LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas

spēkā stāšanās laiku un kārtību

1. pants. Noteikt, ka atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļa, ievada 11.—15. pants un šis likums stājas spēkā ar 1993. gada 1. septembri.

Ģimenes tiesiskās attiecības, kā arī aizbildnības un aizgādnības attiecības, kas radušās pirms 1993. gada 1. septembra, apspriežamas pēc tiem likumiem, kuri bija spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

2. pants. Laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļās pēc pieteikumiem, kas iesniegti līdz 1993. gada 31. augustam, ar 1993. gada 1. septembri var notikt tikai tad, ja tā atbilst Civillikumā paredzētajiem laulības noslēgšanas noteikumiem, ievērojot izsludināšanas kārtību.

Ja pieteikums par laulības noslēgšanu līdz 1993. gada 31. augustam bija iesniegts dzimtsarakstu nodaļā, bet personas, kas šo pieteikumu iesniegušas, vēlas laulību noslēgt pie garīdznieka, tad uz šā pieteikuma pamata tām ir tiesības noslēgt laulību pie garīdznieka. Dzimtsarakstu nodaļa šajā nolūkā personām, kas pieteikušas laulības reģistrāciju, izsniedz pieteikumu ar attiecīgu atzīmi iesniegšanai garīdzniekam.

3. pants. Laulība, kas noslēgta pie garīdznieka, tiesiskās sekas rada tikai tad, ja tā ir noslēgta atbilstoši Civillikumā paredzētajām prasībām un ne agrāk kā 1993. gada 1. septembrī.

4. pants. Lietas par laulības atzīšanu par spēkā neesošu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam atrodas tiesas lietvedībā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikumā paredzētajiem laulības neesamības pamatiem. Ja pēc Civillikuma noteikumiem laulība nav atzīstama par neesošu, prasība noraidāma.

Tiesa laulību var atzīt par neesošu neatkarīgi no tā, vai tā noslēgta dzimtsarakstu nodaļā vai pie attiecīgās konfesijas garīdznieka.

5. pants. Pieteikumi laulības šķiršanai pēc Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 39. un 40. panta, kuri līdz 1993. gada 31. augustam bija iesniegti dzimtsarakstu nodaļā, bet līdz šim datumam nav izskatīti, ar 1993. gada 1. septembri zaudē spēku.

Laulības šķiršanas lietas, kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par laulības šķiršanu.

6. pants. Ja laulība šķirta tiesā un spriedums stājies spēkā līdz 1993. gada 31. augustam, šo spriedumu laulātie var iesniegt laulības šķiršanas reģistrācijai dzimtsarakstu nodaļā līdz 1994. gada 31. augustam. Pēc minētā datuma šāds spriedums par laulības šķiršanu vairs nav pamats laulības šķiršanas reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad viens no laulātajiem ir reģistrējis laulības šķiršanu.

Reģistrējot laulības šķiršanu dzimtsarakstu nodaļā, ar 1993. gada 1. septembri laulības šķiršanas apliecības neizsniedz. Laulības šķiršanas pierādījums ir dzimtsarakstu nodaļas ieraksts laulāto pasēs vai citā dokumentā, kas aizstāj pasi.

7. pants. Bijušo laulāto savstarpējas uzturēšanas pienākums ar 1993. gada 1. septembri apspriežams pēc Civillikuma noteikumiem neatkarīgi no tā, kad laulība šķirta vai atzīta par neesošu.

8. pants. Civillikuma noteikumi par laulāto mantiskajām attiecībām ar 1993. gada 1. septembri attiecas arī uz tiem laulātajiem, kuri laulībā stājušies pirms 1993. gada 1. septembra. Apspriežot strīdus par mantu, piemērojams likums, kas bija spēkā laulāto attiecību izbeigšanās brīdī. Noilgums šādām prasībām iestājas pēc Civillikuma noteikumiem.

9. pants. Līgumu par laulāto mantiskajām attiecībām var slēgt arī tad, ja laulība noslēgta pirms 1993. gada 1. septembra.

Līdz 1993. gada 31. augustam noslēgtie laulības līgumi, ko likums tajā laikā neparedzēja, ir spēkā, ja tie atbilst Civillikuma noteikumiem. Šādus līgumus var reģistrēt laulāto mantisko attiecību reģistrā, pieļaujot šo līgumu satura grozīšanu.

Laulāto mantisko attiecību reģistrs pagaidām kārtojams dzimtsarakstu nodaļās.

10. pants. Civillikuma noteikumi par laulībā un ārlaulībā dzimušu bērnu izcelšanās noteikšanu (Civillikuma 146.—161. p.) piemērojami arī attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši līdz 1993. gada 31. augustam, ja viņu dzimšanu reģistrē pēc šā datuma.

Noteikumi par ārlaulības bērna paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesā attiecas arī uz bērniem, kuru dzimšana jau reģistrēta pirms 1993. gada 1. septembra.

11. pants. Laulībā un ārlaulībā dzimuša bērna izcelšanās apstrīdēšana attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši pirms 1993. gada 1. septembra, ar 1993. gada 1. septembri notiek pēc Civillikuma noteikumiem, ja līdz šim datumam nav notecējis Latvijas laulības un ģimenes kodeksa 58.1 pantā noteiktais termiņš.

12. pants. Adopcijas lietas, kas atrodas aizbildnības un aizgādnības iestāžu lietvedībā un nav izlemtas līdz 1993. gada 31. augustam, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 162.— 171. panta noteikumiem.

13. pants. Lietas par adopcijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu, kuras līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par adopcijas atcelšanu.

14. pants. Pilngadīgas personas adopcija pati par sevi nemaina šīs personas pilsonību.

15. pants. No vecāku varas, aizbildnības vai aizgādnības izrietošās attiecības, kas radušās līdz 1993. gada 31. augustam un turpinās pēc šā datuma, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.

Nepilngadīgajiem jau ieceltie aizbildņi un aizgādņi turpina pildīt aizbildņa pienākumus atbilstoši Civillikuma prasībām.

Lietas par alimentu piedziņu bērnu uzturēšanai, alimentu apmēra grozīšanu vai atbrīvošanu no to maksāšanas, kā arī lietas par alimentu piedziņu vecāku un vecvecāku uzturēšanai ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma (179. un 188. p.) noteikumiem.

16. pants. Lietas par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu vai rīcībspējas ierobežošanu (Latvijas civilkodeksa 15. un 16. p.), kas līdz 1993. gada 31. augustam nav izskatītas tiesā, ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem.

17. pants. Lietas par personas atzīšanu par bezvēsts promesošu, kuras atrodas tiesas lietvedībā un nav izskatītas līdz 1993. gada 31. augustam, izbeidzamas, bet lietas par personas izsludināšanu par mirušu ar 1993. gada 1. septembri apspriežamas pēc Civillikuma 377. un 378. panta noteikumiem.

18. pants. Līdz pagasttiesu un bāriņtiesu atjaunošanai Civillikuma ģimenes tiesību daļā paredzētās pagasttiesu un bāriņtiesu funkcijas pagaidām izpilda pašvaldības.

Līdz likuma par civilstāvokļa aktiem pieņemšanai Civillikuma ģimenes tiesību daļā paredzētās dzimtsarakstu nodaļu funkcijas izpilda arī pagastu valdes un to pilsētu valdes, kur nav dzimtsarakstu nodaļas.

19. pants. Atzīt par spēku zaudējušiem:

1) Latvijas laulības un ģimenes kodeksu;

2) Latvijas civilkodeksa 9.—22. pantu;

3) Latvijas Republikas 1992. gada 7. jūlija likuma «Par Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību» 26. pantu.

20. pants. Uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei izstrādāt un līdz 1993. gada 15. jūlijam iesniegt izskatīšanai likumprojektus:

1) par civilstāvokļa aktiem;

2) par pagasttiesām un bāriņtiesām (aizbildnību un aizgādnību);

3) par grozījumiem Latvijas Republikas Civillikumā, Latvijas civilprocesa kodeksā un citos likumos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 25. maijā