Ministru kabineta noteikumi Nr.540

Rīgā 2001.gada 27.decembrī (prot. Nr.62, 17.§)

Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēmaatbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 4.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama un darbojas vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai (turpmāk – atbalsts), kā arī lauku reģistra, valsts atbalsta reģistra, Eiropas Savienības atbalsta reģistra un datorizētas datu bāzes izveides mērķus un pamatprincipus.

2. Vienota administrēšanas sistēma tiek veidota, lai nodrošinātu:

2.1. vienotu uzskaites, reģistrācijas un kontroles kārtību pieteikumiem valsts atbalsta saņemšanai (turpmāk — pieteikums);

2.2. vienotu uzskaites, reģistrācijas un kontroles kārtību atbalsta maksājumiem;

2.3. ātru pieeju datiem par pieteikumiem un atbalsta maksājumiem, kā arī pieteikumu un atbalsta maksājumu kontroli.

II. Vienotas administrēšanas sistēmas pamatelementi

3. Vienotas administrēšanas sistēmas pamatelementi ir šādi:

3.1. lauku reģistrs;

3.2. dzīvnieku un ganāmpulku reģistrs;

3.3. valsts atbalsta reģistrs un Eiropas Savienības atbalsta reģistrs;

3.4. datorizēta datu bāze;

3.5. vienota kontroles sistēma.

4. Lai reģistrētu un kontrolētu pieteikumus par lauksaimniecības dzīvniekiem, vienotas administrēšanas sistēmas vajadzībām izmanto dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informāciju, kuru nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” normatīvajos aktos par dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

III. Lauku reģistrs

5. Lauku reģistra izveides mērķis ir apkopot informāciju par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lai veicinātu ātru pieeju datiem par pieteikumiem un atbalsta maksājumiem laukiem, kā arī minēto pieteikumu un atbalsta maksājumu kontroli.

6. Lauku reģistru veido:

6.1. teksta daļa, kurā apkopoti dati par katra lauka atrašanās vietu, zemesgabalu kadastra numuriem, platībām un robežām, par attiecīgā lauka īpašnieku vai lietotāju, kā arī norādīta burtu un ciparu kombinācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes identifikācijai;

6.2. grafiskā daļa — kartogrāfiskie (digitālie) attēli ar zemesgabalu robežām, kadastra numuriem un lauku numuriem, kā arī citām ziņām, kas raksturo nekustamo īpašumu.

7. Lauku reģistra izveidi un uzturēšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

8. Lauku reģistra vajadzībām Lauku atbalsta dienests bez atlīdzības izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra tekstuālos un kartogrāfiskos materiālus.

IV. Valsts atbalsta reģistrs un Eiropas Savienības atbalsta reģistrs

9. Valsts atbalsta reģistra un Eiropas Savienības atbalsta reģistra izveides mērķis ir apkopot informāciju par atbalsta maksājumiem attiecīgi no valsts budžeta līdzekļiem un no Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem.

10. Valsts atbalsta reģistrā un Eiropas Savienības atbalsta reģistrā iekļauj informāciju par:

10.1. pieteikumiem;

10.2. atbalsta saņēmējiem;

10.3. izmaksātajām atbalsta summām;

10.4. atmaksātajām atbalsta summām;

10.5. atbalsta programmām un apakšprogrammām.

11. Valsts atbalsta reģistra un Eiropas Savienības atbalsta reģistra izveidi un uzturēšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests.

V. Datorizēta datu bāze

12. Vienotas administrēšanas sistēmas vajadzībām izveido datorizētu datu bāzi — informācijas sistēmu, kurā tiek apkopoti dati par pieteikumiem, atbalsta maksājumiem un to kontroli.

13. Datu ievades un apstrādes kārtība ir vienota un savstarpēji savietojama visā valsts teritorijā.

14. Datus par pieteikumiem, atbalsta maksājumiem un to kontroli datorizētajā datu bāzē glabā ne mazāk kā trīs gadus.

15. Datorizētās datu bāzes izveidi un uzturēšanu nodrošina Lauku atbalsta dienests tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

16. Datorizētās datu bāzes kārtošanu nodrošina Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Valsts zemes dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”.

VI. Vienota kontroles sistēma

17. Visu pieteikumu dokumentāro pārbaudi, kā arī pieteikumu pārbaudi īpašuma (lietojuma) atrašanās vietā (salīdzinot iesniegtos datus ar reālo situāciju) veic Lauku atbalsta dienests.

18. Īpašuma (lietojuma) atrašanās vietā pārbauda ne mazāk kā piecus procentus pieteikumu.

19. Ja īpašuma (lietojuma) atrašanās vietā konstatē pārkāpumus valsts atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildē, pārbaužu skaitu palielina.

20. Pārbaudes nepieciešamību īpašuma (lietojuma) atrašanās vietā nosaka, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu riska faktoru analīzi. Galvenie riska faktori ir šādi:

20.1. valsts atbalsta apmērs;

20.2. zemesgabalu platība un izvietojums;

20.3. dzīvnieku skaits;

20.4. pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

20.5. iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti.

21. Par katru pārbaudi īpašuma (lietojuma) atrašanās vietā Lauku atbalsta dienesta amatpersona sastāda aktu, kurā norāda pārbaudes veidu, izmantotās metodes, klātesošās personas un pārbaudē konstatēto, kā arī sniedz atzinumu. Aktu paraksta Lauku atbalsta dienesta amatpersona un lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai tā pārstāvis.

22. Lauksaimniecības produkcijas ražotājam vai tā pārstāvim ir tiesības neparakstīt aktu un pievienot savas pretenzijas un argumentus.

23. Ja atbalsta saņēmējs apzināti sniedzis neprecīzu vai maldinošu informāciju vai pārkāpis valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus, ar šī fakta konstatēšanas dienu uz trim gadiem viņš zaudē tiesības saņemt valsts atbalstu. Triju mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas atbalsta saņēmējs atmaksā saņemto atbalsta summu Lauku atbalsta dienestā.

VII. Noslēguma jautājumi

24. Ar 2003.gada 1.janvāri stājas spēkā šo noteikumu IV un V nodaļa.

25. Ar 2004.gada 1.janvāri stājas spēkā šo noteikumu III nodaļa.

26. Ar 2005.gada 1.janvāri stājas spēkā šo noteikumu VI nodaļa.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris