Privatizācija turpinās, bet Privatizācijas aģentūra gatavojas likvidācijai

Privatizācijas aģentūras (PA) kārtējā preses konferencē trešdien, 21. martā, PA valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs vispirms pievērsās gaidāmajai Privatizācijas aģentūras likvidācijai. Pagājušajā nedēļā valdības sēdē izskatīti grozījumi PA statūtos, kuros paredzēts, kā darbojas PA , kad valdība pieņēmusi lēmumu par tās likvidāciju. Tad valdes pilnvaras beidzas un visas tiesības pāriet likvidatoriem. (Šādi īpaši likuma grozījumi nebūtu nepieciešami, jo likumdošanā ir noteikts, kā jālikvidē akciju sabiedrības.)

Ministru kabineta 20. marta sēdē tika izskatīts jautājums par tiesisko pārmantojamību. Kā uzskata V.Šadinovs, secinājums var būt tikai viens — šādas tiesiskas pārmantojamības vispār nav. Privatizācijas aģentūra tiek likvidēta, un neviena cita institūcija nav tiesīga pārņemt šīs tiesības. Lai nebūtu kā savā laikā ar Valsts īpašuma fondu, kas vispirms tika likvidēts un pēc tam ar citu tiesību aktu noteikts, ka saistību pārņēmēja ir Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra.

Privatizācijas aģentūras darbības loks ir ļoti plašs. Par to liecina arī PA valdes ziņojums par 2000. gadā veikto. Ne mazāk svarīgi ir šogad veicamie uzdevumi. Pašlaik Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavoti 15 likumu grozījumi. Kā uzsvēra V.Šadinovs, svarīgi, lai visi šie grozījumi stātos spēkā vienā laikā, lai, sākot PA likvidāciju, privatizācijas temps tiktu saglabāts.

Vēl arī jāpieņem virkne Ministru kabineta noteikumu, kas regulētu gan parādu kapitalizāciju, gan darbinieku prasību apmierināšanu, gan valsts kapitāldaļu pārdošanu uzņēmumos. Jāizskata daudzi Ministru kabineta protokoli, lai attīrītu no tiem aktiem, kas zaudējuši spēku.

Tāpat nepieciešami grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu". Patlaban likumprojekts ir sagatavots, un tas paredz atsavināt ne tikai civiliestāžu rīcībā esošo mantu, bet arī jebkuru citu valsts un pašvaldības mantu, tajā skaitā zemi. Pārņemot PA funkcijas, kas ar likumu tiks deleģētas, Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra varēs sekmīgi strādāt tālāk, veicot ēku un būvju, kā arī zemes pārdošanu, šo valstij piederošo nekustamā īpašuma objektu novērtēšanu.

Saistībā ar Komerclikumu, kas stājies spēkā šā gada 1. aprīlī, sagatavoti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām kapitāla sabiedrībās", kur noteikts, kā jārīkojas, ja valstij vai pašvaldībai ir kapitāldaļas privātā kapitāla sabiedrībā: kā daļas tiek pārvaldītas, kā tiek pieņemti lēmumi, kā daļas atsavinātas; kā valsts un pašvaldību īpašumā var ienākt privātais kapitāls. Paredzēts, ka visas minētās darbības veiks atsevišķa institūcija — Latvijas Attīstības aģentūra. Šajā gadījumā pilnvarnieku institūts beigs pastāvēt. Līdz šim pilnvarniekiem algas maksāja pats pārraudzītais uzņēmums, turpmāk to darīs ministrijas. Tātad jāparedz zināms finansējums šim institūtam. Finansu ministrija veic attiecīgus aprēķinus.

V.Šadinovs uzsvēra, ka PA ir gatava nodot visus materiālus tām institūcijām, kas pēc aģentūras likvidācijas turpinās darbu un pārņems šīs funkcijas. Diemžēl ne Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra, ne arī Latvijas Attīstības aģentūra nav gatava šim darbam, jo vispirms veicami grozījumi tiesību aktos, kas reglamentē to darbību. Turklāt V.Šadinovs uzskata, ka institūcijai, kas pārņems lielāko daļu PA funkciju, vajadzētu strādāt PA ēkā, jo tur atrodas viss privatizācijas dokumentu arhīvs, datu bāze, kā arī nepieciešamais tehniskais aprīkojums.

Attiecībā uz privatizācijas procesu V.Šadinovs uzsvēra:

— Loģiski būtu, ja laika periodā, kas mums vēl atvēlēts, mēs censtos pabeigt visu, kas saistīts ar privatizācijai jau nodotajiem objektiem. Vislielākā uzmanība veltāma stratēģiski lielākajiem uzņēmumiem. Mēs to arī darām.

Pērn vidēji mēnesī tika privatizēti 70 zemesgabali, šogad šo skaitli palielināsim līdz 100. Kopumā saņemti 4180 iesniegumi, noslēgti 1398 privatizācijas līgumi. Zemesgabali privatizēti kopumā par 25,83 miljoniem latu, kopējā platība sasniedz 10,438 miljonus kvadrātmetru. Strauji augusi kompensācijas sertifikātu cena — no 5,76 latiem līdz 7,17 latiem. Un tas ir saistīts ar divu lielu objektu privatizāciju Rīgā, Trijādības ielā, kur zeme privatizēta par 2,196 miljoniem latu, un Balasta dambī 3 — par 3,84 miljoniem latu. Pēdējais objekts pārdots uz nomaksu. Šie lielie pirkumi arī nosaka kompensācijas sertifikātu cenas straujo palielinājumu.

Pēdējā laikā cilvēkus no privatizācijas departamenta pārceļam darbā zemes sektorā, attiecīgi tos apmācot. Daļa no tiem turpmāk varētu pāriet strādāt Valsts Nekustamā īpašuma aģentūrā. Svarīgi, lai darbā nebūtu pārrāvuma.

V. Šadinovs iepazīstināja arī ar valsts kapitāldaļu pārvaldi uzņēmumos. Septiņos uzņēmumos valsts kapitāla daļas pārsniedz 50 procentus, līdz 50 procentiem ir 15 uzņēmumos. Valsts kapitāla daļas ir arī vairākos maksātnespējīgos uzņēmumos, piemēram, "International Airlain", kur daļas vērtības ir 500 tūkstoši latu.

Ir arī 43 valsts kapitāla daļas, kas veidojušās kapitalizācijas procesā. Privatizācija turpinās Jūrmalas kūrortdirekcijā, kur objekti tiek pārdoti pa daļām. Šogad paredzēts šo darbu beigt. Privatizējamo valsts uzņēmumu skaitā ir rehabilitācijas slimnīcas "Krimulda" un "Baltezers", valsts uzņēmums "Latvijas informācijas centrs", Rīgas pilsētas dzīvokļu ekspluatācijas pārvalde. Tā kā šo uzņēmumu skaits ir neliels, privatizācija tiks pabeigta sekmīgi.

V.Šadinovs informēja arī par statūtsabiedrību privatizāciju, kurās neliela daļa kapitāla pieder valstij, kā arī pār maksātnespējas procesa pabeigšanu, kur PA darbinieki iecelti par administratoriem.

Turpinās darbs darbinieku prasību apmierināšanā. Līdz šim veiktas izmaksas 7,5 miljonu latu vērtībā, no tiem 6 miljoni ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā un tikai 1,5 miljoni izmaksāti darbiniekiem. Zināmā mērā tā bijusi valsts naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā.

Būtu vēlams lemt jautājumu par PA saistību pārņemošo institūciju materiālo nodrošinājumu, jo pretējā gadījumā tās nespēs veiksmīgi novest līdz galam privatizācijas procesu valstī.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore