Ar Augstuma skatu, krāsās un formās

Daugavas muzejā, Doles salā, pie sevis aicina Zentas Loginas unikālās mākslas darbu izstāde “Kosmiskie loki”

Pa sniegotu lauku, pa baltu ceļu nonākam Doles muzeja askētiskajā Baltajā zālē. Ienākam pasaulē, kuru pavērusi mums māksliniece Zenta Logina (1908–1983). “Kustība”, “Melnais un baltais”, “Kosmosa acs”, “Skats nākotnē”, “Baltās liesmas”, “Zieds”, “Baltā galaktika”, “Saules vējš” — īpatnējā tehnikā darināti reljefi, telpiski veidojumi, gobelēni. Maza daļa no mākslinieces mūža darba, maza daļa no viņas dzīves pēdējo piecpadsmit gadu pasaules skatījuma.

Tas bija laikmets, kad cilvēce sāka veidot pakāpienus kosmosa apgūšanai, kad presē un arī literatūrā arvien vairāk ienāca Visums un astronomija. Un zīmīgi, ka māksliniece, gan turēdamās nost no apkārtējās kņadas, tomēr centās iepazīt sabiedrības attīstības galvenās vadlīnijas: gara un tehnikas savienojumu kosmiskajā ceļā un, no otras puses, cilvēka nevērību pret cilvēces nākotnes apdraudējumu. Mākslinieces darbos abas šīs tēmas ir apvienojušās. Aizgrābtība par kosmiskās pasaules skaistumu un izmisums par Zemes cilvēku garīgo tuvredzību. Pēdējais nepabeigtais darbs bija mets gobelēnam “Brīdinājums” — liesmojoša zemeslode.

Jo intensīvāka ir radošas personības garīgā dzīve, jo tālākās dimensijās ietiecas viņas pasaules izpratne un arī — jo lielāks ir viņas devums cilvēces kopīgajai gara bagātībai. Zenta Logina dzīves pēdējā posmā allaž meklēja jaunu informāciju, tai skaitā zināšanas par astronomiju. Tā viņai bija atslēga, ar kuru var atslēgt cilvēces garīgās pasaules saistību ar kosmiskajiem procesiem. Tā nebija pavirša jūsmošana, bet nopietns meklējums, tāpēc arī viņas darbos neredzam nesakarīgus līniju jūkļus, kurus dažkārt nosauc par kosmiskām vīzijām.

Māksliniecei nekad neapnika iztaujāt profesionālus astronomus — kas tur īsti notiek uz Jupitera? Kāpēc mēs nevaram redzēt Saules vēju? Cik pareizas ir galaktiku krāsainās fotogrāfijas? Jo latviešu astronomu populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” viņa kopā ar māsu Elīzi Atāri allaž izstudēja jo sīki.

Tomēr Zentas Loginas darbi nebūt nav vienkārši Visuma tālo objektu attēlojumi. Tie ir mākslinieces dziļāko filozofisko pārdomu materializējums mūsdienu priekšstatos. Lai kāptu augšup, nepieciešams jo stingrāk balstīties pasaules kultūras saknēs, tāpēc daļu sava laika Zenta Logina kopā ar māsu un līdzgaitnieci Elīzi Atāri veltīja sengrieķu valodas studijām docentes Rātas vadībā.

Un tad Elīze Atāre turpat blakus stellēm kastrolī uz elektriskās plītiņas būra vilnas kušķīšus vajadzīgajās nokrāsās un pēc Zentas Loginas metiem tapa lielie gobelēni. Turpat, mazajā komunālā dzīvokļa priekštelpiņā... Lai atveidotu bezgala daudzveidīgos pasaules atspoguļojumus, tika lietoti visdažādākie materiāli. Dzīves laikā māksliniece sadūrās ar daudzām grūtībām, Z.Loginai bija liegts izstādīt gandrīz visus savus darbus. Piemēram, kāds gobelēns, kur baltas vilnas pamatā bija ieausti zirga astes sari, pēc izstādes Maskavā pazuda bez pēdām. Bet citā reizē PSRS astronomijas padomes pārstāvjiem, kuri bija atbraukuši uz Rīgu, lai izstādītu gobelēnu “Lidojums” astronomiskajā izstādē Tokijā, oficiālās iestādes atteica, ka gobelēns esot pārdots kādam bērnu dārzam. Bet darbs bija mākslinieču dzīvoklī!

Sarunās ar abām māksliniecēm ļoti maz tika skarta dzīves praktiskā puse. Toties atkal un atkal mākslinieces pievēršas kardinālām problēmām: ciktāl sniedzas cilvēku atziņa? Ko atradīsim aiz tālajām galaktikām? Tāpēc arī Zentas Loginas darbi aicina pie sevis domātāju, aicina skatītāju ielūkoties esības tālākajās dimensijās, kur “... stars ar staru liesmās vienojas” (Aspazija, “Vaidelote”).

Tāpēc arī lielajā (un pirmajā!) Zentas Loginas darbu izstādē 1987. gada 17. martā – 12. aprīlī Pēterbaznīcā mūsu zinātnieki un daudzi skatītāji aicināja sabiedrību gādāt par ievērojamās latviešu mākslinieces darbu kopuma saglabāšanu, par pastāvīga muzeja veidošanu, lai Zentas Loginas viedais redzējums allaž aicinātu gan mūs, gan Latvijas daudzos viesus apstāties ikdienas trauksmē un apjaust cilvēces kosmisko esību.

Bet šobrīd tas aicina uz Doles Daugavas muzeju, kur Zentas Loginas darbi skatāmi līdz 19. februārim.

Natālija Cimahoviča,  Dr. phys., pensionēta astranome,  — “Latvijas Vēstnesim”