Finansu un kapitāla tirgus komisija

Padomes lēmums Nr. 24/6 Rīgā 2001. gada 21. decembrī

Par “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.— 8. un 17. pantu, Kredītiestāžu likuma 76. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

3. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt Latvijas Bankas padomes 11.03.1999. lēmumu Nr. 54/3, ar kuru tika apstiprināti “Norādījumi par banku konsolidētajiem gada pārskatiem”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

priekšsēdētāja vietnieks J. Brazovskis

Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumi

“Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu, ievērojot Eiropas Padomes direktīvu Nr. 86/635/EEC “Par banku un citu finansu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem” un Nr. 83/349/EEC “Konsolidētie pārskati”, kā arī ņemot vērā Finansu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumus”.

Noteikumi nosaka bankas konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, iesniegšanas un publicēšanas kārtību.

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Konsolidētais gada pārskats jāsagatavo bankai (mātesuzņēmumam), kurai ir:

1.1.1. balsstiesību vairākums citā uzņēmumā (meitasuzņēmumā);

1.1.2. līdzdalība cita uzņēmuma (meitasuzņēmuma) pamatkapitālā, kas dod tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā šī uzņēmuma padomes, valdes vai citas līdzīgas institūcijas (tālāk tekstā — pārvaldes institūcijas) locekļu vairākumu;

1.1.3. tiesības noteikt cita uzņēmuma (meitasuzņēmuma) darbības politiku saskaņā ar līgumu vai šī uzņēmuma statūtiem (līgumu);

1.1.4. līdzdalība cita uzņēmuma (meitasuzņēmuma) pamatkapitālā, kurā ir balsstiesību vairākums saskaņā ar līgumu ar citiem šī uzņēmuma akcionāriem (dalībniekiem).

1.2. Banka un visi tās meitasuzņēmumi, kuri reģistrēti Latvijas Republikā vai ārvalstīs, veido grupu. Nosakot grupu, meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi jāuzskata par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

1.3. Bankai, nosakot balsstiesību skaitu kādā uzņēmumā (kāda uzņēmuma pārvaldes institūciju locekļu skaitu, kuru tā ir tiesīga iecelt amatā vai atcelt no tā), jāņem vērā:

1.3.1. bankas balsstiesības (tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā pārvaldes institūciju locekļus) šajā uzņēmumā;

1.3.2. tās meitasuzņēmumu balsstiesības (tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā pārvaldes institūciju locekļus) šajā uzņēmumā;

1.3.3. tādu personu balsstiesības (tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā uzņēmuma pārvaldes institūciju locekļus) šajā uzņēmumā, kuras saskaņā ar vienošanos darbojas savā vārdā, bet bankas vai tās meitasuzņēmumu uzdevumā vai labā.

1.4. Bankai, nosakot balsstiesību skaitu kādā uzņēmumā (kāda uzņēmuma pārvaldes institūciju locekļu skaitu, kuru tā ir tiesīga iecelt amatā vai atcelt no tā), nav jāņem vērā tās balsstiesības šajā uzņēmumā (tās tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā šī uzņēmuma pārvaldes institūciju locekļus), ko dod akcijas (daļas):

1.4.1. kuras ir iegūtas bankas vai tās meitasuzņēmumu vārdā, bet citas personas uzdevumā vai labā;

1.4.2. kuras ir bankas vai tās meitasuzņēmumu prasījumu nodrošinājums ar nosacījumu, ka attiecīgās tiesības tiek izmantotas saskaņā ar norādījumiem, kas saņemti no personas, kura sniegusi šo nodrošinājumu.

1.5. Uzņēmuma akcionāru (dalībnieku) balsstiesību kopskaitā, attiecībā pret kuru tiek noteikts bankai piederošo balsstiesību īpatsvars, nav jāiekļauj tās balsstiesības, ko dod akcijas (daļas), kuras ieguvis pats uzņēmums — akciju (daļu) emitents, šī uzņēmuma meitasuzņēmums, kā arī personas, kas darbojas savā vārdā, bet šī uzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma uzdevumā vai labā.

1.6. Jebkuram grupas uzņēmumam jānosaka balsstiesības citā uzņēmumā (tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā cita uzņēmuma pārvaldes institūciju locekļus) saskaņā ar 1.3.— 1.5. punkta prasībām.

1.7. Banka, kurai saskaņā ar 1.1. punktu jāsagatavo konsolidētais gada pārskats un kura vienlaikus ir arī kādas citas Latvijas Republikā reģistrētas bankas (mātesuzņēmuma) meitasuzņēmums, var nesagatavot konsolidēto gada pārskatu, ja tās mātesuzņēmumam:

1.7.1. pieder visas šīs bankas akcijas, izņemot akcijas, kuras saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” 35. pantu ir valdes rezerves akcijas;

1.7.2. pieder vairāk nekā 90 procentu šīs bankas akciju un pārējie šīs bankas akcionāri ir piekrituši lēmumam par konsolidētā gada pārskata nesagatavošanu.

1.8. Bankai, kurai saskaņā ar 1.7. punktu nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, individuālā gada pārskata pielikumā jāuzrāda konsolidētā gada pārskata nesagatavošanas iemesls, kā arī tās mātesuzņēmuma (bankas), kurš sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nosaukums, reģistrācijas numurs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un juridiskā adrese.

1.9. Bankai, kuras emitētās akcijas tiek kotētas Latvijas Republikā reģistrētā fondu biržā, jāsagatavo konsolidētais gada pārskats neatkarīgi no 1.7. punktā minēto nosacījumu esamības.

1.10. Bankai nav jāsagatavo konsolidētais gada pārskats, ja visi tās meitasuzņēmumi 3.15. punktā minēto iemeslu dēļ nav jāiekļauj konsolidētajā gada pārskatā saskaņā ar pilnas konsolidācijas metodi.

1.11. Bankai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nav jāiesniedz Komisijai gada pārskats atbilstoši Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” prasībām.

2. Konsolidētā gada pārskata saturs,

iesniegšanas un publicēšanas kārtība

2.1. Konsolidētajā gada pārskatā jāietver konsolidētā bilance un ārpusbilances posteņi, konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins, konsolidētais naudas plūsmas pārskats, konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats un pielikums (tālāk tekstā — konsolidētie finansu pārskati), kuriem jāveido vienots kopums, kā arī bankas vadības (padomes un valdes) ziņojums, informācija par bankas vadību un paziņojums par bankas vadības atbildību.

2.2. Konsolidētajiem finansu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par grupas kā vienota veseluma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

2.3. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāsniedz papildinformācija, ja šo noteikumu prasības nav pietiekamas, lai saskaņā ar tiem sagatavoti konsolidētie finansu pārskati sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par grupu kā vienotu veselumu.

2.4. Izņēmuma gadījumā, ja atbilstoši šo noteikumu prasībām sagatavotie konsolidētie finansu pārskati nesniedz pietiekami skaidru un patiesu priekšstatu par grupu kā vienotu veselumu, banka drīkst atkāpties no atsevišķām šo noteikumu prasībām, skaidrojot konsolidētā gada pārskata pielikumā šādas atkāpšanās iemeslus un tās ietekmi uz grupas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

2.5. Konsolidētās bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu izkārtojumam un posteņu saturam jāatbilst šo noteikumu un Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 5.— 11. punkta prasībām. Izņēmuma gadījumā banka var papildus uzrādīt tādus posteņus, kuru saturs neatbilst noteikto posteņu saturam.

2.6. Katram konsolidētās bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata postenim jāuzrāda attiecīgie pārskata gada un iepriekšējā pārskata gada grupas un bankas (mātesuzņēmuma) rādītāji. Ja attiecīgo pārskata gadu rādītāji nav salīdzināmi, par to jāsniedz skaidrojoša informācija konsolidētā gada pārskata pielikumā. Konsolidētās bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņi, kuros pārskata gadā nav rādītāju, jāuzrāda tad, ja iepriekšējā pārskata gadā uzrādīts šī posteņa rādītājs.

2.7 Konsolidētās bilances posteņus, kuri apzīmēti ar četriem cipariem, drīkst neuzrādīt kā atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara konsolidēto bilanci pārskatāmāku. Tādā gadījumā detalizētāka informācija par posteņu saturu jāsniedz konsolidētā gada pārskata pielikumā.

2.8. Konsolidētajos finansu pārskatos lietojamā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Konsolidētajos finansu pārskatos jānorāda finansu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpe.

2.9. Informācija par bankas vadību, paziņojums par bankas vadības atbildību un bankas vadības ziņojums, iekļaujot tajā arī grupas finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības raksturojumu, kā arī grupas attīstības perspektīvu raksturojumu, jāsagatavo atbilstoši Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4. punkta prasībām.

2.10. Auditoriem (auditorsabiedrībām), zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām (uzņēmējsabiedrībām) (tālāk tekstā — auditori) jāsagatavo rakstisks atzinums par to, vai konsolidētie finansu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par grupas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu un vai vadības ziņojums atbilst finansu pārskatiem.

2.11. Konsolidētais gada pārskats 2 eksemplāros, bankas akcionāru pilnsapulces protokola izraksts par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu un pilns auditoru atzinums valsts valodā jāiesniedz Komisijai un jāpublicē atbilstoši Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3. punkta prasībām. Kopā ar konsolidēto gada pārskatu jāiesniedz arī bankas vadībai adresēta auditoru ziņojuma kopija.

3. Konsolidēto finansu pārskatu

sagatavošana

3.1. Konsolidētie finansu pārskati jāsagatavo datumā un par periodu, kas noteikts bankai (mātesuzņēmumam) gada pārskata sagatavošanai saskaņā ar Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 2. punkta prasībām.

3.2. Meitasuzņēmuma finansu pārskatiem jābūt sagatavotiem datumā un par periodu, kas noteikts bankai konsolidētā gada pārskata sagatavošanai.

3.3. Ja meitasuzņēmuma finansu pārskati ir sagatavoti datumā, kas ir vairāk nekā trīs mēnešus pirms konsolidēto finansu pārskatu datuma, šī meitasuzņēmuma finansu pārskatu rādītāji jāiekļauj konsolidētajos finansu pārskatos, pamatojoties uz starpposma finansu pārskatiem, kas sagatavoti datumā, kurš atbilst konsolidēto finansu pārskatu datumam.

3.4. Ja laika periods starp meitasuzņēmuma finansu pārskatu datumu un konsolidēto finansu pārskatu datumu nepārsniedz trīs mēnešus, jāveic šī meitasuzņēmuma finansu pārskatu korekcija, ņemot vērā visas tās būtiskās bilances, ārpusbilances un peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu pārmaiņas, kuras radušās laikā starp šī meitasuzņēmuma finansu pārskatu un konsolidēto finansu pārskatu datumu.

3.5. Pamatojoties uz Komisijas normatīvajiem noteikumiem, bankai, kas sagatavo konsolidētos finansu pārskatus, ir jāizstrādā un jāapstiprina konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanas kārtība, kā arī jāizveido iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas savlaicīgu saņemšanu par grupas uzņēmumiem.

6. Konsolidēto finansu pārskatu rādītāji jāpamato ar aprēķiniem un darba tabulām. Ieraksti, kas tiek atspoguļoti darba tabulās, neskar bankas vai tās meitasuzņēmumu individuālos finansu pārskatus. Sagatavojot šos aprēķinus un darba tabulas, jāievēro likuma “Par grāmatvedību” 6., 7. un 10. pantā attaisnojuma dokumentiem un grāmatvedības reģistriem noteiktās prasības. Šie aprēķini un tabulas jāglabā 10 gadus.

3.7. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, to posteņi jānovērtē saskaņā ar vienotām grāmatvedības metodēm un novērtēšanas noteikumiem, kurus banka lieto atbilstoši Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 12. punkta prasībām, un tās ir jālieto konsekventi no gada gadā.

3.8. Ja kāds no meitasuzņēmumiem izmanto grāmatvedības metodes vai novērtēšanas noteikumus, kas atšķiras no bankas lietotajiem, šādu meitasuzņēmumu finansu pārskatu posteņi attiecīgi jākoriģē tad, kad tos izmanto konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanai, t.i., darba tabulā šī meitasuzņēmuma bilances, ārpusbilances un peļņas un zaudējumu aprēķina attiecīgos posteņus palielina vai samazina par korekciju rezultātā aprēķināto summu. Šāda korekcija nav jāveic, ja korekcijas rezultāts nav būtisks 2.2. punkta prasību izpildei. Ja korekciju summu nav iespējams noteikt, tas jānorāda konsolidētā gada pārskata pielikumā, sniedzot skaidrojumu par meitasuzņēmuma posteņu novērtēšanai lietoto grāmatvedības metožu vai novērtēšanas noteikumu būtību, kā arī norādot to meitasuzņēmumu īpatsvaru konsolidētajos finansu pārskatos, kuriem izmantotas atšķirīgas grāmatvedības metodes vai novērtēšanas noteikumi.

