Mēs esam ciešāk saistīti, nekā valodas robežas to atļauj

Nobela prēmijas laureāta Gintera Grasa romāns “Skārda bungas” tagad arī latviski un Latvijā

Ar Gintera Grasa lielromāna iznākšanu latviešu valodā vainagojies vēl viens ražens Gētes institūta darbības gads Latvijā.

Grāmatas atvēršanas svētki notika kinoteātrī “Rīga”, un to dalībniekiem tika dota iespēja noskatīties arī pēc romāna motīviem uzņemto Folkera Šlēndorfa filmu, kas savulaik saņēmusi Oskara balvu kā labākā ārzemju filma, ar Dāvida Benneta, Angelikes Vinkleres, Mario Adorfa un citu pazīstamu mākslinieku piedalīšanos.

Latviešu valodā Gintera Grasa lielromānu tulkojusi Silvija Brice, dzejas vārsmas atdzejojis Knuts Skujenieks. Grāmatu izdevis apgāds “Atēna” ar starptautiskā Gētes institūta (Minhene) atbalstu.

Ginters Grass dzimis 1927. gada 16. oktobrī. Viņš ieguvis daudzas literāras balvas, bet par 1959. gadā sarakstīto romānu “Skārda bungas” (“Die Blechtrommel”) 1999. gadā saņēmis Nobela prēmiju. Tas tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem literārajiem darbiem. Drastiski reālistiskā, detalizētā tēlojumā, ar groteskiem, fantastiskiem sižeta pavērsieniem romānā “uzzīmēta vēstures aizmirstā seja”.

Romāna galvenais varonis Oskars Macerats savā trešajā dzimšanas dienā saņem skārda bungas, kas turpmāk pavada viņu ik soli, un līdz ar šīm bungām viņš iegūst āksta brīvību. Kā saucēja balss viņš komentē 20. gadsimta briesmīgākos gadus, reizē būdams ļaunuma ģēnijs un sabiedrības nomalē mītošs viszinis. Par savu dzīvi viņš stāsta 30 gadu vecumā, būdams dziedniecības iestādes pacients. Tas ir reālistisks un vienlaikus fantastiski spilgts laikmeta atspoguļojums no 20.gadsimta sākuma līdz 50. gadiem. Kā raksta Hanss Maijers, “Skārda bungas” šodien tiek uztvertas arī kā brīdinājums: ar Oskaru Maceratu nevar tik viegli tikt galā — viņš smīdinās un biedēs vēl daudzus cilvēkus arī nākotnē.

Gētes institūts Rīgā, kas Sabīnes Belcas vadībā kļuvis par vienu no dzīvīgākajiem Latvijas kultūras dzīves centriem, ar “Skārda bungu” latviskā tulkojuma svētkiem vainagoja vēl vienu raženu darba gadu. Sakot paldies labvēļiem, kas sekmējuši grāmatas iznākšanu, tulkotājai Silvijai Bricei un apgādam “Atēna”, viņa ar prieku izsaucās: “Beidzot esam to sagaidījuši!”

Autors Ginters Grass no Lībekas bija atsūtījis vēstuli grāmatas izdevējiem un lasītājiem. Viņš raksta: “Mans pirmais romāns vairāk nekā 40 gadus pēc tā iznākšanas ir piedzīvojis lielu starptautisku publicitāti, un tagad tas tiek izdots arī latviski. Ar to es izjūtu interesi ne tikai par manu darbu, bet arī par manas dzimtās pilsētas Dancigas - Gdaņskas vēsturi, par reģionu, kurā esmu dzimis un audzis. Priecājos, ka latviešu lasītājiem nu ir izdevība iepazīt manu Oskaru un arī viņa dzimteni. Mēs visi, kas dzīvojam pie Baltijas jūras, esam ciešāk cits ar citu saistīti, nekā to atļauj valodas robežas. Es esmu ļoti priecīgs, ka ar šo grāmatu tagad varu dot savu ieguldījumu Latvijas kopējā literatūras ainā. Savām “Skārda bungām” latviešu valodā es novēlu daudz lasītāju. Es ar lielu interesi sekošu, kā Latvijā tiks uzņemta un kā jūs uzrunās šī grāmata, kuru kopš tās pirmās publicēšanas ir lasījušas jau vairākas paaudzes.”

Prieku par ievērojamā vācu rakstnieka romāna iznākšanu latviešu valodā pauda arī Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds: “Es gribētu atzīmēt šīs grāmatas literāro vērtību un atbilstību laika garam. Te ar literatūras palīdzību ir dota iespēja ielūkoties Vācijas vēsturē, arī nacisma laikā. Rakstnieks to parādījis, virtuozi izmantojot satīras, humora un sarkasma līdzekļus. Tāpat kā pats autors, arī es gribētu uzsvērt, ka īpašu nozīmi šai grāmatai piešķir rakstnieka dzimtā novada vides un cilvēku attēlojums.”

Pārliecību, ka apjomīgā romāna (690 lappuses!) lasīšana varētu sagādāt patiesu intelektuālu un emocionālu baudījumu, nostiprināja tulkotāja Silvija Brice: “Šī ir skaista diena — tā kā dzimšanas diena, tā kā drusku pilngadība. Bet skaistas dienas nenāk pašas no sevis. Man no sirds jāpateicas daudziem cilvēkiem. Paldies manai “Atēnai”, paldies Sabīnei Belcas kundzei Gētes institūtā, kas darīja visu iespējamo, lai šī grāmata pie mums nonāktu. Paldies Knutam Skujeniekam par brīnišķīgo atdzejojumu, paldies manai draudzenei, kas “tumšajos viduslaikos” — astoņdesmitajos gados man atsūtīja “Skārda bungas” no Amerikas. Tulkošana bija kā viena varena dēka, ļoti krāsaina, ar daudziem krāsu toņiem un noskaņām. Man atliek tikai cerēt, ka es neko nebūšu pazaudējusi no šīm krāsām. Un es mazliet apskaužu visus, kas pirmoreiz lasīs “Skārda bungas”, jo tas ir pārdzīvojums, kuru vairs nevar aizmirst.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore