Ministru kabineta noteikumi Nr.530

Rīgā 2001.gada 27.decembrī (prot. Nr.62, 15.§)

Noteikumi par nesēja atlīdzības par fonogrammu un filmu reproducēšanu personiskām vajadzībām lieluma noteikšanu, iekasēšanu, sadali un izmaksāšanu

Izdoti saskaņā ar Autortiesību likuma 34.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nosakāma nesēja atlīdzība par fonogrammu un filmu reproducēšanu personiskām vajadzībām (turpmāk — atlīdzība);

1.2. atlīdzības iekasēšanas un izmaksāšanas kārtību;

1.3. kārtību, kādā veicama atlīdzības proporcionāla sadale starp autoriem, izpildītājiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem.

2. Lai autori, izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti saņemtu atlīdzību par fonogrammu un filmu reproducēšanu personiskām vajadzībām, tukšo materiālo nesēju (piemēram, skaņu ierakstu kasetes, videolentes, videokasetes, lāzeru diski, kompaktdiski, minidiski) un reproducēšanai personiskām vajadzībām paredzēto iekārtu izgatavotāji un importētāji maksā atlīdzību.

3. Atlīdzību iekasē, to sadala un tiesību īpašniekiem izmaksā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija (turpmāk — organizācija).

4. Par apliecinājumu, ka izgatavotājs vai importētājs ir nokārtojis ar nesēja atlīdzību par tukšajiem materiālajiem nesējiem un reproducēšanai izmantojamām iekārtām saistītās formalitātes, organizācija izsniedz apliecību (1.pielikums).

5. Atlīdzību fiziskās personas maksā gadījumos, ja importējamo šo noteikumu 2.punktā minēto preču kopējā vērtība un skaits pārsniedz normatīvajos aktos noteikto Latvijas Republikā importējamo ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamo nekomerciālo preču daudzuma normu.

6. Ja tukšos materiālos nesējus importē vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos un reproducēšanai paredzētās iekārtas importē izmantošanai profesionālā darbībā raidorganizācijās, atlīdzība netiek maksāta, bet importētājam jāsaņem šo noteikumu 4.punktā minētā apliecība. Ar reproducēšanu komerciālos nolūkos saprot komercdarbību, producējot vispārējai izmantošanai paredzētus audioierakstus vai videoierakstus. Ar profesionālu darbību raidorganizācijās saprot iekārtu izmantošanu raidījumu veidošanai un ar to saistīto darbību veikšanai.

7. Importētājam, kas importē tukšos materiālos nesējus un reproducēšanai paredzētās iekārtas, sešu mēnešu laikā pēc organizācijas izsniegtās apliecības saņemšanas jāiesniedz organizācijā pārskats un dokumentācija par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai paredzēto iekārtu reālo izlietojumu.

8. Ja tukšie materiālie nesēji un reproducēšanai paredzētās iekārtas tiek izgatavotas Latvijā, izgatavotāji atlīdzību maksā pirms preču izvešanas no ražotnes un pirms pirmās atsavināšanas.

9. Importētājam ir pienākums samaksāt atlīdzību pirms tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai paredzēto iekārtu importēšanas.

10. Organizācijai ir tiesības no kopējās iekasētās atlīdzības ieturēt tikai tos izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanas, sadales un izmaksas administrēšanu.

11. Organizācija, kas iekasē atlīdzību, sadala to un izmaksā tiesību īpašnieku grupām, finansu gada sākumā saskaņo paredzamo administratīvo izdevumu tāmi ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas pārstāv autorus, izpildītājus, fonogrammu producentus un filmu producentus.

12. Pēc administratīvo izdevumu ieturēšanas organizācija līdz kārtējā gada 1.martam. izmaksā atlīdzību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas pārstāv autorus, izpildītājus, fonogrammu producentus un filmu producentus.

13. Atlīdzību starp šo noteikumu 12.punktā minētajām tiesību īpašnieku grupām procentuāli sadala šādi:

13.1. par audioierakstiem paredzētiem tukšiem materiālajiem nesējiem un iekārtām:

13.1.1. autoriem — 40 %;

13.1.2. izpildītājiem — 30 %;

13.1.3. fonogrammu producentiem — 30 %;

13.2. par videoierakstiem paredzētiem tukšiem materiālajiem nesējiem un iekārtām:

13.2.1. autoriem — 33,3 %;

13.2.2. izpildītājiem — 33,3 %;

13.2.3. filmu producentiem — 33,3 %.

14. Atlīdzību, kas iekasēta par tukšiem datu nesējiem (piemēram, CD, DAT, DCC, MD, CD-R, CD-E, CD-I, CD-RW, MD), sadala šādi: 80 % pievieno šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku atlīdzības daļai, bet 20 % pievieno šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minēto tiesību īpašnieku atlīdzības daļai.

15. Organizācijai ir tiesības pieprasīt no muitas iestādēm, statistikas iestādēm, izgatavotājiem un importētājiem informāciju, kas nepieciešama atlīdzības iekasēšanai un kas nav konfidenciāla. Iegūto informāciju organizācija ir tiesīga izmantot tikai atlīdzības iekasēšanai.

16. Organizācija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par atlīdzības iekasēšanu, sadali un izmaksu, kā arī ar to saistītajiem administratīvajiem izdevumiem.

17. Kultūras ministrijai ir tiesības kontrolēt organizācijas grāmatvedību jautājumos, kas saistīti ar atlīdzības iekasēšanu, sadali un izmaksu, kā arī ar to saistītajiem administratīvajiem izdevumiem.

18. Par pamata lielumu atlīdzības noteikšanai ņem cenu (bez pievienotās vērtības nodokļa), ko šo noteikumu 2.pielikumā minētajām precēm noteicis izgatavotājs (par Latvijā ražotu preci) vai importētājs, bet kas nav mazāka par muitas rīcībā esošajā informācijā norādītajām preču cenām.

19. Atlīdzības lielumu nosaka un aprēķina procentos, pamatojoties uz šo noteikumu 18.punktā minēto preču cenu:

19.1. par tukšiem materiālajiem, arī datu nesējiem — 6 %;

19.2. par reproducēšanai izmantojamām iekārtām — 3 %.

20. Pēc tam, kad importētājs samaksājis atlīdzību, organizācija izsniedz šo noteikumu 4.punktā minēto apliecību, kas uzrādāma muitā, deklarējot importējamo preci izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā. Apliecībā muitas iestāde izdara atzīmi. Apliecība paredzēta vienreizējai izmantošanai un ir derīga trīs mēnešus.

21. Lai saņemtu apliecību, importētājs iesniedz organizācijā izziņu, kurā norādīts, kādas šo noteikumu 2.pielikumā minētās preces viņš importēs, un preču rēķinu, kurā norādīts preču grupu daudzums un cena. Izziņā norādīto preču nomenklatūra nedrīkst atšķirties no apliecībā norādītās nomenklatūras, un preču daudzums nedrīkst pārsniegt apliecībā norādīto daudzumu.

22. Kārtojot muitas formalitātes preču izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā, importētājam ir pienākums iesniegt muitas amatpersonām apliecības oriģināleksemplāru.

23. Izlaižot preci brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā, muitas iestāde uz iesniegtās apliecības izdara atzīmi un atdod to iesniedzējam.

24. Personai, kas saņēmusi apliecību, kurā ir muitas iestādes atzīme, ir pienākums 14 kalendāra dienu laikā pēc atzīmes izdarīšanas nodot to organizācijā.

25. Importējamai precei jābūt identificējamai pēc tās pavaddokumentiem un organizācijas izsniegtās apliecības. Ja, preci muitojot, rodas šaubas vai domstarpības par pavaddokumentos vai apliecībā norādītās preces daudzuma, nosaukuma vai nomenklatūras atbilstību muitā iesniegtajai precei, muitas iestādēm ir tiesības aizturēt minēto preci, kamēr importētājs iesniedz jaunu apliecību, ko pēc informācijas precizēšanas izsniegusi organizācija.

26. Ja importētājs ir importējis mazāk preču, nekā norādīts apliecībā, organizācijas pienākums ir atmaksāt importētājam pārmaksāto atlīdzības daļu.

27. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Kultūras ministre K.Pētersone

1. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 27. decembra
noteikumiem Nr. 530

Apliecība Nr. ____

Iesniegšanai muitas iestādēm, deklarējot preces brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā

Kultūras ministre K.Pētersone

2. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 27. decembra
noteikumiem Nr. 530

Tukšie materiālie nesēji un reproducēšanai izmantojamās iekārtas, par kurām maksājama nesēja atlīdzība

Kultūras ministre K.Pētersone