Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.542

Rīgā 2001.gada 27.decembrī (prot. Nr.62, 16.§)

Personu pierakstīšanas un izrakstīšanas pagaidu kārtība

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma

14.panta pirmās daļas 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā notiek personas reģistrācija dzīvesvietā (turpmāk – pierakstīšana);

1.2. kārtību, kādā notiek personas reģistrācijas dzīvesvietā izbeigšana (turpmāk – izrakstīšana);

1.3. kārtību, kādā notiek personas reģistrācijas dzīvesvietā atzīšana par spēku zaudējušu (turpmāk – pieraksta anulēšana);

1.4. reģistrējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību.

2. Personai, kura dzīvo Latvijā vai kura ierodas no citas valsts, lai uzturētos Latvijā ilgāk par trim mēnešiem, un kura ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, ir pienākums reģistrēties vienā dzīvesvietā.

3. Pierakstīšanas fakts nerada nekādas civiltiesiska rakstura saistības.

II. Pierakstīšanas kārtība

4. Pierakstīšanas pamats ir:

4.1. dzīvojamās telpas īpašuma tiesības;

4.2. dzīvojamās telpas īres līgumiskās attiecības;

4.3. dzīvojamās telpas apakšīres līgumiskās attiecības;

4.4. dzīvojamās telpas patapinājuma līgumiskās attiecības;

4.5. ģimeniskās saites šajos noteikumos paredzētajos gadījumos;

4.6. aizbildnības un aizgādnības attiecības šajos noteikumos paredzētajos gadījumos;

4.7. dzīvojamās telpas īpašnieka piekrišana šajos noteikumos paredzētajos gadījumos;

4.8. citas šo noteikumu 11.punktā minētās tiesiskās attiecības.

5. Personu pieraksta dzīvesvietā tikai pēc izrakstīšanas no iepriekšējās dzīvesvietas vai pieraksta anulēšanas. Minētā prasība neattiecas uz ārvalstnieku, kurš ierodas Latvijā no citas valsts, un personu, kura Latvijā nav bijusi pierakstīta.

6. Dzīvojamās telpas īpašniekam (fiziskai personai) ir tiesības tikt pierakstītam viņa īpašumā esošā dzīvojamā telpā. Dzīvojamās telpas īpašnieka ģimenes locekļiem (nepilngadīgie bērni (arī adoptētie), laulātais, vecāki (adoptētāji), darbnespējīgie brāļi un māsas un pilngadīgie bērni, kuriem nav savas ģimenes) un citām personām, ja tam piekrīt īpašnieks, ir tiesības tikt pierakstītām īpašniekam piederošā dzīvojamā telpā. Dzīvojamās telpas īpašnieka, viņa ģimenes locekļu un citu personu (kuras dzīvojamā telpā iemitinājušās ar īpašnieka atļauju) nepilngadīgajiem bērniem (arī adoptētajiem) ir tiesības tikt pierakstītiem īpašnieka dzīvojamā telpā bez īpašnieka piekrišanas, informējot par to īpašnieku.

7. Īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām ir tiesības tikt pierakstītām īrētā dzīvojamā telpā, ja attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ir ierakstīti dzīvojamās telpas īres līgumā (vai tā pielikumā). Ja personas vārds nav norādīts dzīvojamās telpas īres līgumā, tikt pierakstītām īrētā dzīvojamā telpā, informējot par to izīrētāju, ir tiesības šādām personām:

7.1. personai, kuras tiesības uz dzīvojamo telpu noteiktas ar tiesas nolēmumu;

7.2. nepilngadīgam bērnam (arī adoptētam) vecāku īrētā dzīvojamā telpā;

7.3. īrnieka ģimenes locekļa aizbildnim vai aizgādnim.

8. Apakšīrniekam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības tikt pierakstītiem, ja attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ir ierakstīti dzīvojamās telpas apakšīres līgumā (vai tā pielikumā). Ja dzīvojamās telpas apakšīres līgumā personas vārds nav norādīts, tiesības tikt pierakstītiem ir apakšīrnieka nepilngadīgajiem bērniem (arī adoptētajiem), informējot par to īrnieku un izīrētāju.

9. Dzīvojamā telpā, kuras lietošanas tiesības nodotas fiziskai personai uz patapinājuma līguma pamata, ir tiesības tikt pierakstītam patapinājuma ņēmējam un personām, kurām, pamatojoties uz minēto līgumu, piešķirtas dzīvojamās telpas lietošanas tiesības.

10. Dienesta dzīvoklī vai dzīvojamā telpā, vai sociālajā dzīvoklī ir tiesības tikt pierakstītam īrniekam un viņa ģimenes locekļiem, ja attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ir ierakstīti dienesta dzīvokļa vai dzīvojamās telpas, vai sociālā dzīvokļa īres līgumā. Dienesta viesnīcā ir tiesības tikt pierakstītam īrniekam, viņa laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem (arī adoptētajiem), ja attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ir ierakstīti īres līgumā.

11. Ja persona ilgāk par trim mēnešiem atrodas hroniskiem slimniekiem paredzētā ārstniecības iestādē, veco ļaužu pansionātā, patversmē, izglītības iestādes dienesta viesnīcā vai bērnu audzināšanas un aprūpes iestādē, viņai ir tiesības tikt pierakstītai šajā iestādē, ja viņa nav reģistrēta citā dzīvesvietā.

12. Pierakstīšanai dzīvesvietā nepieciešami šādi dokumenti:

12.1. pase vai cits personu apliecinošs dokuments, bet bērniem līdz 16 gadiem - dzimšanas apliecība;

12.2. uzturēšanās atļauja – ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš ierodas Latvijā no citas valsts;

12.3. iesniegums (1.pielikums);

12.4. militārā dienesta uzskaites dokuments ar atzīmi par ņemšanu uzskaitē – vīriešu kārtas Latvijas pilsoņiem no 16 gadiem līdz attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam vecumam;

12.5. apliecinājums par izrakstīšanu no iepriekšējās dzīvesvietas vai pieraksta anulēšanu;

12.6. dokumenti, kas apliecina šo noteikumu 4.punktā minēto pierakstīšanas pamatu.

13. Pierakstīšanai nepieciešamos dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālu, divu nedēļu laikā pēc izrakstīšanas no iepriekšējās dzīvesvietas iesniedz attiecīgās pašvaldības pilnvarotai amatpersonai, kura ir atbildīga par pierakstīšanu un izrakstīšanu.

14. Par pierakstīšanu persona maksā valsts nodevu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.

III. Personas izrakstīšanas kārtība

15. Personu izraksta no dzīvesvietas, pamatojoties uz viņas iesniegumu.

16. Izrakstīšanai nepieciešami šādi dokumenti:

16.1. pase vai cits personu apliecinošs dokuments, bet bērniem līdz 16 gadiem, dzimšanas apliecība;

16.2. iesniegums (2.pielikums);

16.3. militārā dienesta uzskaites dokuments ar atzīmi par noņemšanu no uzskaites, ja izraksta vīriešu kārtas Latvijas pilsoni no 16 gadiem līdz attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam vecumam.

17. Izrakstīšanai nepieciešamos dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus, persona iesniedz attiecīgās pašvaldības pilnvarotai amatpersonai, kura ir atbildīga par pierakstīšanu un izrakstīšanu.

18. Personas, kas pierakstītas hroniskiem slimniekiem paredzētā ārstniecības iestādē, veco ļaužu pansionātā, patversmē, izglītības iestādes dienesta viesnīcā vai bērnu audzināšanas un aprūpes iestādē, no attiecīgās iestādes izraksta, izbeidzot uzturēšanos tajās.

IV. Pašvaldības tiesības un pienākumi

personu pierakstīšanā,

izrakstīšanā un pieraksta anulēšanā

19. Pašvaldība nodrošina personu pierakstīšanu, izrakstīšanu un pieraksta anulēšanu, kā arī sniegto ziņu uzskaiti, apstrādi un aktualizāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pašvaldības iedzīvotāju uzskaites sistēmai.

20. Pašvaldība mēneša laikā pēc attiecīgas informācijas saņemšanas pieņem lēmumu anulēt pierakstu:

20.1. personai, kura pierakstīta uz nepatiesi sniegtu ziņu pamata un pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības, un norāda, ka pieraksts anulēts no pierakstīšanas dienas;

20.2. mirušai personai;

20.3. apakšīrniekam pēc īrnieka vai izīrētāja brīdinājuma saņemšanas par apakšīres attiecību izbeigšanu, ja apakšīres līgumā nav noteikts citādi;

20.4. pēc uzturēšanās atļaujā norādītā termiņa notecējuma;

20.5. pēc aizbildnības vai aizgādnības izbeigšanās;

20.6. personai, kurai dzīvojamās telpas lietošanas tiesības nodotas uz patapinājuma līguma pamata, – pēc līguma termiņa beigām, ja nav saņemts patapinātāja iesniegums par līguma termiņa pagarināšanu, vai pēc dokumentāra apliecinājuma saņemšanas par pirmstermiņa līguma izbeigšanos;

20.7. dzīvojamās telpas īpašniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras bijušas pierakstītas saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, – pēc īpašuma tiesību izbeigšanās, ja netiek iesniegts dokuments, kas apliecina tiesības attiecīgās dzīvojamās telpas lietot uz cita šajos noteikumos minēta pamata;

20.8. personai, kura bijusi pierakstīta saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, – ja tā ir saņēmusi dzīvojamās telpas īpašnieka prasību par dzīvojamās telpas atbrīvošanu, izņemot dzīvojamās telpas īpašnieka nepilngadīgos bērnus (arī adoptētos);

20.9. pēc sprieduma izpildes, ja persona zaudējusi dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, pamatojoties uz tiesas spriedumu;

20.10. personai, kura nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, mēnesi iepriekš nosūtot viņai brīdinājuma vēstuli.

21. Pašvaldības pilnvarota amatpersona, kura ir atbildīga par pierakstīšanu un izrakstīšanu, saņemot dokumentus personas pierakstīšanai vai izrakstīšanai vai lēmumu par pieraksta anulēšanu, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā veic visas ar pierakstīšanu vai izrakstīšanu saistītās darbības, noformē izrakstīšanas/pieraksta anulēšanas lapu (3.pielikums), kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

22. Pēc personas pieprasījuma pašvaldības pilnvarota amatpersona, kura ir atbildīga par pierakstīšanu un izrakstīšanu, izsniedz personai personīgi vai tās rakstiski pilnvarotajam pārstāvim izziņu par pierakstīšanu dzīvesvietā (4.pielikums) vai izziņu par izrakstīšanu/pieraksta anulēšanu (5.pielikums).

V. Noslēguma jautājumi

23. Pašvaldība nodrošina iedzīvotāju uzskaites kārtību, kā arī, pārejot uz jaunu iedzīvotāju uzskaites sistēmu, – apkopotās informācijas pārņemšanu un saglabāšanu pilnā apjomā. Līdz jaunās uzskaites sistēmas ieviešanai dzīvojamās telpas īpašniekam ir pienākums saglabāt informāciju par savā īpašumā esošajās dzīvojamās telpās pierakstītajām personām atbilstoši spēkā esošajai uzskaites kārtībai un pēc pašvaldības pieprasījuma sniegt šo informāciju pašvaldībai.

24. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1993.gada 12.februāra lēmumu Nr.76 “Par iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 1., 13.nr.; 1995, 69.nr.; 2000, 286./288.nr.).

25. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.februāri.

26. Noteikumu 20.10.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.aprīli.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.februāri.