Par integrācijas vezumu, kam vajadzīgi stipri finansu zirgi

Nils Sakss, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pagājušā gada novembra beigās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome, izvērtējot sešdesmit dažādus valsts programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” iekļautos projektus, pieņēma lēmumu 2001. gadā piešķirt finansējumu divdesmit vienam projektam, kā arī ieplānoja līdzekļus – 20 000 latu — projektam, kas nodrošinās latviešu valodas apmācību personām, kuras vēlas naturalizēties. Atklāts konkurss par šo projektu tiks izsludināts jau šī gada sākumā. Kopumā no 2001. gadā paredzētajiem līdzekļiem projektu finansiālai atbalstīšanai tiks izlietoti 126 845 lati. Kādi bija galvenie kritēriji, pēc kuriem SIF padome izraudzījās projektus, kuriem piešķirt finansējumu?

— Tā kā SIF padome bija pieņēmusi lēmumu, ka projekti tiks izraudzīti no valsts integrācijas programmas, klāt nenāca neviens projekts, kas jau nebūtu apstiprināts valdībā.

Kopējā summa visu sešdesmit projektu īstenošanai pārsniedza vienu miljonu latu, bet reāli bija iespējams sadalīt nedaudz vairāk par simt divdesmit tūkstošiem, tāpēc SIF padome nemaz neizskatīja tādus projektus, kuru finansējums pārsniedz fondam pieejamos līdzekļus. Tātad lielie, fondam neatbilstošie projekti tika atlikti malā uzreiz. Pārējo projektu izvērtēšanā viens no pamatprincipiem bija raudzīties, lai tie aptvertu nevis vienu, bet vairākus sabiedrības integrācijas pamatvirzienus.

Valsts programmas un līdz ar to SIF mērķis ir atbalstīt trīs integrācijas virzienus: etnisko, sociālo un reģionālo integrāciju. To var darīt, sekmējot valodu apguvi, pētniecību, kultūru, informācijas apmaiņu un citus pasākumus. Reģionālās integrācijas aspektā SIF nevar veikt lielus varoņdarbus, kas prasa milzīgu finansējumu. Fonda mērķis nav attīstīt reģiona ekonomiku, investējot līdzekļus, piemēram, rūpnīcu celtniecībā, kas arī veicinātu reģionālo integrāciju. Ja gribam panākt, lai visi Latvijas reģioni attīstītos daudzmaz vienādā tempā, ir jāiegulda ļoti lielas investīcijas. Lai arī šis ir viens no SIF darbības pamatvirzieniem, fonda līdzekļi to neatļauj. Toties mēs varējām atbalstīt un īpaši sekmēt tādus projektus, kuru pieteicēji dzīvo ārpus lielajām pilsētām. Tādējādi fonds savu iespēju robežās sniedz ieguldījumu reģionālajā integrācijā.

SIF padomes pieeja bija tāda, ka atbalstītajiem projektiem nepieciešams sevi apliecināt ilgā laika posmā — par šiem līdzekļiem īstenotajam pasākumam ir jābūt ilglaicīgam sabiedrības ieguvumam ar paliekošu nozīmi.

46% no finansējuma tika atvēlēti etniskās integrācijas projektiem, bet 54% — to projektu atbalstīšanai, kas orientēti uz sociālo integrāciju. Tomēr arī šie projekti netiešā veidā atbalsta etnisko integrāciju.

No sociālās integrācijas projektiem īpaši gribētu atzīmēt divus lielus projektus, katru par 30 tūkstošiem latu. Pirmkārt, Latvijas Neredzīgo biedrības iesniegtais projekts “Bibliotēku pakalpojumu pieejamība neredzīgiem un vājredzīgiem iedzīvotājiem”. Projekts paredz arī iegādāties autobusu, lai neredzīgajiem varētu piegādāt informāciju un grāmatas Braila rakstā. Neņemos apgalvot, ka projekts neredzīgajiem iedzīvotājiem radīs pilnīgi līdzvērtīgas iespējas kā pārējiem cilvēkiem, tomēr uzskatu, ka ar šo finansējumu ļoti precīzi trāpīts mērķī, jo tiek izdarīts ļoti vērtīgs darbs ar tālejošu nozīmi.

Otrkārt, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja projekts “Panāksim pretī”, kas paredz muzeja ēku piemērot, lai tajā varētu iekļūt invalīdi un lai viņi varētu piekļūt visām tur esošajām muzejiskajām vērtībām. Diemžēl pagaidām Latvijā cilvēki, kuri kustības traucējumu dēļ spiesti pārvietoties ar ratiņkrēsliem, daudz kur nevar iekļūt. Manuprāt, ir pienācis laiks valstij ne tikai vārdos apgalvot, ka mēs atbalstām invalīdu integrāciju sabiedrībā, bet arī sākt kaut ko darīt. Ceru, ka šī fonda iniciatīva stimulēs arī citas struktūras strādāt invalīdu labā, nodrošinot viņiem līdzvērtīgas iespējas.

Etniskās integrācijas projektus gribētu sagrupēt divās lielās daļās. Pirmkārt, valodu projekti, kuru pamatmērķis ir mācīt nelatviski runājošiem latviešu valodu, gan attīstot bilingvālo izglītību, gan skolās iegādājoties mācību grāmatas, gan rīkojot zinātnisku konferenci par bilingvālās izglītības jautājumiem. No visiem etniskās integrācijas projektiem 74% ir tieši vai pakārtoti saistīti ar latviešu valodas apmācību. Viens no Sabiedrības integrācijas programmas pamatuzdevumiem ir panākt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku prastu runāt latviski. Tas, manuprāt, ir viens no galvenajiem ceļiem, kā integrēt sabiedrību.

Otrkārt, kultūru sekmējošie projekti, kas veido 22%. No visa kultūras projektu finansējuma 90% ir orientēti uz mazākumtautības kultūras veicināšanu, savukārt 10% līdzekļu ir atvēlēti mazākumtautību pārstāvju iepazīstināšanai ar latviešu kultūru.

— Kāds ir to projektu turpmākais liktenis, kuri kaut kādu iemeslu dēļ netika atbalstīti?

— Nedomāju, ka būtu nozīme iesniegt SIF projektu, kuram nepieciešams, piemēram, 300 000 latu finansējums, un cerēt, ka tas tiks atbalstīts. Fonda darbības apjoms pašlaik nedod iespēju atbalstīt tik lielus projektus, varbūt nākotnē būs citādi. Lielie projekti pārsvarā ir reģionālās integrācijas projekti, kuru īstenošanai ir pieejami citi instrumenti. Piemēram, reģionālās integrācijas jomā pašlaik strādā ES PHARE programma, konkrēti, sociālās un ekonomiskās kohēzijas projekti. Savukārt, ja projekts skar investīcijas, tad tā vieta būtu Valsts investīciju programmā. Nelolosim ilūzijas par to, ka SIF ar 120 000 latu finansējumu pacels tik milzīgas lietas. Tie ir pilnīgi citi mērogi.

Pārējos projektus, kuru finansu apjoms un darbības virziens atbilst SIF prioritātēm, varēs iesniegt atkārtoti nākamajā projektu pieteikšanas reizē. Nekādas saiknes starp iepriekšējo projektu akceptēšanu vai neakceptēšanu nepastāv.

Jau šī gada janvārī SIF padome ir iecerējusi izstrādāt un mēneša beigās apstiprināt kritērijus un vadlīnijas jaunam projektu pieteikumam. Projektus varēs pieteikt jebkurš, balstoties uz publikāciju par projekta pieteikumu, kas būs lasāma laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kritērijos tiks noteikts, kādi projekti tiks atbalstīti, kas tos var iesniegt un kādas ir SIF izvirzītās prioritātes. Domāju, ka pamatā būs norādīts arī finansu sadalījums trim galvenajiem integrācijas virzieniem jeb blokiem. Tad potenciālais interesents varēs izvērtēt, cik lielā mērā viņa iepriekšējā gada iesniegtais projekts atbilst šiem kritērijiem. Ja tas atbilst simtprocentīgi, tad projektu varēs iesniegt nepārstrādātu. Ja ne — to vajadzēs pārveidot atbilstoši jaunajām projektu prioritātēm.

Viens no būtiskiem aspektiem SIF darbības sekmīgumam ir kvalitatīvu projektu iesniegšana. Svarīgi, lai tādu projektu būtu pietiekami daudz. Gribu rosināt arī nevalstiskās organizācijas izstrādāt un iesniegt vairāk savu projektu.

— Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu SIF ir tiesības saņemt finansējumu no vairākiem avotiem.

— 2001. gadā tika sadalīti tikai valsts budžeta līdzekļi. Šogad mums būs pieejams arī PHARE finansējums — 100 000 eiro, bet 2003. gadā tas sasniegs 1,5 miljonus eiro. Tad viena projekta finansējums varētu būt aptuveni 100 000 eiro, jo tradicionāli PHARE filozofija ir atbalstīt lielus projektus. Atminoties, ka pagājušajā gadā mēs izvērtējām un atbalstījām projektus par 800 vai 1000 latiem, man rodas pārdomas, vai mums ir daudz institūciju, kas spēs iesniegt kvalitatīvus projektus par 100 000 eiro. Projekta mērķis nevar būt, piemēram, izremontēt ēku — tā līdzekļus, protams, var izlietot. Tam jābūt projektam ar noteiktām aktivitātēm, kuru apjoms ir pietiekami liels, lai pretendētu uz šādu finansējumu.

Likums paredz, ka fonds var piesaistīt līdzekļus no ārvalstu institūcijām, no pašvaldībām, kā arī mūsu valsts uzņēmumiem — kā ziedojumus.

— Kas nosaka no pašvaldību budžeta atvēlamo līdzekļu lielumu?

— Pašlaik grūti pateikt, cik daudz pašvaldību savus līdzekļus iesaistīs, taču uzskatu, ka sabiedrības integrācija ir ne tikai centrālo valsts pārvaldes institūciju, bet arī pašvaldību un nevalstisko organizāciju uzdevums. Pieļauju, ka varētu izveidoties sadarbība starp SIF un pašvaldībām noteiktu projektu konkursu izsludināšanā, kuru mērķis būs atbalstīt konkrēto reģionu. Nākotne rādīs, vai pašvaldības būs ieinteresētas caur fondu atbalstīt sabiedrības integrācijas projektus, kas tiks īstenoti attiecīgajā rajonā. Pašvaldības varētu dot līdzfinansējumu savā reģionā īstenojamiem projektiem, jo nav svarīgi, vai līdzekļi tiek ieskaitīti fondā vai arī pašvaldība tos pārskaita tieši projekta īstenotājiem. Svarīgi ir tas, ka mēs kopumā palielinām to naudas apjomu, kas veicina sabiedrības integrāciju.

Visu, ko teicu par pašvaldībām, var attiecināt arī uz uzņēmumiem.

Mana vīzija par fondu ir šāda: cilvēki un organizācijas, kas saskata nepieciešamību un spēj ziedot kaut nelielas summas, piemēram, sociālās integrācijas projektu īstenošanai, varētu izmantot fondu kā vietu, kur saplūst nauda. Uz šīs naudas bāzes mēs varētu izsludināt noteiktus specifiskus projektu konkursus, jo likums dod SIF visus mehānismus, lai šādu iespēju īstenotu.

— Jūs īsi raksturojāt fonda nākotni par līdzekļu ieguvi. Bet kāda ir jūsu nākotnes vīzija par atbalstāmo trīs virzienu integrācijas projektu samēru?

— Domāju, ka par galveno izvirzīs etnisko integrāciju. Tāds bija arī fonda darbības sākotnējais mērķis. Tam mūsu valstī ir nopietns pamats, sabiedrība arī pietiekami skaidri to apzinās. Vienlaikus sekmējot arī reģionālo un sociālo integrāciju, fonda pamatmērķis ir nodrošināt vienotu sabiedrību Latvijā.

Ja pieietu formāli, mēs varētu ar plašu vērienu darboties arī divās pārējās frontēs un etnisko integrāciju uztvert kā “vienu no”. Tomēr uzskatu, ka jebkura aktivitāte sociālās un reģionālās integrācijas aspektā nedrīkst traucēt fonda darbību etniskās integrācijas laukā.

— Vai un kā SIF grasās popularizēt savu darbību?

— Es ļoti gribētu, lai SIF slavu un vietu sabiedrībā rāda atbalstīto un īstenoto projektu rezultāti un ietekme sabiedrībā. Lai cilvēki redz, ka SIF pieejamo finansējumu patiešām ieguldījis ilgtermiņa pasākumos. Vienīgi balstoties uz reāliem darbiem, mēs varam radīt uzticību, kas mums ir absolūti nepieciešama, lai piesaistītu papildu līdzekļus.

Vēlos mudināt pieteikt tādus projektus, kuru mērķis ir palīdzēt citiem potenciālajiem projektu iesniedzējiem tos izstrādāt. Ja nebūs pietiekami daudz cilvēku, kas savas labās idejas varēs ielikt labā projektā, tad pastāv risks, ka Eiropas Savienības naudu mēs nedabūsim, jo tur kritēriji un prasības ir ļoti stingras. Viens no fonda uzdevumiem ir atbalstīt tās iniciatīvas, kas māca cilvēkiem radīt un īstenot kvalitatīvus projektus.

— Kādi darbi SIF jāpaveic tuvākā un tālākā nākotnē?

— Runāšu par diviem konkrētiem finansējumiem. Šogad no valsts budžeta projektu atbalstīšanai tiek piešķirta apmēram tikpat liela summa kā pērn. Tāpēc pirmais darbs būs prioritāšu izstrāde. Ja mēs kaut ko pasakām vārdos, bet neuzrakstām tam pretī attiecīgu skaitli, tā ir tukša skaņa. Prioritātes nozīmē noteikt proporciju sadalījumu finansējumam tajos virzienos, kas tiek īpaši atbalstīti.

Plānots, ka februāra beigās tiks publicēts paziņojums par projektu pieteikumiem. Līdz tam laikam jāizstrādā projektu pieteikumu anketas. Līdz martam jāizstrādā projektu vērtēšanas kritēriji, jo mūsu ideja ir tāda: katrs projekts saņems noteiktu punktu skaitu. Mums jāizstrādā nolikums un saskaņā ar likumu jākomplektē projektu vērtēšanas komitejas. Cilvēkiem, kas strādās šajās komitejās, būs priekšā vērtēšanas vadlīnijas, un viņu uzdevums būs, tāpat kā skolotājam, ielikt noteiktu atzīmi jeb punktu skaitu. Līdzīgi kā daiļslidošanā katrs komitejas loceklis būs devis mazliet atšķirīgu vērtējumu, tāpēc tiks aprēķināts vidējais vērtējums. Projekta vērtētājiem būs dots uzdevums izteikt savu vērtējumu arī aprakstoši. Visi šie materiāli nonāks padomē, kas pieņems galīgo lēmumu par projekta apstiprināšanu.

Aprīļa beigas varētu būt gala termiņš, kad būs jāiesniedz projekti, jo mēs gribam atvēlēt pietiekami daudz laika, lai projektus varētu uzrakstīt, vadoties pēc izstrādātajiem norādījumiem. Nedomāju, ka skapjos stāv gatavi projekti un nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas tos var uzlikt mums uz galda. Ir jāatstāj pietiekami ilgs laiks tos sagatavot.

Līdz aprīļa beigām komitejām ir jābūt izveidotām un jāsāk projektu vērtēšana, maija beigās SIF padome tos varēs apstiprināt, un līdz Jāņiem mēs noslēgsim līgumus un pārskaitīsim pirmo finansējumu. Tas ir par valsts budžetu.

Šajā gadā sāksim īstenot arī PHARE institūciju stiprināšanas projektu, kura mērķis ir panākt, lai fonda administratīvā darbība un finansu plūsma atbilst ES izpratnei par finansu plūsmām un tradīcijām. Es negribu teikt — standartiem, jo tādu nav, bet ir noteikta izpratne par to, kā šādiem fondiem jāstrādā. PHARE projekts paredz izvērtēt SIF likumdošanu, izteikt rekomendācijas un uzlabot fonda finansu un administratīvās vadības sistēmu, kā arī sagatavot pārskatu iesniegšanas sistēmu. Divos vārdos — sagatavot dokumentāciju, kas skar naudas plūsmas, projektu pieteikšanu, vērtēšanu, uzraudzību. Tam tātad tiks izmantoti PHARE programmas līdzekļi.

Jau janvārī oficiālajā ES izdevumā tiks publicēts konkursa pieteikums, lai varētu izraudzīties kādu ES valstu fondu, kas sadarbosies ar Latvijas SIF un sniegs rekomendācijas un vērtējumus. Konkursa rezultātā izvēlētie ES eksperti mūsu valstī varētu ierasties maijā. Līdz tam laikam mēs gribam pabeigt darbu ar vietējiem projektiem, lai vasarā mēs varētu pilnībā strādāt pie šī PHARE projekta, jo septembrī mēs ceram sākt īstenot PHARE pirmprojektus, kas veicinās jaunās sistēmas aprobāciju, — par 100 000 eiro kopumā. PHARE institūciju stiprināšanas projekta sekmīga īstenošana ir priekšnoteikums, lai mēs saņemtu naudu 2003. gadā — 1,5 miljonus eiro, kas pilnībā tiks atvēlēti projektu atbalstīšanai. Finansu memorands jau ir apstiprināts. Patlaban tiek gatavots jauns PHARE projekts, kas dos iespēju arī 2004. gadā ap 1,5 miljonus eiro izmantot sabiedrības integrācijas projektu finansēšanai.

Domāju, ka 2004. gadā mēs iestāsimies ES, un tad fondam vajadzēs darboties tā, lai tas varētu piesaistīt ārvalstu strukturālo fondu līdzekļus, jo PHARE programma tad vairs nebūs pieejama. Tad mūs nevarēs vairs atbalstīt ES dalībvalstis divpusējā veidā, jo divpusējais atbalsts attiecas uz tām valstīm, kas atrodas attīstības stadijā. Toties mums būs pieejami strukturālie fondi. Pašlaik es neredzu būtiskus iemeslus, kāpēc fonds nevarētu piesaistīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, kas paredzēti sabiedrības sociālajai integrācijai. Galu galā arī sabiedrības etniskā integrācija ir viens no sociālās kohēzijas aspektiem, tāpēc domāju, ka Sociālais fonds ir tas, uz kuru mums jāorientējas pēc 2004. gada.

Gribu vēlreiz uzsvērt: SIF ir finansiāls instruments, kas ļauj īstenot to, ko valdība nolemj. Mēs paši integrācijas politiku neveidojam. Mēs īstenojam Sabiedrības integrācijas programmu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt naudas plūsmu piesaisti un izveidot pietiekami labas procedūras.

— Jūs visu laiku sakāt: mēs, mēs. Cik liels ir šis “mēs”, kas vilks šo lielo sabiedrības integrācijas vezumu?

— Pagājušā gada oktobrī tika izveidota SIF padome, kas sanāk uz sēdēm un pieņem galvenos lēmumus. Šogad tiks izveidotas septiņas komitejas, kurās darbosies zinātāji, eksperti attiecīgajā nozarē. Viņu uzdevums būs lietpratīgi izvērtēt projektus. Ikdienā strādā SIF sekretariāts, kurā ir septiņi cilvēki: direktors, trīs projektu vadītāji, grāmatvede, sekretāre un tehniskais darbinieks.

Marika Līdaka, “LV” nozares redaktore