3.9. Lai konsolidētajos finansu pārskatos iekļautu ārvalstu meitasuzņēmumu, šī uzņēmuma finansu pārskatu posteņi, kas izteikti ārvalstu valūtā, jāpārrēķina latos. Izdarot šo pārrēķinu, jāievēro šādi noteikumi:

3.9.1. aktīvi un saistības jāpārrēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā;

3.9.2. ieņēmumi un izdevumi jāpārrēķina pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa darījuma dienā vai lietojot pārskata gada vidējo ārvalstu valūtas kursu;

3.9.3. ja finansu pārskatu posteņu pārrēķināšanas rezultātā izveidojas starpība (pozitīva vai negatīva), tā jāparāda konsolidētās bilances kapitāla un rezervju postenī “Pārvērtēšanas rezerves”;

3.9.4. ja ārvalstu meitasuzņēmums bankai (mātesuzņēmumam) nepieder pilnībā, pārrēķināšanas rezultātā izveidojusies starpības daļa, kas nav attiecināma uz banku, jāuzrāda konsolidētās bilances postenī “Mazākuma līdzdalība”, kas ir izvietots pirms posteņa “Kapitāls un rezerves”.

3.10. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, jāievēro lietoto konsolidācijas metožu saskaņotības princips, un tās jālieto konsekventi no gada gadā. Atkāpties no šī principa drīkst tikai izņēmuma gadījumos. Ikviens šāds gadījums, kā arī konsolidācijas metodes maiņas iemesls un šīs maiņas ietekme uz konsolidēto finansu pārskatu posteņiem jāskaidro konsolidētā gada pārskata pielikumā.

3.11. Konsolidētajos finansu pārskatos meitasuzņēmuma finansu pārskatu rādītāji jāiekļauj, lietojot pilnas konsolidācijas metodi saskaņā ar 4.1.— 4.10. punkta prasībām.

3.12. Konsolidētajos finansu pārskatos līdzdalība uzņēmumā, kuru, pamatojoties uz vienošanos par to, ka lēmumus attiecībā uz šī uzņēmuma vadības politiku nevar pieņemt bez savstarpējas saskaņošanas, pārvalda viens vai vairāki grupas uzņēmumi kopīgi ar vienu vai vairākām personām, kuras nav grupas uzņēmumi (tālāk tekstā — grupas kopuzņēmums), jāuzrāda, lietojot proporcionālās konsolidācijas metodi saskaņā ar 5.1. un 5.2. punkta prasībām.

3.13. Konsolidētajos finansu pārskatos līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitasuzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt uzņēmuma finansiālās un pamatdarbības politikas lēmumu pieņemšanu (tālāk tekstā — grupas saistītais uzņēmums), jāuzrāda, lietojot pašu kapitāla metodi saskaņā ar 6.1.— 6.6. punkta prasībām.

3.14. Konsolidētajos finansu pārskatos līdzdalības grupas kopuzņēmumā (grupas saistītajā uzņēmumā) bilances vērtība jānosaka, pamatojoties uz grupas kopuzņēmuma (grupas saistītā uzņēmuma) finansu pārskatiem, kuri sagatavoti saskaņā ar 3.2.— 3.4., 3.8. un 3.9. punkta prasībām.

3.15. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, drīkst atkāpties no 3.11.— 3.13. punkta prasībām, ja:

3.15.1. meitasuzņēmums (grupas kopuzņēmums vai grupas saistītais uzņēmums) ir nebūtisks, t.i., tā neiekļaušana konsolidētajos finansu pārskatos saskaņā ar 3.11.— 3.13. punkta prasībām netraucē konsolidētajiem finansu pārskatiem sniegt patiesu un skaidru priekšstatu par grupas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Tomēr, ja divi vai vairāki uzņēmumi ir būtiski kā kopums, tie jāiekļauj konsolidētajos finansu pārskatos saskaņā ar 3.11.— 3.13. punkta prasībām;

3.15.2. meitasuzņēmuma (grupas kopuzņēmuma) darbība ir tik atšķirīga no bankas darbības, ka tā iekļaušana konsolidētajos finansu pārskatos saskaņā ar 3.11 vai 3.12. punkta prasībām traucē konsolidētajiem finansu pārskatiem sniegt patiesu un skaidru priekšstatu par grupas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu;

3.15.3. stingri ilgtermiņa ierobežojumi neļauj piedalīties meitasuzņēmuma (grupas kopuzņēmuma vai grupas saistītā uzņēmuma) vadībā vai aktīvu izmantošanā;

3.15.4. informāciju par meitasuzņēmumu (grupas kopuzņēmumu vai grupas saistīto uzņēmumu), kura nepieciešama konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanai, nevar saņemt savlaicīgi vai bez nepamatoti lieliem izdevumiem;

3.15.5. attiecībām ar meitasuzņēmumu ir pagaidu raksturs;

3.15.6. meitasuzņēmuma (grupas kopuzņēmuma vai grupas saistītā uzņēmuma) akcijas (daļas) atrodas īpašumā tikai, lai tās pārdotu, un ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

3.15.6.1. akcijas (daļas) ir iegūtas:

3.15.6.1.1. vai nu kā kāda grupas uzņēmuma prasību nodrošinājums,

3.15.6.1.2. vai kā kāda grupas uzņēmuma prasību nodrošinājums pret šo uzņēmumu, ja līdzdalības turēšana ir būtiska, lai nodrošinātu šī uzņēmuma darbības nepārtrauktību vai reorganizētu tā darbību,

3.15.6.1.3. vai arī sakarā ar vērtspapīru tirdzniecību vai citu darbību ar vērtspapīriem, kuru veic kāds grupas uzņēmums;

3.15.6.2. akcijas (daļas) grāmatvedības uzskaitē netiek atspoguļotas kā ilgtermiņa ieguldījums;

3.15.6.3. akcijas (daļas) pieder bankai ne ilgāk kā 2 gadus;

3.15.6.4. grupas uzņēmumi neizmanto balsstiesības, kuras piešķir akcijas (daļas), ja vien tas nav nepieciešams 3.15.6.1.2. punktā minētajā gadījumā.

3.16. Ja 3.15. punktā minēto iemeslu dēļ meitasuzņēmums (grupas kopuzņēmums vai grupas saistītais uzņēmums) nav iekļauts konsolidētajos finansu pārskatos saskaņā ar 3.11.— 3.13. punkta prasībām, konsolidētā gada pārskata pielikumā jāskaidro neiekļaušanas iemesla būtība, kā arī jāraksturo neiekļaušanas ietekme uz grupas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

3.17. Ja meitasuzņēmuma akcijas (daļas) ir iegūtas 3.15.6.1.2. punktā minēto iemeslu dēļ, konsolidētajam gada pārskatam jāpievieno meitasuzņēmuma pēdējā bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, kas apstiprināti atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktu prasībām.

3.18. Ja pastāv 3.15. punktā minētie iemesli, līdzdalība meitasuzņēmumā (grupas kopuzņēmumā vai grupas saistītajā uzņēmumā) jāuzrāda konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 12.8.1.1. punkta prasībām.

4. Pilnas konsolidācijas metode

4.1. Lai sagatavotu konsolidētos finansu pārskatus, jāapvieno mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmuma individuālās bilances, ārpusbilances posteņi, peļņas un zaudējumu aprēķini attiecīgi vienā kopīgā (konsolidētā) bilancē, ārpusbilances posteņos, peļņas un zaudējumu aprēķinā. Mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmuma attiecīgo pārskatu rādītāji jāapvieno rindu pa rindai, izmantojot darba tabulu, kurā jāatspoguļo visas korekcijas, kas veiktas saskaņā ar 3.4., 3.8. un 3.9. punkta prasībām, kā arī korekcijas, kas veiktas atbilstoši konsolidācijas procedūrām.

4.2. Lai konsolidētā bilance (ārpusbilances posteņi) sniegtu informāciju par grupas aktīviem un pasīviem (ārpusbilances posteņiem) kā vienotu veselumu, jāievēro šādas konsolidācijas procedūras:

4.2.1. savstarpēji jāizslēdz mātesuzņēmuma līdzdalības meitasuzņēmuma pamatkapitālā bilances vērtība un tai atbilstošā mātesuzņēmuma daļa meitasuzņēmuma kapitālā un rezervēs;

4.2.2. jāizslēdz mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma savstarpējās prasības un saistības;

4.2.3. jānosaka meitasuzņēmuma tā kapitāla un rezervju daļa, kas nepieder mātesuzņēmumam, un tā jāuzrāda konsolidētās bilances postenī “Mazākuma līdzdalība”, kurš izvietots pirms posteņa “Kapitāls un rezerves”.

4.3. Mātesuzņēmuma līdzdalības meitasuzņēmuma pamatkapitālā bilances vērtība un tai atbilstošās mātesuzņēmuma daļas meitasuzņēmuma kapitālā un rezervēs savstarpējā izslēgšana jāveic datumā, ar kuru šis meitasuzņēmums pirmo reizi iesaistīts konsolidācijā, vai meitasuzņēmuma akciju (daļu) iegādes datumā, balstoties:

4.3.1. vai nu uz meitasuzņēmuma aktīvu un saistību bilances vērtību (starpība, kas izveidojas savstarpējās izslēgšanas rezultātā, cik tas ir iespējams, jāieraksta tajos konsolidētās bilances posteņos, kuru patiesā vērtība ir lielāka vai mazāka par meitasuzņēmuma bilancē norādīto vērtību);

4.3.2. vai arī uz meitasuzņēmuma nosakāmo aktīvu un saistību patieso vērtību.

4.4. 4.3. punkta nosacījumi nav jāpiemēro mātesuzņēmuma akcijām, kas pieder mātesuzņēmumam vai kādam konsolidācijā iesaistītajam meitasuzņēmumam. Konsolidētajā bilancē šādas akcijas norāda postenī “Pašas akcijas”.

4.5. Jebkura starpība, kas palikusi, veicot savstarpējo izslēgšanu saskaņā ar 4.3 punkta prasībām, jāuzrāda konsolidētās bilances posteņa “Nemateriālie aktīvi” apakšpostenī “Pozitīvā nemateriālā vērtība”, ja tā ir pozitīva, vai konsolidētās bilances posteņa “Nemateriālie aktīvi” apakšpostenī “Negatīvā nemateriālā vērtība”, ja tā ir negatīva. Negatīvā nemateriālā vērtība samazina bilances aktīvu kopsummu, šī posteņa rādītājs jāuzrāda iekavās.

4.6. Pozitīvā nemateriālā vērtība jāattiecina uz konsolidēto peļņas un zaudējumu aprēķinu, amortizējot to pēc lineārās metodes tās lietderīgās izmantošanas laikā, bet ne ilgāk par 20 gadiem.

4.7. Negatīvo nemateriālo vērtību drīkst attiecināt uz konsolidēto peļņas un zaudējumu aprēķinu:

4.7.1. tādā apmērā, kādā līdz meitasuzņēmuma iegādes datumam nākotnē paredzētie šī uzņēmuma nelabvēlīgie darbības rezultāti vai paredzamās izmaksas ir īstenojušās;

4.7.2. tādā apmērā, kādā konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanas datumā šī negatīvā nemateriālā vērtība atbilst jau iegūtajiem labumiem.

4.8. Lai konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins sniegtu informāciju par grupas kā vienota veseluma ieņēmumiem un izdevumiem, jāievēro šādas konsolidācijas procedūras:

4.8.1. jāizslēdz ieņēmumi, ieskaitot dividendes, un izdevumi, kas radušies mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma savstarpējo darījumu rezultātā;

4.8.2. jāizslēdz mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma savstarpējo darījumu peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma bilancē uzrādīto aktīvu vērtībā;

4.8.3. jāveic nepieciešamās korekcijas, lai atspoguļotu līdzdalības iegūšanas sekas (nemateriālās vērtības pārnešana uz konsolidēto peļņas un zaudējumu aprēķinu);

4.8.4. jānosaka peļņas vai zaudējumu apmērs, kas nepieder mātesuzņēmumam, un tas jāuzrāda postenī “Mazākuma peļņa/zaudējumi”, kas izvietots pirms posteņa “Pārskata gada peļņa/zaudējumi”. Peļņa vai zaudējumi, kas pieder mātesuzņēmumam, jāuzrāda postenī “Pārskata gada peļņa/zaudējumi”.

4.9. Ja mātesuzņēmums ir iegādājies meitasuzņēmumu pārskata gadā, tad šī meitasuzņēmuma peļņa vai zaudējumi jāietver konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķinā apmērā, kas ir iegūts laika periodā no iegādes datuma, t.i., datuma, kad šis uzņēmums kļuvis par meitasuzņēmumu, līdz pārskata datumam. Meitasuzņēmuma darbības rezultāts jāiekļauj konsolidētajā peļņas un zaudējumu aprēķinā līdz datumam, kad līdzdalība meitasuzņēmumā ir pārdota vai citādi atsavināta, vai arī samazināta līdz tādam apmēram, kas saskaņā ar 1.1. punkta prasībām neatbilst meitasuzņēmuma statusam.

