• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kopdarbu robežapsardzē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2001., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5706

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

22.03.2001., Nr. 47

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kopdarbu robežapsardzē

Vakar, 21. martā, notika Baltijas Ministru padomes robežapsardzības komitejas vecāko amatpersonu sēde, kuras noslēgumā tika parakstīts tikšanās protokols par izskatītajiem jautājumiem. Tikšanās protokolu parakstīja Latvijas Valsts robežapsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, Lietuvas Republikas Robežpolicijas galvenais komisārs Algimants Songaila un Igaunijas Republikas Nacionālās robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Harri Heins.

R.JPG (25430 BYTES) Lietuvas Republikas Robežpolicijas galvenais komisārs Algimants Songaila, Latvijas Republikas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš un Igaunijas Republikas Nacionālās robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Harri Heins

Valsts robežapsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš teica:

— Robežapsardzības vecāko amatpersonu komitejas sēdē tika izskatīti vairāki būtiski jautājumi. Pirmais jautājums bija par Latvijas Valsts robežapsardzes, Igaunijas Nacionālās robežsardzes pārvaldes un Lietuvas Robežpolicijas darbības novērtējumu robežapsardzības un robežkontroles jomā.

Mēs izvērtējām situāciju gan uz ārējām, gan uz iekšējām robežām. Tie ir jautājumi, kas skar nelegālo imigrāciju, dokumentu viltošanu, autotransporta zādzības, kontrabandu. Ļoti svarīgi bija uzzināt un izvērtēt kolēģu pieredzi. Viens no pieņemtajiem lēmumiem ir šogad organizēt vairākas starptautiskas operācijas. Otrs jautājums bija par mūsu triju valstu robežapsardzes informātikas un sakaru dienestu un Iekšlietu ministrijas informātikas centra speciālistu kopējo sadarbību, gatavojoties pieslēgšanai Šengenas līgumam. Divos gados ir izveidota un darbojas kopēja informatīvā sistēma starp robežsardzēm. Agrāk mēs ar Lietuvu apmainījāmies ar informāciju vienu divas reizes nedēļā, bet šobrīd mēs to darām katru dienu. Ar Igaunijas robežsardzi tādā veidā sadarbojamies jau vairākus gadus. Visas Baltijas valstis atzina, ka kopējā informācijas sistēma ļauj daudz efektīvāk cīnīties ar autotransporta zādzībām, nelegālo imigrāciju, kā arī atklāt tās personas, kas tiek meklētas kādā no Baltijas valstīm. Ja cilvēks, kas ir meklēšanā Igaunijā vai Latvijā, iebrauc Lietuvā, tad viņš tur arī tiek aizturēts. Tika izskatīts jautājums par robežapsardzības speciālistu semināru, kas notika Latvijā. Seminārā tika izstrādāti vienoti principi ārējās robežas apsardzē, personu un autotransporta kontrolē, kā arī zaļās robežas apsardzībā. Izskatījām jautājumu par Baltijas valstu robežapsardzības dienestu prioritāšu noteikšanu Eiropas Savienības integrācijas procesa ietvaros. Runājām par dažādiem "Phare" projektiem. Vairāki projekti notiek paralēli visās trijās Baltijas valstīs. Esam ieplānojuši arī kopējas mācības atsevišķās jomās. Ļoti svarīgs ir jautājums par pārrobežu sadarbību Baltijas valstu starpā. Katrā valstī ir izveidotas darba grupas valdības līmenī, tiks saskaņota likumdošana, lai perspektīvā noslēgtu starpvalstu līgumu. Tas paredz: ja cilvēks nelikumīgi šķērso, piemēram, Latvijas — Igaunijas robežu, tad mūsu robežsargs arī ir tiesīgs šķērsot robežu un robežpārkāpēju aizturēt Igaunijā. Tika izvērtēti jautājumi, kas saistīti ar jūras robežas apsardzību. Mūsu sistēmas ir atšķirīgas. Igaunijā un Lietuvā jūras robežas apsardzību un kontroli veic robežsardze, Latvijā — jūras spēki. Mēs uzklausījām jūras spēku komandiera Ilmāra Lešinska ziņojumu, kā Latvijā notiek jūras robežas apsardzība. Apspriedām četru dienestu — Baltijas valstu robežapsardzes un Latvijas jūras spēku — sadarbības iespējas. Sadarboties mēs nevaram jautājumos, kas skar operatīvās informācijas nodošanu, jūras spēkiem nav tiesību veikt izmeklēšanu. Nacionālajos bruņotajos spēkos atļauju lietot ieročus var dot tikai NBS komandieris, robežapsardzē ir citi spēles noteikumi. Ir likums, kas nosaka, kādos gadījumos varam lietot ieročus.

Lietuvas un Igaunijas pārstāvji atzina tikšanās lietderību, un H. Heins piebilda, ka, spriežot pēc Eiropas Savienības ekspertu biežajām vizītēm uz Baltijas valstu robežām, mēs drīz vien varētu tikt uzņemti ES.

G. Dāboliņš atzina, ka šodien Latvijā eksperti no Portugāles apseko mūsu jūras robežu, bet speciālisti no Francijas devušies apskatīt austrumu robežu.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

ROB1.JPG (18681 BYTES)
Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš

ROB3.JPG (15313 BYTES)
Lietuvas Robežpolicijas galvenais komisārs Algimants Songaila

ROB2.JPG (17920 BYTES)
Igaunijas Nacionālās robežsardzes pār-valdes ģenerāldirektors Harri Heins

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!