LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 225

Par valsts īpašuma privatizācijas komisijām un ekspertu pieaicināšanu privatizācijas procesā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992. gada 17. marta lēmumu «Par Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» spēkā stāšanās kārtību» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības uzsākšanas un finansēšanas kārtību.

2. Apstiprināt pievienoto Kārtību, kādā valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā pieaicināmi eksperti.

3. Ieteikt pašvaldībām to privatizācijas komisiju darba finansēšanai piemērot šī lēmuma 1. punktā minēto nolikumu.

4. Noteikt, ka pašvaldībām 10 dienu laikā pēc pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāva apstiprināšanas, kā ari lēmuma par šīs komisijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņemšanas jāinformē par to Ekonomisko reformu ministrija, norādot attiecīgās pašvaldības institūcijas lēmuma numuru un pieņemšanas datumu, komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un komisijas locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un darba telefona numuru.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KREITUSS

Rīgā 1993. gada 4. maijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 4. maija lēmumu Nr. 225

NOLIKUMS
par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības uzsākšanas un finansēšanas kārtību

1. Nolikums par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības uzsākšanas un finansēšanas kārtību izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām».

2. Nolikums nosaka vienotus valsts īpašuma privatizācijas komisiju izveides un finansēšanas principus.

Nolikums nav attiecināms uz privatizācijas komisijām, kas izveidojamas saskaņā ar Latvijas Republikas 1993. gada 19. janvāra likumu «Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» un Latvijas Republikas 1993. gada 30. marta likumu «Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos».

Valsts īpašuma privatizācijas komisijas izveidošana

3. Katra valsts īpašuma objekta privatizācijai tiek izveidota viena valsts īpašuma privatizācijas komisija (turpmāk tekstā — «privatizācijas komisija»).

Valsts īpašuma objekts šī nolikuma izpratnē ir valsts uzņēmums (valsts statūtsabiedrība) kopumā, kā arī tā atsevišķa struktūrvienība (cehs, ražotne u. tml.), filiāle, pārstāvniecība, ja tā tiek privatizēta atsevišķi, bet, ja likvidē valsts uzņēmumu, — tā nekustamā un kustamā manta.

Viena privatizācijas komisija var tikt izveidota vairāku īpašuma objektu privatizācijai, ja tie ir viena valsts uzņēmuma (valsts statūtsabiedrības) sastāvdaļas.

4. Privatizācijas komisijas sastāju pēc nozares ministrijas (komitejas), kuras pārziņā ir privatizējamais īpašuma objekts (uzņēmums), ierosinājuma apstiprina Ekonomisko reformu ministrija.

5. Iebildumi pret apstiprinātās privatizācijas komisijas sastāvu jāiesniedz Ekonomisko reformu ministrijai trīs nedēļu laikā pēc attiecīgās pavēles parakstīšanas.

6. Ievērojot apstiprināto valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas projektu, nozares ministrija (komiteja) ir tiesīga iesniegt Ekonomisko reformu ministrijai priekšlikumus par izmaiņām attiecīgā īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas komisijas sastāvā.

Privatizācijas komisijas darbības finansēšana

7. Izdevumi, kas saistīti ar privatizācijas komisijas darbību, tai skaitā komisijas locekļu, pieaicināto ekspertu_ (ari ārzemju ekspertu), ja tos uzaicinājusi privatizācijas komisija, kā arī izsoles organizētājfirmu darba samaksu, sedzami no naudas līdzekļiem, kas iegūti valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas rezultātā.

8. Privatizācijas komisija līdz tās darbības izbeigšanai visus 7. punktā minētos izdevumus (tai skaitā sociālā nodokļa pieskaitījumus un apgrozījuma nodokli) sedz no privatizējamā valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) līdzekļiem.

9. Valsts īpašuma privatizācijas fondā ieskaitāmo līdzekļu summa tiek samazināta par privatizācijas komisijas darbībai nepieciešamo izdevumu summu, kas segti no īpašuma objekta (uzņēmuma) līdzekļiem.

10. Ja privatizējamais īpašuma objekts (uzņēmums) atrodas likvidācijas stadijā, ir maksātnespējīgs vai arī tiek atsevišķi pārdota (iznomāta) valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) nekustamā un kustamā manta, privatizācijas komisijas darbības izdevumus sedz no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

11. Ar privatizācijas komisijas darbību saistīto izdevumu uzskaitei privatizācijas komisija sastāda paredzamo izmaksu tāmi un iesniedz to apstiprināšanai valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotājam.

12. Privatizācijas komisija tās darbībai nepieciešamo naudas līdzekļu summu sadala patstāvīgi, pieņemot attiecīgu lēmumu un fiksējot to protokolā.

13. Pēc valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas pabeigšanas protokolu norakstus un galīgo izmaksu tāmi privatizācijas komisija iesniedz valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotājam, pievienojot attaisnojuma dokumentu kopijas.

14. Naudas līdzekļu summu privatizācijas komisijas locekļu darba samaksai (bez sociālā nodokļa pieskaitījumiem) nosaka procentos no katra konkrētā privatizējamā īpašuma objekta (uzņēmuma) realizācijas cenas šādos apmēros:

līdz 500 latiem — 10%;

no 500 līdz 5000 latiem — 5%, bet ne mazāk par 50 latiem;

virs 5000 latiem — 0,35%, bet ne mazāk par 250 latiem.

15. Pieaicinātos ekspertu un specializēto sabiedrību — izsoļu organizētāju un auditorfirmu — darba samaksas apmēru privatizācijas komisija nosaka patstāvīgi.

Ja pieaicināto ekspertu (tai skaitā no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem apmaksāto ārvalstu ekspertu) darba samaksa pārsniedz 20% no īpašuma objekta (uzņēmuma) nosacītās cenas (ja cena vel nav noteikta, — 40% no atlikušās bilances vērtības) noslēdzot līgumu ar ekspertu, nepieciešama valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja atļauja.

16. Pieaicinātajiem ekspertiem par darbu maksā pēc veiktā darba nodošanas, bet privatizācijas komisijas locekļiem — pēc juridiska akta parakstīšanas par valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizāciju.

Par valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas juridisku aktu šī nolikuma izpratnē uzskatāms:

16.1. valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) pirkuma—pārdevuma līgums;

16.2. līgums par valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) normu ar izpirkumu;

16.3. uzņēmējsabiedrības dibināšanas līgums, ja valsts īpašuma objekts (uzņēmums) tiek pārveidots par uzņēmējsabiedrību.

17. Ar valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja atļauju pēc īpašuma objekta (uzņēmuma) novērtēšanas pabeigšanas privatizācijas komisija ir tiesīga saņemt avansu par paveikto darbu ne vairāk kā 0,07% apmērā no privatizējamā īpašuma objekta (uzņēmuma) nosacītās cenas.

Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KREITUSS

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 4. maija lēmumu Nr. 225

KĀRTĪBA,
kādā valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā pieaicināmi eksperti

1. Kārtība, kādā valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā pieaicināmi eksperti, izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 17. marta likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām», 1992. gada 10. jūnija likumu «Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību» un 1992. gada 16. jūnija likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību».

2. Par ekspertu (šajā kārtībā lietotajā nozīmē) uzskatāma jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir attiecīga kvalifikācija vai kura darbojas attiecīgajā jomā un kuru pieaicinātajā institūcija ir atzinusi par pietiekami kvalificētu atzinumu sniegšanai par privatizējamo īpašuma objektu (uzņēmumu) vai izstrādāto privatizācijas .projektu, vai kādas citas ar privatizāciju saistītas darbības veikšanai.

Par ekspertiem nevar pieaicināt fiziskas personas, kas atrodas pirmās pakāpes radniecības attiecībās ar privatizējamā īpašuma objekta (uzņēmuma) direktoru (ģenerāldirektoru, pārvaldnieku), privatizācijas komisijas locekļiem vai privatizācijas projekta autoriem.

3. Privatizējot īpašuma objektu (uzņēmumu), ekspertus pieaicina privatizācijas komisija. Citas institūcijas ir tiesīgas pieaicināt ekspertus ar privatizācijas komisijas atļauju, izņemot 4. punktā minētos gadījumus.

Ekspertus īpašuma privatizācijas procesā ir tiesīgi pieaicināt arī:

— Latvijas Republikas Ministru Padome;

— Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija;

— rajona, pilsētas, pilsētas rajona vai pagasta valde (turpmāk tekstā — «pašvaldība»);

— nozares ministrija (komiteja) — iesniegto valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas projektu izskatīšanā.

4. Ārvalstu ekspertus īpašuma privatizācijas procesā ir tiesīgi pieaicināt:

— valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas komisija — ar Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrijas atļauju;

— pašvaldību īpašuma privatizācijas komisija — ar attiecīgās pašvaldības atļauju.

Pēc saskaņošanas ar īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizācijas komisiju ārvalstu ekspertus ir tiesīga pieaicināt:

— Latvijas Republikas Ministru Padome;

— Latvijas Republikas Ekonomisko reformu ministrija;

— attiecīgā pašvaldība.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja izveidotā privatizācijas projektu izskatīšanas darba grupa ir tiesīga pieaicināt ārvalstu ekspertus ar Latvijas Republikas Ministru Padomes atļauju, kura noformēta Latvijas Republikas Ministru Padomes rīkojuma īormā, ja ekspertu darbu paredzēts finansēt no valsts līdzekļiem.

5. Pieaicinot privatizācijas procesā ekspertus, ar fiziskām personām tiek slēgts darba līgums, bet ar juridiskām personām — līgums par pakalpojumu veikšanu.

Ja ekspertus pieaicina privatizācijas komisija, līgumu ar ekspertiem pēc pieaicinātajā lūguma, ievērojot viņa prasības, noslēdz Ekonomisko reformu ministrija vai pašvaldības valde.

6. Slēdzot ar ekspertu līgumu, tiek noteikti viņa pienākumi, tiesības un atbildība par veicamo darbu kvalitāti, kā arī darbu veikšanas termiņi un samaksas kārtība.

7. Ja ekspertu uzdevums ir privatizācijas projekta novērtēšana, viņu darbs tiek apmaksāts no attiecīgā privatizācijas fonda līdzekļiem.

 Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KREITUSS