Arī intelektuālais īpašums ir vērtība, par ko jāmaksā

Latvijas politiķi ļoti aktīvi strādā, lai īstenotu vienu no galvenajām valsts ārpolitikas prioritātēm – iestāties Eiropas Savienībā (ES). Valdība aktīvi risina sarunas, Saeima pieņem jaunus likumus un groza jau esošās likumu normas, Latvijas tiesību sistēma arvien vairāk tuvinās ES prasībām. Kā rāda realitāte, nepietiek ar likumdošanas aktu grozīšanu, bet daudz aktīvāk jāstrādā arī pie tā, lai likumi tiktu ieviesti praksē. Tātad jāsakārto arī intelektuālā īpašuma aizsardzība.

Aprēķināts, ka ik gadu, nespējot apkarot pirātisko datorprogrammu, audiokasešu, kompaktdisku tirdzniecību un neiekasējot nodokļus, valsts zaudē miljoniem latu. Tomēr neraugoties uz to, situācija gadu no gada ir nemainīga. Par stāvokli autortiesību, blakustiesību un rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā Latvijai tuvākajā laikā būs jāsniedz ziņojums arī iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību. Tādēļ, lai labāk izprastu patieso situāciju šajā nozarē, apzinātu problēmas un to galvenos iemeslus, Saeimas Eiropas lietu komisija (ELK) uz sēdi bija aicinājusi šajā jomā iesaistītās personas, lai kopīgā diskusijā pievērstu šai problēmai daudz lielāku uzmanību un aicinātu valdību regulāri sniegt pārskatu par paveikto intelektuālā īpašuma aizsardzībā.

Kā informēja Saeimas ES informācijas centrs, ELK sēdē piedalījās kultūras ministre Karina Pētersone, Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas un Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra pārstāvji, kā arī Latvijas Mūzikas producentu apvienības, Autortiesību aģentūras, Iekšlietu, Tieslietu un Finansu ministrijas, Galvenās muitas pārvaldes un citu iesaistīto institūciju pārstāvji.

Kultūras ministre informēja par grozījumiem likumdošanā, kas sakārtos intelektuālā īpašuma aizsardzības juridisko pusi. Lai arī Latvijas likumdošana autortiesību un blakustiesību jomā tiek vērtēta kā gandrīz pilnībā sakārtota, vēl aizvien ir jāpieņem vairāki nozīmīgi normatīvie akti, kas ļautu sekmīgāk cīnīties ar tik izplatītajiem likumu pārkāpumiem. Tomēr smagākās problēmas saistītas ar likumu ieviešanu un efektīvu autortiesību aizsardzības īstenošanu.

Gan Ekonomikas policijas, gan Galvenās muitas pārvaldes pārstāvji atzina, ka viņu institūcijās ar autortiesību pārkāpumiem pastāvīgi nodarbojas tikai viens darbinieks. Par tiesībsargājošo institūciju darbības zemo efektivitāti liecina arī Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) sniegtā informācija par situāciju 2000. gadā. Gada laikā Ekonomikas policija veikusi 172 operatīvos reidus. Šajā laikā konfiscēts vairāk nekā 35 tūkstoši nelicencēto produkcijas vienību, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 80 tūkstoši latu, ir aprēķinātas soda naudas aptuveni 6 tūkstošu latu vērtībā. Kā ELK sēdē atzina LaMPA pārstāve Elita Mīlgrāve, Latvijā konfiscēto kompaktdisku un audiokasešu skaits no kopumā pieejamā pirātisko ierakstu daudzuma ir nenozīmīgs. Par to liecina arī aptuvenie aprēķini: Latvijā pirātiskā produkcija ir vismaz 65 % no kopējā tirgus, un tirgus gada apgrozījums, neapšaubāmi, ir daudzkārt lielāks.

K.Pētersone atzina, ka procedūra, kā atsavināt nelegālo produkciju, ir visai sarežģīta un sadrumstalota. Tā neveicina pirātisko ražojumu apkarošanu. Turklāt tikai ļoti neliela daļa ierosināto krimināllietu par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem nokļūst līdz tiesai. Savukārt Eiropas Integrācijas biroja direktors Edvards Kušners ELK sēdes laikā aicināja panākt vismaz to, ka ar pirātiskās produkcijas tirdzniecību nevar nodarboties atklāti, piemēram, Rīgas Centrāltirgū un lielveikalos. Kā atzina E. Kušners, to var izdarīt arī ar pašreizējo kārtību sargājošo spēku palīdzību.

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas, par autortiesību pārkāpumiem un pirātiskās produkcijas tirdzniecību ierosinātas 67 lietas. Bet, kā norādīja E.Mīlgrāve un Nacionālā kinematogrāfijas centra direktors Bruno Aščuks, Latvijas tiesās bieži vien tirdzniecība ar pirātisko produkciju tiek sodīta ar citu likuma pantu, nevis traktējot to kā autortiesību pārkāpumu. K. Pētersone pauda viedokli, ka problēma sakņojas juristu izglītības sistēmā, jo, piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācību programmā autortiesības nav iekļautas.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka Latvijā trūkst tiesiskās izpratnes par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Viņš atzina, ka ir pesimistiski noskaņots šajā jautājumā, jo līdz šim pat kliedzoši autortiesību pārkāpumi Latvijā nav sodīti.

Arī Saeimas deputāte Helēna Demakova uzsvēra milzīgās un aizvien paliekošās problēmas intelektuālā īpašuma aizsardzībā un ierosināja nosūtīt vēstuli premjerministram ar aicinājumu valdībai četras reizes gadā atskaitīties par paveikto intelektuālā īpašuma aizsargāšanā, bet reizi gadā sniegt pilnīgu pārskatu par situācijas attīstību šajā ziņā.

Īpaši nozīmīga šī problēma vērtējama arī Eiropas integrācijas kontekstā. Kā liecina Starptautiskās Skaņu ierakstu kompāniju federācijas 2000. gadā publicētais pārskats, ES valstīs pirātiskās produkcijas īpatsvars kopējā skaņu ierakstu tirgū ir daudzkārt zemāks. Federācijas aptuvenie aprēķini rāda, ka lielākajā daļā ES valstu (Vācijā, Francijā, Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē u.c.) 1999. gadā pirātiskās produkcijas bija mazāk nekā 10 % no kopējā tirgus. Nedaudz nelabvēlīgāki šie rādītāji ir, piemēram, Somijā un Itālijā, kur pirātisms ir aptuveni 10 – 25 % līmenī. Bet vissmagāk vērtējama situācija Grieķijā, kur pirātiskās produkcijas daļa 1998. gadā sniegusies pāri par 25 %.

Salīdzinot Latviju ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, situāciju varētu vērtēt kā līdzīgu, proti, pirātiskās produkcijas īpatsvars audioierakstu tirgū ir virs 60 %. Tomēr to nekādā ziņā nedrīkst vērtēt kā normālu, jo citās ES kandidātvalstīs, piemēram, Ungārijā un Polijā, pirātisms mūzikas tirgū 1998. gadā bijis 25 – 50 % robežās, bet 1999. gadā Ungārijā — pat zem 25 %.

Pagaidām intelektuālā īpašuma aizsardzība Latvijā norit ļoti vāji. Taču, ja intelektuālais īpašums tiek nonicināts, zaudētāji ir ne tikai autori, bet visa sabiedrība kopumā.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors