“Man visiem jums tik daudz vēl jāsaka, Bet tā jau ir cita pasaka”

— Ojārs Vācietis

Ziemassvētku noskaņā Vernisāžas Maestro zālē notika Ojāra Vācieša Kopoto rakstu devītā sējuma atvēršanas svētki.

Devīto, priekšpēdējo sējumu klajā laidis “Karoga” apgāds. Tā sastādītājas ir dzejnieka dzīvesbiedre Ludmila Azarova un literatūras zinātniece Vija Kaņepe, komentāru autores — Ildze Kronta un Vija Kaņepe, redaktore — Vija Jugāne. Apgāda galvenais redaktors — Māris Čaklais.

Viskuplāko ziedu pušķi grāmatas atvēršanas svētkos saņēma izdevniecības daļas vadītāja Ieva Čaklā, jo viņa gādāja par grāmatas iznākšanas praktisko pusi. Kā zināms, tieši naudas trūkums pirms krietna laika apturēja veiksmīgi uzsākto Kopoto rakstu izdošanu. To atceroties, Ludmila Azarova sacīja: “Man šie gadi bija kā murgs. Sapnī rādījās tilts, kas jau gandrīz pārmests platai upei, bet pēkšņi tas pārtrūkst, krastu nesasniedzis. Astoņas grāmatas bija iznākušas, pēdējām divām pietrūka līdzekļu. Bija gluži kā Ojāra dzejolī — esi dzejnieks, taisi no nekā.”

Tālab arī sarīkojuma vadītājs Māris Čaklais vēlreiz teica paldies Kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei, akciju sabiedrībai “Dzintars”, Cēsu sanatorijas meža skolai, individuālajiem ziedotājiem un visiem, kas piedalījušies līdzekļu vākšanas telefonakcijā. Bez sabiedrības atbalsta grāmata nebūtu varējusi iznākt.

Devītajā sējumā apkopota Ojāra Vācieša bērnu dzeja (krājumi “Dziesmas par...”, “Sasiesim astes”, “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” un “Kabata”, dzejoļi no periodiskajiem izdevumiem un rokrakstu burtnīcām), satīriskā dzeja un proza. Te ir prozas darbs “Tās dienas acīm: gandrīz dienasgrāmata” un scenārijs melnbaltai pilnmetrāžas mākslas filmai “Tīfs”..Ievietoti daži no daudzajiem Ojāra Vācieša zīmējumiem, par kuru tapšanu Ludmila Azarova saka: “Reizēm tā bija atslodze. Citureiz — koncentrācija pirms dzejoļa uzrakstīšanas, tāpat kā krāsns kurināšana.” Grāmatu bagātina ap divdesmit fotoattēlu. Tie ir Ojāra Vācieša pēdējo dzīves gadu uzņēmumi — dzejnieks vienatnē un draugu un tuvinieku vidū, arī no jubilejas sarīkojuma Dailes teātrī 1983. gada 11. novembrī.

Pēc sarīkojuma namatēva Jāņa Petera vārdiem, Ojārs Vācietis nepiederēja pie tiem dzejniekiem, kas dzīvē ir visurgājēji un caursitēji. Tie dzejā parasti ir sīki. Viņš bija no tiem — dzīvē vājiem un neaizsargātajiem, bet savā mākslā viņš bija tik spēcīgs un liels, ka viņa dzeja devusi un dod spēku ne vien viņa tuvākajiem cilvēkiem, bet visai nācijai.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Grāmatas lappusēs — arī Ojāra Vācieša zīmējumi