• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nīderlande jau tagad rēķinās ar mums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.2002., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/57064

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Uzņēmumu reģistra ziņas

Vēl šajā numurā

03.01.2002., Nr. 1

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nīderlande jau tagad rēķinās ar mums

Kārlis Eihenbaums, Latvijas vēstnieks Nīderlandē, — “Latvijas Vēstnesim”

EIHENBAUMS.JPG (16442 bytes)Foto: A.F.I.

— Ar ko nozīmīgs bijis aizvadītais gads Latvijas un Nīderlandes attiecībās? Kurš, jūsuprāt, bijis pats nozīmīgākais 2001. gada notikums mūsu valstu attiecībās?

Pagājušajā gadā mūsu attiecības noteikti sasniedza jaunu līmeni. Vizītē Nīderlandē bija Latvijas Saeimas vadītājs Jānis Straume ar Saeimas delegāciju. Savukārt Rīgā uzņēmām Nīderlandes Ministru prezidentu Vimu Koku, vienu no mūsdienu visautoritatīvākajiem politiķiem, kurš ir arī ilggadējs valsts vadītājs Eiropā. Politiskas konsultācijas un sadarbība starp dažādām valsts pārvaldes un uzņēmēju struktūrām notikusi visos līmeņos. Tie bija ļoti nozīmīgi savstarpējo attiecību notikumi, kas veicina mūsu valstu un tautu abpusēji izdevīgu un savstarpēji atbalstošu sadarbību. Tās nav tikai ārēji mazāk vai vairāk greznas viesošanās un tikšanās. Tas ir arī katalizators mūsu ekonomiskajai un politiskajai sadarbībai, kas tieši tagad, kad visi kopā cīnāmies pret pasaulē aktualizējušos starptautiskā terorisma sērgu, ir ārkārtīgi būtisks solidaritātes žests. To Latvijas tauta vienmēr vērtējusi augstu. Latvijai ir svarīgi tālāk nostiprināt sadarbību un draudzību ar garā tuvām, uzticamām demokrātijām. Ar valstīm, kuru sabiedrības vērtību skala un darbības principi ir arī mūsu nenogurstošā darba dzinuļi.

— Kā jums no savas diplomāta pieredzes šķiet — cik tuvi ir abi Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi: iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā?

Latvija pērn, uzcītīgi strādājot, spēja ļoti būtiski tuvoties savu ārpolitisko mērķu sasniegšanai — dalībai ES un NATO. Tas, neapšaubāmi, ir visas mūsu tautas sasniegums, ko tā gudri un apdomīgi tuvinājusi visus desmit gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Es domāju, tā ir apzināta mūsu tautas gudrība, bet dažbrīd arī intuīcija — meklēt sevis nosargāšanas ceļus. Esmu priecīgs, ka Latvijas centieni pilnībā tiek izprasti arī brīvību mīlošajā Nīderlandē, kas kā valsts veidojusies cīņā pret svešvaru kundzību.

Kopumā jāteic, ka Latvijas dalība Eiropas gudrāko klubā — Eiropas Savienībā — ir tikai mūsu pašu rokās. Iestāšanās sarunas ritējušas mums veiksmīgi un, galvenais, nosargājot mūsu nacionālās intereses. Palūkosimies kaut vai zvejniecības un vides aizsardzības sadaļās. Nīderlandes Ministru prezidents Vims Koks Latviju nosaucis par “skaidru kandidātu”, kas, tulkojot diplomātisko valodu, nozīmē — mēs esam kandidātvalstu galvgalī. Esam tieši pie uzņemšanas sliekšņa, kas būs jāpārkāpj divos gados. Nīderlande jau tagad, plānojot sadarbību ar Latviju, vienmēr rēķinās ar mums kā ar tuvas nākotnes partneriem ES un NATO. NATO ir arī Nīderlandes drošības svarīgākā organizācija. Jaunajos apstākļos, ko vēl pastiprinājuši 11. septembra notikumi, NATO, protams, pārveidojas, un organizācijas nozīme nevis samazinās, bet, gluži pretēji, pieaug. Notiek sadarbības paplašināšanās. Veidojas jaunas formas, kas aptver arī valstis, kuras dažādu iemeslu dēļ nevēlas vai arī nespēj pievienoties šai kopīgās vērtībās balstītajai organizācijai. Dalība NATO uzliek ļoti augstas prasības un skaidrus, demokrātiskus kritērijus. Nīderlande atbalsta šo jauno formu meklēšanu, vienlaikus nemazinot NATO militāro stiprumu. NATO rīcībspēja nedrīkst tikt apdraudēta, tas būtu bīstami mums visiem!

— Kā pērn ritēja darbs jūsu vadītajā vēstniecībā?

Vēstniecībai pērn bija virkne priecīgu notikumu. Izstāde par Rīgu Hāgas rātsnamā. Mēs šeit ar lepnumu atceramies Ineses Galantes koncertus, arī kopā ar izcilo Spānijas dēlu Hosē Karerasu. Mums bija arī gods piedalīties platīna diska pasniegšanas organizēšanā mūsu izcilajai māksliniecei šeit, Hāgā. Patīkami bija veldzēties Pētera Vaska mūzikas skaņās Eiropas 2001. gada kultūras galvaspilsētā Roterdamā. Pētera Vaska mūzika liek pārdomāt ceļus, ko izvēlamies un ejam. Interesanta bija “Baltijas pēcpusdiena”, ko organizējām kopīgi ar Zviedrijas vēstniecību. Īsi sakot, centāmies darīt visu iespējamo, lai Latvijas vārds vēl plašāk izskanētu šeit, tik darbīgajā Nīderlandē. Tiesa, šur tur mums durvis jāver bija atkal, atgādinot par sevi. Tas ir ilgstošs darbs, jo Latvijas apspiestības gadu migla šeit, Hāgā, tomēr krīt lēni.

— Ko jūs gribētu novēlēt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un visai Latvijas tautai jaunajā gadā?

— Šajā gadā ceram Latvijā sagaidīt Nīderlandes Karalistes kroņprinci Vilemu Aleksandru. Viņa vizīte noteikti būs jauns pakāpiens ne tikai mūsu protokolārajās, bet, es ceru, arī cilvēciskajās attiecībās. Princis, kas šogad precēsies, ir populārs un zinošs nākamais Nīderlandes Karalistes galva. Nīderlandes atbalsts Latvijai ir plašs un pilnīgs, taču vēl ir daudz darāmā, ko varam arī šeit, Hāgā, veikt tikai ar visas Latvijas tautas izpratni un atbalstu.

Šādu mūsu valsts attīstības izpratni es arī novēlu visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem jaunajā 2002. gadā, kas mums būs tik izšķirīgs! Paldies jums visiem par atbalstu!

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!