Finansu un kapitāla tirgus komisija

Padomes lēmums Nr. 24/3 Rīgā 2001. gada 21. decembrī

Par “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.—8. un 17. pantu un Kredītiestāžu likuma 79. un 89. pantu,Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1. punktā minētie noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri. “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi” bankām jāpiemēro, sagatavojot 2002. gada un turpmāko gada pārskatus.

3. Ieteikt bankām piemērot “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumus”, sagatavojot 2001. gada pārskatu.

4. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt Latvijas Bankas padomes 14.11.1996. lēmumu Nr.36/6, ar kuru tika apstiprināti “Norādījumi par kredītiestāžu gada pārskatiem”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis

 

 

Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi

“Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu, Kredītiestāžu likumu un ievērojot Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotos Starptautiskos grāmatvedības standartus (1. SGS—40. SGS), Pastāvīgās interpretāciju komitejas standartu interpretācijas (PIK–1—PIK–24)(tālāk tekstā — Starptautiskie grāmatvedības standarti), Eiropas Padomes direktīvu 86/635/EEC ‘’Par banku un citu finansu institūciju gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem’’ ar grozījumiem Nr. 2001/65/EC.

Bankām, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, šie noteikumi jāievēro, sagatavojot gada pārskatus un kārtojot grāmatvedību.

1. Noteikumos lietotie termini

1.1. Finansu instruments — vienošanās, kas vienlaicīgi vienai personai rada finansu aktīvu, bet citai personai — finansu saistības vai kapitāla (equity) instrumentu.

1.2. Finansu aktīvs — aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt no citas personas naudu vai citu finansu aktīvu vai apmainīties ar finansu instrumentiem ar citu personu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai cita uzņēmuma kapitāla instruments.

1.3. Finansu saistības — saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finansu aktīvu citai personai vai arī apmainīties ar finansu instrumentiem ar citu personu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

1.4. Kapitāla instruments — vienošanās, kas apliecina tiesības uz uzņēmuma tīro aktīvu, t.i., uzņēmuma aktīvu, no kuriem atskaitītas visas šī uzņēmuma saistības, daļu.

1.5. Atvasinātais līgums (derivative)— finansu instruments, kura vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Atvasinātā līguma iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumu veidiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām, un ar atvasinātā līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē.

1.6. Tirdzniecības nolūkā turēti (held for trading) finansu aktīvi vai saistības — finansu aktīvi vai saistības, kas iegādāti vai radušies galvenokārt, lai gūtu peļņu cenu īstermiņa svārstību rezultātā, kā arī finansu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen izmantots faktiskai īstermiņa peļņas gūšanai.

1.7. Līdz termiņa beigām turēti (held–to–maturity) ieguldījumi — finansu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus banka nolēmusi un spēj turēt līdz termiņa beigām, izņemot bankas izsniegtos kredītus u.tml. prasības.

1.8. Kredīti u.tml. prasības — finansu aktīvi, kurus banka radījusi, aizdodot naudu, citus aktīvus vai sniedzot pakalpojumus tieši parādniekam, vai iegādājoties dalību cita aizdevēja piešķirtajā kredītā un finansējot to datumā, kad šis aizdevējs ir piešķīris kredītu, un kas nav finansu aktīvi, kas radīti ar nolūku tos tūlīt vai īsā laika periodā pārdot.

1.9. Pārdošanai pieejami (available–for–sale) finansu aktīvi — finansu aktīvi, kas nav 1.6.—1.8. punktā minētie finansu aktīvi.

1.10. Patiesā vērtība (fair value) — summa, par kādu aktīvu iespējams apmainīt vai saistības iespējams izpildīt darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

1.11. Amortizētā iegādes vērtība (amortised cost) — summa, kādā finansu aktīvs vai finansu saistības sākotnēji atzītas bilancē, no kuras atskaitīta atmaksātā pamatsumma, atskaitīta vai pieskaitīta amortizētā starpība starp attiecīgā finansu instrumenta iegādes vērtību un tā vērtību termiņa beigās, kā arī atskaitīta šā instrumenta vērtības samazināšanās vai neatgūstamības dēļ veiktā korekcija.

1.12. Faktisko procentu metode (effective interest method) — amortizācijas aprēķināšanas metode, izmantojot finansu aktīva vai finansu saistību faktisko procentu likmi.

1.13. Faktiskā procentu likme (effective interest rate) — likme, kas precīzi diskontē līdz finansu aktīva vai finansu saistību termiņa beigām vai nākamajam procentu likmes izmaiņas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu līdz finansu aktīva vai finansu saistību pašreizējai uzskaites vērtībai. Šajā aprēķinā jāietver visas komisijas naudas un citi maksājumi, ko saskaņā ar līguma noteikumiem jāmaksā vai jāsaņem darījumā iesaistītajām personām.

1.14. Vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses) — summa, par kuru aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību.

1.15. Uzskaites vērtība (carrying amount) — summa, kādā aktīvs vai saistības ir uzrādītas bilancē.

1.16. Riska ierobežošana (hedging) — uzskaites nolūkā viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana tā, lai to patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņas pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku ierobežotā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņas.

1.17. Pret risku ierobežotais postenis — aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj banku patiesās vērtības izmaiņu vai nākotnes naudas plūsmu izmaiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā ierobežotais postenis.

1.18. Stingra apņemšanās (firm commitment)— saistoša vienošanās apmainīt noteiktu resursu daudzumu par noteiktu cenu noteiktā nākotnes datumā vai datumos.

1.19. Riska ierobežošanas instruments riska ierobežošanas uzskaites nolūkā — atvasinātais līgums vai cits finansu aktīvs vai saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta riska ierobežotā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas. Neatvasinātus finansu aktīvus vai saistības drīkst norādīt kā riska ierobežošanas instrumentus tikai tad, ja tas ierobežo ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstību risku.

1.20. Riska ierobežošanas efektivitāte — pakāpe, kādā patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņu kompensēšana, kas attiecināma uz ierobežojamo risku, ir panākta ar riska ierobežošanas instrumentu.

1.21. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu — darījumi, kas ietver bankas vai klienta (pārdevēja) aktīvu pārdošanu citai bankai vai klientam (pircējam) ar nosacījumu, ka pircējs šos pašus aktīvus nodos atpakaļ pārdevējam par noteiktu cenu pārdevēja norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā. Valūtas nākotnes darījumi, iespējas līgumi, parāda vērtspapīru emisijas darījumi ar saistībām atpirkt visus laidiena vērtspapīrus vai to daļu pirms darījuma termiņa izbeigšanās nav jāuzskata par pārdošanas ar atpirkšanu darījumiem.

1.22. Vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju — darījumi, kas ietver bankas vai klienta (pārdevēja) aktīvu pārdošanu citai bankai vai klientam (pircējam) ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības (nevis saistības) atpārdot šos aktīvus pārdevējam par iegādes cenu vai par citu iepriekš saskaņotu cenu norādītajā vai vēlāk norādāmā datumā.

2. Vispārīgie jautājumi

2.1. Gada pārskatā jāietver bilance un ārpusbilances posteņi, peļņas un zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats un pielikums (tālāk tekstā — finansu pārskati), kam jāveido vienots kopums, kā arī bankas vadības (padomes un valdes) ziņojums, informācija par bankas vadību un paziņojums par bankas vadības atbildību.

2.2. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu izkārtojumam jāatbilst šo noteikumu 5., 7., 9. un 11. punkta prasībām. Papildu posteņi jāuzrāda, ja tie neatbilst minētajos punktos uzskaitīto posteņu saturam. Posteņus, kuri 5. punktā apzīmēti ar četriem cipariem, drīkst neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara bilanci un ārpusbilances posteņus pārskatāmākus, bet tādā gadījumā tajos pieprasītā informācija jāuzrāda pielikumā.

2.3. Pielikumā jāiekļauj paskaidrojoša informācija par bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu saturu, komentāri par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar bankas darbību, kā arī jāatklāj cita informācija, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt bankas finansiālā stāvokļa, darbības rezultātu un naudas plūsmas novērtēšanu.

2.4. Katram bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata postenim jāuzrāda pārskata gada un attiecīgie iepriekšējā darbības gada pārskata rādītāji. Pirmajā pārskata gadā jāatspoguļo tikai pārskata gada rādītāji. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav rādītāju, jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis uzrādīts attiecīgā posteņa rādītājs.

2.5. Gada pārskatā lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā jānorāda finansu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpe.

2.6. Bankai par katru tās darbības gadu jāsagatavo gada pārskats, kam jāatbilst šo noteikumu prasībām, Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tajā ietvertajiem finansu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

2.7. Ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavots gada pārskats nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu, izņēmuma gadījumā drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz bankas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

2.8. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāro gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks vai garāks par kalendāro gadu, bet ne garāks par 18 mēnešiem. Gada pārskats jāsagatavo valsts valodā.

2.10. Auditoriem (auditorsabiedrībām), zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām (uzņēmējsabiedrībām) (tālāk tekstā — revidenti) jāsagatavo atzinums par to, vai bankas gada pārskatā ietvertie finansu pārskati visos būtiskos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

2.11. Ja revidentu atzinums par bankas finansu pārskatiem ir ar piezīmēm vai revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu vai arī snieguši negatīvu atzinumu un banka vēlas izmaksāt dividendes, tad bankai jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā — Komisija) iesniegums, norādot paredzamo dividenžu izmaksu apmēru un paskaidrojot revidentu piezīmju, atteikuma sniegt atzinumu vai sniegtā negatīvā atzinuma iemeslus. Lēmumu par atļauju izmaksāt dividendes pieņem Komisijas padome.

3. Gada pārskata sagatavošana,

iesniegšana un publicēšana

3.1. Gada pārskats 2 eksemplāros, bankas akcionāru sapulces protokola izraksts par gada pārskata apstiprināšanu un pilns revidentu atzinums valsts valodā 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pārskata gada beigām jāiesniedz Komisijai. Vienlaicīgi bankai jāiesniedz Komisijai bankas vadībai adresētā revidentu ziņojuma kopija.

3.2. Bankas gada pārskats un revidentu atzinums publicējams Kredītiestāžu likuma noteiktajā kārtībā.

4. Ziņojumi

4.1. Gada pārskatā jāietver bankas vadības ziņojums atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām. Turklāt vadības ziņojumā jānorāda bankas būtisko risku, t.sk. ar finansu instrumentu izmantošanu saistīto risku, pārvaldīšanas mērķi, stratēģijas un politikas. Ziņojums jāparaksta bankas padomes un valdes priekšsēdētājam.

4.2. Gada pārskatā jānorāda bankas padomes un valdes priekšsēdētāja un padomes un valdes locekļu vārds, uzvārds, ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas šos amatus.

4.3. Gada pārskatā jāietver arī bankas vadības rakstisks paziņojums, kas apliecina tās atbildību par gada pārskata patiesumu. Paziņojums jāparaksta bankas padomes un valdes priekšsēdētājam.

4.4. Paziņojumā par bankas vadības atbildību jānorāda:

4.4.1. ka vadībai ir pienākums saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finansu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo bankas finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī tās pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu;

4.4.2. ka vadība atbild par atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par bankas līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

4.4.3. vai finansu pārskati sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

4.4.4. vai bankas vadības lēmumi un pieņēmumi par finansu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

4.5. Ja kāds bankas padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot sapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par bankas vadības atbildību.

5. Bilances un ārpusbilances posteņu

izkārtojums

5.1. Aktīvi

5.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

5.1.2. Centrālajās bankās refinansējamie vērtspapīri

5.1.3. Prasības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām

5.1.3.1. Prasības uz pieprasījumu

5.1.3.2. Pārējās prasības

5.1.4. Kredīti

5.1.5. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

5.1.5.1. Valsts parāda vērtspapīri

5.1.5.2. Pārējo emitentu parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

5.1.6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

5.1.7. Atvasinātie līgumi

5.1.8. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā

5.1.9. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā

5.1.10. Nemateriālie aktīvi

5.1.11. Pamatlīdzekļi

5.1.12. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

5.1.13. Pārējie aktīvi

5.1.14. Kopā aktīvi

5.2. Pasīvi

5.2.1. Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām

5.2.1.1. Saistības uz pieprasījumu

5.2.1.2. Termiņsaistības

5.2.2. Noguldījumi

5.2.2.1. Pieprasījuma noguldījumi

5.2.2.2. Termiņnoguldījumi

5.2.3. Emitētie parāda vērtspapīri

5.2.4. Atvasinātie līgumi

5.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

5.2.6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

5.2.7. Pārējās saistības

5.2.8. Pakārtotās saistības

5.2.9. Kapitāls un rezerves

5.2.9.1. Apmaksātais pamatkapitāls

5.2.9.2. Akciju emisijas uzcenojums

5.2.9.3. Pašas akcijas

5.2.9.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

5.2.9.5. Pārvērtēšanas rezerves

5.2.9.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

5.2.9.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

5.2.10. Kopā pasīvi

5.3. Ārpusbilances posteņi

5.3.1. Iespējamās saistības

5.3.1.1. Galvojumi (garantijas)

5.3.1.2. Pārējās iespējamās saistības

5.3.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem

5.3.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

5.3.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

6. Paskaidrojumi par bilances

un ārpusbilances posteņiem

6.1. Aktīvi

6.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. ārvalstu valūtu kā banknotēs, tā arī monētās.

Šajā postenī jāuzrāda arī līdzekļi norēķinu kontos Latvijas Bankā un citas prasības pret Latvijas Banku uz pieprasījumu. Pārējās prasības pret Latvijas Banku jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.3.2. postenī.

Šajā postenī jāuzrāda arī prasības uz pieprasījumu pret to ārvalstu centrālajām bankām, kur bankai ir filiāles.

6.1.2. Centrālajās bankās refinansējamie vērtspapīri

Šajā postenī jāuzrāda parāda vērtspapīri, kuri dod refinansēšanas tiesības Latvijas Bankā, kā arī to ārvalstu centrālajās bankās, kur bankai ir filiāles. Pārējie parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.5. postenī.

6.1.3. Prasības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām

Šajā postenī jāietver visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, kā arī prasības pret Latvijas Banku, ārvalstu centrālajām bankām (izņemot bilances aktīvu 5.1.1. postenī uzrādītās). Tās prasības pret kredītiestādēm, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 6.1.5. punkta prasībām, jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.5.2. postenī.

Bankas prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.3.1. postenī.

Pārējās prasības jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.3.2. postenī.

6.1.4. Kredīti

Šajā postenī jāuzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar iekšzemes un ārvalstu klientiem, kas nav kredītiestādes, t.sk. aizdevumi, debeta atlikumi norēķinu kontos (overdrafts), finansu līzings, kredīti pret klienta prasījuma tiesībām (factoring) u.tml. prasības.

Tās prasības pret klientiem, kas nav kredītiestādes, kuras rada parāda vērtspapīri un kuras atbilst 6.1.5. punkta prasībām, jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.5.2. postenī.

6.1.5. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

Šajā postenī jāietver apgrozāmie (transferable) parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, t.sk. kredītiestāžu un citu uzņēmumu emitētie parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, kā arī centrālo un vietējo valdību emitētie parāda vērtspapīri (izņemot bilances aktīvu 5.1.2. postenī uzrādītos).

Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem (piemēram, procentu likme starpbanku tirgū), arī uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu.

Valstu centrālo un vietējo valdību emitētie parāda vērtspapīri jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.5.1. postenī, ja vien tie nav ietverti bilances aktīvu 5.1.2. postenī.

Pārējo emitentu obligācijas, noguldījuma sertifikāti u.tml. parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.5.2. postenī, ja vien tie nav ietverti bilances aktīvu 5.1.2. postenī.

Ja banka tur atgūtus pašas emitētus apgrozāmos parāda vērtspapīrus, tie nav jāiekļauj šajā postenī, bet jāatskaita no bilances pasīvu 5.2.3. posteņa.

6.1.6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

Šajā postenī uzrādāma bankas līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā (pajās, daļās, akcijās), kā arī citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu.

Šeit jāuzrāda tikai tāda līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā, kura saskaņā ar 6.1.8. un 6.1.9. punkta nosacījumiem nav jāuzrāda bilances aktīvu 5.1.8. un 5.1.9. postenī.

Šeit uzrādāmi ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos.

6.1.7. Atvasinātie līgumi

Šeit jāuzrāda finansu aktīvi, kas rodas, novērtējot atvasinātos līgumus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu līgumu pozitīvo vērtību kopsumma.

6.1.8. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā

Šajā postenī jāuzrāda līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā. Saistītais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā bankai ir būtiska ietekme vai arī tieši vai netieši (ar meitasuzņēmumu starpniecību) pieder no 20 līdz 50 procenti no kopējā balsstiesīgo akciju (daļu, paju) skaita.

6.1.9. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā

Šajā postenī jāuzrāda līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā. Radniecīgs uzņēmums ir meitasuzņēmums, t.i., uzņēmums, pār kuru banka īsteno kontroli vai arī kurā bankai tieši vai netieši (ar citu meitasuzņēmumu starpniecību) pieder vairāk nekā 50 procenti no kopējā balsstiesīgo akciju (daļu, paju) skaita, kā arī bankas mātesuzņēmums un mātesuzņēmuma citi meitasuzņēmumi.

6.1.10. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda nemateriālie aktīvi, t.i., aktīvi, kam nav materiālas formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka banka nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patenti, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājums, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, iegādāto saimniecisko vienību pozitīvā un negatīvā nemateriālā vērtība un citi pēc būtības līdzīgi pret atlīdzību iegūti aktīvi. Negatīvā nemateriālā vērtība iekļaujama šajā postenī ar mīnusa zīmi. Šeit jāuzrāda arī avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem.

6.1.11. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrādāmi bankai piederošie (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātie un finansu līzinga darījumu rezultātā iegūtie) pamatlīdzekļi, t.i., materiālie aktīvi, kurus banka izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabali, ēkas, transportlīdzekļi, iekārtas u.tml. aktīvi.

Šeit uzrādāms arī programmnodrošinājums, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, bankai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Šajā postenī jāuzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumi par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem.

6.1.12. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda bankas izdevumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem.

Šeit jāuzrāda arī iepriekšējos gados un pārskata gadā uzkrātie, bet vēl nesaņemtie ienākumi, piemēram, vēl nesaņemtā, taču aprēķinātā komisijas nauda, nomas maksa, procentu ienākumi u.tml.

6.1.13. Pārējie aktīvi

Šajā postenī jāuzrāda aktīvi, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem (t.sk. dārgmetāli, dārgakmeņi, kustamais un nekustamais īpašums, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja banka paredz to pārdot, kā arī citi materiālie aktīvi, kurus banka nelieto un plāno atsavināt).

Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

6.2. Pasīvi

6.2.1. Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām

Šajā postenī jāuzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar Latvijas Banku, ārvalstu centrālajām bankām, iekšzemes un ārvalstu kredītiestādēm, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kas jāuzrāda bilances pasīvu 5.2.3. postenī, un saistības, uz kurām attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras jāuzrāda bilances pasīvu 5.2.8. postenī.

Saistības, kuras atmaksājamas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, jāuzrāda bilances pasīvu 5.2.1.1. postenī.

Pārējās saistības jāuzrāda bilances pasīvu 5.2.1.2. postenī.

6.2.2. Noguldījumi

Šajā postenī jāuzrāda visas saistības pret klientiem, kuri nav kredītiestādes un centrālās bankas, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kas jāuzrāda bilances pasīvu 5.2.3. postenī, un saistības, uz kurām attiecas īpašie atmaksas nosacījumi un kuras jāuzrāda bilances pasīvu 5.2.8. postenī.

Šeit uzrādāmas arī saistības pret Latvijas Republikas valdību, kuras izriet no bankas saņemtajiem speciālajiem aizdevumu fondiem tranzītkredītu izsniegšanai (tranzītfondi).

6.2.3. Emitētie parāda vērtspapīri

Šajā postenī jāuzrāda saistības no parāda vērtspapīru emisijas, izsniegtiem vekseļiem un pašu akceptiem (acceptance). Tikai tie akcepti, kurus banka ir izsniegusi savai refinansēšanai un attiecībā uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, ir jāuzskata par pašu akceptiem.

6.2.4. Atvasinātie līgumi

Šajā postenī jāuzrāda finansu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos līgumus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasinātu līgumu negatīvo vērtību kopsumma.

6.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda ienākumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata gada beigām.

Šeit jāuzrāda arī pārskata un iepriekšējos gados uzkrātie, bet vēl nesamaksātie izdevumi.

6.2.6. Uzkrājumi saistībām un maksājumiem

Šajā postenī jāuzrāda uzkrājumi paredzamajām nodokļu saistībām, pensijām u.tml. izmaksām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem.

Šeit jāuzrāda arī speciālie un vispārējie uzkrājumi ārpusbilances saistībām.

6.2.7. Pārējās saistības

Šajā postenī jāuzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances pasīvu posteņos.

6.2.8. Pakārtotās saistības

Šajā postenī jāuzrāda saistības, kas radušās no aizņēmumiem, kas aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu bankas likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

6.2.9. Kapitāls un rezerves

Šajā postenī jāuzrāda visi akcionāriem piederošie līdzekļi, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā un kas uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā.

6.2.9.1. Apmaksātais pamatkapitāls

Šajā postenī jāuzrāda apmaksāto akciju nominālvērtību kopsumma.

6.2.9.2. Akciju emisijas uzcenojums

Šajā postenī jāuzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegums virs to nominālvērtības, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

6.2.9.3. Pašas akcijas

Šajā postenī ar mīnusa zīmi jāuzrāda atgūtās pašas akcijas.

6.2.9.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Šajā postenī jāuzrāda rezerves kapitāls, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā. Šeit jāuzrāda arī vispārējo risku rezerve un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas. Vispārējo risku rezervi veido papildus speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām. Vispārējo risku rezerve paredzēta vispārējo bankas risku, arī nākamo periodu zaudējumu un citu neparedzamo risku segšanai. Vispārējo risku rezerves samazinājums jāiekļauj nesadalītajā peļņā.

6.2.9.5. Pārvērtēšanas rezerves

Šajā postenī jāuzrāda:

6.2.9.5.1. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, kurā jāiekļauj pamatlīdzekļu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultāts atbilstoši 12.9.2. punkta prasībām;

6.2.9.5.2. pārdošanai pieejamo finansu aktīvu pārvērtēšanas rezerve, kurā jāiekļauj peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamo finansu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām, ja banka izmanto 12.2.7.2. punktā noteikto pārdošanai pieejamo finansu aktīvu patiesās vērtības izmaiņu uzskaiti;

6.2.9.5.3. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezerve, kurā jāiekļauj riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, ja banka lieto naudas plūsmas riska ierobežošanu.

6.2.9.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda iepriekšējo darbības gadu nesadalītā peļņa, kas palikusi bankas rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šeit iekļaujami arī iepriekšējo gadu zaudējumi.

6.2.9.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņa pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumi.

6.3. Ārpusbilances posteņi

6.3.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)

Šajā postenī jāuzrāda visi darījumi, kuros banka galvo par trešo personu saistību izpildi.

6.3.1.1. Galvojumi (garantijas)

Šajā postenī jāuzrāda galvojumi (garantijas) un aktīvi, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.

6.3.1.2. Pārējās iespējamās saistības

Šajā postenī jāuzrāda indosamenti, akcepti, izņemot pašu akceptus, saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem u.tml. iespējamās saistības.

6.3.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem (commitments)

Šajā postenī jāietver visas neatsaucamās bankas ārpusbilances saistības pret klientiem, kuras var radīt risku.

6.3.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

Šajā postenī jāuzrāda saistības no darījumiem, kas būtībā atbilst 1.22. punkta nosacījumiem.

6.3.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

Šajā postenī jāuzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumi par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumi par noguldījumu izvietošanu nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem, saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, nomas saistības u.tml. saistības.

6.4. Speciālie nosacījumi

6.4.1. Bankas aktīvi ir jāuzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja banka ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem, trešajām personām kā nodrošinājumu.

6.4.2. Banka nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā bankā.

6.4.3. Ja vairākas bankas kopīgi izsniedz vienu kredītu (tālāk tekstā — sindicētais kredīts), tad katrai bankai jāuzrāda bilancē tikai tā sindicētā kredīta daļa, kuru tā pati ir izsniegusi. Ja bankas garantētā sindicētā kredīta summa pārsniedz summu, kuru banka izsniegusi, pārsniegums jāuzrāda ārpusbilances 5.3.1.1. postenī.

6.4.4. Bankai jānodrošina atsevišķa uzskaite tiem aktīviem, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, ja banka ieguvusi šo aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu. Šādi aktīvi un ar tiem saistītās saistības nav jāuzrāda bankas bilancē, bet jānorāda pielikumā, sadalot pa attiecīgiem aktīvu un saistību veidiem.

6.4.5. Aktīvi, kuri iegūti klientu vārdā klientu uzdevumā, nav jāuzrāda bankas bilancē.

6.4.6. Ja banka iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pārdevējs, tad:

6.4.6.1. pārdotos aktīvus jāturpina uzrādīt bankas bilancē, un tie atsevišķi jāuzrāda pielikumā;

6.4.6.2. pārdošanas rezultātā saņemtie līdzekļi jāuzrāda bilancē kā saistības pret aktīvu pircēju.

6.4.7. Ja banka iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktos aktīvus nedrīkst uzrādīt bankas bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iegādes cena jāuzrāda kā prasības pret aktīvu pārdevēju.

6.4.8. Ja banka iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pārdevējs, tad pārdotos aktīvus nedrīkst uzrādīt bankas bilancē, bet summa, kas ir vienāda ar cenu, par kādu puses vienojušās aktīvu atpārdošanas gadījumā, jāuzrāda ārpusbilances 5.3.2.1. postenī.

6.4.9. Ja banka iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju kā pircējs, tad nopirktie aktīvi jāuzrāda bankas bilancē kā attiecīgā veida aktīvi.

6.4.10. 5.1.3.—5.1.5. punktā minēto bilances aktīvu posteņu apakšposteņos atsevišķi jāuzrāda attiecīgajā postenī iekļautās prasības pret saistītajiem uzņēmumiem un prasības pret radniecīgajiem uzņēmumiem.

6.4.11. 5.2.1.—5.2.3. un 5.2.8. punktā minēto bilances pasīvu un 5.3.1. un 5.3.2. punktā minēto ārpusbilances posteņu apakšposteņos atsevišķi jāuzrāda attiecīgajā postenī iekļautās saistības pret saistītajiem uzņēmumiem un saistības pret radniecīgajiem uzņēmumiem.

6.4.12. Bilances aktīvu posteņu apakšposteņos (t.sk. atbilstoši 6.4.10. punktam izveidotajos apakšposteņos) jāuzrāda attiecīgajā postenī iekļautās pakārtotās prasības, t.i., prasības, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem darījuma partnera likvidācijas (bankrota) gadījumā tiks apmierinātas pēc visu citu kreditoru prasījumu, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

6.4.13. 6.4.10.—6.4.12. punktā noteikto informāciju drīkst uzrādīt pielikumā.

7. Peļņas un zaudējumu aprēķina

posteņu izkārtojums

7.1. Procentu ienākumi

7.2. Procentu izdevumi

7.3. Ienākumi no vērtspapīriem

7.4. Komisijas naudas ienākumi

7.5. Komisijas naudas izdevumi

7.6. Finansu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi

7.7. Citi parastie ienākumi

7.8. Administratīvie izdevumi

7.9. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcijas

7.10. Citi parastie izdevumi

7.11. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

7.12. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi

7.13. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

7.14. Līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei

7.15. Parastās darbības peļņa/zaudējumi

7.16. Ārkārtas ienākumi

7.17. Ārkārtas izdevumi

7.18. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas

7.19. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

7.20. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

7.21. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju

8. Paskaidrojumi par peļņas un

zaudējumu aprēķina posteņiem

8.1. Procentu ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies procentu ienākumi un līdzīgi ienākumi no bankas darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 5.1.1.—5.1.5. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumi, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājums jāiekļauj izdevumi, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumi jāuzrāda ienākumi, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

Kā procentu ienākumi jāuzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu ienākumi, kuri sadalīti atbilstoši faktiskam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

Šajā postenī jāietver arī procentiem līdzīga komisijas nauda un maksa par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu un līguma termiņu.

8.2. Procentu izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gadā radušies procentu izdevumi un līdzīgi izdevumi no bankas darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 5.2.1.— 5.2.3. un 5.2.8. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumi, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājums jāiekļauj ienākumi, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam.

Kā procentu izdevumi jāuzrāda izdevumi, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdēvējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu.

Kā procentu izdevumi jāuzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu izdevumi, kuri sadalīti atbilstoši faktiskam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

Šajā postenī jāietver arī procentiem līdzīga komisijas nauda un maksa par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu un līguma termiņu.

8.3. Ienākumi no vērtspapīriem

Šajā postenī jāuzrāda no ieguldījumiem, kas atspoguļoti bilances 5.1.6., 5.1.8. un 5.1.9. postenī, saņemtās un saņemamās dividendes un citi ienākumi.

8.4. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos jāiekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un citi līdzīgi ienākumi (izdevumi) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas nauda par galvojumu (garantiju) izsniegšanu, kredītu pārvaldīšanu citu aizdevēju uzdevumā, operācijām ar vērtspapīriem klientu uzdevumā, par veiktajām maksājumu operācijām, vērtspapīru pārvaldīšanu un vērtību glabāšanu, kā arī komisijas nauda par ārvalstu valūtas maiņas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu/pārdošanu klientu uzdevumā u.tml.

8.5. Finansu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda:

8.5.1. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar valūtu, kā arī ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi;

8.5.2. peļņa/zaudējumi no citu tirdzniecības nolūkā turēto finansu instrumentu pārdošanas, kā arī to vērtības pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi;

8.5.3. peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamo finansu aktīvu pārdošanas, kā arī to pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi, ja banka izmanto 12.2.7.1. punktā noteikto kārtību pārdošanai pieejamo finansu aktīvu patiesās vērtības izmaiņu uzskaitei.

Ja banka izmanto 12.2.7.2. punktā noteikto kārtību pārdošanai pieejamo finansu aktīvu novērtēšanai un ir objektīvi pierādījumi tam, ka šo finansu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies vai finansu aktīvi ir neatgūstami, un patiesās vērtības izmaiņu uzrādīšanai bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” vairs nav pamata, šajā postenī jāuzrāda zaudējumi no pārdošanai pieejamo finansu aktīvu atgūstamās vērības vai pašreizējās patiesās vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu iegādes vērtību saskaņā 12.3.7. un 12.3.8. punkta prasībām.

Šeit jāuzrāda arī zaudējumi no pārdošanai pieejamo finansu aktīvu, kuri uzrādīti atbilstoši to iegādes vērtībai, atgūstamās vērtības vai pašreizējās patiesās vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu iegādes vērtību, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka šo finansu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies vai tie ir neatgūstami.

Šeit jāuzrāda arī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieaugums, kas kompensē peļņas un zaudējumu aprēķinā iepriekš iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu attiecībā pret to iegādes vērtību;

8.5.4. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar dārgmetāliem.

8.6. Citi parastie ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos jāuzrāda pārējie ienākumi un izdevumi, kas saistīti ar bankas pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši 8.1.—8.5. punkta prasībām, kā arī peļņa/zaudējumi, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Kā citi parastie ienākumi jāuzrāda saņemtā soda nauda. Kā citi parastie izdevumi jāuzrāda samaksātā soda nauda, bankas dalības maksa un tai pielīdzināmie izdevumi (t.sk. Latvijas Komercbanku asociācijas biedru maksa un maksājumi Komisijai).

8.7. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī jāuzrāda personāla atalgojums, sociālās apdrošināšanas izdevumi, nodokļi (t.sk. nekustamā īpašuma nodoklis un pārējie nodokļi, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli) un pārējie administratīvie izdevumi.

8.8. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcija

Šajā postenī jāatspoguļo bilances aktīvu 5.1.10. un 5.1.11. postenī uzrādīto aktīvu vērtības amortizācija un nolietojums, kā arī nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās zaudējumi saskaņā ar 12.9.1. punkta prasībām. Šeit jāuzrāda pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņas to pārvērtēšanas rezultātā atbilstoši 12.9.2. punkta prasībām.

8.9. Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

Šajā postenī jāuzrāda izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu. Tie sastāv no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem (t.sk. uzkrātajiem ienākumiem), kas uzskaitīti bilances aktīva 5.1.3., 5.1.4., 5.1.12. un 5.1.13. postenī, kā arī no izdevumiem speciālajiem un vispārējiem uzkrājumiem galvojumiem (garantijām) un citām 5.3.1. un 5.3.2. postenī uzrādītajām ārpusbilances saistībām. Bez tam šajā postenī jāietver zaudējumi, kas radušies attiecīgu aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

8.10. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi

Šajā postenī jāuzrāda iepriekšējos gados 8.9. punktā minētiem nedrošajiem parādiem un ārpusbilances saistībām izveidoto uzkrājumu samazinājums, kā arī ienākumi no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas.

8.11. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda speciālie uzkrājumi līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu atgūstamās vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas aprēķināti atbilstoši 12.3.3. punkta prasībām, ja pastāv varbūtība, ka banka nespēs atgūt visu ieguldījuma summu un ienākumus, kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem.

Šeit jāuzrāda tās līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, kas uzrādīta saskaņā ar 12.8.1.1.1. punkta prasībām, vērtības samazinājums attiecībā pret šo ieguldījumu iegādes vērtību.

Šeit jāuzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugums, kas kompensē peļņas un zaudējumu aprēķinā iepriekš iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu.

8.12. Līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei

Šajā postenī jāuzrāda līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa/zaudējumi, kas noteikti, lietojot pašu kapitāla metodi.

8.13. Parastās darbības peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda bankas parastās (regulārās) darbības peļņa/zaudējumi, kas radušies finansu pakalpojumu sniegšanas rezultātā un aprēķināti kā ienākumu un izdevumu starpība, neiekļaujot aprēķinā ārkārtas ienākumus un izdevumus.

8.14. Ārkārtas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos jāuzrāda ienākumi un izdevumi, kas radušies pārskata gadā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no bankas parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma.

8.15. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šajā postenī jāuzrāda uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas attiecas uz pārskata gadu.

8.16. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī jāuzrāda pārskata gada peļņa pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru kopsapulces lēmumu vai zaudējumi.

8.17. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju

Šajā postenī bankai, kuras akcijas ir publiskajā apgrozībā, jāuzrāda gan pamata, gan koriģētā peļņa/zaudējumi uz vienu parasto akciju saskaņā ar 33. SGS prasībām. Ja attiecīgiem parasto akciju veidiem ir atšķirīgas tiesības uz daļu no pārskata gada peļņas, pamata un koriģētā peļņa/zaudējumi uz vienu parasto akciju katram parasto akciju veidam jāuzrāda atsevišķi.

9. Naudas plūsmas pārskata posteņu

izkārtojums

9.1. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā

9.1.1. Peļņa/(zaudējumi)1 pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas

9.1.2. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības (pozitīvā)/ negatīvā korekcija

9.1.3. Uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugums/(samazinājums)

9.1.4. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi

9.1.5. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi

9.1.6. Līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā (peļņa)/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei

9.1.7. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu atsavināšanas (peļņa)/zaudējumi

9.1.8. Citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas (peļņa)/zaudējumi

9.1.9. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un pasīvos [9.1.1.+...+9.1.8.]

9.1.10. Nākamo periodu ienākumu un uzkrāto izdevumu pieaugums/(samazinājums)

9.1.11. Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ienākumu (pieaugums)/samazinājums

9.1.12. Pārējo aktīvu (pieaugums)/samazinājums

9.1.13. Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums)

9.1.14. Īstermiņa ieguldījumu (pieaugums)/samazinājums

9.1.15. Prasību pret kredītiestādēm un centrālajām bankām (pieaugums)/samazinājums

9.1.16. Kredītu (pieaugums)/samazinājums

9.1.17. Saistību pret kredītiestādēm un centrālajām bankām pieaugums/(samazinājums)

9.1.18. Noguldījumu pieaugums/(samazinājums)

9.1.19. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas [9.1.9.+...+9.1.18.]

9.1.20. (Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis)

9.1.21. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā [9.1.19.+9.1.20.]

9.2. Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā

9.2.1. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu (iegāde)

9.2.2. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu (iegāde)

9.2.3. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana

9.2.4. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošana

9.2.5. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) ieguldījumu darbības rezultātā [9.2.1.+...+9.2.4.]

9.3. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā

9.3.1. Akciju emisija un pakārtoto saistību piesaistīšana

9.3.2. Naudas (izmaksas) pakārtoto saistību atmaksai

9.3.3. Parāda vērtspapīru emisija

9.3.4. Parāda vērtspapīru (atpirkšana)

9.3.5. Dividenžu (izmaksas)

9.3.6. Ienākumi no citiem finansēšanas avotiem

9.3.7. Pašas akciju (atpirkšana)/pārdošana

9.3.8. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) finansēšanas darbības rezultātā [9.3.1.+...+9.3.7.]

9.4. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) [9.1.21.+9.2.5.+9.3.8.]

9.5. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā

9.6. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)

9.7. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās [9.4.+...+ 9.6.]

10. Paskaidrojumi par naudas plūsmas

pārskata posteņiem

10.1. Vispārīgie jautājumi

10.1.1. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas un tās ekvivalentu ienākumus un izmaksas pārskata gadā, lai novērtētu bankas spēju gūt naudu un tās ekvivalentus saistību izpildei.

10.1.2. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums bankas kasē, prasības uz pieprasījumu un prasības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 3 mēnešiem pret centrālajām bankām un kredītiestādēm. Naudas atlikums jāsamazina par saistībām pret šajā punktā minētajām institūcijām uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 3 mēnešiem.

10.1.3. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes datuma, tā dzēšanas termiņš ir īss, piemēram, 3 mēneši vai mazāk. Ieguldījumus akcijās nedrīkst uzskatīt par naudas ekvivalentiem, izņemot ieguldījumus priekšrocības akcijās, ja to atpirkšanas termiņš ir 3 mēneši un īsāks.

10.1.4. Bankai gada pārskata pielikumā jāuzrāda un jāpaskaidro naudas plūsmas pārskatā iekļautie naudas un tās ekvivalentu komponentu veidi.

10.1.5. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi jāuzrāda naudas plūsma bankas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā. Jāuzrāda tikai saņemtās un izmaksātās summas naudā un tās ekvivalentos.

10.1.6. Līdzekļu kustība no viena naudas un tās ekvivalenta veida uz otru nav uzskatāma par naudas plūsmu un nav atspoguļojama naudas plūsmas pārskatā.

10.1.7. Naudas plūsmas pārskatā neiekļauj darījumus, kas nav saistīti ar naudas un tās ekvivalentu plūsmu, piemēram, aktīvu pārņemšanu izsniegto kredītu atmaksai, aktīvu pārņemšanu vienlaikus ar attiecīgo saistību pārņemšanu, uzņēmuma iegūšanu ar akciju emisijas palīdzību, saistību pārveidošanu pašu kapitālā.

10.1.8. Naudas plūsmu bankas pamatdarbības rezultātā drīkst atspoguļot kā starpību starp saņemtajām un izmaksātajām naudas un tās ekvivalentu summām (neto).

10.1.9. Naudas plūsma ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā jāuzrāda, atsevišķi atspoguļojot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās naudas un tās ekvivalentu summas.

10.1.10. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā ir naudas kustība, kas rodas kredītu izsniegšanas, noguldījumu pieņemšanas, tirdzniecības ar vērtspapīriem, valūtu u.tml. bankas darbības rezultātā, kura nav ieguldījumu vai finansēšanas darbība.

10.1.11. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā atspoguļojama pēc netiešās metodes. Pēc netiešās metodes pārskata gada peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas jākoriģē ar:

10.1.11.1. bankas pamatdarbību saistīto aktīvu un saistību pieaugumu/samazinājumu;

10.1.11.2. naudas plūsmu, kas attiecas uz iepriekšējiem un nākamajiem pārskata gadiem, t.i., nākamo periodu ienākumu vai izdevumu pieaugums/samazinājums, iepriekšējos pārskata gados uzkrāto ienākumu vai izdevumu iemaksas vai izmaksas;

10.1.11.3. peļņas/zaudējumu aprēķinā iekļautajiem ienākumiem/izdevumiem, kuru pamatā:

10.1.11.3.1. nav reālas naudas plūsmas, piemēram, uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugums/samazinājums, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums un to vērtības korekcija, līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ieguldījumu, kurus banka attiecina uz ieguldījumu darbību, pārvērtēšanas rezultāts, līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa/zaudējumi, kas noteikta atbilstoši pašu kapitāla metodei, ārvalstu valūtu pārvērtēšanas rezultāts, uzkrātie ienākumi vai izdevumi u.tml.;

10.1.11.3.2. ir naudas plūsma ieguldījumu vai finansēšanas darbības rezultātā.

10.1.12. Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma saistībā ar:

10.1.12.1. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi un pārdošanu;

10.1.12.2. līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu, ja tie nav iekļauti pārskatā kā naudas ekvivalenti, iegādi un pārdošanu;

10.1.12.3. līdzdalības saistīto uzņēmumu pamatkapitālā un līdzdalības radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā iegādi un pārdošanu.

10.1.13. Ja atvasinātais līgums ir uzrādīts kā riska ierobežošanas instruments kādam pret risku ierobežotam postenim, naudas plūsma no tā jāklasificē tādā pašā veidā kā pret risku ierobežotā posteņa naudas plūsma.

10.1.14. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā ir naudas un tās ekvivalentu plūsma, kas ietekmē bankas pamatkapitāla, rezervju, pakārtoto saistību un parāda vērtspapīru emisijas rezultātā piesaistīto līdzekļu lielumu. Dividenžu izmaksa bankas akcionāriem arī uzskatāma par bankas finansēšanas darbību.

10.1.15. Naudas plūsma, kas radusies ārvalstu valūtā veikto darījumu rezultātā, pārvērtējama Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa naudas kustības datumā.

10.1.16. Pārskatā par naudas plūsmu atsevišķi jāuzrāda postenis, kas atspoguļo ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekmi uz naudas un tās ekvivalentu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gadā, ja šādas izmaiņas pastāv un ir būtiskas. Šo ietekmi atspoguļo peļņa/zaudējumi no to naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri turēti un atmaksājami ārvalstu valūtā.

10.1.17. To naudas un tās ekvivalentu pārvērtēšanas, kuri turēti un atmaksājami ārvalstu valūtā, peļņu/zaudējumus aprēķina kā starpību starp naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada beigās un naudas un tās ekvivalentu summu pārskata gada sākumā, kas pārvērtēta Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada beigās.

10.1.18. Ja ārvalstu valūtu pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus uzrāda kā atsevišķu posteni, tad ar šajā postenī uzrādīto summu jākoriģē naudas un tās ekvivalentu pieaugums/samazinājums bankas pamatdarbības rezultātā.

10.1.19. Naudas plūsma, kas saistīta ar ārkārtas ienākumiem un izdevumiem, uzrādāma pēc tās piederības naudas plūsmai pamatdarbības, ieguldījumu vai finansēšanas darbības rezultātā un atspoguļojama atsevišķā naudas plūsmas pārskata postenī.

10.1.20. Naudas plūsma uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas rezultātā jāuzrāda kā atsevišķs postenis. Šajā postenī jāietver pārskata gada laikā samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis.

10.1.21. Atkāpjoties no 10.1.11. punkta prasībām, banka drīkst atspoguļot naudas plūsmu pamatdarbības rezultātā, lietojot tiešo metodi, t.i., naudas plūsmas pārskatā uzrādot kopējās (bruto) saņemtās un izmaksātās summas attiecīgiem darījumu veidiem.

10.2. Paskaidrojumi par atsevišķiem naudas plūsmas pārskata posteņiem

10.2.1. Uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugumu/samazinājumu uzrāda kā speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugumu vai samazinājumu pārskata gada laikā.

10.2.2. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi ietver līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu finansu ieguldījumu, kurus banka attiecina uz ieguldījumu darbību, pārvērtēšanas rezultātu.

10.2.3. Citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas peļņa/zaudējumi ietver peļņu/zaudējumus no līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ieguldījumu, kurus banka attiecina uz ieguldījumu darbību, pārdošanas.

10.2.4. Īstermiņa ieguldījumu pieaugums/samazinājums ietver akcijās, obligācijās un citos finansu instrumentos, kas turēti tirdzniecības nolūkos vai kā pārdošanai pieejami finansu aktīvi (izņemot naudas ekvivalentos iekļautos), veikto ieguldījumu pieaugumu vai samazinājumu pārskata gadā.

10.2.5. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde ietver pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pirkšanas izmaksas, pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas kapitalizētās izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu būvniecības u.tml. izmaksas.

10.2.6. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana ietver pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošanas rezultātā saņemto naudu.

10.2.7. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ilgtermiņa ieguldījumu pirkšana vai pārdošana ietver izmaksas vai ienākumus par līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā un citu ieguldījumu, kurus banka attiecina uz ieguldījumu darbību, pirkšanu vai pārdošanu atbilstoši to iegādes vai pārdošanas cenai.

10.2.8. Dividenžu izmaksas ietver pārskata gada laikā bankas akcionāriem izmaksātās dividendes, t.i., dividendes, kas noteiktas un izmaksātas saskaņā ar iepriekšējo pārskata gadu rezultātiem.

11. Kapitāla un rezervju

izmaiņu pārskats

11.1. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats raksturo izmaiņas bankas tīrajos aktīvos. Pārskatā jāuzrāda:

11.1.1. bankas pārskata gada peļņa/zaudējumi;

11.1.2. peļņa/zaudējumi, kas saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem tieši iekļauti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, un to kopsumma;

11.1.3. grāmatvedības politikas izmaiņu kumulatīva ietekme un būtisku kļūdu labojumi;

11.1.4. darījumi ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašas akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksām;

11.1.5. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi pārskata perioda sākumā un beigās un šo rādītāju izmaiņas pārskata gadā;

11.1.6. katra apmaksāto pamatkapitālu veidojošo akciju veida uzskaites vērtība, akciju emisijas uzcenojums, rezerves kapitāls un pārējās rezerves pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot katru izmaiņu.

11.2. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs sniegts 1. pielikumā.

12. Bilances un ārpusbilances

posteņu novērtēšanas noteikumi

12.1. Vispārīgie principi

12.1.1. Bankai jāsagatavo gada pārskats atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

12.1.1.1. pieņemot, ka banka darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);

12.1.1.2. lietojot tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

12.1.1.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

12.1.1.3.1. pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu, t.i., ienākumus uzrāda tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumus uzrāda jau tad, kad paredzama to iespējamība,

12.1.1.3.2. ņem vērā visus iespējamos zaudējumus neatkarīgi no to rašanās laika

(t.i., tos, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem darbības gadiem), arī tos, kas kļuvuši zināmi laika posmā starp pārskata gada beigām un gada pārskata sagatavošanas dienu,

12.1.1.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

12.1.1.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

12.1.1.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

12.1.1.6. novērtējot aktīvu un pasīvu posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

12.1.1.7. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

12.1.2. Ja, lietojot 12.1.1. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšana un uzskaite jāveic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

12.1.3. Sagatavojot gada pārskatu, bankas vadība drīkst atkāpties no 12.1.1. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtība un ietekme uz bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu jāpaskaidro pielikumā.

12.1.4. Darījumi un notikumi bankas darbībā jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

12.1.5. Gada pārskatā aktīvi vai saistības jāuzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad bankai ir juridiski pamatotas tiesības šādai aktīvu vai saistību vērtības samazināšanai.

12.1.6. Peļņas un zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Tomēr:

12.1.6.1. savstarpēji drīkst ieskaitīt tos ienākumus (izdevumus), kas saistīti ar konkrēta aktīva (saistību) riska ierobežošanu, ar izdevumiem (ienākumiem) no šā pret risku ierobežotā aktīva (saistībām);

12.1.6.2. savstarpēji drīkst ieskaitīt arī ienākumus un izdevumus no aktīviem un saistībām, kuru vērtību banka, izmantojot juridiski pamatotas tiesības, savstarpēji samazina.

12.1.7. Gada pārskatā aktīvi un ārpusbilances saistības, ja tiem ir izveidoti speciālie vai vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, jāuzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

12.1.8. Aktīvi, saistības un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtā jāpārvērtē Latvijas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas Latvijas naudas vienībās ir jāatspoguļo peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.1.9. Novērtējot bankas finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātus, jāņem vērā iespējamie zaudējumi, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies. Banku darbībā tas galvenokārt ir saistīts ar ārpusbilances saistību īstenošanos nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamība jāpaskaidro pielikumā, t.sk. jāsniedz informācija par tādu notikumu būtību, tiem faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt bankas darbību, un iespējamiem zaudējumiem.

12.1.10. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts akcionāru sapulcē, ir bijuši notikumi, kuri sniedz papildu informāciju, kura palīdz novērtēt bankas aktīvus vai saistības pārskata gada beigās, tad šādi notikumi ir jāņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu.

12.2. Finansu aktīvu un finansu saistību novērtēšana

12.2.1. Sākotnēji atzīstot finansu aktīvus vai finansu saistības bilancē, bankai tās jānovērtē pēc iegādes vērtības, kas aktīvu gadījumā ir par tiem sniegtās, saistību gadījumā — par tām saņemtās atlīdzības patiesā vērtība. Darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz finansu aktīvu vai finansu saistību iegādi, tiek iekļautas finansu aktīvu un saistību iegādes vērtībā.

12.2.2. Pēc sākotnējās atzīšanas finansu aktīvi un finansu saistības jāturpina novērtēt šādi:

12.2.2.1. tirdzniecības nolūkā turēti finansu aktīvi un pārdošanai pieejami finansu aktīvi jāuzrāda to patiesajā vērtībā, neatskaitot darījuma izmaksas, kas var rasties attiecīgā aktīva atsavināšanas brīdī;

12.2.2.2. bankas izsniegtie kredīti u.tml. prasības, kas netiek turētas tirdzniecības nolūkā, un līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, ja tiem ir fiksēts atmaksas termiņš, jāuzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi. Tie finansu aktīvi, kam nav fiksēta atmaksas termiņa, jāuzrāda to faktiskajā iegādes vērtībā;

12.2.2.3. līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā jānovērtē saskaņā ar 12.8.1. punkta prasībām;

12.2.2.4. visas finansu saistības, kas nav tirdzniecības nolūkā turētas saistības, jāuzrāda to amortizētajā iegādes vērtībā;

12.2.2.5. tirdzniecības nolūkā turētas finansu saistības jāuzrāda to patiesajā vērtībā.

12.2.3. Patiesā vērtība ir ticami novērtējama:

12.2.3.1. finansu instrumentam, kuram ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, kurā tiek tirgots šāds instruments;

12.2.3.2. parāda instrumentam, kuram ir neatkarīgas reitinga aģentūras piešķirts reitings un kura naudas plūsmas var ticami aplēst;

12.2.3.3. finansu instrumentam, kuram ir piemērots novērtēšanas modelis un var ticami novērtēt šajā modelī ietveramos datus, jo šie dati iegūti no aktīviem tirgiem.

12.2.4. Ja finansu instrumenta tirgus nav aktīvs, t.i., darījumi tirgū nenotiek bieži vai tiek tirgoti mazi apjomi, publicētie cenu kotējumi jākoriģē, lai panāktu patiesās vērtības ticamu novērtējumu.

12.2.5. Ja 12.2.2.1. punktā minētajiem finansu aktīviem nav kotētas tirgus cenas un to patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tie jānovērtē atbilstoši 12.2.2.2. punktā noteiktajai kārtībai.

12.2.6. Tirdzniecības nolūkā turēto finansu aktīvu un finansu saistību patiesās vērtības izmaiņas jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā to rašanās periodā.

12.2.7. Pārdošanai pieejamo finansu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas to rašanās periodā jāiekļauj:

12.2.7.1. vai nu peļņas un zaudējumu aprēķinā;

12.2.7.2. vai arī bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”. Ja finansu aktīvs tiek pārdots, saņemts (dzēsts) vai citā veidā atsavināts, vai tiek noteikts, ka finansu aktīvam ir vērtības samazināšanās zaudējumi (sk. 12.3.1. un 12.3.2. punktu), bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” iepriekš atspoguļotais finansu aktīva vērtības pieaugums vai samazinājums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.2.8. Bankai, nosakot grāmatvedības politiku, jāizvēlas 12.2.7.1. vai 12.2.7.2. punktā noteiktā kārtība un tā konsekventi jāpiemēro visu pārdošanai pieejamo finansu aktīvu uzskaitei.

12.2.9. Ja 12.2.2.1. punktā minētajam finansu aktīvam, kas nav novērtēts to patiesajā vērtībā, patiesā vērtība kļūst ticami novērtējama, aktīvs ir jāpārvērtē to patiesajā vērtībā un starpība starp tā uzskaites vērtību un patieso vērtību jāgrāmato saskaņā ar 12.2.6. vai 12.2.7. punkta prasībām.

12.2.10. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no finansu aktīviem un finansu saistībām, kas iegrāmatoti pēc to amortizētās iegādes vērtības saskaņā ar 12.2.2.2. un 12.2.2.4. punkta prasībām, tiek iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, kad finansu aktīvs vai saistības tiek izslēgtas no bilances vai to vērtība samazinās, kā arī amortizācijas procesā.

12.2.11. Jāuzskata, ka atvasinātie līgumi vienmēr tiek turēti tirdzniecības nolūkā, ja vien tie nav paredzēti un faktiski tiek izmantoti kā riska ierobežošanas instrumenti. Preču atvasinātie līgumi, kas bija paredzēti, ir noslēgti un atbilst nolūkam nodrošināt bankas preču pirkšanas, pārdošanas vai izmantošanas prasības un kurus paredzēts izpildīt ar preču piegādi, šo noteikumu ietvaros nav atvasinātie līgumi.

12.2.12. Banka nedrīkst pārklasificēt tirdzniecības nolūkā turētos finansu aktīvus uz citu kategoriju. Bankai ir jāpārklasificē pārdošanai pieejams finansu aktīvs uz tirdzniecības nolūkā turēto aktīvu kategoriju tikai tad, ja pēdējie darījumi ar aktīvu kopumu, kurā ietilpst šīs aktīvs, norāda uz tādu nesenu faktisku īstermiņa peļņas gūšanu, kas attaisno šādu pārklasificēšanu.

12.2.13. Banka drīkst iekļaut finansu aktīvu ar fiksētu atmaksas termiņu līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu kategorijā, ja bankai ir nolūks un spēja turēt šo finansu aktīvu līdz atmaksas termiņa beigām. Bankai jānovērtē savs nolūks un spēja turēt finansu aktīvus ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām ne tikai, kad notiek šo aktīvu sākotnējā iegāde, bet arī katrā bilances datumā.

12.2.14. Jāuzskata, ka bankai nav nolūka turēt ieguldījumu kādā finansu aktīvā ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

12.2.14.1. bankai ir nolūks turēt šo finansu aktīvu tikai nenoteiktu periodu;

12.2.14.2. banka ir gatava pārdot šo finansu aktīvu (izņemot gadījumus, kad ir radusies ārkārtas situācija un banka nevarēja veikt sapratīgus pasākumus tās novēršanai), reaģējot uz izmaiņām tirgus procentu likmēs vai riskos, likviditātes vajadzībās, alternatīvu ieguldījumu pieejamībā un ienesīgumā, finansēšanas avotu un termiņu izmaiņām vai ārvalstu valūtas riska izmaiņām;

12.2.14.3. emitentam ir tiesības atpirkt šo finansu aktīvu pirms termiņa par summu, kas ir ievērojami mazāka par tā amortizēto iegādes vērtību.

12.2.15. Jāuzskata, ka bankai nav pierādītas spējas turēt ieguldījumu kādā fiksēta termiņa finansu aktīvā līdz termiņa beigām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

12.2.15.1. tai nav pieejami finansu resursi, lai turpinātu ieguldījumu turēt līdz termiņa beigām;

12.2.15.2. tā ir pakļauta juridiskiem vai citiem ierobežojumiem, kas var traucēt tās nolūku turēt finansu aktīvu līdz termiņa beigām.

12.2.16. Ja finansu aktīvus ar fiksētu termiņu, kas tiek turēti līdz termiņa beigām, pirms atmaksas termiņa iestāšanās banka pilnīgi vai daļēji pārklasificē citā kategorijā, pārdod, nodod citai personai tādā apmērā, kas ir būtisks attiecībā pret līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu kopsummu, tad banka nedrīkst klasificēt bankas īpašumā esošos finansu aktīvus ar fiksētu termiņu kā turētus līdz termiņa beigām divus turpmākos pārskata gadus, izņemot:

12.2.16.1. pārdošanu pietiekami tuvu atmaksas termiņa beigām, ja tirgus procentu likmju izmaiņas līdz tam būtiski neietekmēja finansu aktīva patieso vērtību;

12.2.16.2. pārdošanu pēc tam, kad banka jau ir saņēmusi būtībā visu finansu aktīva sākotnējo pamatsummu, izmantojot ieplānotus maksājumus vai priekšapmaksu;

12.2.16.3. pārdošanu sakarā ar īpaša rakstura notikumu, kas ir ārpus bankas kontroles, kas neatkārtojas un ko banka pamatoti nevarēja paredzēt.

12.2.17. Ja bankas rīcība rada šaubas par tās nolūku un spēju turēt finansu aktīvu ar fiksētu termiņu līdz termiņa beigām, 12.2.16.1.—12.2.16.3. punkta noteikumi nav jāņem vērā.

12.2.18. Ja bankai vairs nav nolūka vai tā nespēj ieguldījumu turēt līdz termiņa beigām, ieguldījums ir jāpārklasificē citā kategorijā, jāpārvērtē tā patiesajā vērtībā un starpība starp tā uzskaites vērtību un patieso vērtību jāgrāmato saskaņā ar 12.2.6. vai 12.2.7. punkta prasībām.

12.3. Finansu aktīvu vērtības samazināšanās

12.3.1. Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka kāda finansu aktīva uzskaites vērtība ir lielāka par tā aplēsto atgūstamo vērtību, bankai jānosaka šī aktīva vērtības samazināšanās zaudējumi un tie jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.3.2. Objektīvi pierādījumi tam, ka finansu aktīvu vai aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies, var būt šādi:

12.3.2.1. nopietnas emitenta (aizņēmēja) finansiālās grūtības;

12.3.2.2. līguma noteikumu neievērošana, piemēram, nesamaksāti vai kavēti procentu vai pamatsummas maksājumi;

12.3.2.3. aizņēmējam ar tā finansiālām grūtībām saistītu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ ir piešķirti tādi atvieglojumi, kādus aizdevējs citādi nepiešķirtu;

12.3.2.4. fakts, ka iepriekšējā pārskata periodā attiecīgajam aktīvam ir atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi;

12.3.2.5. pastāv liela varbūtība, ka iespējams emitenta (aizņēmēja) bankrots;

12.3.2.6. aktīva tirgus zudums attiecīgajam finansu aktīvam sakarā ar finansiālām problēmām.

12.3.3. Kredītiem u.tml. prasībām un līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kas uzrādīti to amortizētājā iegādes vērtībā, vērtības samazināšanās zaudējumi jānovērtē, ja pastāv varbūtība, ka banka nespēs saņemt visas summas (pamatsummu un procentus), kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šos zaudējumus nosaka:

12.3.3.1. kā starpību starp finansu aktīva uzskaites vērtību un tā atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar attiecīgā finansu instrumenta sākotnējo faktisko procentu likmi, pašreizējā vērtība. Ja finansu aktīvam ir mainīga procentu likme, diskonta likme, kas tiek izmantota attiecīga finansu aktīva atgūstamas vērtības noteikšanai, ir pašreizēja faktiskā procentu likme, kas noteikta saskaņā ar līgumu. Naudas plūsmas, kas saistītas ar īstermiņa prasībām, parasti netiek diskontētas;

12.3.3.2. individuāli katram finansu aktīvam vai viendabīgo finansu aktīvu grupai, ja nav objektīvu pierādījumu šajā grupā iekļauto atsevišķu finansu aktīvu vērtības samazināšanai;

12.3.3.3. kā starpību starp kredīta uzskaites vērtību un nodrošinājuma patieso vērtību, ja kredīta atmaksas primārais avots ir nodrošinājuma pārdošana.

12.3.4. Finansu aktīva uzskaites vērtība jāsamazina līdz tā aplēstajai atgūstamajai vērtībai, veidojot speciālos uzkrājumus. Ja turpmākajā periodā ar 12.3.3. punktā minēto finansu aktīvu vērtības samazināšanos saistītie zaudējumi samazinās un šo samazinājumu iespējams objektīvi saistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc speciālo uzkrājumu izveidošanas (piemēram, parādnieka kredītspējas uzlabošanās), finansu aktīva norakstītā summa jāatjauno, koriģējot speciālo uzkrājumu kontu. Šādas atjaunošanas rezultātā radusies finansu aktīva uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt to summu, kāda būtu bijusi finansu aktīva amortizētā iegādes vērtība, ja nebūtu atzīts vērtības samazinājums, tajā datumā, kad finansu aktīva norakstītā summa tiek atjaunota. Atjaunotā summa (aktīva uzskaites vērtības korekcija) jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.3.5. Jebkura finansu aktīva, kas netiek novērtēts tā patiesajā vērtībā tāpēc, ka tā patieso vērtību nav iespējams ticami novērtēt (sk. 12.2.5. punktu), uzskaites vērtība jāpārskata, pamatojoties uz paredzamās tīrās naudas plūsmas analīzi, katrā bilances datumā. Ja ir norādes uz vērtības samazināšanos, šāda finansu aktīva vērtības samazināšanās zaudējumi ir starpība starp tā uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finansu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība.

12.3.6. Ja finansu aktīva vērtība ir norakstīta līdz tā atgūstamajai vērtībai, procentu ienākumi tālāk tiek atzīti, pamatojoties uz to procentu likmi, kas tika izmantota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai, novērtējot atgūstamo vērtību. Turklāt pēc tam, kad sākotnēji atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi, banka turpmākajos finansu pārskatu datumos pārbauda, vai nav notikusi tālāka šā aktīva vērtības samazināšanās.

12.3.7. Ja patiesajā vērtībā novērtēto pārdošanai pieejamo finansu aktīvu zaudējumi (atgūstamā vērtība ir mazāka par iegādes vērtību) ir atzīti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” un ir objektīvi pierādījumi, ka aktīva vērtība ir samazinājusies (sk.12.3.2. punktu), uzkrātie zaudējumi jāizslēdz no bilances posteņa “Pārvērtēšanas rezerves” un jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, kaut arī pats aktīvs nav izslēgts no bilances.

12.3.8. Zaudējumi, kas saskaņā ar 12.3.7. punkta prasībām ir jāizslēdz no bilances posteņa “Pārvērtēšanas rezerves”, ir:

12.3.8.1. kapitāla instrumentiem — starpība starp finansu aktīva iegādes vērtību (atņemot visu atmaksāto summu un amortizāciju) un to pašreizējo patieso vērtību, no kuras atņemti visi tie ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā;

12.3.8.2. parāda instrumentiem — starpība starp finansu aktīva iegādes vērtību (atņemot visu atmaksāto summu un amortizāciju) un to atgūstamo vērtību, kas noteikta kā paredzamo nākotnes naudas plūsmu, kas diskontētas ar līdzīga finansu aktīva pašreizējo tirgus procentu likmi, pašreizējā vērtība, no kuras atņemti visi tie ar šo aktīvu saistītie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas iepriekš iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.3.9. Ja turpmākajos periodos 12.3.7. punktā minēto finansu aktīvu patiesā vērtība vai atgūstamā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kurš norisinājies pēc tam, kad zaudējumi tika iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.4. Riska ierobežošanas uzskaite

12.4.1. Riska ierobežošanas attiecībām (hedging relationship) var piemērot 12.5.—12.7. punkta prasībām atbilstošu speciālo riska ierobežošanas uzskaiti tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

12.4.1.1. ir izstrādāta riska ierobežošanas stratēģija un politika, kas nosaka konkrētus riskus, ko banka gatavojas ierobežot, kā arī pret risku ierobežojamo posteņu un riska ierobežošanas instrumentu veidi;

12.4.1.2. riska ierobežošanas attiecības ir noteiktas un dokumentētas no šo attiecību sākuma;

12.4.1.3. ir sagaidāms, ka paredzētais riska ierobežošanas instruments pietiekami efektīvi kompensēs konkrētā finansu aktīva vai saistību patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas riska ierobežošanas attiecību pastāvēšanas laikā;

12.4.1.4. riska ierobežošanas efektivitāti ir iespējams ticami novērtēt un ir sagaidāms, ka visā riska ierobežošanas attiecību pastāvēšanas laikā efektivitāte saglabāsies 12.4.2. punktā minētajās robežās;

12.4.1.5. riska ierobežošanas efektivitāte tiek regulāri novērtēta;

12.4.1.6. nākotnes naudas plūsmas riska ierobežošanas gadījumā pastāv liela varbūtība, ka notiks prognozējamais darījums, kura nākotnes naudas plūsmas mainīguma risks tiek ierobežots.

12.4.2. Riska ierobežošanu parasti uzskata par efektīvu, ja, to uzsākot un visā riska ierobežošanas laikā, banka var gaidīt, ka riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas gandrīz pilnībā vai pilnībā kompensēs pret risku ierobežotā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, bet faktiskie rezultāti ir 80—125 procentu robežās. Piemēram, ja zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta ir 120, bet peļņa no pret risku ierobežotā posteņa — 100, riska ierobežošanas efektivitāte var būt novērtēta kā 120 procenti (120/100x100%) vai 83 procenti (100/120x100%) un var secināt, ka riska ierobežošana ir efektīva.

12.4.3. Ja riska ierobežošanas attiecībām nevar piemērot speciālo riska ierobežošanas uzskaiti, jo nav izpildīti 12.4.1. punkta nosacījumi, peļņa vai zaudējumi no pret risku ierobežoto posteņu patiesās vērtības izmaiņām jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, pamatojoties uz 12.2.6. vai 12.2.7. punkta prasībām. Atvasināto līgumu, kas tiek turēti kā riska ierobežošanas instrumenti, patiesās vērtības izmaiņas jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.5. Patiesās vērtības riska ierobežošana

12.5.1. Patiesās vērtības riska ierobežošana ir tāda ar atzīta aktīva vai saistību vai šī aktīva vai saistību attiecīgās daļas patiesās vērtības izmaiņām saistīta konkrēta riska ierobežošana, kas ietekmēs pārskata periodā uzrādīto peļņu vai zaudējumus.

12.5.2. Patiesās vērtības speciālā riska ierobežošanas uzskaite ir šāda:

12.5.2.1. riska ierobežošanas instrumenta patiesajā vērtībā pārvērtēšanas rezultātā gūtā peļņa vai zaudējumi jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā;

12.5.2.2. ja pret risku ierobežotais postenis tiek novērtēts iegādes vērtībā, tad patiesās vērtības riska ierobežošanas laikā tas jānovērtē tā patiesajā vērtībā. Pret risku ierobežotā posteņa uzskaites vērtība jākoriģē ar tā pārvērtēšanas peļņu vai zaudējumiem, kā arī pārvērtēšanas rezultāts jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā;

12.5.2.3. ja pārdošanai pieejamais finansu aktīvs tiek novērtēts tā patiesajā vērtībā, iekļaujot patiesās vērtības izmaiņās bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, tad patiesās vērtības riska ierobežošanas laikā tā patiesās vērtības izmaiņas jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.5.3. Ja beidzas riska ierobežošanas instrumenta termiņš, tas tiek pārdots, izpildīts, tā darbība tiek pārtraukta vai riska ierobežošanas attiecības vairs neatbilst 12.4.1. punkta nosacījumiem, bankai jāpārtrauc veikt uzskaite saskaņā ar 12.5.2.1.—12.5.2.3. punkta prasībām.

12.5.4. Pārtraucot pret risku ierobežotā procentus nesošā finansu instrumenta patiesās vērtības speciālo riska ierobežošanas uzskaiti, tā uzskaites vērtības korekcijas lielums, kas izveidojas, pārvērtējot procentu nesošo finansu instrumentu tā patiesajā vērtībā riska ierobežošanas attiecību pastāvēšanas laikā, pilnīgi jāamortizē peļņas un zaudējumu aprēķinā līdz attiecīgā instrumenta dzēšanai.

12.6. Naudas plūsmas riska ierobežošana

12.6.1. Naudas plūsmas riska ierobežošana ir tāda ar atzītu aktīvu vai saistību vai prognozējamo darījumu naudas plūsmas izmaiņām saistīta konkrēta riska ierobežošana, kas ietekmēs pārskata periodā uzrādīto peļņu vai zaudējumus. Riska ierobežošana, kas saistīta ar bilancē neatzīto stingro apņemšanos pirkt vai pārdot aktīvus par pārskata valūtā uzrādīto fiksēto cenu, arī uzskatāma par naudas plūsmas riska ierobežošanu.

12.6.2. Naudas plūsmas speciālā riska ierobežošanas uzskaite ir šāda:

12.6.2.1. tā daļa no riska ierobežošanas instrumenta radītās peļņas vai zaudējumiem, kas uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanu, jāatzīst bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”;

12.6.2.2. neefektīvā daļa jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja riska ierobežošanas instruments ir atvasinātais līgums, vai jāatspoguļo saskaņā ar 12.2.6. vai 12.2.7. punkta prasībām, ja riska ierobežošanas instruments nav atvasinātais līgums.

12.6.3. Ja pret risku ierobežotas stingras apņemšanās vai prognozēta nākotnes darījuma dēļ tiek atzīts aktīvs vai saistības, attiecīgā peļņa vai zaudējumi, kas saskaņā ar 12.6.2. punkta prasībām tika iekļauti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, jāizslēdz no tā un jāiekļauj aktīva vai saistību iegādes vērtībā vai citā aktīva vai saistību uzskaites vērtībā.

12.6.4. Visos naudas plūsmu riska ierobežošanas gadījumos, izņemot 12.6.3. punktā minētos gadījumus, summas, kas atzītas bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā periodā, kad attiecīgā pret risku ierobežotā stingrā apņemšanās vai prognozētais nākotnes darījums ietekmē peļņu vai zaudējumus (piemēram, tad, kad faktiski notiek prognozētais pārdošanas darījums).

12.6.5. Bankai jāpārtrauc veikt uzskaite saskaņā ar 12.6.2. punkta prasībām, ja:

12.6.5.1. beidzas riska ierobežošanas instrumenta termiņš, šis instruments tiek izpildīts, pārdots, tā darbība tiek pārtraukta vai riska ierobežošanas attiecības vairs neatbilst 12.4.1. punkta prasībām. Šajā gadījumā riska ierobežošanas instrumenta uzkrātajai peļņai vai zaudējumiem, kuri uzrādīti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, jāpaliek bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, kamēr spēkā ir stingrā apņemšanās vai prognozētais nākotnes darījums. Kad stingrā apņemšanās vai prognozētais nākotnes darījums tiek īstenots, jārīkojas saskaņā ar 12.6.3. vai 12.6.4. punkta prasībām;

12.6.5.2. vairs nav paredzams, ka stingrā apņemšanās vai prognozētais nākotnes darījums īstenosies. Šajā gadījumā uzkrātā peļņa vai zaudējumi, kas apspoguļoti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, jāiekļauj pārskata perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.7. Tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā riska ierobežošana

12.7.1. Tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā riska ierobežošana ir ar tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā (t.i., bankas daļa ārvalstu uzņēmuma tīrajos aktīvos) saistīto ārvalstu valūtu kursu starpības risku ierobežošana.

12.7.2. Tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā speciālā riska ierobežošanas uzskaite ir šāda:

12.7.2.1. ar riska ierobežošanas instrumentu saistītā peļņas vai zaudējumu daļa, kas ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanu, jāatzīst bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”;

12.7.2.2. neefektīvā daļa jāuzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja riska ierobežošanas instruments ir atvasinātais līgums, vai bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja riska ierobežošanas instruments nav atvasinātais līgums, līdz brīdim, kad tīro ieguldījumu banka atsavina. Pēc atsavināšanas uzkrātā peļņa vai zaudējumi, kas atspoguļoti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, jāiekļauj pārskata perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.8. Līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā novērtēšana

12.8.1. Līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā pēc sākotnējas atzīšanas jānovērtē:

12.8.1.1. vai nu iegādes vērtībā, ievērojot šādus noteikumus:

12.8.1.1.1 ja ir norādes uz to, ka ieguldījuma vērtība samazinājusies un šī samazināšanās nav īslaicīga, ieguldījuma vērtības samazināšanai jāizveido uzkrājumi. Izdevumi uzkrājumiem jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķina postenī “Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi”;

12.8.1.1.2. ja turpmāk ieguldījuma iepriekš samazinātā vērtība pieaug, tad izveidotie uzkrājumi jāsamazina un to samazinājums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķina postenī “Ilgtermiņa finansu ieguldījumu pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi”. Tomēr pēc šīs uzskaites metodes ieguldījumu nedrīkst uzrādīt vērtībā, kas pārsniedz tā iegādes vērtību;

12.8.1.1.3. bankai jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā dividendes, kas izmaksātas no tā uzņēmuma peļņas, kurā veikts ieguldījums. Visi maksājumi, kas saņemti no citiem avotiem (virs peļņas), jāuzskata par līdzdalības atgūšanu, un tos uzrāda kā ieguldījuma vērtības samazinājumu;

12.8.1.2. vai nu, ja tas ir piemēroti, lietojot pašu kapitāla metodi, ievērojot šādus noteikumus:

12.8.1.2.1. pašu kapitāla metodes lietošanas kārtība jāpaskaidro pielikumā;

12.8.1.2.2. jebkura starpība starp līdzdalības iegādes izmaksām un bankas daļas uzņēmuma tīrajos aktīvos patieso vērtību iegādes datumā (pozitīvā vai negatīvā nemateriālā vērtība) ir jāuzrāda atsevišķi bilancē vai jāpaskaidro pielikumā;

12.8.1.2.3. līdzdalības iegādes vērtība jāpalielina vai jāsamazina atbilstoši bankas daļas uzņēmuma tīrajos aktīvos palielinājumam vai samazinājumam pārskata gadā;

12.8.1.2.4. bankas daļa uzņēmuma pārskata gada peļņā vai zaudējumos jāuzrāda bankas peļņas un zaudējumu aprēķina postenī “Līdzdalības saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei”;

12.8.1.2.5. līdzdalības uzskaites vērtība jāsamazina par saņemtajām un saņemamajām dividendēm;

12.8.1.2.6. ja bankas peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā pelņa pārsniedz saņemto vai saņemamo no saistītā vai radniecīgā uzņēmuma dividenžu apmēru, pārsnieguma apmēru nedrīkst iekļaut bankas akcionāriem dividendēs sadalāmā peļņā;

12.8.1.2.7. pašu kapitāla metode jāpārtrauc lietot, sākot ar datumu, kad pārtrauc pastāvēt būtiska ietekme uzņēmumā, bet ieguldījums turpina pastāvēt vai nu pilnībā, vai nu daļēji vai strikti ilgtermiņa ierobežojumi neļauj pārvest saistītā vai radniecīgā uzņēmuma naudas līdzekļus bankai.

12.9. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu novērtēšana

12.9.1. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi bilancē sākotnēji jāatzīst to iegādes vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi jānovērtē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

12.9.1.1. to pamatlīdzekļu (nemateriālo aktīvu), kuriem ir ierobežots lietošanas laiks, iegādes vērtība jāsamazina par uzkrāto nolietojumu (amortizāciju), kas aprēķināts, pamatojoties uz šo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku, un par pamatlīdzekļu (nemateriālo aktīvu) uzkrātajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem;

12.9.1.2. pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas izmaksas jāpieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībai, ja pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas un atjaunošanas rezultātā ir uzlabojušies pamatlīdzekļu ekonomiskie rādītāji.

12.9.2. Pēc sākotnējās atzīšanas bilancē pamatlīdzekļu novērtēšanu drīkst veikt to patiesajā vērtībā, atkāpjoties no 12.9.1. punkta prasībām, atskaitot visu turpmāk uzkrāto nolietojumu un visus turpmāk uzkrātos vērtības samazināšanās zaudējumus, šādā kārtībā:

12.9.2.1. ja pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā palielina, palielinājumu uzrāda bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”. Tomēr, ja iepriekšējās pārvērtēšanas rezultātā šā pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājums tika atzīts par izdevumiem un iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, tad tā vērtības palielinājums jāiekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā ne vairāk kā iepriekš veiktā samazinājuma apmērā;

12.9.2.2. ja pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā samazina, samazinājumu atzīst par izdevumiem un iekļauj peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tomēr samazinājumu tieši iekļauj bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja samazinājums nepārsniedz kopējo palielinājuma apmēru, kas izveidojusies no iepriekšējās šā pamatlīdzekļu objekta pārvērtēšanas.

12.9.3. Ja tiek izvēlēta 12.9.2. punktā noteiktā pamatlīdzekļu novērtēšanas kārtība, pārvērtēšana jāveic tik regulāri, lai uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no pamatlīdzekļu patiesās vērtības. Zemesgabalu, ēku un iekārtu patiesā vērtība parasti ir to tirgus vērtība.

12.9.4. Bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” ietverto pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu var tieši iekļaut iepriekšējo gadu nesadalītajā peļņā, ja šāds vērtības pieaugums ir īstenots, t.i, norakstot vai atsavinot pamatlīdzekļu objektu. Pamatlīdzekļu vērtības pieauguma daļu var tieši iekļaut iepriekšējo gadu nesadalītajā peļņā arī pamatlīdzekļu objekta lietošanas laikā, t.i., īstenoto vērtības pieaugumu veido starpība starp nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz pamatlīdzekļu objekta pārvērtēto uzskaites vērtību, un nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz pamatlīdzekļu objekta sākotnējām izmaksām. Pamatlīdzekļu vērtības pieauguma iekļaušanu iepriekšējo gadu nesadalītajā peļņā neatspoguļo pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.9.5. Ja nepieciešams pārvērtēt kādas pamatlīdzekļu kategorijas (piemēram, ēku, autotransporta, iekārtu u.tml.) vienību, tad jāpārvērtē visas šīs kategorijas vienības.

12.9.6. Neskatoties uz 12.9.1. un 12.9.2. punkta prasībām, zemesgabali, ēkas, daļa no ēkas un daļa no zemesgabala ar ēku, kurus banka izmanto, lai gūtu peļņu, saņemot nomas maksu par iznomāto īpašumu, vai no attiecīgā īpašuma vērtības palielināšanās (tālāk tekstā — ieguldījumu īpašums), pēc to sākotnējās atzīšanas bilancē jānovērtē saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

12.9.6.1. to iegādes vērtībā saskaņā 12.9.1. punkta prasībām;

12.9.6.2. to patiesajā vērtībā, iekļaujot ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņas peļņas un zaudējumu aprēķinā to rašanās periodā.

12.9.7. Ja banka izvēlas 12.9.6.2. punktā noteikto ieguldījuma īpašuma novērtēšanas metodi, tai jānodrošina, ka vismaz vienu reizi gadā šo īpašumu novērtē neatkarīgs licencēts vērtētājs.

12.9.8. Pamatlīdzekļi ir jāizslēdz no bilances tad, kad tos atsavina, vai tad, kad aktīvu objektu vairs neizmanto un, atsavinot pamatlīdzekļu objektu, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atsavinot pamatlīdzekļu objektu vai izņemot no lietošanas (norakstot), nosaka kā starpību starp aplēsto atsavināšanas ienākumu un aktīvu objekta uzskaites vērtību. Peļņas un zaudējumu aprēķinā šī peļņa vai zaudējumi jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem.

12.9.9. Peļņa vai zaudējumi, kas rodas no nemateriālā aktīva norakstīšanas vai atsavināšanas, jānosaka kā starpība starp atsavināšanas ienākumiem un nemateriālā aktīva uzskaites vērtību un jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem peļņas un zaudējumu aprēķinā.

12.10. Valsts privatizācijas sertifikātu novērtēšana

12.10.1. Ieguldījumi valsts privatizācijas sertifikātos novērtējami atbilstoši to tirgus cenai. Tirgus cenas noteikšanai jāizmanto Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra publicētā informācija par valsts privatizācijas sertifikātu cenām, kurā norādīta viena sertifikāta vidējā cena un darījumu apjomi biržās un izsolēs, kā arī ar fiziskajām personām veikto pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomi un to vidējā cena.

12.10.2. Valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cenu aprēķina kā vidējo svērto cenu no:

12.10.2.1. biržās un izsolēs veikto darījumu vidējās cenas;

12.10.2.2. ar fiziskajām personām veikto pirkšanas darījumu vidējās cenas;

12.10.2.3. ar fiziskajām personām veikto pārdošanas darījumu vidējās cenas.

12.10.3. Ja biržās un izsolēs veikto darījumu vidējā cena vairāk nekā par 15 procentiem atšķiras no to pārdošanas darījumu vidējās cenas, kas veikti ar fiziskajām personām, tad biržās un izsolēs veikto darījumu vidējā cena valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cenas aprēķinā nav jāņem vērā.

12.10.4. Ja pārskata gada beigās valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cena, kura aprēķināta saskaņā ar 12.10.1.—12.10.3. punkta nosacījumiem, vairāk nekā par 15 procentiem atšķiras no tirgus cenas, kura noteikta pēc Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra iepriekšējās publicētās informācijas, tad gada pārskatā valsts privatizācijas sertifikāti novērtējami pēc tās pārskata gadā aprēķinātās tirgus cenas, kura no attiecīgi iepriekš aprēķinātās tirgus cenas neatšķiras vairāk par 15 procentiem.

12.10.5. Akcijas, kuras iegādātas par valsts privatizācijas sertifikātiem, sākotnēji grāmatojamas atbilstoši 12.2.1. punkta nosacījumiem. Šo akciju iegādes vērtība ir tajos ieguldīto valsts privatizācijas sertifikātu tirgus cena darījuma noslēgšanas dienā, kas noteikta atbilstoši 12.10.1.—12.10.4. punkta nosacījumiem.

12.11. Pārējo aktīvu novērtēšana

12.11.1. Kustamais un nekustamais īpašums, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja banka paredz to pārdot, kā arī citi materiālie aktīvi, kurus banka nelieto un plāno atsavināt, jānovērtē pēc aplēstās pārdošanas cenas, no kuras atskaitītas aplēstās nepieciešamās pārdošanas izmaksas (t.i., pēc tīrās iegūstamās vērtības).

12.11.2. Aktīvi, kuru novērtēšanas noteikumi nav iekļauti 12.2.—12.11.1. punktā, jānovērtē to iegādes vērtībā, kura jāsamazina par šo aktīvu vērtības samazināšanas rezultātā uzkrātajiem zaudējumiem.

13. Pielikuma saturs

13.1. Papildus citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu ietverto prasību izpildei pielikumā jāiekļauj šāda būtiska kvalitatīva un kvantitatīva informācija.

13.2. Grāmatvedības politiku skaidrojums

Jāsniedz skaidrojums par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finansu pārskatus, t.sk.:

13.2.1. kritēriji un pieņēmumi, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās;

13.2.2. bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principi;

13.2.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politika;

13.2.4. kritēriji, pēc kuriem notiek finansu aktīvu klasifikācija šādās kategorijās: bankas izsniegtie kredīti u.tml. prasības, līdz termiņa beigām turētie finansu aktīvi, tirdzniecības nolūkā turētie finansu aktīvi un pārdošanai pieejami finansu aktīvi, kā arī kritēriji un ierobežojumi šo aktīvu iespējamai pārklasifikācijai;

13.2.5. metodes un nozīmīgākie pieņēmumi, kas izmantoti finansu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai;

13.2.6. riska ierobežošanas attiecību atzīšanas un pārtraukšanas politika un uzskaites principi;

13.2.7. speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principi, neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtība;

13.2.8. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtība;

13.2.9. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principi;

13.2.10. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, jāuzrāda pārrēķināšanai Latvijas naudas vienībās lietotais kurss.

13.3. Kredītrisks

Jāsniedz šāda informācija par bankas pakļautību kredītriskam:

13.3.1. ja ir pieejama informācija par to, ka finansu aktīva uzskaites vērtība neatspoguļo tā reālo pakļautību kredītriskam, tad bankai jāuzrāda šāda finansu aktīva uzskaites vērtība un vērtība, kas atspoguļo reālo finansu aktīva pakļautību kredītriskam, t.i., finansu aktīva uzskaites vērtība, kas samazināta par nodrošinājuma patieso vērtību vai par citu vērtību, kuru nosaka, ņemot vērā vai nu juridiski pamatoto savstarpējo prasību un saistību ieskaites vienošanos, vai citus kredītrisku samazinošus faktorus;

13.3.2. ja banka kredītriska novērtēšanai izmanto iekšējos modeļus vai citas metodes, piemēram, iekšējo vai ārējo reitingu sistēmu darījuma partnera novērtēšanai, tad tai jāsniedz informācija par minēto modeļu vai citu metožu būtību un bankas pakļautību kredītriskam, kas noteikta, lietojot attiecīgo modeli vai citu metodi;

13.3.3. jāatklāj būtiska bilances un ārpusbilances posteņu kredītriska koncentrācija ģeogrāfisko reģionu (t.i., valstu, valstu grupu, atsevišķu valsts reģionu u.tml.), klientu grupu (t.i., centrālā valdība, pašvaldības, valsts uzņēmumi, privātie uzņēmumi, privātpersonas u.tml.) un tautsaimniecības nozaru dalījumā.

13.4. Aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc valūtām

Jāuzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc ārvalstu valūtām, ievērojot būtiskuma principu, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīrās pozīcijas, attiecība pret pašu kapitālu un bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīras pozīcijas kopsummas attiecība pret pašu kapitālu.

13.5. Bankas likviditāte

Bankas likviditātes novērtēšanai aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu atlikumi jāuzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu. Papildus jāskaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotie kritēriji un pieņēmumi.

13.6. Procentu likmju risks

Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas bankai var rasties, mainoties procentu likmēm, jāuzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums atbilstoši īsākajām no atlikušā atmaksas, izpildes, dzēšanas termiņa vai termiņa līdz nākamajam procentu likmju izmaiņas datumam šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu.

13.7. Finansu instrumentu, kas novērtēti to patiesajā vērtībā, pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Jāuzrāda katras patiesajā vērtībā novērtētas finansu instrumentu kategorijas uzskaites vērtība, tās patiesās vērtības izmaiņu summa, kas iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā un/vai bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”. Ja banka atspoguļo pārdošanai pieejamo finansu aktīvu un riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņas bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, tai jāsniedz informācija par attiecīgo bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” iekļauto summu kustību pārskata gadā, t.i., par to atlikumu pārskata gada sākumā, patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas minētāja bilances postenī pārskata gadā, patiesās vērtības izmaiņu summu, kas izslēgta no bilances posteņa “Pārvērtēšanas rezerves” un iekļauta peļņas un zaudējumu aprēķinā pārskata gadā, un atlikumu pārskata gada beigās.

13.8. Finansu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības

Par tiem finansu aktīviem, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības, jāsniedz šāda informācija:

13.8.1. ja finansu aktīvs jānovērtē to patiesajā vērtībā, bet tas netiek darīts, šis fakts jāatklāj, paskaidrojot kādu iemeslu dēļ šādi finansu aktīvi netiek novērtēti to patiesajā vērtībā;

13.8.2. ja finansu aktīvs jānovērtē to amortizētajā iegādes vērtībā un tā uzskaites vērtība ir lielāka nekā tā patiesā vērtība, jāpaskaidro iemesli, kāpēc netika atzīti finansu aktīva vērtības samazināšanās zaudējumi, kā arī jāsniedz objektīvi pierādījumi, ka finansu aktīvs tiks atgūts vismaz tā uzskaites vērtības apmērā;

13.8.3. jāuzrāda 13.8.1. un 13.8.2. punktā minēto finansu aktīvu uzskaites vērtība un patiesā vērtība, norādot attiecīgo bilances posteni, kurā iekļauts šis finansu aktīvs.

13.9. Informācija par risku ierobežošanu

Par katru riska ierobežošanas veidu (patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā riska ierobežošana) jāatklāj:

13.9.1. risku ierobežošanas attiecību raksturojums;

13.9.2. to finansu instrumentu raksturojums, kas norādīti kā riska ierobežošanas instrumenti, šādu finansu instrumentu uzskaites principi un patiesā vērtība pārskata datumā;

13.9.3. ierobežojamo risku veids;

13.9.4. pret risku ierobežoto prognozējamo darījumu raksturojums.

13.10. Ieķīlātie aktīvi

Jāsniedz informācija par aktīviem, kurus banka ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram pasīvu un katram ārpusbilances postenim detalizēti uzrādot tos aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

13.11. Aktīvi un pasīvi pārvaldīšanā klientu uzdevumā

Ja uzticības operāciju apjoms ir būtisks, jāsniedz informācija par tiem aktīvu veidiem, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, un atbilstošiem pasīviem.

13.12. Darījumi ar saistītām personām

Jāatklāj to darījumu veidi, būtība, apjoms, kurus banka ir veikusi ar saistītām personām, t.sk. galvojumi (garantijas), kas izsniegti šo personu saistību izpildes nodrošināšanai.

13.13. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Atsevišķi jāuzrāda nauda kasē un tas naudas līdzekļu atlikums norēķinu kontā un citos kontos Latvijas Bankā, kurš bankai ir brīvi pieejams.

13.14. Prasības un saistības pret kredītiestādēm

Atsevišķi jāuzrāda prasības un saistības pret Latvijas Banku un citu valstu centrālajām bankām, prasības un saistības pret Latvijas Republikā reģistrētajām bankām, prasības un saistības pret OECD valstīs reģistrētajām kredītiestādēm un prasības un saistības pret pārējās valstīs reģistrētajām kredītiestādēm.

13.15. Kredīti

Jāsniedz informācija par kredītu veidiem, t.sk. par finansu līzingu, uzrādot kredītu vērtību pirms tās samazinājuma par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, izveidotos uzkrājumus nedrošiem parādiem, kā arī citu informāciju, kas atļauj novērtēt kredīta atgūstāmības iespēju.

13.16. Ieguldījumi vērtspapīros

Jāuzrāda vērtspapīros veikto ieguldījumu (parāda vērtspapīru un citu vērtspapīru ar fiksētu ienākumu, akciju un citu vērtspapīru ar nefiksētu ienākumu, līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā) dalījums biržā kotētajos un nekotētajos vērtspapīros.

13.17. Atvasinātie līgumi

Jāsniedz informācija par atvasināto līgumu nosacīto pamatvērtību un uzskaites vērtību, norādot vai tā ir iekļauta bilances aktīvos vai pasīvos. Sniedzot minēto informāciju, atvasinātie līgumi jāsadala pēc to veidiem (procentu, ārvalstu valūtas un zelta, kapitāla vērtspapīru, dārgmetālu (izņemot zeltu) un citu preču atvasinātie līgumi), savukārt katrs atvasināto līgumu veids jāsadala šādi:

13.17.1. ārpusbiržas atvasinātie līgumi:

13.17.1.1. nākotnes līgumi (forwards);

13.17.1.2. mijmaiņas līgumi (swaps);

13.17.1.3. nopirktie iespējas līgumi (options);

13.17.1.4. pārdotie iespējas līgumi (options);

13.17.2. biržā tirgotie atvasinātie līgumi:

13.17.2.1. nopirktie nākotnes līgumi (futures);

13.17.2.2. pārdotie nākotnes līgumi (futures);

13.17.2.3. nopirktie iespējas līgumi (options);

13.17.2.4. pārdotie iespējas līgumi (options).

Papildus jāsniedz informācija par katra atvasināto līgumu veida raksturu, tajā skaitā par būtiskiem nosacījumiem un līgumā noteiktiem termiņiem, kas var ietekmēt turpmāko naudas plūsmas apmēru, laiku un noteiktību.

13.18. Līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā

Jāatklāj katra ieguldījuma uzskaites vērtība, līdzdalības daļa uzņēmuma pamatkapitālā, uzņēmuma tīrā vērtība, kā arī jānorāda tā uzņēmuma nosaukums un darbības veids, kurā veikts ieguldījums.

13.19. Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi

Jāuzrāda pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu veidi, to iegādes vai pārvērtētā vērtība, uzkrātais nolietojums un uzskaites vērtība pārskata gada sākumā un pārskata gada beigās, iegāde, atsavināšana, pārvērtēšana un citas izmaiņas pārskata gadā. Jāpaskaidro pamatlīdzekļu pārvērtēšanas iemesli, uzrādot pārvērtēšanas rezervi pārskata gada sākumā, tās pieaugumu (samazinājumu) pārskata gadā un atlikumu pārskata gada beigās. Katram pamatlīdzekļu veidam jāuzrāda pašu lietošanā esošie pamatlīdzekļi. Ja banka ieguldījuma īpašumu novērtē tā iegādes vērtībā, tai pielikumā jāuzrāda arī tā patiesā vērtība.

13.20. Emitētie parāda vērtspapīri

Jāuzrāda pārskata gadā emitēto parāda vērtspapīru skaits, nominālvērtība un dzēšanas termiņi, minēto parāda vērtspapīru uzskaites vērtība pārskata gada sākumā un beigās. Atsevišķi jāuzrāda pārskata gada laikā atpirktie parāda vērtspapīri. Ja banka emitē hipotekārās ķīlu zīmes, tai šeit jāsniedz pārskats par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistru, iekļaujot tajā Komisijas “Noteikumos par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistru” pieprasīto informāciju.

13.21. Kapitāls un rezerves

Jāatspoguļo reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielums, uzrādot akciju veidus un nominālvērtību, kā arī katra akciju veida atpirkto pašu akciju daudzumu un nominālvērtību. Ja pārskata gadā notikušas apmaksātā pamatkapitāla izmaiņas, jāatklāj tie akcionāri, kas veica būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā vai būtiski samazināja savus ieguldījumus tajā. Šeit jānorāda bankas akcionāru skaits un jāsniedz informācija par tiem akcionāriem un savstarpēji saistītām akcionāru grupām (vārds, uzvārds vai nosaukums, individuālais ieguldījums), kuras tieši vai netieši kontrolē 10 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesību.

13.22. Pakārtotās saistības

Par katru saņemto pakārtoto aizdevumu, kura apmērs pārsniedz 10 procentus no pakārtoto saistību kopsummas, jāatklāj aizdevuma apmērs, aizdevējs, procentu likme, valūta, aizņēmuma līguma noslēgšanas datums un atmaksas termiņš, apstākļi, kas ļauj pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, pakārtotības noteikumi, iespēja pārvērst attiecīgās pakārtotās saistības ieguldījumā pamatkapitālā vai cita veida saistībās un šādas iespējas pamatnostādnes. Papildus jāatklāj pārējo saņemto pakārtoto aizdevumu pamatnosacījumi.

13.23. Pārējie aktīvi un saistības

Jāsniedz informācija par pārējo aktīvu un saistību struktūru.

13.24. Ārpusbilances posteņi

Ārpusbilances saistības jāsagrupē atbilstoši to būtībai un raksturam, atsevišķi uzrādot saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī citas saistības, kurām piemīt risks, un sniedzot informāciju par saistību summām un izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem un saistībām. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, jāuzrāda arī termiņš, kad var notikt aktīvu atpirkšana.

13.25. Procentu ienākumi un izdevumi

Jāatspoguļo procentu ienākumi pēc to veidiem (procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, no prasībām pārējiem klientiem par izsniegtajiem kredītiem, no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ienākumi) un procentu izdevumi pēc to veidiem (procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, par pārējo klientu noguldījumiem, par bankas emitētajiem parāda vērtspapīriem, pakārtotām saistībām un pārējie līdzīgie izdevumi).

13.26. Ienākumi no vērtspapīriem

Jāatspoguļo ienākumi pēc to veidiem (dividendes no akcijām un citiem vērtspapīriem ar nefiksētu ienākumu, dividendes no līdzdalības radniecīgo un saistīto uzņēmumu pamatkapitālā).

13.27. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Jāuzrāda komisijas naudas ienākumi un izdevumi un maksa par sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem pēc to veidiem.

13.28. Finansu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi

Finansu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi jāuzrāda pēc to veidiem, t.sk. peļņa/zaudējumi no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu, no tirdzniecības ar citiem tirdzniecības nolūkā turētiem finansu instrumentiem un pārdošanai pieejamiem finansu aktīviem, kā arī ārvalstu valūtu, citu tirdzniecības nolūkā turēto finansu instrumentu un pārdošanai pieejamo finansu aktīvu peļņas/zaudējumu aprēķinā iekļautais pārvērtēšanas rezultāts.

13.29. Administratīvie izdevumi

Jāuzrāda administratīvo izdevumu sastāvs, t.sk. personāla atalgojums, sociālās apdrošināšanas izdevumi, nodokļi un pārējie administratīvie izdevumi.

13.30. Citi parastie ienākumi un izdevumi

Jāuzrāda šo ienākumu un izdevumu struktūra pēc pamatdarbības veidiem.

13.31. Zaudējumi no nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām

Jāuzrāda izmaiņas speciālos un vispārējos uzkrājumos nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pārskata perioda laikā, t.i., to atlikums pārskata gada sākumā, papildu uzkrājumu veidošana, uzkrājumu samazināšana, t.sk. norakstīšana zaudēto parādu dzēšanai, atlikums pārskata perioda beigās, atsevišķi uzrādot darījumiem ar saistītām personām izveidotos speciālos un vispārējos uzkrājumus. Jāpaskaidro, kādiem aktīvu veidiem vai ārpusbilances saistībām izveidoti speciālie un vispārējie uzkrājumi. Jāsniedz informācija par to kredītu, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana, kopsummu un jāskaidro šo kredītu vērtības noteikšanai lietotā metode. Jāuzrāda pārskata gadā norakstīto neatgūstamo parādu kopsumma.

13.32. Ārkārtas ienākumi un izdevumi

Jāuzrāda ārkārtas ienākumi un izdevumi pēc to veidiem, ja tie būtiski ietekmē bankas darbības rezultātu.

13.33. Dividenžu summa uz vienu parasto akciju

Jāsniedz informācija par bankas vadības pasludināto vai ieteikto dividenžu summu uz vienu parasto akciju, kas tiek maksāta par periodu, kuru aptver finansu pārskati. Ja dažādiem parasto akciju veidiem ir atšķirīgas tiesības uz daļu no pārskata periodā gūtās peļņas, pasludināto vai ieteikto dividenžu summa uz vienu parasto akciju katram parasto akciju veidam jāuzrāda atsevišķi.

13.34. Nodokļi

Jāsniedz informācija par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem un atliktajiem nodokļiem. Bilances posteņos ietvertās nodokļu un nodevu saistību summas, aprēķinātās kavējumu naudas, soda naudas un citas valsts budžetam un pašvaldību budžetiem maksājamās vai pārmaksātās summas jāuzrāda atbilstoši nodokļu un nodevu veidiem. Pārskata gadā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas attiecas uz ārkārtas ienākumu un izdevumu starpību, uzrāda atsevišķi.

13.35. Ienākumu sadalījums pēc ģeogrāfiskajiem reģioniem

Jāsniedz informācija par peļņas un zaudējumu aprēķina 7.1., 7.3., 7.4., 7.6. un 7.7. postenī uzrādīto ienākumu sadalījumu pēc tiem ģeogrāfiskiem reģioniem, kuros banka veic darbību ar ārvalstu filiāļu palīdzību. Šāda informācija jāsniedz, ja ienākumu apjoms attiecīgajos reģionos ir būtisks.

13.36. Kapitāla pietiekamība

Jāuzrāda kapitāla pietiekamības aprēķins saskaņā ar Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem”.

13.37. Vidējais darbinieku skaits

Jāuzrāda pārskata gada vidējais darbinieku skaits sadalījumā pa personāla kategorijām.

13.38. Atlīdzība bankas padomes un valdes locekļiem un darījumi ar viņiem

Jāuzrāda padomes un valdes locekļiem izmaksātais kopējais atalgojums, t.sk. atalgojums par citu funkciju veikšanu, kā arī padomes un valdes locekļiem izsniegto avansu, aizdevumu, galvojumu (garantiju) u.tml. darījumu kopsummas.

13.39. Ja starp pārskata datumu un gada pārskata parakstīšanas dienu ir bijuši notikumi, kuri būtiski neietekmē bankas aktīvus vai saistības pārskata periodā, bet kuri ir svarīgi gada pārskata lietotājiem lēmumu pieņemšanai, tad šādi notikumi jāatklāj gada pārskata pielikumā un jāsniedz informācija par šādu notikumu būtību un ietekmi uz bankas darbību.

14. Pārejas noteikumi

Finansu aktīvu un finansu saistību atzīšanas, izslēgšanas no bilances, novērtēšanas un riska ierobežošanas politikas, saskaņā ar kurām sagatavoti finansu pārskati par periodiem līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, nav jāpārskata un šo finansu pārskatu informācija nav jāuzrāda saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

 

 

1 Tie rādītāji, kas naudas plūsmas pārskata posteņu izkārtojumā uzrādīti iekavās, naudas plūsmas pārskatā iekļaujami ar mīnusa zīmi.