4.10. Savstarpējo posteņu izslēgšana saskaņā ar 4.2.2., 4.8.1. un 4.8.2. punkta prasībām nav jāveic, ja tās rezultāts nav būtisks 2.2. punkta prasību izpildei.

5. Proporcionālas

konsolidācijas metode

5.1. Konsolidētajos finansu pārskatos jāiekļauj grupas kopuzņēmuma aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu daļa, kuru grupas uzņēmumi pārvalda vai par kuru ir attiecīgi atbildīgi, kā arī uz grupas uzņēmumu attiecināmo grupas kopuzņēmuma ieņēmumu un izdevumu daļa.

5.2. Veicot proporcionālo konsolidāciju, jāievēro šādas konsolidācijas procedūras:

5.2.1. savstarpēji jāizslēdz grupas uzņēmuma līdzdalības grupas kopuzņēmumā bilances vērtība un tai atbilstošā daļa grupas kopuzņēmuma kapitālā un rezervēs, nosakot un uzrādot konsolidētajā bilancē starpību starp tiem (nemateriālo vērtību) saskaņā ar 4.3.— 4.5. punkta prasībām. Nemateriālā vērtība jāattiecina uz konsolidēto peļņas un zaudējumu aprēķinu saskaņā ar 4.6. vai 4.7. punkta prasībām;

5.2.2. jāveic 4.2.2., 4.8.1. un 4.8.2. punktā minēto grupas uzņēmuma un grupas kopuzņēmuma savstarpējo darījumu izslēgšana. Izslēdzamo summu apmērs jāierobežo ar savstarpējo darījumu daļu, kas noteikta atbilstoši grupas uzņēmuma daļai kopīgi kontrolētajos aktīvos. Šāda izslēgšana nav jāveic, ja tās rezultāts nav būtisks 2.2. punkta prasību izpildei.

6. Pašu kapitāla medote

6.1. Konsolidētajā bilancē līdzdalības bilances vērtība tāda uzņēmuma pamatkapitālā, kuru iekļauj konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši pašu kapitāla metodei, jāaizstāj ar grupas uzņēmumu daļu šī uzņēmuma kapitālā un rezervēs.

6.2. Starpība starp līdzdalības bilances vērtību un grupas uzņēmumu daļu uzņēmuma kapitālā un rezervēs jānosaka un jāuzrāda konsolidētajos finansu pārskatos saskaņā ar 4.3.— 4.5. punkta prasībām, un jāattiecina uz konsolidēto peļņas un zaudējumu aprēķinu saskaņā ar 4.6. vai 4.7. punkta prasībām.

6.3. Turpmākajos gados pēc līdzdalības sākotnējās iekļaušanas konsolidētajā bilancē saskaņā ar 6.1. un 6.2. punkta prasībām tās vērtība konsolidētajā bilancē attiecīgi jāpalielina vai jāsamazina atbilstoši grupas uzņēmumu daļas uzņēmuma kapitālā un rezervēs palielināšanai vai samazināšanai. Līdzdalības vērtība konsolidētajā bilancē jāsamazina par saņemto vai saņemamo šī uzņēmuma dividenžu summu.

6.4. Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu daļa, kas attiecas uz grupas uzņēmumu līdzdalību šī uzņēmuma pamatkapitālā, jāuzrāda konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina postenī “Līdzdalība saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā peļņa/zaudējumi atbilstoši pašu kapitāla metodei”.

6.5. Savstarpējo darījumu peļņa vai zaudējumi, kas tiek iekļauti grupas uzņēmumu un uzņēmuma individuālajā bilancē uzrādīto aktīvu vērtībā, ir jāizslēdz tādā apmērā, kādā tie ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem vai tādiem faktiem, kuriem ir iespējams iegūt šādu apstiprinājumu. Šāda izslēgšana nav jāveic, ja izslēgšanas rezultāts nav būtisks 2.2. punkta prasību izpildei.

6.6. Ja uzņēmumam, kuru iekļauj konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši pašu kapitāla metodei, jāsagatavo konsolidētie finansu pārskati, šī uzņēmuma kapitāla un rezervju apmērs jānosaka, pamatojoties uz tā konsolidētajiem finansu pārskatiem.

7. Konsolidētā gada pārskata metode

7.1. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāiekļauj skaidrojoša informācija atsevišķi par grupu un banku. Informācija par banku un grupu jāsagatavo atbilstoši Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 13. punkta prasībām. Ja informācija par grupu būtiski neatšķiras no attiecīgās informācijas par banku, šādu informāciju par grupu var atsevišķi neuzrādīt.

7.2. Papildus citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu ietverto norāžu izpildei konsolidētā gada pārskata pielikumā jāiekļauj arī šāda informācija:

7.2.1. lietoto konsolidācijas metožu noteikšanas kritēriji;

7.2.2. grupas uzņēmumu nosaukumi un juridiskās adreses; katra meitasuzņēmuma darbības veids, kā arī katra meitasuzņēmuma pamatkapitāla daļa (balsstiesību daļa katrā meitasuzņēmumā), kuru ieguvuši grupas uzņēmumi un personas, kas darbojas savā vārdā, bet grupas uzņēmumu uzdevumā vai labā. Jānorāda metodes, kas lietotas katra meitasuzņēmuma finansu pārskatu rādītāju iekļaušanai konsolidētajos finansu pārskatos. Šī informācija jāsniedz arī par tiem meitasuzņēmumiem, kuri 3.15. punktā minēto iemeslu dēļ nav iekļauti konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši pilnas konsolidācijas metodei;

7.2.3. grupas kopuzņēmumu un grupas saistīto uzņēmumu nosaukumi, juridiskās adreses un to darbības veidi. Jāsniedz grupas kopuzņēmumu kopīgās vadības pamatojums. Jāuzrāda grupas kopuzņēmumu un grupas saistīto uzņēmumu pamatkapitāla daļa, kuru ieguvuši grupas uzņēmumi un personas, kas darbojas savā vārdā, bet grupas uzņēmumu uzdevumā vai labā. Jānorāda metodes, kas lietotas līdzdalības grupas kopuzņēmumu un grupas saistīto uzņēmumu pamatkapitālā uzrādīšanai konsolidētajos finansu pārskatos. Šī informācija jāsniedz arī par grupas kopuzņēmumiem un grupas saistītajiem uzņēmumiem, kuri 3.15. punktā minēto iemeslu dēļ nav uzrādīti konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši proporcionālas konsolidācijas vai pašu kapitāla metodei;

7.2.4. līdzdalības uzņēmumos, kas iekļauti konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši pašu kapitāla metodei, bilances vērtība un attiecīgā uzņēmuma nosaukums;

7.2.5. līdzdalības uzņēmumos, kuri iekļauti konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši 3.18. punkta prasībām, bilances vērtība, sākotnējās vērtības samazināšanai veiktais uzkrājumu apmērs, ja tādi bija izveidoti, un attiecīgā uzņēmuma nosaukums;

7.2.6. tādu uzņēmumu nosaukumi, juridiskās adreses un kapitāla un rezervju apmēri, kuros grupas uzņēmumiem nav būtiskas ietekmes vai grupas uzņēmumiem pieder mazāk nekā 20 procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kā arī šīs līdzdalības bilances vērtība un līdzdalības daļa uzņēmumu pamatkapitālā. Šāda informācija nav jāuzrāda, ja tā nav būtiska 2.2. punkta prasību izpildei;

7.2.7. pozitīvās vai negatīvās nemateriālās vērtības sadalījums, norādot konkrētos uzņēmumus, kā arī pozitīvās vai negatīvās nemateriālās vērtības apmērs pārskata gada sākumā, tās amortizācija pārskata gadā un atlikusī vērtība pārskata gada beigās. Jāskaidro nemateriālās vērtības atspoguļošanai un amortizācijai lietotie principi;

7.2.8. to pašas akciju daudzums, nominālvērtība un bilances vērtība, kuras ieguvusi pati banka, tās meitasuzņēmumi vai personas, kas darbojas savā vārdā, bet bankas vai tās meitasuzņēmumu uzdevumā vai labā;

7.2.9. informācija par pārmaiņām konsolidētās bilances postenī “Kapitāls un rezerves” pārskata gada beigās salīdzinājumā ar pārskata gada sākumu, detalizēti skaidrojot katra kapitāla un rezervju elementa pārmaiņu būtību;

7.2.10. detalizēta informācija par konsolidētajā bilancē iekļautajiem aktīviem un saistībām, kas radušās darījumu ar meitasuzņēmumiem, grupas kopuzņēmumiem un grupas saistītajiem uzņēmumiem rezultātā.

7.3. Konsolidētā gada pārskata pielikumā jāatklāj pārējā informācija, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt grupas finansiālā stāvokļa, darbības rezultātu vai naudas plūsmas novērtēšanu.