Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā

Izdarīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) pārtika — attiecīgi sagatavoti akvakultūras dzīvnieki, apstrādātas, daļēji apstrādātas vai neapstrādātas augu un dzīvnieku valsts vielas vai produkti, kas paredzēti cilvēka uzturam;

6) pārtikas aprite — visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam [audzēšana un ieguve (izņemot augu izcelsmes produktus), pārstrāde, ražošana, izplatīšana, iesaiņošana, uzglabāšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana];”;

papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12) risks — varbūtība, ka attiecīgos apstākļos iespējama kaitīga ietekme uz cilvēku vai vidi;

13) riska analīze — riska pārvaldības process, kurš ietver riska novērtēšanu, riska vadību un ziņošanu par risku un kura mērķis ir samazināt vai novērst kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēku vai vidi.”

2. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atsevišķām pārtikas produktu grupām Ministru kabinets nosaka kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām.”

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. (1) Pārtikas uzņēmums var iesaistīties pārtikas apritē, ja uzņēmuma darbību ar katru pārtikas veidu jebkurā pārtikas aprites posmā un vietā ir:

1) novērtējusi Ministru kabineta pilnvarota inspicēšanas institūcija, kuru Latvijas nacionālais akreditācijas birojs akreditējis pārtikas uzņēmumu darbības novērtēšanai konkrētā jomā;

2) atzinis Pārtikas un veterinārais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Pārtikas uzņēmumu darbības novērtēšanas, atzīšanas un reģistrācijas kārtību attiecībā uz pārtikas apriti nosaka Ministru kabinets.

(3) Atzīta pārtikas uzņēmuma darbība apliecina, ka uzņēmums var pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(4) Atzīto pārtikas uzņēmuma darbību reģistrē speciālā Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas uzņēmumu reģistrā. Šī reģistrācija ir apliecinājums tam, ka uzņēmums atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

(5) Pārtikas uzņēmuma konkrēto darbību pārtikas apritē, ja darbība nav atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aptur saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.”

4. Izslēgt 6.pantu.

5. Aizstāt 7.pantā vārdu “higiēnas” ar vārdiem “normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām”.

6. 8.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pienākums ir” ar vārdiem “veikt paškontroli,”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir reģistrēt pārtikas piegādātājus, pārtiku, pārtikas izejvielas un citas vielas, ko paredzēts tajā iekļaut, kā arī uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kuriem uzņēmums piegādājis pārtiku. Reģistrētā informācija pēc pieprasījuma iesniedzama Pārtikas un veterinārajam dienestam.”

7. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par nederīgu, ja:

1) tā neatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām;

2) tai ir beidzies derīguma termiņš;

3) tā nav marķēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

4) pārbaudē, pamatojoties uz pierādījumiem, ir konstatēta tās bojāšanās, kā arī organoleptisko, ar cilvēka maņu orgāniem uztveramo pārtikas īpašību pasliktināšanās;

5) tā ir falsificēta un tiek maldināts patērētājs;

6) tai nav normatīvajos aktos noteikto pavaddokumentu;

7) to paredz citi normatīvie akti.”

8. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu “inspicēšanu” ar vārdiem “valsts uzraudzību un kontroli”.

9. Izslēgt 17.pantu.

10. Izteikt 18., 19., 20. un 21.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Pārtikas padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) sagatavot priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm pārtikas apritē;

2) veicināt pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas valsts politikas un pārtikas ražošanas attīstības politikas saskaņošanu;

3) izvērtēt priekšlikumus un rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu pārtikas aprites jomā;

4) koordinēt pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu;

5) katru gadu izvērtēt pārtikas kontroles programmas, kā arī pārtikas kontroles un uzraudzības rezultātus;

6) izvērtēt Pārtikas un veterinārā dienesta finansiālo nodrošinājumu un sagatavot priekš-likumus par grozījumiem finansējumā;

7) sagatavot priekšlikumus par līdzdalību starptautiskajās organizācijās, kuras darbojas pārtikas aprites jomā, kā arī par starptautisko noteikumu atzīšanu pārtikas aprites jomā.

19.pants. (1) Labklājības ministrija veido un koordinē uztura politiku, kā arī atbild par pārtikas nekaitīguma vispārīgo prasību izstrādāšanu un atbilstošo normatīvo aktu projektu iesniegšanu Ministru kabinetam.

(2) Labklājības ministrs uztura politikas izstrādāšanai un koordinēšanai izveido konsultatīvu uztura padomi.

(3) Labklājības ministrs apstiprina ieteicamās Latvijas iedzīvotāju uzturnormas.

(4) Labklājības ministrijas Valsts sanitārā inspekcija kontrolē pa ūdensapgādes sistēmām iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

20.pants. Latvijas Pārtikas centrs ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša institūcija. Tas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie uzdevumi ir šādi:

1) analizēt pārtikas un uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, kā arī attiecīgā gada pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles rezultātus un sagatavot priekšlikumus pārtikas nekaitīguma un uztura politikas optimizācijai;

2) sagatavot priekšlikumus par uztura un pārtikas nekaitīguma vispārīgajām prasībām, par Eiropas Savienības prasību ieviešanu pārtikas aprites jomā, kā arī normatīvo aktu projektus;

3) organizēt zinātniski pamatotu priekšlikumu sagatavošanu par pārtikas nekaitīguma un uztura problēmu risināšanu (par rīcību krīžu gadījumos, jaunām pārtikas izraisītām slimībām, riska faktoru noteikšanu u.tml.);

4) veikt konsultatīvās uztura padomes sekretariāta funkcijas;

5) informēt sabiedrību par aktuālajiem pārtikas nekaitīguma un uztura jautājumiem;

6) informēt pārtikas uzņēmumus un patērētājus par pārtikas nekaitīgumu un uzturu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

7) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar starptautiskajām organizācijām.

21.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde — Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir:

1) pārtikas apritē:

a) uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

b) atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

c) visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

d) visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi;

2) sanitārajā robežkontrolē — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīt un kontrolēt valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu tranzītā;

3) laboratoriskā izmeklēšana (tajā skaitā references funkcijas noteiktās jomās saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību);

4) bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē:

a) uzraudzīt un kontrolēt bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

b) reģistrēt bioloģisko lauksaimniecības produktu apritē iesaistītās personas;

5) pēc eksportētājuzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;

6) pārtikas produktu valsts intervencē:

a) kontrolēt valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstību obligātajām kvalitātes un nekaitīguma prasībām,

b) veikt intervences noliktavu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

7) nodrošināt savas kompetences ietvaros sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kā arī starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbību;

8) uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību;

9) veikt veterināro uzraudzību un kontroli saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

10) noteikt riska vadības pagaidu pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze;

11) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli Pārtikas un veterinārais dienests veic saskaņā ar Pārtikas padomē izvērtētajām un zemkopības ministra apstiprinātajām uzraudzības programmām, ievērojot likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto apropriāciju.

(4) Prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču sarakstu nosaka Ministru kabinets.

(5) Prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

11. Papildināt likumu ar 21.¹ pantu šādā redakcijā:

“21.¹ pants. (1) Pārtikas un veterinārajā dienestā ietilpst centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, Sanitārā robežinspekcija, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs un laboratorijas.

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta darbu vada dienesta direktors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

(4) Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākos pārtikas un veterināros inspektorus, valsts vecākos pārtikas inspektorus, valsts vecākos veterināros inspektorus, valsts vecākos sanitāros robežinspektorus, valsts pārtikas inspektorus, valsts veterināros inspektorus un valsts sanitāros robežinspektorus veikt pārbaudes attiecīgā jomā.

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas noteiktā valsts teritorijas daļā. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors vai valsts vecākais veterinārais inspektors. Ja teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir attiecīgās teritorijas valsts vecākais pārtikas inspektors, tad viņa vietnieks ir valsts vecākais veterinārais inspektors, un otrādi.

(6) Sanitārā robežinspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts uzraudzības un kontroles funkcijas Ministru kabineta noteiktajos valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās attiecībā uz pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu un pārvadāšanu tranzītā.

(7) Sanitārās robežinspekcijas darbu vada Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietnieki ir valsts vecākie sanitārie robežinspektori veterinārajā, fitosanitārajā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma jomā.

(8) Pārtikas un veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ārvalstu finansu palīdzība likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apjomā, saņemtie ziedojumi un dāvinājumi.

(9) Kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus nosaka Ministru kabinets.”

12. 22.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Pārtikas aprites valsts kontroli un uzraudzību veicošo institūciju inspektoriem” ar vārdiem “Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām”;

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt paraugus un nosūtīt tos pārbaudei uz attiecīgu akreditētu laboratoriju. Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus;

3) uzraudzīt un kontrolēt personāla obligāto veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu un to, kā personāls ievēro higiēnas prasības, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī šā likuma 23.pantā minētos objektus;”;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ja kāds no pārtikas partijas produktiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, atzīt visu viena veida vai šķiras pārtikas partiju, sūtījumu vai pievedumu par neatbilstošu prasībām, izņemot gadījumu, kad pilnīga pārtikas analīze apliecina pārējās pārtikas atbilstību prasībām;”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja notikusi vai ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka pārtikas aprites ierobežojumus.”

13. Aizstāt 23.pantā vārdu “inspicēšanai” ar vārdiem “Valsts uzraudzībai un kontrolei”.

14. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. (1) Valsts uzraudzības un kontroles funkciju izpildē iesaistītajām institūcijām un amatpersonām jānodrošina uzraudzības un kontroles gaitā iegūtās informācijas neizpaušana, izņemot informāciju par iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

(2) Valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistītās institūcijas un amatpersonas par savu rīcību un lēmumiem atbild likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas nedrīkst personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskajā darbībā.

(4) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumus un lēmumus var atcelt aug- stāka amatpersona. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu rīkojumu un lēmumu pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos.”

15. Papildināt 25.pantu pēc vārdiem “Zemkopības ministrijas” ar vārdiem “pārraudzībā un”.

16. Izslēgt VI nodaļu.

17. Papildināt likumu ar 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Naudas līdzekļus, kas iegūti, iekasējot Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu uzliktos naudas sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī līdzekļus, kas iegūti, realizējot likumā noteiktajā kārtībā konfiscēto mantu, preces vai citus priekšmetus, ieskaita valsts budžetā.”

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“3. Ministru kabinets:

1) līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtību uz valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pa-kļauto preču sarakstu;

2) līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību;

3) līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā maksā par šajā likumā noteiktajām valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto maksas pakalpojumu veidus;

4) līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē kvalitātes un klasifikācijas prasības atsevišķām pārtikas produktu grupām un kārtību, kādā novērtējama attiecīgo produktu atbilstība šīm prasībām;

5) līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē prasības references laboratorijām un references laboratoriju pilnvarošanas kārtību;

6) līdz 2002.gada 1.jūnijam izdod noteikumus, kas reglamentē dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību;

7) līdz 2002.gada 31.martam izdod noteikumus “Pārtikas uzņēmumu novērtēšanas, atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.

4. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumi nr.106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.martam.

5. Šā likuma 21.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”.

6. Šā likuma 21.panta otrās daļas 2.punkts un 21.1 panta piektā daļa attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 13.decembrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 28.decembrī