Valsts prezidente:

— par grozījumiem Komerclikumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 22.decembrī nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Prezidente raksta:

2001.gada 20.decembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Komerclikumā”, kura mērķis bija precizēt un uzlabot atsevišķas Komerclikuma normas. Pieņemtie grozījumi satur vairākas pretrunas, kā arī paredz vēl par vienu gadu atlikt šī nozīmīgā likuma spēkā stāšanos. Vēlētos pievērst Jūsu uzmanību faktam, ka Komerclikuma spēkā stāšanās jau vairākkārt ir atlikta. Tas mazina Latvijas uzņēmēju un sabiedrības pārliecību par spēju ieviest reformas, kuras steidzami ir nepieciešamas Latvijas tautsaimniecībā. Uzskatu, ka nav pamata atlikt Komerclikuma spēkā stāšanos.

Likums “Grozījumi Komerclikumā” paredz atsevišķu terminu maiņu Komerclikumā. Šāda terminu aizstāšana rada gan juridiskas, gan jēdzieniskas neskaidrības likuma teksta uztverē. Turklāt vairākos Saeimas pieņemtajos likumos, piemēram, “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, Darba aizsardzības likumā, “Par zvērinātiem revidentiem”, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, jau ir lietoti pašreizējie Komerclikuma termini. Šādu terminoloģisku atšķirību rezultātā šī un citu likumu piemērošanā var rasties sarežģījumi.

Pieņemtais likums satur iekšējas pretrunas, kā arī pretrunas ar vairākiem jau spēkā esošiem likumiem. Komerclikuma grozījumu 5.pants paredz, ka uzņēmējreģistrs ved īpašo uzņēmējpilnvaru (prokūru) reģistru. Šāda reģistra jēga nav saprotama, jo saskaņā ar Komerclikuma 8.panta piekto daļu vienotā datu bāzē tiek ierakstītas ziņas par prokūristu (nevis prokūrām). Turklāt tāda reģistra izveide nav paredzēta likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā.

Komerclikuma 34.pants ir papildināts ar trešo daļu, nosakot, ka īpašā uzņēmējpilnvara (prokūra) stājas spēkā tikai pēc tās reģistrācijas uzņēmējreģistrā. Šāda spēkā stāšanās atšķiras no vispārējās pilnvaru spēkā stāšanās kārtības. Neapstrīdot reģistrācijas nepieciešamību, šāda uzņēmējpilnvaras spēkā stāšanās atlikšana var radīt papildu šķēršļus saimnieciskai darbībai.

Komerclikuma 8.panta trešā daļa papildināta ar jaunu 10.punktu, kas nosaka, ka uzņēmējreģistrā ierakstāmas arī ziņas par katra dibinātāja ieguldījuma apjomu. Atbilstoši Komerclikuma 143.pantam šādām ziņām jau ir jābūt ietvertām kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā. Šīs ziņas netiek aktualizētas, un tā rezultātā sabiedrības dalībnieku (akcionāru) ieguldījumu apjoms var būtiski atšķirties no dibinātāju ieguldījuma apjomiem.

Komerclikuma 191.panta trešās daļas jaunā redakcija paredz, ka daļas, kurām nav mantinieku un kuras tādējādi ieguvusi valsts, pārdod Uzņēmumu reģistrs. Šāda norma neatbilst likumam “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un šobrīd valstī pastāvošajai kārtībai, ka ar bezmantinieku mantu, kas nonāk valsts īpašumā, rīkojas Valsts ieņēmumu dienests.

Komerclikuma 268.panta trešā daļa, 296.panta devītā daļa un 305.panta pirmā daļa jaunajā redakcijā samazina mazākumakcionāru tiesības un intereses. Tādēļ aicinu vēlreiz izvērtēt šo normu pamatotību un lietderību.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2001.gada 20.decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Komerclikumā” otrreizējai caurlūkošanai.

Valsts prezidenta preses dienests