• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993. gada 18. maija likums "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1993., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56883

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums

Par likuma "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" spēkā stāšanās kārtību

Vēl šajā numurā

03.06.1993., Nr. 33

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā Padome

Veids: likums

Pieņemts: 18.05.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Ārkārtējas situācijas ir tādas situācijas, kas rodas ekonomiskās krīzes, avārijas, rūpnieciskās katastrofas dabas stihijas, epidēmijas, epizootijas vai bruņotu konfliktu rezultātā.

Valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavība ir valsts pārvaldes aparāta, tautsaimniecības nozaru un objektu spēja nodrošināt iedzīvotāju izdzīvošanu un tautsaimniecības darbību ārkārtējās situācijās, reaģēt uz radušos situāciju, likvidēt ārkārtējo situāciju izraisītās sekas, kā arī novirzīt daļu tautsaimniecības jaudu valsts aizsardzības sistēmas vajadzību apmierināšanai.

Valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumi ir pasākumu un ekonomisko rādītāju kopums, kuru izpilde nodrošina valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavību.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas Republikas valsts materiālasrezerves (turpmāk — materiālās rezerves) ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt valsts aizsardzības sistēmas vajadzības.

2. pants. Materiālās rezerves ir neaizskarams valsts īpašums.

3. pants. Materiālās rezerves izmanto tikai šā likuma 1. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, un tās ir paredzētas šādu galveno pasākumu veikšanai:

1) tautsaimniecības galveno nozaru nepārtraukta darba nodrošināšanai ārkārtējās situācijās; nepieciešamās produkcijas un speciālās tehnikas ražošanai un remontam militārajām un speciālajām vajadzībām;

2) ārkārtējo situāciju radīto seku likvidēšanai;

3) visu veidu specializēto formējumu izvēršanas, kā arī pagaidu evakuācijas un pārkraušanas punktu veidošanas materiāltehniskajai nodrošināšanai;

4) Nacionālo bruņoto spēku izvēršanas materiāltehniskajai nodrošināšanai, lai tie varētu izpildīt uzdevumus ārkārtējās situācijās;

5) garantētā pārtikas preču (aizsargiesaiņojumā ilgstošai glabāšanai paredzētu preču) un nepārtikas preču, kā arī medikamentu un pakalpojumu minimuma nodrošināšanai iedzīvotājiem, ieviešot normēto apgādi ārkārtējās situācijās;

6) lopu unlauksaimniecības sējumu aizsardzībai ārkārtējās situācijās.

4. pants. Darbības ar materiālajām rezervēm reglamentē šis likums un citi normatīvie akti.

II NODAĻA

 VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBU INSTITŪCIJU KOMPETENCE MATERIĀLO REZERVJU IZVEIDOŠANĀ UN AR TĀM SAISTĪTĀ DARBA VADĪŠANA

5. pants. Augstākā Padome piešķir valdībai no valsts budžeta asignējumus materiālo rezervju izveidošanai un uzglabāšanai.

6. pants. Valdība īsteno izpildvaru materiālo rezervju izveidošanā, uzglabāšanā un izmantošanā un šajā nolūkā:

1) organizē ar materiālo rezervju izveidošanu un uzglabāšanu saistīto šā likuma un citu normatīvo aktu izpildi valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanai;

2) apstiprina valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumus un ar tiem saistīto materiālo rezervju izveidošanas un uzglabāšanas plānus, kā arī vada to izpildi;

3) izstrādā un iesniedz Augstākajai Padomei apstiprināšanai valsts budžeta projektu materiālo rezervju izveidošanai un uzglabāšanai;

4) Latvijas Republikas likumos un Augstākās Padomes lēmumos noteiktās kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus materiālo rezervju izveidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas jautājumos.

7. pants. Ministrijas (komitejas), pašvaldību institūcijas, iestādes un organizācijas, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pildot valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumus, veic tiem uzticētās funkcijas materiālo rezervju izveidošanā un uzglabāšanā.

III NODAĻA

MATERIĀLO REZERVJU IZVEIDOŠANA UN DARBĪBAS AR TĀM

8. pants. Materiālās rezerves izveido, pamatojoties uz valdības apstiprinātajiem uzdevumiem, kas veicami laika posmā, kad notiek sagatavošanās ārkārtējām situācijām, un ārkārtējās situācijās, lai nodrošinātu šā likuma 3. pantā paredzēto galveno pasākumu izpildi.

9. pants. Materiālo rezervju izveidošanā piedalās ministrijas (komitejas), pašvaldību institūcijas, organizācijas, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar uzdevumiem, ko tām noteikusi valdība valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanai.

Jautājumi, kas saistīti ar materiālajām rezervēm, jārisina likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts ekonomiskos un komerciālos noslēpumus.

10. pants. Organizācijas, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas uzglabā materiālās rezerves, saskaņa ar valdības noteiktajiem uzdevumiem ir šo materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (turpmāk — atbildīgie glabātāji).

11. pants. Atbildīgie glabātāji pieņem, uzglabā, atjaunina vai nomaina un izsniedz materiālās rezerves.

12. pants. Materiālās rezerves var izmantot tikai šā likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai un šā likuma 3. pantā minēto pasākumu veikšanai.

13. pants. Materiālos resursus var izslēgt no materiālo rezervju sarakstiem un izņemt no materiālajām rezervēm, ja tiek atcelti šā likuma 6. panta 2. punktā noteiktie valdības _uzdevumi šā likuma 3. pantā paredzēto pasākumu izpildes nodrošināšanai.

14. pants. Izņēmuma kārtā, ar valdības atļauju materiālos resursus var aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai. Aizdoto materiālo resursu daudzums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no atbildīgā glabātāja uzkrātā attiecīgo materiālu daudzuma un tie jāatdod atpakaļ materiālajās rezervēs valdības noteiktajā termiņā.

15. pants. Kārtību, kādā izveidojamas materiālās rezerves un veicamas darbības ar tām, nosaka valdība.

IV NODAĻA

MATERIĀLO REZERVJU FINANSĒŠANA

16. pants. Materiālo rezervju finansēšanas avoti ir:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

17. pants. Materiālo rezervju finansēšanas kārtību nosaka valdība.

V NODAĻA

MATERIĀLO REZERVJU UZSKAITE, KONTROLE PAR TO UZGLABĀŠANU UN PĀRSKATI PAR DARBĪBĀM AR TAM

18. pants. Šā likuma 10. pantā minētie atbildīgie glabātāji nodrošina materiālo rezervju sākotnējo uzskaiti. Šī uzskaite jāveic atsevišķi no pamatdarbības materiālo resursu uzskaites.

19. pants. Atbildīgie glabātāji katru gadu izdara tiem atbildīgajā uzglabāšanā nodoto materiālo resursu inventarizāciju pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā.

20. pants. Atbildīgie glabātāji ik gadu līdz 10. janvārim iesniedz pārskatu un speciālo bilanci par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar materiālajām rezervēm un par to kustību.

21. pants. Kontroli pār atbildīgo glabātāju darbībām ar materiālajām rezervēm veic valdība vai tās institūcijas valdības noteiktajā kārtībā.

22. pants. Materiālo rezervju uzskaites un inventarizācijas kārtību, kā arī pārskatu un speciālās bilances sagatavošanas kārtību nosaka valdība.

23. pants. Valdība ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu Augstākajai Padomei par darbībām ar materiālajām rezervēm.

VI NODAĻA

ATBILDĪBA PAR MATERIĀLAJĀM REZERVĒM

24. pants. Valdība ir atbildīga par materiālo rezervju izveidošanu un uzglabāšanu.

25. pants. Materiālo rezervju atbildīgie glabātāji ir atbildīgi valdībai vai tās institūcijām par valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības nodrošināšanas uzdevumu izpildi, izveidoto rezervju uzkrāšanu, uzglabāšanu, atjaunināšanu, nomaiņu un aizdoto resursu atdošanu atpakaļ materiālajās rezervēs.

26. pants. Par materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu valdības noteiktā valsts institūcija uzliek soda naudu 100 procentu apmērā no patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības. Soda nauda neatbrīvo no pienākuma patvaļīgi izlietotos materiālus atdot atpakaļ materiālajās rezervēs.

27. pants. Par aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu vainīgā fiziskā vai juridiskā persona maksā nokavējuma naudu — vienu procentu no aizdoto vai patvaļīgi izlietoto materiālo rezervju vērtības par katru kavēto dienu līdz materiālu atdošanai atpakaļ materiālajās rezervēs.

28 pants. Šā likuma 26. un 27. pantā paredzēto soda naudu un nokavējuma naudu valdības noteiktā valsts institūcija piedzen bez strīda kārtībā, pamatojoties uz šajā pantā minētās valsts institūcijas lēmumu. Šo lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

29. pants. Amatpersonas, kas vainīgas materiālo rezervju patvaļīgā izlietošanā, nekvalitatīvu izejvielu un produkcijas uzkrāšanā un uzglabāšanā materiālajās rezervēs vai kas pieļāvušas materiālo rezervju resursu zudumus vai bojāšanos, ir krimināli, administratīvi vai citādi atbildīgas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 18. maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!