paziņojuma norakstu par algas nodokli darba devējs izsniedz darba ņēmējam, izbeidzoties darba attiecībām.

8. Darba devējs izsniedz valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas izziņu par summām, kas izmaksātas personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, no šīm summām izdarītajiem atskaitījumiem un samaksāto nodokli.

9. Uz paziņojuma par algas nodokli valsts finansu inspekcija pēc darba devēja atrašanās vietas izdara atzīmi, apliecinot, ka nodoklis ir samaksāts, un pārsūta šo paziņojumu valsts finansu inspekcijai pēc darba ņēmēja dzīvesvietas, ja tā ir citā administratīvajā rajonā.

10. Personu ienākumi, kurus izmaksā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas), ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, apliekami ar nodokli ienākumu izmaksas vietā atbilstoši nodokļa pamatlikmei.

Šo ienākumu skaitā ietilpst:

1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;

2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;

3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju;

4) apdrošināšanas atlīdzība pēc uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību (iestāžu, organizāciju) noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

Nodokli iepriekšminētajā kārtībā ietur, arī izmaksājot atlīdzību par steidzama, īslaicīga un vienreizēja darba izpildīšanu bez nodokļa kartes iesniegšanas, kad samaksu par darbu izmaksā tūlīt pēc darba izpildīšanas.

11. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz dokumentu un nosūta par to paziņojumu valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas) par personām izmaksātajām summām, no kurām nav ieturēts nodoklis, bez nodokļa ieturēšanas, ja tās saistītas ar personu saimniecisko darbību, nosūta paziņojumu valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

18. pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā

1. Līdz taksācijas gada 1. februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz valsts finansu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu.

2. Valsts finansu inspekcija mēneša laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem maksātāja aprēķiniem par avansa maksājumu lielumu un tās rīcībā esošajiem datiem, precizē avansa maksājumu lielumu un paziņojumu par to nosūta maksātājam.

3. Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk ka 15. martā, ne vēlāk kā 15. maijā, ne vēlāk kā 15. augustā un ne vēlāk kā 15. novembrī — ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja valsts finansu inspekcija nav noteikusi citādi.

4. Maksātāji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu, kas ir ienākuma nodokļa avansa maksājums.

19. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

1. Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā veic maksātājs.

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, un tas tiek atspoguļots deklarācijā.

3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas brīža pastāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli, vai pats maksātājs — kā avansu, arī kā patentmaksu.

4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, valsts finansu inspekcija atmaksā maksātājam starpību, kas radusies trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas brīža.

Starpība starp avansā samaksāto un rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokļa summu netiek kompensēta maksātājam, kuram taksācijas gadā ienākuma gūšanas periods Latvijas Republikā ir bijis mazāks par 183 dienām, kā arī patentmaksas maksātājam.

5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama valsts finansu inspekcijai pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. martā.

6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli.

7. Ja maksātājs taksācijas gada laika ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāiesniedz valsts finansu inspekcijai pēc iepriekšējās dzīvesvietas.

20. pants. Atbrīvojumi no ienākuma deklarēšanas

1. Tiesības neiesniegt deklarāciju ir šādām iedzīvotāju kategorijām:

1) personām, kuras ir jaunākas par 16 gadiem;

2) personām, kurām taksācijas gadā ienākuma gūšanas periods Latvijas Republikā ir bijis mazāks par 183 dienām, izņemot personas, kuras guvušas šā likuma 8. panta trešās daļas 1., 3., 4. un 5. punktā minētos ieņēmumus;

3) personām, kuru gada ienākuma kopējais apjoms nepārsniedz gada neapliekamo minimumu;

4) personām, kuras guvušas ienākumus tikai kā darba ņēmējas, ja to ienākums nepārsniedz summu, kas vienāda ar 20 gada neapliekamajiem minimumiem.

2. Šā panta pirmajā daļā minētajām personām, izņemot personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, jāiesniedz valsts finansu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas paziņojums par deklarācijas neizpildīšanu.

V NODAĻA
DEKLARĀCIJAS KONTROLĒŠANA UN KORIĢĒŠANA

21. pants. Kontrolējošā finansu iestāde

Valsts finansu inspekcija pēc maksātāja dzīvesvietas:

1) pārbauda deklarācijā uzrādīto datu ticamību un pareizību;

2) veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroli;

3) veic šā likuma 11. pantā minēto ieņēmumu un izdevumu pilnīguma un pareizības uzskaites kontroli.

22. pants. Deklarācijas kontrolēšana

Valsts finansu inspekcija pārbauda iesniegtajā deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz saņemto grāmatiņu un nodokļa kartēm, ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, apsekošanas, pārbaužu un citu inspekcijas rīcībā esošo informāciju.

23. pants. Deklarācijas koriģēšana

1. Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas vai/un aprēķina neprecizitātes, valsts finansu inspekcija izlabo pieļautās kļūdas un nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam.

2. Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas brīža iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu un par to ziņot valsts finansu inspekcijai.

3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, kļūdaini iemaksātā summa ir saņemama atpakaļ, bet ne vairāk kā par trim gadiem.

4. Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, valsts finansu inspekcija sastāda aktu par pārkāpumu un pieņem attiecīgu lēmumu par turpmāko rīcību.

VI NODAĻA
STARPVALSTU LĪGUMI

24. pants. Starpvalstu līgumu piemērošana

1. Ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas.

2. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

3. Ja ienākums, kas gūts ārvalstī, ir aplikts ar šīs valsts nodokļiem, tad šie nodokļi uzskatāmi par attaisnotiem izdevumiem un par ārvalstī samaksāto nodokļu summu attiecīgi samazināms Latvijas Republikā ar nodokli apliekamais ienākums. Ja ārvalstī samaksātais nodoklis ir lielāks par Latvijas Republikā aprēķināto nodokli, apliekamais ienākums Latvijas Republikā netiek samazināts. Nodokļa samaksāšanu apliecina ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments.

VII NODAĻA
BUDŽETU KOMPETENCE

25. pants. Nodokļa maksāšanas vieta

Nodokļa summa tiek iemaksāta un sadalīta starp dažādu līmeņu budžetiem pēc maksātāja dzīvesvietas.

Nodokļa summa, kas ieturēta no personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, tiek iemaksāta un sadalīta starp dažādu līmeņu budžetiem pēc darba devēja atrašanās vietas.

26. pants. Nodokļa sadalīšana

1. Nodokļa summa tiek sadalīta starp dažādu līmeņu budžetiem šādi:

1) nodokļa summa, kas noteikta atbilstoši pamatlikmei, tiek ieskaitīta zemākā līmeņa pašvaldības budžetā pēc maksātāja dzīvesvietas;

2) nodokļa summa, kas noteikta atbilstoši papildlikmei, tiek ieskaitīta valsts budžetā;

3) patentmaksa tiek ieskaitīta tās pašvaldības budžetā, kas izsniegusi patentu.

2. Šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no tās pašvaldības budžeta, kurā ieskaitāmi nodokļa pamatmaksājumi.

27. pants. Pašvaldību tiesības

Pašvaldībām ir tiesības savā teritorijā noteikt taksācijas gadam samazinātu nodokļa pamatlikmi.

VIII NODAĻA
LIKUMA IEVĒROŠANAS UN PILDĪŠANAS NODROŠINĀJUMS

28. pants Maksātāja pienākumi

Maksātāja pienākums ir:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt valsts finansu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas deklarāciju vai paziņojumu;

2) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iemaksāt budžetā ienākuma nodokli;

3) nodrošināt valsts finansu inspekcijas pārstāvjiem iespēju iekļūt telpās un teritorijā, kas izmantotas apliekamā ienākuma gūšanai;

4) uzskaitīt ienākumus un izdevumus, kas gūti vai izdarīti, veicot saimniecisko darbību, glabāt izdevumus apliecinošos dokumentus un iesniegt tos valsts finansu inspekcijai pēc tās pieprasījuma;

5) uz valsts finansu inspekcijas koriģētās deklarācijas pamata iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa sumrnu;

6) ziņot valsts finansu inspekcijai par nolūku veikt saimniecisko darbību vai individuālo darbu un gaidāmajiem ienākumiem no šīs nodarbības;

7) ziņot valsts finansu inspekcijai par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, mēneša laikā iesniedzot paziņojumu par ienākumiem, kas šajā periodā gūti no saimnieciskās darbības, un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem.

29. pants. Darba devēja pienākumi

1. Darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā:

1) aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darba ņēmējam izmaksātajām summām, norādot maksātāja dzīvesvietu;

2) informēt darba ņēmēju un kontrolējošo valsts finansu inspekciju pēc savas atrašanās vietas par taksācijas gadā darba ņēmējam izmaksātajām summām un no tām budžetā iemaksāto algas nodokli.

2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darba ņēmēja, ir aizliegts.

30. pants. Maksātāja tiesības

Maksātājam ir šādas tiesības:

1) iesniegt valsts finansu inspekcijai motivētu prasību sadalīt taksācijas gadam noteikto apliekamo ienākumu pa iepriekšējiem gadiem, ja minētais ienākums gūts vairāku gadu darba rezultātā;

2) pēc deklarācijas iesniegšanas prasīt valsts finansu inspekcijai kompensēt taksācijas gada laikā pārmaksāto nodokļa summu;

3) pieprasīt, lai valsts finansu inspekcija atmaksā rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;

4) iepazīties ar valsts finansu inspekcijas veikto pārbaužu aktiem, ciktāl šīs pārbaudes attiecas uz maksātāju;

5) pārsūdzēt likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā valsts finansu inspekcijas lēmumus.

31. pants. Nesamaksāto nodokļa summu piedziņas kārtība

1. Avansā ieturētais, bet budžetā laikā neiemaksātais vai neieturētais algas nodoklis ir piedzenams no darba devēja līdzekļiem divkāršā apmērā līdz ar soda naudu par maksājuma nokavēšanu.

2. Avansā lieki ieturētais nodoklis atmaksājams maksātājam ne vairāk kā par vienu gadu no brīža, kad atklāta nodokļa nepareizā ieturēšana.

3. Rezumējošā kārtībā kļūdaini aprēķinātais nodoklis ir atmaksājams vai piedzenams ne vairāk kā par trim pēdējiem gadiem.

4. Maksātājam, kas laikā nav iesniedzis deklarāciju, valsts finansu inspekcija piesūta maksājuma paziņojumu, kurā nodokļa lielums aprēķināts pēc tās rīcībā esošajiem datiem par maksātāja apliekamo ienākumu.

5. Laikā neieturētās vai budžetā neiemaksātās summas no darba devēja tiek iekasētas bezstrīda kārtībā.

6. Ja maksātājs nav laikā samaksājis nodokli, tiek piemērota piespiedu piedziņa likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

32. pants. Maksātāja atbildība

1. Par apliekamā ienākuma objektu slēpšanu, kā arī par to, ka nav laikā iesniegti likumā noteiktie informācijas, uzskaites, pārskata vai kontroles dokumenti, un par izvairīšanos iesniegt šajā likumā noteikto informāciju vai dokumentus maksātājs vai darba devējs tiek saukti pie atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

2. Faktiski gūtā apliekamā ienākuma slēpšanas gadījumā slēptais ienākums tiek pilnīgi atsavināts, un maksātājam tiek uzlikts naudas sods slēptā apliekamā ienākuma apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā — naudas sods divkāršā apmērā.

3. Par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu maksātājam tiek uzlikts naudas sods 3 procentu apmērā no viņa gada apliekamā ienākuma.

4. Par nodokļa maksājumu nokavēšanu iekasē nokavējuma naudu — 0,3 procentus no nodokļa summas par katru kavējuma dienu.

33. pants. Darba devēja atbildība

1. Par laikā neieturēto, nepilnīgi ieturēto vai budžetā nepārskaitīto nodokļu summām valsts finansu inspekcija uzliek soda naudu —150 procentus no attiecīgajam summām — un piedzen bezstrīda kārtībā.

2. Par nokavētajiem nodokļa pārskaitījumiem budžetā darba devējam tiek uzlikts naudas sods — 0,3 procenti no nepārskaitītās nodokļa summas par katru kavējuma dienu.

3. Par paziņojumu, grāmatiņu un nodokļa karšu nenosūtīšanu valsts finansu inspekcijai darba devējam tiek uzlikts naudas sods piecu mēneša neapliekamo minimumu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu.

4. Par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav iesniegušas grāmatiņu vai gada karti, vai darba atļauju, izņemot 5. panta 2. punktā paredzētos gadījumus, darba devējam tiek uzlikta soda nauda desmit mēneša neapliekamo minimumu apmērā.

34. pants. Citu subjektu pienākumi un atbildība

1. Uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (organizācijām, iestādēm) un citām personām savas kompetences ietvaros ir pienākums, ja maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, to pieprasa, viņam izsniegt maksātāja izdarīto izdevumu rakstveida apliecinājumu (kvīti).

2. Šā panta pirmajā daļā minēto prasību nepamatota atteikuma gadījumā vainīgais tiek sodīts likumā noteiktajā kārtībā.

3. Ja maksātājam izsniegts rakstveida apliecinājums par izdevumiem, kuri faktiski nav izdarīti, vainīgajam tiek uzlikts naudas sods nepamatoti izsniegtajā dokumentā norādītās summas divkāršā apmērā.

35. pants. Citu subjektu līdzdalība deklarācijas izpildīšanā

1. Maksātājam ir tiesības pilnvarot deklarācijas izpildīšanai zvērinātu revidentu.

2. Maksātājam ir pienākums iepazīstināt deklarācijas izpildītāju ar visiem viņa rīcībā esošajiem datiem, kas saistīti ar nodokļa aprēķināšanu. Minēto datu nodošanas fakts ir apliecināms ar datu nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru paraksta maksātājs un deklarācijas izpildītājs.

3. Deklarācijas izpildītājs ir atbildīgs par nodokļa pareizu aprēķināšanu. Deklarācijas izpildītāja atbildības pakāpi nosaka nodošanas un pieņemšanas aktā minēto datu apjoms.

36. pants. Valsts finansu inspekcijas kompetence

Valsts finansu inspekcijas tiesības, pienākumus un atbildību regulē Latvijas Republikas 1990. gada 3. decembra likums «Par valsts finansu inspekciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 7/8).

37. pants. Ienākuma nodokļa maksātāja kods

Visas Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas ienākuma nodokļa maksātāju reģistrā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas sastāv no personas koda un maksātāja dzīvesvietas koda.

Nodokļa maksātāja kods taksācijas gada laikā netiek mainīts. Ja maksātājs gada laikā maina dzīvesvietu, par to iepriekšējās dzīvesvietas Latvijas Republikas valsts finansu inspekcija pēc Iedzīvotāju reģistra ziņām taksācijas gada beigās izdara nodokļa maksātāja koda izmaiņas.

38. pants. Dokumentārais nodrošinājums

Šā likuma izpildes nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu veidlapas un instrukciju par likuma piemērošanu izstrādā un apstiprina Latvijas Republikas Galvenā finansu inspekcija, saskaņojot ar Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministriju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 11. maijā