ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 27. decembra noteikumi Nr. 543 "Ceļu drošības audita noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2001., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/56971
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.543
Rīgā 2001.gada 27.decembrī (prot. Nr.62, 6.§)
Ceļu drošības audita noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 6.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka ceļu drošības auditēšanas kārtību ceļu projektiem (arī būvprojektiem) un esošo ceļu tīklam.
2. Ceļu drošības audita (turpmāk – audits) mērķis ir panākt, lai ceļu projekti (arī būvprojekti) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojekti tiktu izstrādāti atbilstoši ceļu lietotāju drošības prasībām un lai esošo ceļu tīkls atbilstu satiksmes drošības prasībām, novēršot iespējamos ceļu satiksmes negadījumus.
3. Auditu var veikt institūcija, kas pilnvarota ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai Ministru kabineta rīkojumu (turpmāk – pilnvarotā institūcija). Auditā iesaista ne mazāk kā divus ceļu drošības auditorus (turpmāk – auditors). Izņēmuma gadījumā, ja būvprojektā nav šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā minēto sarežģītības kritēriju un citiem kritērijiem ir mazākas vērtības, nekā noteikts 1.pielikumā, auditu var veikt viens auditors.
4. Auditors ir fiziskā persona, kura atbilst šādām prasībām:
4.1. ir ieguvusi augstāko izglītību ceļu nozarē vai satiksmes vadīšanas (menedžmenta) nozarē;
4.2. vismaz piecus gadus darbojusies praktiski vai vadījusi darbus, kas saistīti ar ceļu nozari vai satiksmes vadīšanas nozari, un kurai ir pieredze ceļu projektēšanā un ceļu satiksmes negadījumu analīzē;
4.3. ir saņēmusi auditora sertifikātu satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.
5. Pilnvarotajai institūcijai ir tiesības iesaistīt auditā citu nozaru speciālistus.
6. Pilnvarotā institūcija nodrošina audita rezultātu neatkarību no ceļa pārvaldītāja, audita pasūtītāja vai darbu izpildītāja.
II. Audita pasūtīšana un organizēšana
7. Audita pasūtīšanai nepieciešamais kritēriju minimums noteikts šo noteikumu 1. un 2.pielikumā. Audita pasūtītājs var pasūtīt auditu arī tad, ja attiecīgo kritēriju vērtība ir mazāka, nekā noteikts minētajos pielikumos.
8. Iesniedzot pieteikumu pilnvarotajā institūcijā, auditu pasūta:
8.1. projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) – ceļa būvprojekta un ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta auditu;
8.2. ceļa pārvaldītājs:
8.2.1. ceļa projekta (izņemot būvprojektu) auditu;
8.2.2. esošo ceļu tīkla vai ceļa (ceļa posma) (turpmāk – esošais ceļš) auditu.
9. Pirms ceļa būvprojekta vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta audita uzsākšanas projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) iesniedz auditoriem šādus materiālus:
9.1. ceļa vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta apkārtnes shēmas un plānus (mērogā aptuveni 1 : 2500 – vispārējām shēmām un 1 : 500 – ceļu mezglu vietām);
9.2. būvprojekta rasējumus un zīmējumus (mērogā no 1 : 500 līdz 1 : 200), kā arī nestandarta risinājumos izmantoto elementu (ja tādi ir) parametru aprakstus;
9.3. projektēšanas uzdevumu, arī tā īpašās prasības;
9.4. ceļa pārvaldītāja datus par satiksmes intensitāti un sastāvu.
10. Ceļa būvprojekta vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta audita gaitā projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) nodrošina auditorus ar informāciju par izmaiņām jautājumos, kas saistīti ar būvprojektu, kā arī sniedz citu uz būvprojektu attiecināmu projektētājam pieejamu papildu informāciju, ja to pieprasa auditori.
11. Ceļa pārvaldītājs nodrošina auditorus ar nepieciešamo informāciju un materiāliem tajās ceļa projekta stadijās, kas neiekļaujas būvprojekta apjomā.
12. Pirms esošā ceļa audita uzsākšanas pārvaldītājs nodrošina auditorus ar ceļu satiksmes datiem par auditējamo ceļu, ar shēmām un visiem pieejamajiem projektēšanas datiem, kā arī audita gaitā nodrošina auditorus ar papildu informāciju.
13. Auditu sāk ne vēlāk kā 25 kalendāra dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja audita pasūtītājs ir iesniedzis nepieciešamos materiālus.
14. Audita ilgums ir atkarīgs no ceļa projekta, būvprojekta vai esošā ceļa apjoma un sarežģītības pakāpes, kā arī no auditoriem nepieciešamo izbraukumu skaita. Audita ilgums ir šāds:
14.1. ceļa projekta audits:
14.1.1. pirmā un otrā stadija - ne ilgāk par ceļa projekta izstrādāšanas ilgumu;
14.1.2. trešā stadija - no septiņām darbdienām līdz vienam mēnesim;
14.1.3. ceturtā stadija - no piecām līdz 15 darbdienām;
14.1.4. piektā stadija - ne ilgāk par sešiem mēnešiem;
14.2. esošā ceļa audits:
14.2.1. ne ilgāk par piecām darbdienām vienam kilometram, bet ne mazāk par 18 darbdienām auditam kopumā ceļiem pilsētās;
14.2.2. ne vairāk par trim darbdienām vienam krustojumam, bet ne mazāk par 14 darbdienām auditam kopumā ceļiem pilsētās;
14.2.3. ne vairāk par divām darbdienām vienam kilometram, bet ne mazāk par 16 darbdienām auditam kopumā ceļiem ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās, kas nav pilsētas;
14.2.4. ne vairāk par trim darbdienām vienam krustojumam, bet ne mazāk par 12 darbdienām auditam kopumā ceļiem ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās, kas nav pilsētas.
III. Audita apjoms
15. Ceļa projekta auditam ir piecas stadijas.
16. Pirmā (iespējamības) stadija. Auditori pēta auditējamā projekta raksturu, saistību ar kopējo ceļu tīklu un shēmas apjomu, kā arī pārbauda:
16.1. vai, ņemot vērā sagaidāmo satiksmes intensitāti un ātrumu, paredzētais ceļa tips, plāns un profils garantē optimālo drošību visām ceļa lietotāju grupām (piemēram, gājējiem, velosipēdu un mopēdu vadītājiem);
16.2. vai ir paredzēta satiksmes regulēšana ar luksoforiem;
16.3. vai projekts atbilst prasībai par vairāku ceļa posmu savietojamību;
16.4. vai paredzēta pietiekama vieta apdzīšanai;
16.5. krustojumu skaitu un sadalījumu:
16.5.1. kā tas ir piemērots paredzētajām ceļa funkcijām;
16.5.2. kā tas ietekmē apkārtējos, savienotos ceļus (vai problēmas netiek pārceltas uz citu ceļu tīkla daļu);
16.5.3. kā tas ietekmē sabiedriskā transporta pieejamību;
16.6. vai, ņemot vērā sagaidāmo satiksmes intensitāti, nogriešanās manevrus un mazaizsargāto ceļa lietotāju (gājēju, velosipēdu un mopēdu vadītāju) skaitu, paredzētie krustojumi garantē mazaizsargāto ceļa lietotāju drošību;
16.7. kā ir novērsta četrzaru krustojuma rašanās iespēja krustojumos ar šauru ceļu krustošanās leņķi;
16.8. kā ir novērsta iespēja tuvoties regulējamiem krustojumiem ar ātrumu 70 km/h un vairāk;
16.9. vai ir paredzēti lokveida krustojumi un kādā veidā samazināta to bīstamība velosipēdu vadītājiem;
16.10. vai ir paredzēts apgaismojums, panākot nepieciešamo drošību krustojumos un posmos starp ceļu mezgliem;
16.11. kā projekts ietekmē esošo gājēju un velosipēdu ceļu tīklu;
16.12. vai projektā ir paredzēti pasākumi mazaizsargāto ceļa lietotāju drošībai;
16.13. vai ceļu satiksmes negadījumu dati par apkārtējo ceļu tīklu liecina par līdzīgām satiksmes drošības problēmām uz projektējamā ceļa;
16.14. vai ir iespējamas problēmsituācijas vietās, kur lauksaimniecības tehnika var uzbraukt uz ceļa.
17. Otrā (priekšdarbu) stadija. Auditori apskata ceļa projektā paredzēto horizontālo un vertikālo plānojumu, krustojumu izvietojumu un redzamību, kā arī pārbauda:
17.1. vai audita pirmajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;
17.2. paredzētā braukšanas ātruma atbilstību ceļa šķērsprofilam un citiem projekta elementiem;
17.3. paredzētā braukšanas ātruma atbilstību esošajai situācijai;
17.4. ceļa šķērsprofilu:
17.4.1. vai ir paredzēta brauktuves malas līnijas optiska izcelšana ar apmales akmeni;
17.4.2. vai katrai ceļa lietotāju grupai ir paredzēta pietiekama platība;
17.4.3. vai dažādas ceļa lietotāju grupas ir pietiekami atdalītas;
17.5. horizontālo un vertikālo plānojumu, kā arī redzamību:
17.5.1. vai paredzētais plānojums atbilst visām prasībām redzamībai krustojumos un sānu redzamībai posmos starp ceļu mezgliem;
17.5.2. vai redzamību neierobežo ceļa zīmes, barjeras, tilta parapeti, būves, nekustīgi šķēršļi, esošie un plānotie stādījumi un tamlīdzīgi šķēršļi;
17.5.3. katras projekta daļas riska faktorus: vai vertikālo līkņu virsotnes nav paredzēts savietot ar nepietiekama rādiusa horizontālajām līknēm, vai luksoforus nav paredzēts uzstādīt nepārredzamās līknēs;
17.5.4. kā ceļa plānojums uztverams abos braukšanas virzienos;
17.6. pievienojumus un šķērsojumus:
17.6.1. vai ceļa lietotāji redz konfliktsituāciju zonu no visiem virzieniem;
17.6.2. vai stoplīnijas, nogriešanās joslas un rampas ir skaidri saskatāmas;
17.6.3. vai pievienojumi veidoti bez asiem līkumiem, stāviem kritumiem un kāpumiem;
17.6.4. vai ceļa lietotājiem kustības trajektorijas ir skaidri saskatāmas krustojumā visos virzienos;
17.6.5. vai visu veidu transportlīdzekļiem ir pietiekami daudz vietas manevrēšanai;
17.6.6. vai gājējiem un velosipēdu vadītājiem ceļa šķērsošana ir droša;
17.6.7. vai nav grūtību ar transportlīdzekļu novietošanu stāvvietās;
17.6.8. lokveida krustojumus;
17.7. vai plānojums garantē satiksmes plūsmai atbilstošu trajektorijas virziena izvēli;
17.8. lokveida krustojumu specifiku:
17.8.1. vai visas pieejošās joslas ir izliektas un ir noteikts ātruma ierobežojums;
17.8.2. vai centrālā saliņa ir labi saskatāma;
17.8.3. vai ir veikti pasākumi gājēju un velosipēdu vadītāju drošībai;
17.9. krustojumus ar esošo ceļu vai pievienojumus:
17.9.1. pārmaiņas ceļa standartā;
17.9.2. vai ceļa lietotāji laikus redz un izprot krustojumu un ceļa pievienojumu;
17.9.3. vai lokveida krustojums pozitīvi ietekmēs pārmaiņas plānojumā un ceļa standartā;
17.9.4. vai ceļa lietotājiem radīti nepārprotami apstākļi, lai sadalošās joslas sākumā apbrauktu saliņu pa pareizo pusi;
17.9.5. vai esošie krustojumi un ceļa pievienojumi ir bez asiem līkumiem, stāviem kāpumiem un kritumiem;
17.10. vai ir konstrukcijas, kam sarežģīti veidot drenāžu;
17.11. vai ir vietas, kas var applūst;
17.12. vai visās bīstamajās vietās tiks novērsta apdzīšana.
18. Trešā (detalizētā) stadija. Būvprojektam izvērtē ceļa zīmju, marķējuma, apgaismojuma un citu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu elementu lietojumu, pārbauda ceļa ģeometrisko elementu pēdējo variantu, kā arī analizē pie ceļa esošos elementus un apkārtējo ainavu no satiksmes drošības viedokļa un pārbauda:
18.1. vai audita otrajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;
18.2. ceļa šķērsgriezumus:
18.2.1. piemērotība satiksmes situācijai;
18.2.2. brauktuves augstums virs nomales (vai tas ir pietiekams);
18.3. apgaismes stabus, luksoforu un citus stabus:
18.3.1. vai ir ievēroti satiksmes drošībai atbilstoši attālumi līdz brauktuvei vai velosipēdu ceļam;
18.3.2. vai ir paredzētas viegli notriecamas satiksmes drošības ierīces;
18.4. ceļa zīmes un ceļa apzīmējumus:
18.4.1. vai ceļa apzīmējumi ir izvietoti visā ceļa posma garumā;
18.4.2. vai informācija ir saprotama;
18.4.3. vai ceļa zīmju ir pietiekami daudz un vai nav lieku ceļa zīmju;
18.4.4. vai ceļa zīmes neaizsedz cita citu vai luksoforus;
18.4.5. vai ceļa zīmes ir pareizi izvietotas un skaidri saskatāmas;
18.5. vai ir pareizi brauktuves malas (apmales) apzīmējumi;
18.6. apgaismojumu:
18.6.1. vai pastāv risks, ka apgaismojums var optiski maldināt, un vai var rasties blakusefekti attiecībā uz luksoforiem un ceļa zīmēm;
18.6.2. vai ir vietas, kurās ceļu satiksme var kļūt bīstama apgaismojuma izvietojuma dēļ;
18.6.3. vai apgaismojums četrzaru krustojumā rada iespaidu par ceļa turpināšanos aiz krustojuma;
18.6.4. vai gājēju pārejas ir apgaismotas;
18.6.5. kādus sarežģījumus var radīt spēcīgs apkārtējo objektu (ēkas, laukumi, sporta būves, takas, reklāmas) apgaismojums;
18.7. barjeras, margas un dzīvžogus:
18.7.1. vai tiltu piloni un tērauda stabi ir norobežoti ar barjerām, kur tas ir nepieciešams;
18.7.2. vai ir paredzēti dzīvžogi un gājēju barjeras, kas neļauj gājējiem šķērsot ceļu neparedzētā vietā, vai ir barjeras uzbērumos;
18.8. apstādījumus:
18.8.1. kā to atrašanās vieta un augstums ietekmē redzamību uz ceļa;
18.8.2. vai tie ietekmē ceļa apzīmējumu uztveri un ceļa apgaismojumu;
18.8.3. vai var rasties sarežģījumi ar pieaugušiem stādījumiem;
18.8.4. vai būs iespējama droša apstādījumu uzturēšana;
18.9. komunikāciju kameras un skatakas:
18.9.1. kur tās ir izvietotas;
18.9.2. vai tās ir drošas pārbaudei un uzturēšanai;
18.10. ceļa virsmu:
18.10.1. vai ir lietots atbilstoša tipa segums;
18.10.2. vai atsevišķās vietās ir vajadzīgs speciāls segums ar paaugstinātu saķeres koeficientu;
18.10.3. vai seguma maiņas vietas ir izprotamas ceļa lietotājiem un vai tās nevedina uz kļūdainu rīcību;
18.11. krustojumus (pievienojumus) ar esošo ceļu:
18.11.1. ar tiem saistīto agrāko informāciju;
18.11.2. vai signālstabiņi ir pareizi izvietoti;
18.11.3. vai ceļa lietotājiem radīti nepārprotami apstākļi, lai apbrauktu sadalošo saliņu pa pareizo pusi;
18.11.4. vai divu joslu saplūšanas vietā ir izvēlēti pareizi brauktuves apzīmējumi;
18.11.5. vai brauktuves malas līnijas ir visā tās garumā;
18.12. divu joslu posmus, kas sagatavoti paplašināšanai līdz četrām joslām ar sadalošo joslu:
18.12.1. vai vadītājiem no visām ceļa vietām ir nepārprotami skaidrs, ka viņi neatrodas uz vienvirziena ceļa ar divām braukšanas joslām;
18.12.2. vai ceļa zīmes naktī ir skaidri saskatāmas;
18.12.3. vai vietās, kur tas nepieciešams, ir aizliegta apdzīšana;
18.12.4. vai sakarā ar ceļa paplašināšanu ir paredzēti attiecīgi pasākumi tiltu būvniecībā;
18.13. ceļam blakus esošo teritoriju (lidlauki, dzelzceļa transporta un ūdens transporta signāli) no ceļu satiksmes drošības viedokļa.
19. Ceturtā (pirmsatklāšanas) stadija. Objektā līdz tā pieņemšanai ekspluatācijā pēta satiksmes drošību dažādos laikapstākļos dienā un naktī un pārbauda:
19.1. vai audita trešajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;
19.2. kā drošības pasākumus uztvers ceļa lietotājs – vieglā pasažieru transportlīdzekļa vadītājs, velosipēda vadītājs un gājējs (arī tumsā);
19.3. brauktuvi – īpaši pievienojumos esošajiem ceļiem;
19.4. sabiedrības informētību par attiecīgā objekta nodošanu ekspluatācijā.
20. Piektā (uzraudzības jeb monitoringa) stadija. Auditu veic ne agrāk kā sešus mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, izņemot gadījumus, ja audita pasūtītājs pamatoti vēlas veikt auditu agrāk. Uzraudzības jeb monitoringa stadijas gaitā pārbauda:
20.1. kā ceļa patiesā funkcija atbilst paredzētajai funkcijai;
20.2. vai satiksmes plūsmas ātrums ir tāds, kāds bija paredzēts;
20.3. vai ceļa standarts un aprīkojums atbilst tā funkcijai, klasifikācijai un satiksmes ātrumam;
20.4. vai ceļa lietotāji nenovieto transportlīdzekļus tā, ka tas var būt bīstami ceļu satiksmei;
20.5. vai apstādījumi netraucē redzamību un neaizsedz ceļa zīmes;
20.6. kādā stāvoklī ir ceļa segums un brauktuves apzīmējumi;
20.7. kādā stāvoklī ir virziena rādītāji;
20.8. kādā stāvoklī ir drenāža;
20.9. vai ir pazīmes, kas liecina, ka tiek braukts pāri sadalošajām saliņām un apmales akmeņiem;
20.10. kuros virzienos pāri krustojumiem un līknēs tiek braukts pa neatbilstošu trajektoriju;
20.11. vai ir pazīmes, kas liecina par konfliktiem un sīkiem negadījumiem (piemēram, bremzēšanas pēdas, sasista stikla un plastmasas gabali);
20.12. vai attālumi līdz stingiem šķēršļiem ir vienādi;
20.13. vai ir pazīmes, kas liecina par gājēju klātbūtni tiem neparedzētās un bīstamās vietās;
20.14. vai ir vajadzīgi papildu pasākumi satiksmes drošībai uz gājēju pārejām;
20.15. vai ir nepieciešami papildu pasākumi satiksmes drošībai velosipēdu vadītājiem;
20.16. vai apgaismojums atbilst noteiktajām prasībām.
21. Pilnvarotā institūcija pēc vienošanās ar audita pasūtītāju audita gaitā var īpaši pārbaudīt:
21.1. nevienādas nozīmes krustojumus;
21.2. ar luksoforiem regulējamus krustojumus;
21.3. lokveida krustojumus;
21.4. gājēju ceļu un ietvju krustošanās vietas ar ceļu;
21.5. velosipēdu ceļus un gājēju zonas;
21.6. darba vietas uz ceļiem;
21.7. vietējo uzlabojumu ietekmi uz pārējo ceļu tīklu;
21.8. ceļu satiksmes drošības uzlabošanas shēmas;
21.9. ātruma režīmu.
22. Atkarībā no ceļa iedalījuma un ceļa projekta vai būvprojekta apjoma audita pasūtītājs izvēlas nepieciešamo audita stadiju skaitu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.
23. Visas audita stadijas ir nepieciešamas Eiropas autoceļu tīkla ceļu (E marka) projektiem.
24. Esošo ceļu audita gaitā pārbauda ceļa izvietojumu, garenslīpumu, šķērskritumu, nomales, ūdensatvadi, ceļa segumu, krustojumus, iespējas velosipēdu vadītājiem un gājējiem, apstākļus sabiedriskajam transportam, stāvēšanas iespējas, ātruma ierobežojumus, apdzīšanas iespējas, negadījumu statistiku saistībā ar novēroto vadītāju uzvedību, ceļu uzturēšanu, darba vietas uz ceļiem, ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, tiltus, tuneļus, apgaismojumu, apstādījumus, drenāžas un ūdensatvades ierīces.
IV. Audita atzinums
25. Auditori sastāda un paraksta audita atzinumu, ko piecu darbdienu laikā iesniedz audita pasūtītājam un Satiksmes ministrijā. Pēc audita atzinuma parakstīšanas audits ir pabeigts.
26. Veicot ceļu projekta (būvprojekta) auditu, atzinumu sastāda pēc katras audita stadijas.
27. Audita atzinumā ir šādas daļas:
27.1. konstatējošā daļa, kurā norāda trūkumus un neatbilstību normatīviem, kā arī citus faktorus, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību;
27.2. rezultatīvā daļa, kas ietver secinājumus un, ja nepieciešams, sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.
28. Ja audita pasūtītājam ceļa projektā (būvprojektā) vai esošajā ceļā nav iespējams ņemt vērā audita atzinumā sniegtos ieteikumus, audita pasūtītājs 30 dienu laikā no audita atzinuma saņemšanas dienas:
28.1. iesniedz pilnvarotajā institūcijā un Satiksmes ministrijā pamatojumu, kādēļ audita atzinumā sniegtos ieteikumus nav iespējams ņemt vērā;
28.2. ja nepieciešams, tiekas ar pilnvarotās institūcijas pārstāvjiem, lai paskaidrotu, kādēļ audita atzinumā sniegtie ieteikumi nav ņemti vērā. Šīs tikšanās norisi protokolē.
V. Atbildība par audita rezultātiem
29. Audita pasūtītāja pienākums ir pēc iespējas ievērot audita atzinumā sniegtos ieteikumus.
30. Par ceļa projekta (būvprojekta) audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām ir atbildīgs projekta (būvprojekta) pasūtītājs, bet par esošā ceļa audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām – ceļa pārvaldītājs.
