• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad katrs runās grib vilkt uz savu pusi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2001., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5697

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 23.03.2001.

Laidiena Nr. 48, OP 2001/48

Vēl šajā numurā

22.03.2001., Nr. 47

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad katrs runās grib vilkt uz savu pusi

Vakar, 21.martā, Ministru kabineta Zaļajā zālē notika kārtējā

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde

T1.JPG (30961 BYTES) Vakar, 21.martā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis (arodbiedrību puses vadītāja vietnieks), labklājības ministrs Andrejs Požarnovs (valdības puses vadītājs), Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, a/s "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs (darba devēju puses vadītājs) un Ministru prezidents Andris Bērziņš

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 21. martā, notika kārtējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde. Šoreiz konsultācijas, kurās piedalās valdības, darba devēju un arodbiedrības pārstāvji, vadīja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis.

Sēdes darba kārtībā bija gan NTSP darba organizatoriskie jautājumi, gan arī tādi temati, kas varētu skart gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju. Svarīgākie no tiem — iespējamie grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā, likumā "Par valsts pensijām", kā arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tomēr vairumā no apspriežamajiem jautājumiem vienota visu NTSP dalībnieku nostāja netika panākta.

Tā Latvijas Darba likumu kodeksa (LDK) grozījumu priekšlikuma apspriešana tika atlikta uz laiku pēc aprīļa beigās iecerētās Darba devēju konfederācijas kopsapulces. Jāatgādina, ka šie "Ekonomistu apvienības 2010" ierosinātie LDK grozījumi paredz svētku dienas gadījumos, kad tās sakrīt ar brīvdienām, pārcelt uz nākamo sekojošo darba dienu. Gan valdība, gan arodbiedrības šo priekšlikumu konceptuāli atbalsta, bet darba devēji savu pagaidām atturīgo nostāju varētu konkretizēt minētajā kopsapulcē. Pēc tam NTSP pie šī jautājuma apspriešanas, iespējams, atgriezīsies.

Ilgāka diskusija tika veltīta Labklājības ministrijas izstrādātajam grozījumu projektam likumā "Par valsts pensijām". Tā būtība — atcelt ierobežojumus saņemt pensijas strādājošajiem pensionāriem; atcelt priekšlaicīgās pensionēšanās tiesības; noteikt ar sociālās apdrošināšanas principiem nesaistīto atvieglojumu izdevumu segšanu no valsts pamatbudžeta; izslēgt no likuma normas, kas sasaista likumā ietvertos izdevumus ar minimālo darba algu valstī; izdarīt grozījumus, kas nodrošinātu šī likuma sasaisti ar Valsts fondēto pensiju likumu un likumu "Par privātajiem pensiju fondiem"; noteikt iespēju, aprēķinot pensiju, ņemt vērā deklarētās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

T2.JPG (29326 BYTES) T11.JPG (29070 BYTES)
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vakar, 21.martā: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks (arodbiedrību puses vadītāja vietnieks) Andris Kravalis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, a/s "Aldaris" prezidents (darba devēju puses vadītājs) Vitālijs Gavrilovs; Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece Māra Ceriņa…

T3.JPG (25041 BYTES) T10.JPG (29244 BYTES)
… Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis; Latvijas Darba devēju konfederācijas valdes loceklis Jevgēņijs Kalējs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Valdis Egle…

T4.JPG (30758 BYTES) T9.JPG (28182 BYTES)
… ekonomikas ministrs (valdības puses vadītāja vietnieks) Aigars Kalvītis, Meža nozaru arodbiedrības priekšsēdētājs Edmunds Grandavs; Darba devēju konfederācijas viceprezidents, a/s "Latvijas finieris" prezidents Juris Biķis, Darba devēju konfederācijas valdes loceklis, centrālās savienības "Turība" prezidents Ivars Strautiņš…

T5.JPG (31467 BYTES) T8.JPG (29073 BYTES)
… Metālistu arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Staņislavs Drīksna, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Baiba Zaičenoka; Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons…

T6.JPG (33351 BYTES) T7.JPG (30553 BYTES)
… Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prezidente Astrīda Harbacēviča; Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Rīgas Asfaltbetona rūpnīcas direktors Jānis Bertrans, Darba devēju konfederācijas viceprezidents, a/s "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Personām ar lielu apdrošināšanas stāžu, bet zemiem ienākumiem, aprēķinot pensiju, par pamatu ņemt nevis šīs personas veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet gan vidējo algu valstī, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Arodbiedrību pārstāvji visasāk iebilda pret grozījumu daļu, kas paredz priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas tikai tām personām, kas bezdarbnieka statusā oficiāli atradušās jau vismaz desmit mēnešus, un citiem šo iespēju liegt. Gan LDDK, gan LBAS pārstāvji bija pret normu, kas noteiktu, ka darba stāžā nav ieskaitāmi tie laika periodi, kad persona atradusies mācībās vai kvalifikācijas celšanas kursos ārvalstīs. Šie sarunu dalībnieki bija vienoti arī jautājumā par minimālo darba periodu pēc pensionēšanās, kas nepieciešams, lai veiktu pensijas pārrēķinu, iesakot valdībai 12 mēnešu termiņu nomainīt ar sešiem mēnešiem. Noraidoša bija arī LBAS un LDDK attieksme pret valdības pārstāvju ieceri arī turpmāk paaugstināt pensionēšanās vecumu Latvijā.

Tā kā sarunu dalībnieki kopēju pozīciju formulēt nespēja un katrs centās aizstāvēt savas intereses, tika pieņemts lēmums fiksēt NTSP dalībnieku atšķirīgos viedokļus, bet Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu tomēr virzīt tālākajai apspriešanai Ministru kabinetā un Saeimā.

LBAS izteica arī savas bažas par likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ietverto normu, kas ar 2002. gada 1. janvāri paredz samazināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz 33 procentiem, vienlaikus tās maksāšanas pienākumu solidāri sadalot starp darba devēju un ņēmēju. Šobrīd atbilstoši likumam lielāko daļu šo iemaksu — 24 procentus — veic darba devējs, bet darba ņēmēji maksā tikai deviņus. Kā uzsvēra A. Kravalis, ja vienlaikus ar jaunās likuma normas darbības sākumu netiks paaugstinātas arī darba algas, darba ņēmējiem tas varētu nozīmēt neto ienākumu samazinājumu par aptuveni septiņiem procentiem.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!