Par videi draudzīgu uzņēmējdarbību

Dr.oec. Dace Kaužēna, Dr.habil.oec. Oļģerts Krastiņš, Latvijas Universitātes mācībspēki, — “Latvijas Vēstnesim”

Jau otro gadu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) krājumā “Vides rādītāji Latvijā ... gadā” publicē nodaļu “Apsekojums “Videi draudzīga uzņēmējdarbība Latvijā””. Šī pētījuma autore un izpildītāju zinātniskā vadītāja bija Latvijas Universitātes (LU) doktorante Dace Kaužēna, kas 2001. gada 3. decembrī ļoti sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu, kļūstot par ekonomikas doktori.

Par šo valstij un sabiedrībai ļoti nozīmīgo tematu viņa sarunājas ar vienu no sava promocijas darba recenzentiem profesoru Oļģertu Krastiņu.

Par pašu pētījumu

Oļģerts Krastiņš: — Kas piedalījās un kas atbalstīja šo pētījumu?

Dace Kaužēna: — Pirmo aptauju 1999. gada rudenī rīkoja Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēki. To atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Otrais pētījums notika 2001. gada pavasarī, un to veica Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes mācībspēki. Pēdējo finansiāli atbalstīja Latvijas Zinātnes padome. Abos gados nozīmīgu atbalstu sniedza Centrālā statistikas pārvalde — gan sadarbojoties izlases formēšanas laikā, gan arī publicējot apkopotos datus.

— Lūdzu, pastāstiet plašāk par pēdējo 2001. gada pētījumu, kad bija jau izmantojama pirmā pētījuma pieredze.

— Pētījuma mērķis bija noskaidrot pašreizējo situāciju Latvijas uzņēmumos, atspoguļojot uzņēmēju viedokli vides aizsardzības jautājumos. Anketas jautājumus sadalījām tā, ka tie aptvēra vides aizsardzības stratēģiskos, organizatoriskos un tehnoloģiskos faktorus.

Pētījuma objekts bija Latvijas uzņēmumi, bet pētījuma vienība — respondents — uzņēmuma vadītājs. Tā kā ierobežota finansējuma apstākļos nevarējām plānot lielu izlasi, zinātniski pamatotās gadījumatlases metodes vajadzēja kombinēt ar mērķtiecīgas atlases metodēm, jo tikai tā varējām aptvert visas interesējošās valsts teritorijas un galvenās tautsaimniecības nozares. Formēt izlasi palīdzēja CSP. Pavisam 2001. gada aptaujā izsūtījām anketas 800 uzņēmumiem.

— Un kāda bija uzņēmēju atsaucība?

— Diemžēl maza. 1999. gadā pareizi aizpildītas anketas atsūtīja atpakaļ 24,4% uzņēmēju, kuriem tās tika izsūtītas, bet 2001. gadā — tikai 19,4%. Sev par attaisnojumu varu teikt, ka arī Lielbritānijā, veicot aptauju par vides aizsardzības izdevumiem uzņēmumos, atsaucība bija tikpat neliela. Ir jādomā, kā ieinteresēt uzņēmējus, lai viņi piedalītos aptaujā. 1999. gadā izsūtījām anketas atkārtoti, zvanījām, pieredze rāda, ka no telefona sarunas atsakās retāk. Turpmāk varbūt šādas aptaujas tūliņ rīkosim kā telefonintervijas.

— Varētu būt, ka galvenokārt atbildēja tie uzņēmēji, kas ir kaut ko darījuši vides aizsardzībā, bet neatbildēja tie, kuri nav darījuši neko. Tādā gadījumā iegūtie dati nav reprezentatīvi ekonometrijas izpratnē, bet jāvērtē kā ļoti, ļoti optimistiski.

— Tā varētu būt. Taču pirmo priekšstatu par Latvijā līdz šim pilnīgi nepētītu jautājumu tie sniedz. Turklāt pasta aptaujās, kuras nav saistītas ar mārketinga jautājumiem, šāds respondences līmenis varētu būt apmierinošs, ja vien izlases apjoms būtu lielāks.

— Vai pētījumu paredzēts turpināt un aptaujas atkārtot?

— Tā kā pētījums ir iekļauts Zinātnes padomes finansējamo projektu (grantu) sarakstā, to turpināsim. Ārzemēs līdzīgas aptaujas parasti veic retāk, piemēram, Lundas universitāte Zviedrijā 1991. un 1998. gadā. Paredzams, ka Latvijas ekonomiskās situācijas straujo pārmaiņu dēļ mēs Latvijā aptaujas rīkosim ik gadu vai ar viena gada intervālu.

Uzņēmēju attieksme pret vidi Rīgā un apgabalos un valstī kopumā

— CSP biļetenā ir ietvertas pētījuma rezultātu izstrādes trīs skatījumos: pēc teritorijām, sadalījumā pēc ekonomiskās darbības nozarēm (NACE klasifikācija) un sadalījumā pēc uzņēmumu lieluma grupām, vadoties no darbinieku skaita. Varbūt šajā secībā arī aplūkosim iegūtos rezultātus.

— Datu ir tik daudz, ka tos grūti īsumā pārstāstīt un komentēt. Galvenie no tiem ir apkopoti 1. tabulā.

Ja runājam par stratēģisko attieksmi, aptuveni divas trešdaļas uzņēmumu ir gatavi investēt vides aizsardzībai, ja investīcijas atmaksājas uzreiz, taču maz ir tādu, kas gatavi investēt tad, ja guvums ir jāgaida pēc laika vai pat ilgtermiņā. Apmēram katrā otrā uzņēmumā ir kāds(–i) vides speciālists(–i). Salīdzinot 1999.gadu un 2001. gadu, vides speciālistu skaits ir strauji pieaudzis, īpaši apgabalos ārpus Rīgas.

— Un kā ar organizatorisko attieksmi?

— Vairāk nekā puse no tiem uzņēmumiem, kas atbildēja aptaujā, kooperējas vides aizsardzības jautājumos gan ar saviem darbiniekiem, gan sadarbības partneriem. Grūtāk veicas ar ISO standartu piemērošanu uzņēmumā: ISO 9000 piemēro vai plāno to darīt katrs trešais, savukārt ISO 14000 — tikai katrs desmitais. Lielas atšķirības teritorijās nav vērojamas. Ņemot vērā mazo respondences līmeni, tās var būt nenozīmīgas.

— Aplūkojot 1. tabulas to daļu, kas atspoguļo uzņēmumu tehnoloģisko attieksmi pret vidi, pārsteidz, ka lielum lielā respondentu daļa resursus taupa, bet tikai nedaudz vairāk par pusi tos uzskaita. Kā var taupīt, ja nemaz neuzskaita un nezina, kas ietaupīts?

— Resursu uzskaite ir saistīta ar uzņēmumu produkcijas pilna dzīves cikla apzināšanu, t.i., jau projektējot preci vai pakalpojumu, uzņēmējs fiksē resursu patēriņu un ietekmi uz vidi, kas būs gan projekta izstrādes gaitā, gan ražošanas procesā, mārketingā, preču piegādē, tirdzniecībā, iedzīvotāju patēriņā, kā arī preces pēcpatēriņa posmā (cik viegli prece lietojama atkārtoti, sadalāma, pārstrādājama vai tikai nododama izgāztuvei). Tāpēc arī atbildēs par uzskaiti bija minimāla uzņēmēju atsaucība. Savukārt resursu taupīšanas pasākumi ir konkrētāki un realizējami jau šobrīd, pārstrukturējot ražošanas procedūras vai tehnoloģijas, tāpēc arī pozitīvo atbilžu bija vairāk.

— Pabeidzot sarunu par teritorijām, varbūt ievērojāt, kuru teritoriju un nozaru uzņēmēji bija pētījumam atsaucīgāki?

— 2001. gada aptaujā — Rīgas un Kurzemes, bet no nozarēm — apstrādājošās rūpniecības.

Ak, šī sarežģītā klasifikācija...

— Nemaz nezinu, kā parādīsim lasītājiem uzņēmēju attieksmi pret videi draudzīgu uzņēmējdarbību atsevišķās darbības nozarēs un apakšnozarēs. NACE klasifikatorā ir 15 pamatnozares (sekcijas), kuras kodētas ar pirmajiem alfabēta burtiem no A līdz O, jo garos nosaukumus aiļu virsrakstos grūti satilpināt, nerunājot nemaz par apakšsekcijām un nodaļām.

— Varbūt parādīsim dažas galvenās, mēģinot ieinteresēt lasītāju. Ja lasītāju interesēs citas šeit neminētās nozares, datus par tām, pārvarot kodēšanas radītās neērtības, var atrast krājumā “Vides rādītāji Latvijā”.

— Tātad 2. tabulas 2.—6. ailē parādīti darbības veidi, kuri dod lielāku daļu iekšzemes kopproduktā vai ir sabiedrībai pazīstamāki.

— Lauksaimniecības, mežsaimniecības, apstrādājošās rūpniecības, elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes uzņēmumi, tāpat tirdzniecības un sadzīves priekšmetu remonta uzņēmumi par iespējām investēt vides aizsardzībā domā gandrīz vienādi. To varētu darīt, ja investīcijas atmaksātos uzreiz. Toties investēt gribētāju, cerot uz ieguvumiem tuvākā un tālākā nākotnē, gandrīz nav.

— Vai nu nav ticības nākotnei, vai arī trūkst naudas ilgāka termiņa ieguldījumiem. Kā rāda citas aptaujas, vismaz lauksaimniecībā finansu līdzekļu trūkums ir galvenais cēlonis ražošanas attīstībai, precīzāk, sagrautās nozares atjaunošanai.

— Mazliet citādi domā tirdzniecības uzņēmumu vadītāji. No viņiem jau 17% domā, ka varētu investēt īstermiņa programmās, kas jāvērtē ļoti pozitīvi. Toties gandrīz katrā nozarē ir kāda daļa uzņēmumu, kas vides aizsardzībai līdzekļus nedos pat tad, ja tas atmaksāsies uzreiz.

— To pat grūti saprast. Ja būtu kāda brīnumbanka, kurā, iemaksājot 1000 latus, tūliņ varētu saņemt 1100 latus atpakaļ... Laikam jau netic, ka vispār iespējami tādi ieguldījumi, kas atmaksātos uzreiz.

— Ieguldījumi vides aizsardzībā, kas atmaksājas uzreiz, ir saistīti ar pasākumiem, kuros novērš kādu tiešu vides ietekmi, piemēram, veicot resursu izlietojuma optimizāciju, minimāli pārkārtojot ražošanas procedūras; novēršot kādu piesārņojuma veidu, kas sagādājis papildu izmaksas uzņēmumam u.tml. Savukārt ieguldījumi, kas atmaksājas mazliet garākā termiņā, pārsvarā ir saistīti ar ieguldījumiem tehnoloģiju nomaiņā. Tas parasti prasa lielākus finansu līdzekļus, bet to atmaksāšanās notiek pamazām. Investīcijas ar ilgāko atmaksas termiņu ir saistītas ar ieguldījumiem darbinieku vides izglītībā, piemēram, īpašu mācību kursu apmeklēšana, vides aizsardzības literatūras iegāde u.tml.

Atgriežoties pie pētījuma rezultātiem nozaru griezumā — uzskatāmi redzams, ka ražošanas nozarēs strādā vairāk vides speciālistu, bet tirdzniecības uzņēmumos to vēl ir maz.

Par resursu taupīšanu un uzskaiti domā gandrīz vai visi lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu vadītāji...

— ... viņi ir tuvāk dabai.

— Toties mazāka interese par to ir tirdzniecības un transporta uzņēmumu vadītājiem.

— Ja ātri brauc, savi izmeši nav jāelpo. Tie paliek aiz muguras...

Lielajiem uzņēmumiem lielākas iespējas

— Ko mēs saucam par maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem?

— Kritērijs ir pēc iespējas neitrāls — darbinieku skaits uzņēmumā. Pētījumā par maziem skaitījām tos uzņēmumus, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 10, par vidējiem — 11 līdz 50, bet par lieliem — tos, kuros strādā 51 un vairāk personu.

— Dati par dažāda lieluma uzņēmumu vadītāju attieksmi pret videi draudzīgu uzņēmējdarbību ir apkopoti 2. tabulas trīs pēdējās ailēs. Ko no šiem datiem vajadzētu akcentēt?

— Lielajiem uzņēmumiem ir lielākas iespējas. Tajos biežāk nekā mazajos un vidējos ir vides speciālisti, ir organizēta kooperācija vides aizsardzībā, biežāk piemēro vai plāno piemērot ISO standartus, uzskaita resursus. Arī valsts ciešāk pārrauga tieši lielos uzņēmumus, un tie vairāk ievēro prasības vides aizsardzības lietās.

— Bet mazie uzņēmēji parasti ir tuvāk dabai, labāk un tiešāk redz savas darbības kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi...

— Bieži vien mazo uzņēmumu vadītāji par zemu novērtē savas uzņēmējdarbības ietekmju nozīmību, sakot, ka neliels uzņēmums nevar radīt lielu kaitējumu, aizmirstot, ka summāri tieši nelielie uzņēmumi bieži vien savas neefektivitātes dēļ rada diezgan lielu piesārņojuma daļu. Parasti nelielajiem uzņēmumiem nav tik plašu iespēju ierobežoto finansu dēļ. Varbūt turpmākie pētījumi, kuros centīsimies panākt augstāku respondences līmeni un līdz ar to samazināt reprezentācijas kļūdas, dos precīzākus un optimistiskākus rezultātus.

Ieteikumi

— Jūs esat vairākus gadus domājusi par videi draudzīgu uzņēmējdarbību un savā promocijas darbā formulējusi septiņus galvenos videi draudzīgas uzņēmējdarbības pamatprincipus, kurus var ieteikt ieviest katrā uzņēmumā. Sarunas nobeigumā pārrunāsim šos pamatprincipus.

— Ekonomiskais: visiem izmantotajiem dabas resursiem vajadzētu noteikt vērtību naudas izteiksmē. Atslēgas vārds ekonomiskajam pamatprincipam ir “izmantotie” jeb ietekmētie dabas resursi. Vairāk gribētos uzsvērt to, ka uzņēmējam jāveic savas uzņēmējdarbības visu ietekmju uzskaite naudas izteiksmē, lai pēc iespējas precīzāk varētu novērtēt arī radīto kaitējumu.

Nākamais pamatprincips ir ģeogrāfiskais: vietējos dabas resursus vajadzētu lietot ilgtspējīgi...

— ... nepieļaujot neatgriezeniskas izmaiņas dabā, piemēram, mežu zaļās masas kā gaisa attīrītājas samazināšanu. Arī tas būtu jāpanāk ar efektīvām fiskālām metodēm.

— Sociālais: orientēties uz vietējā darbaspēka izmantošanu, apmācību un atbalstu...

— ... nosakot diferencētus nodokļus, līdz ar citiem valstiski svarīgiem faktoriem ņemot vērā arī šo.

— Stratēģiskais: atbalstīt vides kvalitātes un ekonomikas rādītāju mijiedarbības optimistiskā scenārija realizāciju uzņēmumā.

Organizatoriskais: veicināt katra darbinieka un citu uzņēmējdarbības vides dalībnieku atbildību, izmantojot dabas resursus.

— Jāizstrādā motivācijas mehānisms, lai šie laba vēlējumi “darbotos”.

— Tehnoloģiskais: katrā uzņēmējdarbības posmā pēc iespējas piemērot tīrākās tehnoloģijas, tādā veidā samazinot piesārņojumu tā rašanās avotā.

— Jūs esat optimiste vai pesimiste, vai, jūsuprāt, uzņēmēji šos ieteikumus ņems vērā?

— Izstrādātie pamatprincipi ir vadlīnijas, kā veicināt uzņēmēju atbildību vides aizsardzības jautājumos. Ir vērojams, ka mainās uzņēmēju domāšana, izvēloties vadības metodes, sadarbības partnerus, vairāk ņemot vērā vides aspektus. Novērots, ka noteikta uzņēmumu daļa interesējas par starptautiskiem standartiem, tomēr uzņēmējiem pietrūkst informācijas par to, cik svarīgi ir novērst piesārņojumu pirms tā rašanās, nevis cīnīties ar tā radītajām sekām. Gribētos gan, lai atsaucība būtu lielāka. Ne vien nākamajam pētījumam, bet, galvenais, prasībām par videi draudzīgu uzņēmējdarbību.

1. tabula

Uzņēmēju attieksme pret videi draudzīgu uzņēmējdarbību Latvijā, Rīgā un apgabalos, procentos

Datu avoti:

Vides rādītāji Latvijā 1999. —R.: CSP, 2000. —79.lpp.

Vides rādītāji Latvijā 2000. —R.: CSP, 2001. —75.lpp.

Kaužēna D. Videi draudzīga uzņēmējdarbība Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums. —R.: LU, 2001. —17.lpp.

2. tabula

Uzņēmēju attieksme pret videi draudzīgu uzņēmējdarbību dažās nozīmīgās darbības nozarēs (sekcijās)

un uzņēmumu grupās pēc lieluma 2001. gadā, procentos

Datu avoti: Vides rādītāji Latvijā 2000. —R.: CSP, 2001. —76.—78.lpp.