VI. Noslēguma jautājumi
31. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
32. Auditoru sertificēšanas kārtība stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
33. Noteikumos noteiktā audita kārtība tiek ieviesta pakāpeniski šo noteikumu 34., 35., 36., 37. un 38.punktā noteiktajā kārtībā, secīgi pakļaujot auditam ceļu projektus (būvprojektus) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektus, kā arī esošos ceļus atbilstoši šādiem kritērijiem:
33.1. projekta (būvprojekta) audits:
33.1.1. paredzamās tāmes izmaksas;
33.1.2. posma garums;
33.1.3. krustojumu skaits;
33.1.4. ar luksoforu regulējamu krustojumu skaits;
33.1.5. gājēju pāreju skaits;
33.1.6. specifiski ceļa lietotāji;
33.1.7. specifiski satiksmes organizācijas papildelementi;
33.2. esošo ceļu audits:
33.2.1. ceļu satiksmes negadījumu skaits;
33.2.2. laikposms kopš iepriekšējā audita.
34. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu auditam ir pakļauti:
34.1. ceļu projekti (būvprojekti), kuros nav šo noteikumu 33.1.3., 33.1.4., 33.1.5., 33.1.6. un 33.1.7.apakšpunktā minēto kritēriju un būvprojekta paredzamā tāmes vērtība un posma garums ir šāds:
34.1.1. tāmes vērtība ir lielāka nekā 200000 latu, un ceļa posma garums ir vismaz divi kilometri – galveno valsts autoceļu projektiem;
34.1.2. tāmes vērtība ir lielāka nekā 300000 latu, un ceļa posma garums ir vismaz divi kilometri – 1.šķiras valsts autoceļu projektiem;
34.1.3. tāmes vērtība ir lielāka nekā 150000 latu – 2.šķiras valsts autoceļu projektiem;
34.1.4. tāmes vērtība ir lielāka nekā 100000 latu, un ceļa posma garums ir vismaz divi kilometri – pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālo ielu projektiem;
34.1.5. tāmes vērtība ir lielāka nekā 60000 latu – pilsētu un apdzīvotu vietu ielu (izņemot maģistrālās ielas) projektiem;
34.1.6. tāmes vērtība ir lielāka nekā 50000 latu – ar ceļu satiksmi saistītiem objektiem;
34.2. esošie ceļi Rīgā, uz kuriem viena gada laikā ir notikuši:
34.2.1. seši un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar cietušo 500 metru ceļa posmā vai četri un vairāk – ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem vai krustojumā;
34.2.2. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar bojā gājušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;
34.3. esošie ceļi republikas pilsētās, uz kuriem viena gada laikā ir notikuši:
34.3.1. trīs un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar cietušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem vai divi un vairāk – krustojumā;
34.3.2. viens un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar bojā gājušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;
34.4. esošie ceļi citās apdzīvotās vietās, uz kuriem viena gada laikā ir notikuši:
34.4.1. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar cietušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem vai viens – krustojumā;
34.4.2. viens un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar bojā gājušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā.
35. Ar 2003.gada 1.janvāri auditam tiek pakļauti:
35.1. ceļu projekti (būvprojekti), kuros papildus šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ir paredzēts:
35.1.1. vismaz viens krustojums vai vismaz viena gājēju pāreja – galvenā valsts autoceļa projektā;
35.1.2. vismaz trīs krustojumi vai vismaz viena gājēju pāreja – 1.šķiras valsts autoceļa projektā;
35.1.3. vismaz divi krustojumi – pilsētas vai apdzīvotas vietas maģistrālās ielas projektā;
35.1.4. vismaz četras gājēju pārejas – pilsētas vai apdzīvotas vietas ielas (izņemot maģistrālo ielu) projektā;
35.1.5. vismaz viena gājēju pāreja – ar ceļu satiksmi saistītā objektā;
35.2. esošie ceļi ārpus apdzīvotām vietām, uz kuriem triju gadu laikā ir notikuši:
35.2.1. trīs un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar cietušo viena kilometra ceļa posmā vai divi un vairāk – krustojumā;
35.2.2. viens un vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar bojā gājušo viena kilometra ceļa posmā vai krustojumā.
36. Ar 2004.gada 1.janvāri auditam ir pakļauti ceļu projekti (būvprojekti), kuros papildus šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ir paredzēts:
36.1. vismaz viens ar luksoforu regulējams krustojums – galvenā valsts autoceļa vai 1.šķiras valsts autoceļa projektā;
36.2. vismaz divi ar luksoforu regulējami krustojumi – pilsētas vai apdzīvotas vietas maģistrālās ielas projektā.
37. Ar 2005.gada 1.janvāri auditam ir pakļauti:
37.1. ceļu projekti (būvprojekti), kuros papildus šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ir paredzēta speciāla satiksmes organizēšana šādiem specifiskiem ceļa lietotājiem:
37.1.1. gājējiem vai velosipēdu vadītājiem – galveno valsts autoceļu projekti;
37.1.2. gājējiem vai bērniem – 1.šķiras valsts autoceļu projekti;
37.1.3. neatliekamās palīdzības dienestiem vai bērniem – pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālo ielu projekti;
37.2. esošie ceļi apdzīvotās vietās, uz kuriem viena gada laikā ir notikuši ceļu satiksmes negadījumi (kopējais skaits):
37.2.1. Rīgā – 16 un vairāk ceļu satiksmes negadījumu 500 m ceļa posmā vai astoņi un vairāk – ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai 12 un vairāk – krustojumā;
37.2.2. republikas pilsētās – astoņi un vairāk ceļu satiksmes negadījumu 500 m ceļa posmā vai seši un vairāk – ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai astoņi un vairāk – krustojumā;
37.2.3. citās apdzīvotās vietās – seši un vairāk ceļu satiksmes negadījumu 500 m ceļa posmā vai četri un vairāk – ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai seši un vairāk – krustojumā;
37.3. esošie ceļi ārpus apdzīvotām vietām, uz kuriem triju gadu laikā ir notikuši (kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits) astoņi un vairāk ceļu satiksmes negadījumu viena kilometra ceļa posmā vai trīs un vairāk – krustojumā.
38. Ar 2006.gada 1.janvāri auditam ir pakļauti:
38.1. ceļu projekti (būvprojekti), kuros papildus šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ir paredzēti šādi specifiski satiksmes organizācijas papildelementi:
38.1.1. maksas posmi, robežpunkti, tilti, barjeras, apgaismojums, enerģijas absorbētāji – galveno valsts autoceļu projektos;
38.1.2. maksas posmi, robežpunkti, tilti, barjeras – 1.šķiras valsts autoceļu projektos;
38.1.3. velosipēdu ceļi, gājēju sētiņas, tilti, apgaismojums – pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālo ielu projektos;
38.1.4. velosipēdu ceļi, ātrumvaļņi, dzīvojamās zonas – pilsētu un apdzīvotu vietu ielu (izņemot maģistrālās ielas) projektos;
38.2. esošie ceļi, kuriem audits nav veikts:
38.2.1. vismaz piecus gadus – ceļa posmiem vai krustojumiem apdzīvotās vietās;
38.2.2. vismaz septiņus gadus – ceļa posmiem vai krustojumiem ārpus apdzīvotām vietām.
39. Ceļu projektiem, kuriem nepieciešams veikt vairāk nekā vienu audita stadiju, bet kuru īstenošana līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir uzsākta, veic atlikušās audita stadijas.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Satiksmes ministra vietā — kultūras ministre K.Pētersone
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 27.decembra noteikumiem Nr.543
Kritēriju minimums ceļa projekta (būvprojekta) audita pasūtīšanai
|
Auditam pakļautie projekti (būvprojekti) . |
||||||
|
galvenie |
1.šķiras |
2.šķiras |
pilsētu |
pilsētu |
ar ceļu |
|
|
valsts |
valsts |
valsts |
un ap- |
un ap- |
satiksmi |
|
|
autoceļi |
autoceļi |
autoceļi |
dzīvotu |
dzīvotu |
saistītie |
|
|
Kritēriji |
vietu ma- |
vietu |
objekti |
|||
|
ģistrālās |
ielas |
|||||
|
ielas |
(izņemot |
|||||
|
maģistrā- |
||||||
|
lās ielas) |
||||||
|
1. Būvprojekta paredzamā |
||||||
|
tāmes vērtība (tūkst. latu) |
> 200 |
> 300 |
> 150 |
> 100 |
> 60 |
> 50 |
|
2. Posma garums (km) |
> 2 |
> 2 |
– |
> 2 |
– |
– |
|
3. Sarežģītība* |
||||||
|
3.1. krustojumu skaits |
> 1 |
> 3 |
– |
> 2 |
– |
– |
|
3.2. ar luksoforu regulējamu |
||||||
|
krustojumu skaits |
> 1 |
> 1 |
– |
> 2 |
– |
– |
|
3.3. gājēju pāreju skaits |
> 1 |
> 1 |
– |
– |
> 4 |
> 1 |
|
3.4. specifiskie ceļa lietotāji |
gājēji |
gājēji |
– |
neatlie- |
– |
– |
|
(ja tādi ir) |
un velo- |
un |
kamās |
|||
|
sipēdu |
bērni |
palīdzī- |
||||
|
vadītāji |
bas dienesti |
|||||
|
un bērni |
||||||
|
3.5. papildelementi (ja tādi ir) |
maksas |
maksas |
– |
velo- |
velo- |
– |
|
posmi, |
posmi, |
sipēdu |
sipēdu |
|||
|
robež- |
robež- |
ceļi, |
ceļi, |
|||
|
punkti, |
punkti, |
gājēju |
ātrum- |
|||
|
tilti, |
tilti, |
sētiņas, |
vaļņi, |
|||
|
barjeras, |
barjeras |
tilti, |
dzīvo- |
|||
|
apgais- |
apgais- |
jamās |
||||
|
mojums, |
mojums |
zonas |
||||
|
enerģijas |
||||||
|
absor- |
||||||
|
bētāji |
||||||
|
4. Nepieciešamās audita |
(1., 2., |
Apvie- |
3. |
Apvie- |
3. |
Apvie- |
|
stadijas** |
3., 4. |
notas |
notas |
notas |
||
|
un |
1. + 2.; |
2. + 3. |
2. + 3. |
|||
|
5.***) |
3. |
|||||
|
Apvie- |
||||||
|
notas |
||||||
|
1. + 2.; |
||||||
|
3.; 4. |
||||||
Piezīmes.
* Šis kritērijs nosaka audita nepieciešamību tikai kopā ar 1. un 2.punktā minētajiem kritērijiem.
** Projektējamo ceļu audita stadijas.
*** Tikai Eiropas autoceļu tīkla ceļiem (E marka).
Satiksmes ministra vietā — kultūras ministre K.Pētersone
2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 27.decembra noteikumiem Nr.543
Kritēriju minimums esošā ceļa audita pasūtīšanai
|
Kritēriji |
Auditam pakļautie esošie ceļi . |
||||
|
apdzīvotās vietās . |
ārpus apdzīvotām vietām | ||||
|
Ceļu satiksmes |
ceļa |
ceļa |
krusto- |
ceļa |
krusto- |
|
negadījumu skaits |
posms |
posms |
jums |
posms |
jums |
|
starp tu- |
|||||
|
vākajiem |
|||||
|
krusto- |
|||||
|
jumiem |
|||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|
1. Rīgā |
– |
– |
|||
|
(skaits/500 m/gadā) ceļa posmā, |
|||||
|
(skaits/gadā) ceļa posmā starp |
|||||
|
tuvākajiem krustojumiem |
|||||
|
vai krustojumā |
|||||
|
1.1. kopējais skaits |
> 16 |
> 8 |
> 12 |
||
|
1.2. ar cietušo |
> 6 |
> 4 |
> 4 |
||
|
1.3. ar bojā gājušo |
> 2 |
> 2 |
> 2 |
||
|
2. Republikas pilsētās |
|||||
|
(skaits/500 m/gadā) ceļa |
– |
– |
|||
|
posmā, (skaits/gadā) ceļa |
|||||
|
posmā starp tuvākajiem |
|||||
|
krustojumiem vai krustojumā |
|||||
|
2.1. kopējais skaits |
> 8 |
> 6 |
> 8 |
||
|
2.2. ar cietušo |
> 3 |
> 3 |
> 2 |
||
|
2.3. ar bojā gājušo |
> 1 |
> 1 |
> 1 |
||
|
3. Citās apdzīvotās vietās |
|||||
|
(skaits/500 m/gadā) ceļa |
– |
– |
|||
|
posmā, (skaits/gadā) ceļa |
|||||
|
posmā starp tuvākajiem |
|||||
|
krustojumiem vai krustojumā |
|||||
|
3.1. kopējais skaits |
> 6 |
> 4 |
> 6 |
||
|
3.2. ar cietušo |
> 2 |
> 2 |
> 1 |
||
|
3.3. ar bojā gājušo |
> 1 |
> 1 |
> 1 |
||
|
4. Ārpus apdzīvotām vietām |
– |
– |
– |
||
|
(skaits/1 km/3 gados) ceļa posmā, |
|||||
|
(skaits /3 gados) krustojumā |
|||||
|
4.1. kopējais skaits |
> 8 |
> 3 |
|||
|
4.2. ar cietušo |
> 3 |
> 2 |
|||
|
4.3. ar bojā gājušo |
> 1 |
> 1 |
|||
|
5. Laikposms kopš iepriekšējā |
5 |
– |
5 |
7 |
7 |
|
audita vai neauditētais |
|||||
|
laikposms (gadi) |
|||||
Satiksmes ministra vietā — kultūras ministre K.Pētersone