Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 27.decembrī

Intervija Latvijas Radio 27. decembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Es zinu, ka žurnālisti nedrīkst to īpaši izteikt, bet es gribu pateikt paldies par to, ka jūs esat atradis laiku un šodien atbraucis uz Latvijas Radio — jums ir valdības sēde, jūs esat pārtraucis to, cik es saprotu, lai...

Andris Bērziņš: — Jā, mēs bijām nostrādājuši atkal kārtējo stundu un kādas 15 minūtes un tad pārtraukumu uztaisījām, tāpēc es esmu šeit.

— Man jāsaka paldies salīdzinoši ar dažiem citiem politiķiem, kuri regulāri nevar atlicināt mums laiku, atnākt uz Latvijas Radio, vismaz šajā ziņā — jūsu priekšā cepuri nost! Runājot par valdības sēdi, es saprotu, ka ir divi tādi savdabīgi jautājumi izskatīti — viens no tiem, neapšaubāmi, ir situācija Kuldīgas uzņēmumā “Vulkāns”, kuru jau divas reizes nelaime piemeklējusi.

A.Bērziņš: — Jā, nelaime ir piemeklējusi “Vulkānu” divas reizes, bet mēs to arī valdībā esam skatījuši divas reizes, šodien skatījām otro reizi un pieņēmām lēmumu sniegt akciju sabiedrībai “Vulkāns” valsts atbalstu, bet gan ar nosacījumu, ka vairākuma akcionāriem ir jāsagatavo ļoti konkrēts rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem, ar konkrētiem pasākumiem, kurus viņi veiks vai plāno veikt uzņēmuma atdzīvināšanai un jaunas elpas iedvešanai. Un, protams, jāuzņemas kādas saistības arī attiecībā pret mazākuma akcionāru, tas ir, valsti, ja viņi šīs saistības nepildīs.

— Vismaz šobrīd izskatās, ka šim uzņēmumam ir visas iespējas dzīvot...

A.Bērziņš: — Protams, protams! Mēs valdībā ļoti labi apzināmies, ka Kuldīgā 500 darbavietas uzņēmumā — tas ir ļoti, ļoti daudz, un varētu pat teikt tā, ka savā veidā dzīve Kuldīgā rit ap šo uzņēmumu un šajā uzņēmumā.

— Cik liela tā summa būs?

A.Bērziņš: — 311 tūkstoši latu.

— No kādiem līdzekļiem tie jāņem?

A.Bērziņš: — Tas tiks segts no privatizācijas līdzekļiem ar nosacījumu, ja vairākums akcionāru pieņems ļoti konkrētu rīcības plānu uzņēmuma restrukturizācijai, sakārtošanai, investīciju piesaistei.

— Jūs kaut kā vērtēsit?

A.Bērziņš: — Mēs nevērtēsim, ekonomikas ministrs to izdarīs — viņam pienākas tādas lietas darīt.

— Es ceru, ka tā Kuldīgai varētu būt vismaz laba dāvana jaunajā gadā. Otrs jautājums, ko jūs skatījāt, bija par Vecrīgas īpašo statusu.

A.Bērziņš: — Jā, dome griezās pie mums, lai Vecrīgai pagarina īpašo statusu, tas nozīmē, ka ne visas mašīnas var braukt cauri Vecrīgai, tur bija speciāls rīcības plāns, par kuru arī domes Satiksmes komitejas vadītājs mums ziņoja. Un mēs pieņēmām tādu lēmumu — pagarināt šo statusu vēl uz vienu gadu, un arī tālākais secinājums, līdzīgs kā Kuldīgas gadījumā, ka Rīgas domei ļoti konkrēti jāsagatavo rīcības plāns ar konkrētiem laika grafikiem un tā tālāk un jāiesniedz izskatīšanai jau arī ar padarītajiem darbiem līdz nākamā gada 1.novembrim, un tad varēsim lemt tālāk, vai šo statusu pagarināt, dome lūdza šo pagarinājumu līdz 2005.gadam uzreiz.

— Kāpēc jums ir vajadzīgi šie konkrētie uzvārdi un viss, ko jūs minējāt?

A.Bērziņš: — Nu, vienkārši tādēļ, lai mēs varētu redzēt, kas tiek izdarīts, jo mērķis ir Vecrīga vispār bez automašīnām, tātad tiek domāts par to, ka tiks sakārtotas atsevišķas ielas, tiks vienā virzienā laistas automašīnas cauri, būs tā saucamais loks apkārt Vecrīgai un vajadzības pēc automašīnām Vecrīgā vispār nebūs normālā dienas laikā.

— Man kolēģi lūdza pajautāt jums par tālākiem braucējiem, kas neskrien tikai pa Latviju, bet reizēm grib atskriet no kādām tālākām zemēm — te ir runa par tūrisma veicināšanu, lai Latvijā ierastos vairāk tūristu. Jautājums ir par Krieviju un iespējamo vīzu režīma atvieglošanu ar austrumu zemes valstīm. Vai jūs uzskatāt, ka ir iespējams ko darīt, lai cilvēkiem, kas vēlētos iebraukt Latvijā arī no austrumu puses, vīzas saņemšanas kārtība būtu vienkāršāka, nekā tā ir bijusi līdz šim?

A.Bērziņš: — Latvijā faktiski ir pieņemta tūrismu veicinoša programma — Ministru kabineta sēdē, ja nemaldos, pirms divām nedēļām. Kas attiecas uz vīzām un tūristiem, kuri vēlas iebraukt Latvijā, mēs, protams, visnotaļ laipni visus aicinām, taču jāsaka, ka mēs dzīvojam tā sauktajā Šengenas zonā, mums ir jāievēro visi nosacījumi, kādi ir Šengenas zonas valstīm, tajā skaitā arī dažādus izņēmumus un atvieglojumus mēs varam dot tik lielā mērā, kā to atļauj Šengenas nosacījumi, jo, protams, mēs nevēlamies riskēt ar to iespēju, kāda pašlaik ir Latvijas cilvēkiem braukāt pa visu Eiropu faktiski bez vīzām, brīvi pārvietoties. Bet tūrisma plūsmā mēs, protams, esam ieinteresēti.

— Tas nozīmē, ka nosacījums tam, lai latvieši varētu braukāt brīvi pa Eiropu, ir šis pašreizējais režīms ar Krieviju?

A.Bērziņš: — Katrā konkrētā situācijā, pēc konkrētiem nosacījumiem ir iespējami atsevišķi konkrēti izņēmumi, es pašlaik nesākšu tos visus uzskaitīt; arī Šengenas līgums paredz atsevišķus izņēmumus. Pašlaik speciāla darba grupa, kurā ir Ārlietu ministrijas cilvēki, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas cilvēki un Iekšlietu ministrijas cilvēki, izstrādā tūrisma attīstības koncepciju, tā ka gaidīsim, kad viņi nāks klajā.

— Vai ir iespējas kaut kādā veidā vienkāršot, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas, lai cilvēkam, kurš dzīvo, piemēram, Arhangeļskā, nebūtu jābrauc uz Maskavu pēc vīzas, turklāt nezinot, vai viņš to vīzu uzreiz dabūs?

A.Bērziņš: — Tieši tā. Tā gan būs to valstu problēma, kurās šīs vīzas tiks saņemtas, bet konsulāro dienestu tīkla izveidošana un paplašināšana — arī tas ir viens no veidiem, kā šo jautājumu risināt, un, protams, visērtākā jau būs elektroniskā paraksta ieviešana. Tad, kad arī Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā būs ieviests elektroniskais paraksts, šīs lietas kārtot būs daudz, daudz vienkāršāk.

— Jebkurā gadījumā jūs atbalstāt šo darbu?

A.Bērziņš: — Protams, protams!

— Mēs varētu arī atskatīties uz pagājušo gadu, jo šajā gadā vairs netiksimies ar jums šeit, radiostudijā. Kas, jūsuprāt, ir bijis nozīmīgākais jūsu dzīvē — vairāk gan darbā — pagājušajā gadā? Patīkamākais un varbūt arī grūtākais?

A.Bērziņš: — Godīgi sakot, es esmu gandarīts par pagājušo gadu, par to, kā mums ir veicies kopumā valstī. Mums ir ļoti labs ekonomiskās attīstības temps sasniegts; mēs esam noturējuši un pat palielinājuši to, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Mēs esam ļoti nopietni starptautiskā līmenī pavirzījušies uz priekšu, šeit es domāju gan Latvijas virzību uz NATO, gan uz Eiropas Savienību. Es varu radioklausītājiem pateikt, ka šobrīd Latvijai ir slēgtas 23 sadaļas, tas ir, par trim sadaļām vairāk nekā, piemēram, Igaunijai, kura sāka savu integrācijas ceļu Eiropas Savienībā veselu pusotru gadu pirms Latvijas; mēs esam demonstrējuši, ka esam tikpat stipri vai dažkārt pat vēl stiprāki nekā mūsu kaimiņu valstis. Tas nozīmē, ka Latvijai ir ļoti, ļoti labas izredzes nākošgad, uzturot šo pašu ekonomikas attīstības tempu, virzīties tālāk, uz priekšu. Es domāju, ka katrs cilvēks sajūt jau tagad, ka mūsu valsts šogad ir kļuvusi par vieniem astoņiem procentiem bagātāka, ja skatāmies no budžeta viedokļa. Budžeta gads un vispār gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Kas attiecas uz nepadarītajiem darbiem, tad, protams, ir arī tādi, bet ar tiem mēs mēģināsim tikt galā nākošā gada gaitā.

— Jūs varētu minēt kādu no nepadarītajiem darbiem?

A.Bērziņš: — Piemēram, mēs esam aizsūtījuši uz Saeimu likumprojektu par antikorupcijas biroja izveidošanu, paredzējuši tam finansējumu nākamā gada budžetā — 348 tūkstošus latu. Mēs cerējām, ka šis likums tiks pieņemts jau šogad un nākamgad birojs varētu sākt funkcionēt ar pilnu spēku. Diemžēl tas nav izdevies, tagad cerēsim, ka jaunā gada pirmajā ceturksnī šis likums taps pieņemts un biroju varēsim atvērt. Tā ir viena no lietām, par kurām mums pietiekami daudz kritikas velta starptautiskās institūcijas.

— Tas būtu Saeimas nepadarīts darbs. Kāds valdības nepadarīts darbs?

A.Bērziņš: — Šeit nevar novilkt robežas starp Saeimu un valdību. Valdība sagatavo likumprojektu, nosūta uz Saeimu, un valdība ir ieinteresēta, lai šis likums iespējami drīzāk stātos spēkā. Nu, tamlīdzīgus piemērus droši vien varētu atrast, taču es gribētu teikt, ka šeit nav apzinātas vēlmes kaut ko kavēt. Tieši otrādi — mēs esam ieinteresēti, lai valstī maksimāli visas lietas sakārtotu.

— Kā jūs vērtējat to, kas ir noticis ar Komerclikumu? Valsts prezidente ir atsūtījusi atpakaļ grozījumus Komerclikumā, tajā pašā laikā spēkā stājies iepriekšējais Komerclikums.

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā labi ir vismaz tas, ka Komerclikums ir stājies spēkā un ka stājies spēkā arī likums “Par Komerclikuma spēkā stāšanos”. Tātad mēs faktiski esam izpildījuši savas starptautiskās saistības, jo mēs teicām, ka ar 2002.gada 1.janvāri Komerclikums stāsies spēkā. Ka šajā Komerclikumā varbūt būs nepieciešami kādi precizējumi, grozījumi, papildinājumi — tas šodien ir pilnīgi skaidrs, un acīmredzot Saeimai būs jāatgriežas tuvākā laikā, tūlīt pēc ziemas brīvdienām, pie šī likuma un jāmēģina to izskatīt, sakārtot un rast kādu kopēju viedokli par visiem šiem jautājumiem.

— Runājot par politisko situāciju — kā jūs kā partijas priekšsēdētājs vērtējat pagājušo gadu savai “Latvijas ceļa” partijai?

A.Bērziņš: — Kā stabilu. Gads ir stabils, partija ir augusi, partijā pastāvīgi nāk klāt jauni cilvēki. Es domāju, ka partija nedaudz pārveidojas, transformējas, tā iegūst nedaudz jaunus vaibstus. Jauni cilvēki nāk partijā, partija definē savas pozīcijas; tomēr viss būs kārtībā.

— Deviņi procenti — tāds pašreizējās aptaujās ir iedzīvotāju atbalsts jūsu partijai; tas ir neapšaubāmi mazāk nekā tad, kad jūs iekļuvāt Saeimā. Tajā pašā laikā, jūsuprāt, kāds ir tas skaitlis?

A.Bērziņš: — Nu, redziet, procenti… vienmēr ir kāda kļūda robežās no diviem līdz trīs procentiem, jebkura statistika ir arī zināma kļūdu un nejaušību virkne. Tai pašā laikā es gribētu teikt, ka kādu desmit procentu robežās “Latvijas ceļš” turas ļoti stabili. Es domāju, arī Tautas partija nekur tālāk par mums īpaši nav aizskrējusi. Un interesanti, ka Latvijā socioloģiskajās aptaujās tas spektrs izskatās samērā izlīdzsvarots — partijām iedzīvotāju atbalsts ir daudzmaz, daudzmaz līdzīgs. Acīmredzot visu izšķirs spurts pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām finiša taisnē.

— Tautas partija — jūsu tuvākais konkurents?

A.Bērziņš: — Nē, Tautas partija ir koalīcijas partnere.

— Es domāju — no ideoloģiskā viedokļa.

A.Bērziņš: — Ideoloģiski mēs, protams, esam diezgan tuvi, taču domāju, ka mums ir tomēr atšķirīgs vēlētājs. Pa desmit gadiem mums, “Latvijas ceļam”, ir izveidojies savs vēlētājs, kurš par mums balso. Viņš redz, ka esam prognozējami, esam stabili, no mums nav jāgaida nekāds pārsteigums, un, ja kaut ko esam solījuši, tad arī izdarām.

— Un kā jūs vērtējat to, ka Repše, kurš vēl nav izveidojis savu partiju, tomēr ir pirmajā vietā šobrīd?

A.Bērziņš: — Nu, dažkārt cilvēkiem ir vēlēšanās ticēt kādam brīnumam vai kaut kam tādam — tas it īpaši ir skaidri sajūtams pirms Ziemassvētkiem, pirms Jaungada. Tas varbūt ir arī labi. Gan jau Repšes kungam un viņa cilvēkiem, ja viņi izveidos partiju, būs iespēja uzstāties televīzijas kameru priekšā, runāt ar žurnālistiem, un tad jau katrs cilvēks varēs izvērtēt precīzāk, konkrētāk arī šos cilvēkus, šīs piedāvātās programmas, šos uzstādījumus, ar kādiem nāks Repšes kungs un droši vien nāks katra cita jauna partija vai jauns spēks, kas mēģinās sevi pieteikt nākamās Saeimas vēlēšanās.

— Jūs pieļaujat, ka Repšes kungs varētu būt jūsu sabiedrotais nākotnē?

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā pēc ekonomiskajiem un politiskajiem uzskatiem, vismaz pēc tā, ko Repšes kungs ir teicis, es neredzu iemesla, ka mums viņu vajadzētu pieskaitīt, teiksim, tirgus ekonomikas pretinieku nometnei.

— Par nākamā gada notikumiem mēs runāsim nākošajā ceturtdienā, kad atkal ceram šeit, studijā, tikties.

A.Bērziņš: — Uz redzēšanos! Laimīgu Jauno gadu!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

— vēstulē Krievijas premjerministram

Ministru prezidents Andris Bērziņš ir nosūtījis Krievijas Federācijas premjerministram Mihailam Kasjanovam vēstuli, kurā lūdz nozīmēt starpvaldību komisijas vadītāju un aktivizēt komisijas darbību.

A. Bērziņš vēstulē novērtē abu valstu savstarpējās attiecības pagājušajā gadā un norāda, ka abu valstu prezidentu tikšanās 2001.gada sākumā ir vērtējama kā impulss, kas veicinās turpmāko savstarpējo sadarbību. Ministru prezidents izteicis nožēlu, ka martā notikušajai Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas pārstāvju sanāksmei nav sekojusi reāla ekspertu darbība un līgumu parakstīšana, kas veicinātu abu valstu sadarbību. A. Bērziņš norādīja, ka Latvijas puse aicina optimizēt turpmāko sadarbību šajā komisijā.

A. Bērziņš novēlējis Krievijas Federācijas premjeram panākumus darbā un laimīgu Jauno gadu, kā arī izteicis cerību, ka turpināsies veiksmīga abu valstu sadarbība.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments