25.martā — Komunistiskā genocīda piemiņas diena

Tajās liktenīgajās šausmu dienās, 1941. gada martā, Latvijas zemnieku sētās

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gada 17. jūnijā strauji un plašos mērogos aizsākās arī privātīpašuma likvidācija un īpašuma piespiedu atsavināšana — ekspropriācija. Nacionalizācijai pakļāva ne tikai rūpniecības uzņēmumus, bankas, bet arī dārgmetālus un dārgakmeņus, lombardos un tiesu iestādēs ieķīlātās vai deponētās vērtības, naudas noguldījumus un vērtīgos sadzīves priekšmetus. 1940. gada 22. jūlijā visa zeme ar tās bagātībām, mežiem, ezeriem un upēm tika pasludināta par valsts īpašumu. Pēc 1940. gada zemes reformas tika iecerēti dažādi lauksaimniecības "sociālistiskās pārkārtošanas" pasākumi, kuriem daudzu zemnieku dzīvē bija postošas sekas.

1941. gada 28. janvārī VK(b)P CK un PSRS TKP pieņēma lēmumu "Par Latvijas PSR tautas saimniecības plānu 1941. gadam", kurā, cita starpā, bija paredzēts Latvijā organizēt 500 mašīnu un zirgu iznomāšanas punktus. Savukārt LK(b)P CK biroja 1941. gada 7. marta lēmuma "Par mašīnu–zirgu iznomāšanas tīklu Latvijas PSR" 3. punkts paredzēja:

"Nodot no nacionalizētajām saimniecībām LPSR Zemkopības tautas komisariātam dzīvojamās un saimniecības ēkas, darba lopus, lopbarību, aizjūgus un pārvadāšanas līdzekļus, lai uz to bāzes organizētu mašīnu–zirgu iznomāšanas punktus (..)."

LPSR Finansu tautas komisariātam, LK(b)P apriņķu komitejām un apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem tika uzdots "nodrošināt savlaicīgu visu kulaku nacionalizēto ēku, lopu un ražošanas līdzekļu uzskaiti un novērtēšanu, pabeidzot visa tā nodošanu mašīnu–zirgu iznomāšanas punktiem un sovhoziem ne vēlāk par šā gada 20. martu".

Līdz ar to vairāk nekā 460 turīgāko zemnieku saimniecību tika pakļautas pilnīgai izputināšanai. 1941. gada 14. martā LPSR Tautas Komisāru Padome pieņēma lēmumu "Par valsts fondā ieskaitāmo muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību saraksta apstiprināšanu", dažas dienas vēlāk visos apriņķos un pagastos izveidoja īpašas nacionalizācijas komisijas un apriņķu "trijniekus".

Par to, kā šī ekspropriācijas kampaņa tika paveikta, stāsta turpmāk publicētie dokumenti. Tikai jāpiebilst, ka acīmredzot šie minētie lēmumi un dekrēti ir norakstīti no kādas citas PSRS republikas dokumentiem, jo Latvijā nekādu "muižnieku" saimniecību vairs nebija, bet lielsaimniekiem kaut kāds oficiāls "kulaku" statuss vēl nebija noteikts.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lūgums pieņemt

dekrētu par zemnieku saimniecību nacionalizāciju

Dekrēts*

Projekts

Latvijas PSR Latvijas PSR

Augstākās Padomes Prezidijam Tautas Komisāru Padome

Rīgā, 1941.g. 13. martā

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome savā 1941.g. 13. marta sēdē, apskatījusi Augstākās Padomes Prezidija dekrēta "Par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību ieskaitīšanu valsts fondā" projektu, atzina to par virzāmu uz Augstākās Padomes Prezidiju un lūdz Augstākās Padomes Prezidiju pieņemt šādu dekrētu.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.Sakss

LVA, 290.f., 2.apr., 14.l., 4.lp. Oriģināls.

* tekstā "Erfp"

 

 

Aptauja par dekrēta pieņemšanu

Dekrēts par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību

ieskaitīšanu valsts fondā

1941. gada 14. martā

Par: R.Dambītis Pret:

J.Pabērzs

A.Upītis

R.Kļaviņš lūdz iznest dekrēta projektu izlemšanai AP

(Augstākās Padomes — J.R. ) sēdē

Ž.Spure

Aptauju izdarīja

(paraksts — nesalasāms — J.R. )

Jur.[idiskās] d.[aļas] vad.[ītājs]

LVA, 290.f., 2. apr., 14.l., 3.lp. Oriģināls

 

 

LPSR Augstākās Padomes Prezīdija lēmums

par dekrēta apstiprinašanu

Rīgā, 1941. gada "....." martā

Pamatojoties uz Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) 31. pantu, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdijs nolemj:

Apstiprināt 1941. gada 14. martā aptaujas kārtā izdoto dekrētu par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku (labots — tautas ienaidnieku — J.R.) lauksaimniecību ieskaitīšanu valsts fondā

P.Blaus

LVA, 290.f., 2.apr., 14.l. Oriģināls

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdija

Dekrēts par rūpniecisko un ekspluatātorisko lauksaimniecību

ieskaitīšanu valsts zemes fondā un to inventāra nacionalizāciju

Rīgā, 1941. gada 14. martā

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdijs nolemj:

1. Ieskaitīt valsts zemes fondā rūpnieciskas un ekspluatātoriskas lauksaimniecības ar ēkām un nacionalizēt visu to dzīvo un nedzīvo inventāru, transporta līdzekļus un citas saimniecības mantas.

2. Uzdot Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei apstiprināt lauksaimniecību sarakstu saskaņā ar šī dekrēta 1. pantu.

3. Pakļaut šī dekrēta 1. pantā minētās lauksaimniecības Latvijas PSR Zemkopības Tautas komisariātam un uzdot Latvijas PSR Zemkopības Tautas komisariātam ierīkot tanīs zirgu–mašīnu stacijas.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Prof. Dr. A.Kirchenšteins

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdija sekretārs P.Blaus

LVA, 290.f., 2.apr., 14.l., 11.lp. Oriģināls

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes lēmums

par valsts fondā ieskaitāmo muižnieku, lielsaimnieku

un kulaku lauksaimniecību saraksta apstiprināšanu

Lēmums Nr. 359

Rīgā 1941. gada 14. martā

Saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdija 1941. gada 14. marta dekrētu "Par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību ieskaitīšanu valsts fondā", Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto sarakstu par valsts fondā ieskaitāmajām muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecībām ar visām dzīvojamām un saimniecības ēkām, lauksaimniecības mašīnām un inventāru, transportlīdzekļiem, aizjūgiem, darba un produktīviem lopiem un jaunlopiem.

2. Uzlikt par pienākumu Zemkopības Tautas komisariātam nekavējoties pieņemt 1.p. minētās saimniecības, lai organizētu tajās zirgu–mašīnu iznomāšanas punktus pie MTS.*

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.Sakss

LVA, 290.f., 2.apr., 14.l., 30.lp. Oriģināls

* mašīnu–traktoru stacijas

 

 

Jelgavas apriņķa Svētes pagasta "Ginguļu" māju

pārņemšanas akts

22. martā 1941.g. mēs, apakšā parakstījušies, nacionalizācijas un valsts fondā ieskaitāmo saimniecību komisija sekošā sastāvā: priekšsēdis Vācietis Žanis un locekļi Kazakevičs Kazimirs un Krasts Roberts, sastādījām šo aktu Svētes pag.[asta] "Ginguļu" mājās.

Komisija ieradās š.g. 22. martā "Ginguļu" mājās un nolasīja lēmumu, ko Jelgavas apr.[iņķa] izpildu komiteja devusi, pamatojoties uz Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941.g. 14. marta lēmumu Nr.359, nolēma nacionalizēt Svētes pagasta "Ginguļu" mājas, piederošas Vilsonam Ziedonim ar visām dzīvojamām un saimniecības ēkām, lauksaimniecības mašīnām un inventāru, transportlīdzekļiem, aizjūgiem, darbarīkiem un produktiem, lopiem un jaunlopiem, lai organizētu zirgu–mašīnu iznomāšanas punktu pie MTS.

Komisija lika priekšā Vilsonam Ziedonim izvēlēties dzīves vietu, pēdējais par tādu izvēlējās mātes brāļa saimniecību "Platkāji" Vircavas pagastā.

Komisija atļauj ņem[t] līdzi nepieciešamo dzīvokļa iekārtu, mājsaimniecības piederumus un visas drēbes, kas nepārsniedz paredzētās normas, un vienu govi, vienu sivēnu, desmit vistas, 2 pīles, trīs sterus malkas un trīs birkavus lopbarības un uztura līdzekļus triju cilvēku iztikai līdz jaunai ražai.

Šis akts sastādīts (4) četros ekspemplāros

Komisijas priekšsēdētājs: Ž.Vācietis

locekļi: K.Kazakevičs, R.Krasts

Īpašnieks: Z.Vilsons

Otrā pusē aktā minētās mantas nacionalizācijas komisija nodeva Vilsonam Ziedonim, un viņš tās saņēma.

1941.g. 22. martā Z.Vilsons

LVA, 327.f., 1.apr., 666.l., 13., 13a.lp. Oriģināls

 

 

Akts par Jelgavas apriņķa Bērzes pagasta

Pikšu māju pārņemšanu

Jelgavas apriņķa izpildu komiteja ar savu 1941. gada 21. marta lēmumu, pamatodamās uz Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 14. marta lēmumu nr.359, nolemj nacionalizēt Bērzes pagasta Pikšu mājas, piederošas Ulmanim Vilim ar visām dzīvojamām un saimniecības ēkām, lauksaimniecības mašīnām un inventāru, transportlīdzekļiem, aizjūgiem, darba un produktīviem lopiem un jaunlopiem, lai organizētu zirgu–mašīnu iznomāšanas punktu pie MTS un nacionalizācijas komisiju ieceļ šādā sastāvā: priekšsēdētājs — Bērzes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs Jānis Ritenieks, locekļi: Brambergs Ansis — LK(b)P (Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas — J.R.) pārstāvis, Jāzeps Krasovskis — Bērzes pagasta partorgs un Teodors Šteinerts, Bērzes pagasta SZMP (strādnieku–zemnieku milicijas pārvaldes — J.R.) pilnvarotais.

Pamatojoties uz augšā minēto, 1941. gada 22. martā tika sastādīta minētā komisija, pieaicinot Vili Ulmani, un pārņēma Bērzes pagasta Pikšu mājas ar visu dzīvo un nedzīvo inventāru, sastādot par to pārņemšanas aktu 4 eksemplāros, kā arī mantu sarakstu 4 eksemplāros, no kuriem 1 nosūtīts Jelgavas apriņķa izpildu komitejai, 2 paliek Bērzes pagasta izpildu komitejā, bet 1 izsniegts Pikšu māju bij.[ušajam] īpašniekam Vilim Ulmanim.

Tāpat tika sastādīts mantu saraksts 4 eks. par mantām, kuras Vilis Ulmanis, atstādams Pikšas, aizved līdzi.

Komisijas priekšsēdētājs J.Ritenieks

Locekļi: A.Brambergs, J.Krasovskis

SZMP Bērzes pilnvarotais T.Šteinerts

LVA, 327.f., 1.apr., 666.l., 35.lp. Oriģināls

 

 

Akts par Pikšu māju nacionalizācijas pabeigšanu

1941. gada 23. martā, mēs, apakšā parakstījušies, Bērzes pagasta Pikšu māju nacionalizācijas komisija sastāvā: priekšsēdētājs Jānis Ritenieks, locekļi Ansis Brambergs, LK(b)P pārstāvis, Jāzeps Krasovskis, Bērzes pagasta partorgs un Teodors Šteinerts, Bērzes pagasta SZMP pilnvarotais. Sastādījām šo aktu par Bērzes pagasta Pikšu māju nacionālizācijas nobeigšanu, visa dzīvā un nedzīvā inventāra pārņemšanu un kā bij.[ušais] īpašnieks Vilis Ulmanis un viņa ģimene Pikšu mājas atstāja šodien, 23. martā, 1941. gadā plkst.19.

Nacionalizācijas komisija līdz ar to Pikšu māju tālāku vadību nodod LK(b)P no Bērzes pagasta nozīmētiem zirgu–mašīnu organizēšanas punkta vadītājam Robertam Slāģim, rēķinvedim Dāvidam Raņķim un kalējam–atslēdzniekam Fricim Milleram, kuri stājās pie savu pienākumu pildīšanas.

Komisijas priekšsēdētājs J.Ritenieks

Locekļi: A.Brambergs, J.Krasovskis

SZMP Bērzes pilnvarotais T.Šteinerts

R.Slāģis, D.Raņķis, F.Millers

LVA, 327.f., 1.apr., 666.l., 36.lp. Oriģināls

 

 

Izvilkums no ziņojuma par zemnieku saimniecību

nacionalizāciju un zirgu–mašīnu punktu organizēšanu*

"LK(b)P CK Lauku daļas vadītājam no Skrabe A.J.d.

b.Cielavam 5 IV 41. gadā

Ziņojums

Sakarā ar manu speciālo uzdevumu Madonā ierados 19. martā. Tajā pašā dienā tika nodibināta apriņķa komisija par ZMP ierīkošanu uz nacionalizēto saimniecību pamata. Komisijā iegāja: 1) Latv. Kom.(b) part. apr. Kom. I sekretārs — b. Pliesmane. 2) apr. Pag. izp. Komit. priekšsēd. — b.Krūmiņš un 3) apr., Iekšl. T. komisariāta nod. priekšnieks — b. Mende.

20. un 21. martā notika pagastu komisiju un zirgu–mašīnu punktu personāla kompelektēšana. Pagasta komisijas savu punktu pārņemšanas darbu (d jcyjdyjv) pabeidza 3 dienās un pēc tam sāka piesaistīt aktus.

(..) Caurlūkojot aktus, tika konstatēts, ka dažas pagastu komisijas, atstādamas bijušā saimnieka rīcībā daudz mājturības piederumus, daļu bija no tiek atstājušas ZMP rīcībā, neatzīmējot, ka šie piederumi ir ļoti lielā vairumā, kā, piemēram, trauki.

Lubejas pagastā komisija atstājusi bijušam saimniekam: 1 zirgu un 2 govis. Dots rīkojums — papildus nacionalizēt zirgu un vienu govi; Karzdabā — atstātas 1 govis un 2 teles bij. saimniecībām; — dots rīkojums — atstāt tikai 1 govi, bet teles nacionalizēt papildus. (..)

ZMP darbības kārtošanai apriņķa zemju daļai un esošiem agronomiem iekš MTS par ZMP līniju tika doti norādījumi, kā veikt darbus. (..)

3. Nav izvestas nacionalizācijas sekošos pagastos:

1) Sausnejas, 2) Mārcienas, 3) Liepkalnes, 4) Beļavas, 5) Adulienes, 6) Kusas, 7) Medzulas, 8) Sarkaņu, par ko CK Lauku daļā ir no Komisijas iesniegts lēmums.

No apriņķa aizbraucu 28. martā. Otrreiz vēl ierados apriņķī 4. aprīlī. (..)

Skrabe"

LVA, 270.f., 1.apr., 279.l., 6., 6.a, 7.lp. Oriģināls.

* Šajā dokumentā saglabātas autora rakstības stils, nav labotas arī gramatiskās kļūdas. — J.R.

 

 

Ziņojums par zemnieku saimniecību nacionalizāciju

Valkas apriņķī

LK(b)P CK Lauksaimniecības daļas vadītājam

b. Cielavam Valkā, 1941. g. 29. martā

Vadoties no izdotās instrukcijas, Valkā 20. martā 1941.g. sastādījās apriņķa kulaku saimniecību nacionalizācijas komisija. Komisija noorganizēja pagastu komisijas. Izejot no apstākļiem, ka uz vietām dažos pagastos vāji strādā izpildu komitejas un aktīvisti, apriņka komisija nacionalizēšanas darbā iesaistīja kom.[unistiskās] partijas un kom.[unistiskās] jaunatnes biedrus, piestiprinot tos vājākajiem pagastiem.

20. un 21. martā Valkā notika pagastu komisiju instruēšanas sanāksme. Sanāksmē ienāca ziņojumi no sešiem pagastiem: Mārkalnes, Blomes, Kārķu, Sinoles, Kalncepu* un Karvas, ka nacionalizācijai nozīmētās saimniecības nav piemērotas aiz sekošiem iemesliem: saimnieki nav bijuši aktīvi aizsargi jeb reakcionāri, tādēļ apkārtējos darba zemniekos rastos nelabvēlīgs noskaņojums par šādu māju nacionalizāciju. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Valkas komisija atturējās no šādu objektu nacionalizēšanas. Uz vietām izsūtīja labākos kom.[unistiskās] partijas biedrus apstākļus pārbaudīt. Kulaku saimniecību pārņemšana sākās vienlaicīgi 23. martā 32 pagastos, izņemot sešus pagastus, kuros atturējās no pārņemšanas līdz apstākļu noskaidrošanai.

Nacionalizācija norisinājās mierīgi, izņemot dažus starpgadījumus un neskaidrības ar lopu pārvietošanu, kalpu algām, uzturu utt.

Blomes pagastā pārņemšanu vadīja partijas biedrs Miķis. Viņš neņēma vērā apriņķa komisijas norādījumus. Miķis sasauca aktīvistus un izlēma nepārņemt bijušā aizsarga Bajāra saimniecību, tādēļ ka viņš pats apstrādā zemi, bet nacionalizēja krodzinieka Oinas māju, kas pats zemi neapstrādā, bet to izrentējis diviem rentniekiem. Nesazinoties ar apriņķa komisiju, Miķis patvarīgi nacionalizēja Oinas saimniecību.

Izbraucot 26. martā uz vietas noskaidrot apstākļus, izrādījās, ka pagasta izpildu komiteja un aktīvisti noskaņoti pret Bajāra saimniecības pārņemšanu, tādēļ ka viņš pats apsaimnieko savu saimniecību. Nepiegriežot vērību tam, ka Bajārs bijis aktīvs aizsargs. Uz norādījumu, ka uzdotais pienākums nacionalizēt Bajāra saimniecību bija jāpilda, b. Miķis un izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Raupis paskaidroja, ka pagasta aktīvistiem būtu grūti attaisnot darba zemniekiem Bajāra māju pārņemšanu, jo darba zemnieki esot pret tādu saimniecību nacionālizāciju, kuru apstrādā pats saimnieks bez algota darba spēka.

Lai nesaasinātu attiecības un nedotu iemeslu aģitācijai, ka nacionalizāciju uzspiež ar varu no centra, bija jāņem vērā aktīvistu lēmums.

Omuļu pagastā pārņemot bijušā tieslietu ministra Apsīša mājas, pārņemšanu centās traucēt pārņemšanas dienā iebraukušais Apsīša dēls, aizrādot, ka viņa istabu drīkstot nacionalizēt tikai ar armijas augstākās vadības atļauju. (Apsītis sastāv karadienestā.) Komisija Apsīša iebildumus neņēma vērā, paskaidrojot, ka pārņemšana notiek uz likuma pamata. Apsītis slepeni fotografēja komisijas locekļus. Viņa paņēmienu atklāja, fotoaparātu atņēma un nodeva Valkas apriņķa komitejai.

Apbraucot vairākus pagastus un pārbaudot nacionalizācijas gaitu, izrādījās, ka noskaņojums ir mierīgs. Lielākie saimnieki vienīgi pārrunās izteica līdzjūtību, arī daži kalpi nožēloja saimnieka izputināšanu.

Turpretim apzinīgākie darba zemnieki nacionalizāciju uzņēma ar gandarījumu.

Komisijas veica darbu disciplinēti un likumīgi.

Nacionalizētās saimniecības tika nodotas laikā ieceltiem zirgu un mašīnu koplietošanas punktu vadītājiem.

Zirgu un mašīnu koplietošanas punktiem vajadzīgi 624 zirgi. 120 zirgi ieskaitīti punktu vajadzībām no nacionalizētām saimniecībām, pārējie 504 sazīmēti no saimniecībām, kurām pēc zemes atgriešanas ir zirgu pārpalikums un parādi.

Zirgus pagaidām punktos nepārņēma tāpēc, ka no nacionalizētām saimniecībām govis netika pārvietotas aiz tā iemesla, ka Valkas apriņķī trūkst piemērotu valsts saimniecību. Govis ar maziem izņēmumiem ir sugas govis, bet, kuras nav sugas govis, netika pārdotas bez govjniekiem sakarā ar lopbarības trūkumu. Nobarotās cūkas nodeva gaļas trestam.

LK(b)P CK pilnvarots: K.Kalmītis

LVA, 270. f., 1. apr., 280. l., 33., 33a., 34. lp. Oriģināls.

* tā tekstā.

 

 

Izvilkums no informācijas par zemnieku saimniecību

nacionalizāciju Ilūkstes apriņķī

Latvijas K(b)P CK informācija

1941. gada 31. martā

Apriņķa komisija izveidota 1941. g. 19. martā šādā sastāvā: komisijas priekšsēdētājs b. Ginters (LK(b)P apriņķa komitejas 1. sekretārs), locekļi: b. Mežaraups (apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs), b. Kačanovs (Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks). Komisija apsprieda katru saimniecību un atzina par pareizu visu sarakstā minēto saimniecību nacionalizāciju. 20. martā apriņķa komisija apstiprināja 19 pagastu komisijas. (..) 19.–20. martā izraudzīti mašīnu zirgu iznomāšanas punktu kadri (..). 21. martā sarīkotas divas pagastu komisiju instruktīvās apspriedes: viena Grīvā, otra Ilūkstē. Pagastu komisijas ļoti detalizēti un rūpīgi instruētas par viņiem uzticētā darba veikšanas kārtību.

22. martā pulksten 7–8 no rīta pagastu komisijas uzsāka bijušo īpašnieku saimniecību izņemšanu. LK(b)P apriņķa komitejā un apriņķa izpildu komitejā tika noteiktas apriņķa komisijas un aktīvistu diennakts dežūras (..).

Aknīstes un Prodienas pagastos nacionalizējamās saimniecībās bija telefona stacijas, kuras apkalpoja saimniecību īpašnieki. Tika pieņemti mēri, lai telefona stacijās strādātu citas personas.

Rubenes pagastā īpašnieks — bijušais aizsargu komandieris Jānis Dreimanis — nacionalizācijai izrādīja pasīvu pretošanos: viņš un viņa ģimenes locekļi paziņoja, ka viņi nekur no mājas projām nebrauks, ģimenes locekļi ar kliedzieniem, čīkstēšanu komisijai traucēja strādāt, neatbildēja uz komisijas jautājumiem. Neraugoties uz to, ka viens komisijas loceklis nepārtraukti dežurēja pie telefona Dreimaņa saimniecībā, telefona stacija Rubenē uz apriņķa komisijas prasību savienot to ar Dreimaņa saimniecības telefonu, paziņoja "neatbild", kā rezultātā apriņķa komisijas telefona sakari ar Rubenes pagasta komisiju tika pārtraukti. Uz šo saimniecību apriņķa komisija palīgā nosūtīja vēl divus biedrus (b. Konradu, IeTK operatīvo pilnvaroto un b. Morozovu, milicijas politisko vadītāju), pēc kuru ierašanās saimniecībā telefona sakari atjaunojās (trijos naktī) un Dreimanis savu attieksmi pret komisiju strauji uzlaboja. (..)

Ir nepieciešams atzīmēt revolucionāro aizrautību, ar kādu partijas un bezpartijiskie aktīvisti izpildīja viņiem uzticētos uzdevumus. Darbā bija iesaistīti vairāk nekā 80 biedri — un viņi visi pret uzdevuma izpildi izturējās ar karstu vēlēšanos. (..)

LK(b)P CK lauksaimniecības nodaļas instruktors Uļjanovs

LVA, 270. f., 1. apr., 280. l., 53., 54., 55. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

LPSR Tautas Komisāru Padomes lēmums

par zemnieku saimniecību nacionalizēšanu

Lēmums Nr. 568

Rīgā, 1941. gada 11. aprīlī

Par valsts fondā ieskaitāmo muižnieku, lielsaimnieku

un kulaku saimniecību saraksta papildināšanu

Saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1941. gada 14. marta dekrētu "Par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību ieskaitīšanu valsts fondā", Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Papildināt sarakstu par valsts fondā ieskaitāmajām muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecībām saskaņā ar pielikumu.

2. Uzlikt par pienākumu Zemkopības Tautas Komisariātam nekavējoties pieņemt pielikumā minētās saimniecības, lai organizētu tajās mašīnu — zirgu iznomāšanas punktus pie MTS.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšēdētājs V.Lācis

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks A.Sakss

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdijam 1941. g. 12. aprīlī, Nr. 3582

LVA, 290. f., 2. apr., 14. l., 47. lp. Oriģināls.

 

 

Austras Ozoliņas lūgums atdot nacionalizēto īpašumu

Zemkopības Tautas Komisāram

Š. g. 22. martā nacionalizēja mana vīra Edgara Ozoliņa lauksaimniecību Vitrupes pag. "Lašus". Ģimenē esam 6 cilvēki, no kuriem divi ir pāri par 75 g. un divi mazi bērni. Esam pieprasījuši no kaimiņu zemes 10 ha, no kuras 3 ha ir neapstrādāti ciņi. Tā kā mums nav inventāra, ar ko zemi apstrādāt, tad ļoti lūdzu dot mums no mūsu bijušās saimniecības vienu arkli, ecēšas, darbaratus un ragavas. Bija saimniecībā pavisam 3 darba rati, 2 servāģi, 1 līnijdroška, 1 šķērsdroška, 1 atsperu rati, 4 ragavas, 1 kulba un kamanas.

Bez visa tā man ir viens liels personīgs lūgums.

Man mazai esot nomira vecāki, un mani audzināja mans vectēvs, kam Vietalvas pag. piederēja sīksaimniecība. Pie viņa arī es līdz precībām strādāju. Projām ejot, viņš man dāvināja šķērsdrošku un Ls 1000, par kuriem nopirku zirgu.

Tā kā man no mirušā vectēva šī šķērsdroška ir vienīgā piemiņa, ko būtu ļoti sāpīgi zaudēt, tad ļoti lūdzu man viņu piešķirt un, ja būtu iespējams, tad arī zirgu.

Austra Ozoliņš,

dzīv. Vitrupes "Voldos", caur Vitrupi

LVA, 611. f., 1. apr., 93. l., 5. lp. Oriģināls.

 

 

Jūlijas Parūks lūgums atdot nacionalizēto saimniecību

LPSR Zemkopības komisāram Rīgā, 28 III 41. g.

Griežos pie Jums ar vissirsnīgāko lūgumu, Remtes pag. Skrundu māju dzimtslietotāja Jūlija Parūks, noskaidrot un atcelt manas saimniecības un inventāra nacionalizēšanu, kura tika izdarīta 22. martā š.g. no Remtes pag. pagaidu izpildu komitejas. Jo pēc maniem ieskatiem man nodarīta liela netaisnība. Nevaru iedomāties, kā būtu ko pretvalstisku darījuse, par ko būtu pamats minētai nacionalizācijai. Savā laikā nekādās politiskās partijās un organizācijās neesmu sastāvējuse, kas būtu naidīgi noskaņotas šī laika garam un politikai. Esmu bijuse jau no agras jaunības īsta darba zemniece, strādājot minētā saimniecībā pie sava tēva, kuru vēlāk ieguvu kā mantiniece, atmaksājot pārējiem pieciem mantiniekiem, ko nenāca viegli nokārtot. Un beidzot, būtu ļoti sāpīgi vecuma dienās šķirties no sava kaktiņa un stūrīša zemes, kurai esmu ziedojuse visus savus jaunības spēkus. Tamdēļ ļoti lūdzu atstāt man manu saimniecību dzimtslietošanā arī turpmāk uz priekšu.

J.Parūks

Remtes pagastā, Skrundu mājās, c. Pilsblīdeni

LVA, 611. f., 1. apr., 93. l., 12. lp. Oriģināls.

 

 

Elijaša Punāna lūgums atdot nacionalizētos īpašumus

Augstākās Padomes Prezīdijam 25 III 41. g.

Š.g. 22. martā tika nacionalizētas Kārsavas pag. Punānu mājas, kuras līdz šim bija manā lietošanā.

Kārsavas izpildu komitejas un vietējās kompartijas šūnas darbinieki sastādīja nacionalizējamā inventāra sarakstu un pateica visai ģimenei triju dienu laikā atstāt mājas. Uz jautājumu, kāpēc tā notiek, viņi atbildēja — tāds ir augstākās priekšniecības lēmums.

Lūdzu Augstākās Padomes Prezīdiju pielaist varbūtību, ka nacionalizācijas lēmums tika izdarīts uz nepareizu ziņu pamata, ko Jums ir sniegusi vietējā kompartijas šūna.

Piezīmēju, ka es ar politiku nekad neesmu nodarbojies un pašlaik nenodarbojos. Tā kā esmu 73 gadus vecs, lasīt un rakstīt nepratējs — kaut cik redzamu sabiedrisko stāvokli nespētu ieņemt. Visu mūžu veicu tikai godīgu darbu, pildot tos pienākumus, ko man uzlika vietējā pašvaldība. Izaudzēju 10 bērnus, no kuriem 6 dēli. Arī mani bērni ir godīga darba darītāji. Viens dēls — vecākais — bija komunistu partijas biedrs, bija arī Ludzas apriņķa izpildu komitejas loceklis. Ienākot vāciešiem 1919. gadā, viņš bija spiests bēgt uz Padomju Savienību, un no tā laika par viņu tuvāku ziņu trūkst. Viens dēls bija aizsargs, bet ar politiku nekad nav nodarbojies un nav arī apvainots. Bez tam viņš nedzīvo mājās un ar saimniecību nekādus sakarus netur. Pārējie 4 dēli nav bijuši ne aizsargi, ne vanagi, ne arī kādā citā fašistiskā organizācijā.

Ar kopējiem spēkiem, strādājot ap 40 gadu kā rentnieks, gan arī pusgraudnieks, esam paplašinājuši savu saimniecību no 6 ha uz 32 ha, kura mums bija vienīgais ienākuma avots ģimenes uzturēšanai. Es, mans slimais dēls un divi mazi bērni esam darba nespējīgi un dzīvojam no citu ģimenes locekļu apgādības. Neskatoties uz to, mūsu saimniecībā visi darbi tika laikā un pēc plāna padarīti, veicot bez tam daudzus svarīgus darbus saimniecības uzlabošanā. Beidzamā gadā, t.i., pirms 17. jūnija, mēs esam nosusinājuši laukus, apšuvuši ar ķieģeļiem dzīvojamo māju, uzcēluši sīklopu kūti un veikuši daudzus citus saimniecības iekārtošanas darbus, kādus nav veicis neviens cits darba zemnieks Kārsavas pagastā. Apsolos arī turpmāk visus darbus izpildīt laikā un pēc plāna. Ar sava pagasta cilvēkiem dzīvoju labā saskaņā un tāpēc apvainojumu, kas varētu būt cēlies no atsevišķām personām, nevis no tautas, katrā laikā atspēkošu.

Ievērojot augšminēto, lūdzu Augstākās Padomes Prezīdiju grozīt lēmumu un piešķirt man atpakaļ minēto saimniecību ar visu inventāru turpmākā lietošanā.

Par rakstīt nepratēju Elijašu Punānu parakstās viņa dēls J.Punāns

Kārsavas pag. Breževkas c. Punānos

LVA, 611. f., 1. apr., 93. l., 10.a, 11. lp. Oriģināls.

 

 

Tautskolotājas Melitas Dzenītes lūgums

atdot nacionalizēto īpašumu

LPSR Zemkopības Tautas Komisāram personīgi

Lai gan Jūs, b. Komisār, daudzi apgrūtina ar lūgumiem, bet, ja nu ir nepieciešama vajadzība, tad tomēr jāraksta ir, tamdēļ centīšos izteikties iespējami īsi. Šī g. 11. maijā mani paaicināja uz Rugāju pag. izpildu komiteju Abrenes apriņķa izpildu komitejas pārstāvis Ziemelis un paziņoja, ka tiekot nacionalizēta mana personīgā saimniecība Rugāju pag. Bērzulejas mājās, atņemot man inventāru un manu vienīgo un pēdējo govi, atstājot pārtiku 1 mēnesim. Uz manu jautājumu, kamdēļ tas tiek darīts un kur lai es palieku ar maziem bērniem, dabūju bargu atbildi: tāpēc, ka pati neesat mājās un nelikumīgi apstrādājat ar liekiem cilvēkiem zemi. Aizrādīju, kad esmu pieņēmusi darbaspējīgu ģimeni uz šo gadu, kamēr dabūšu atbrīvošanos no dienesta pienākumiem un papildināšu inventāru. Ar izpildu komitejas ziņu un piekrišanu zemi atdevu kārtīgā apstrādāšanā pilnīgi par brīvu, vēl piedodot klāt savu personīgo govi un ēkas brīvā lietošanā ar noteikumu nokārtot tikai gadskārtējās nodevas, kā tas arī redzams no pievienotā pag. izpildu komitejas apliecināta līguma. Mani paskaidrojumi netika vērā ņemti un man pateica, ka es savā mājā vairs nevaru atgriezties un nekas tur man arī nepieder. Šāds noteikums ir ārkārtīgi netaisns, jo šinī savu senču saimniecībā esmu ielikusi visas savas pūles, godīgi strādādama, maza iedama ganos pie citiem un pēc tam kā tautskolotāja, cik spēdama no savas mazās algas atlicinādama, tāpat nekādās partijās, ne politikā neesmu piedalījusies līdz šim, tamdēļ nevaru saprast, vai tagadējā valdība godīgi strādājošam cilvēkam varētu tādu netaisnību darīt un tad vēl tagad, pavasarī, kad visi lauku darbi steidzami un daudz kas ieguldīts šī gada darbā.

Un katra diena prasa jaunu rīcību. Šāda izpildu komitejas locekļa rīcība atstāj smagu iespaidu uz visiem apkārtējiem strādājošiem zemniekiem un ļoti traucē steidzamu sēju, jo neviens nav drošs, ka pēc sējas atkal kādu no mājām neizsviež.

Ja man māju nacionalizēja tamdēļ, ka esmu ierēdne, tad tādu ir daudz, un tāpat ir daudz tādu, kuri bez atlīdzības ir atdevuši šogad zemi apstrādāt, lai kārtīgi izpildītu saistības pret valsti, un bez tam taču neviens nav brīdināts rīkoties kā citādi, un vai tad es tā viena nelaimīgā, kam jādara pāri, atņemot visu un pēdējo un vienīgo govi, no kuras vasarā dabūju pienu bērniem.

Negribētos ticēt, ka tāds likums būtu priekš godīgi strādājoša ierēdņa, un tamdēļ laipni jūs lūdzu, biedri Komisār, Jūsu ātru rīcību šāda lēmuma atcelšanai, lai es varētu ar bērniem atgriezties savās tēva mājās un turpināt savu darbu.

Ļoti lūdz skolotāja M.Dzenītis

Rugāju pag. Sudrabes pamatskolas Abrenes apr.

LVA, 611. f., 1. apr., 93. l., 3., 3.a lp. Oriģināls.

 

 

Valsts kontroles tautas komisāra J.Vīganta ziņojums

par zirgu mašīnu iznomāšanas punktu sagatavošanos

pavasara sējas darbiem

Tautas Komisāru Padomei Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika

Valsts kontroles tautas komisariāts

Rīgā, 1941. g. 8. maijā

Laikā no š. g. 22. līdz 29. aprīlim Valsts kontroles tautas komisariāts pārbaudīja ZTK (Zemkopības tautas komisariāta — J.R.) Aisteres, Aizputes, Dobeles un Kuldīgas mašīnu traktoru staciju un pie minētām stacijām nodibināto zirgu mašīnu iznomāšanas punktu sagatavošanos pavasara sējas darbiem, pie kam izrādījās, ka uz š. g. 30. aprīli mašīnu traktoru stacijas un zirgu mašīnu koplietošanas punkti nav vēl tādā stāvoklī, lai pilnā gaitā uzsāktu noslēgto ar zemnieku saimniecībām līgumu pildīšanu par zemes apstrādāšanas un sēšanas darbiem.

Galvenie trūkumi ir šādi:

1) MTS nav apgādāti ar nepieciešamo traktoru skaitu, jo pēc ZTK uzstādītā plāna katrā MTS paredzēts nodarbināt 10 traktorus, bet MT stacijās atrodas faktiski daudz mazāks traktoru skaits (Aisteres MTS — 6, no tiem kārtībā — 3, Aizputes MTS — 8, Dobeles MTS — 5 un Kuldīgas MTS — 8);

2) MTS nav pietiekošs skaits traktoristu (Kuldīgas MTS uz 8 traktoriem tikai 6 traktoristi) un nav vēl brigadieru (jābūt uz katriem 3 traktoriem 1 brigadierim);

3) ZTK nav vēl paziņojis MT stacijām traktoru darbu un degvielu patēriņu normas un zirgu — mašīnu iznomāšanas punktiem darba normas un atalgojuma likmes;

4) zirgu mašīnu iznomāšanas punktos trūkst zirgu (Dobeles MTS punktos — 120 zirgu, Kuldīgas MTS — 147, Aisteres MTS — 10 un Aizputes MTS — 92), zirgu uzturēšanai nav sagādāta barība, nav sagādāti vajadzīgie strādnieki (piem. Lažas pag. punktā ir tikai 2 strādnieki, Aisteres — neviena, Kuldīgas — 4), nav apgādāti darba rīki un lauksaimniecības mašīnas pietiekošā daudzumā un no nacionalizētām saimniecībām pārņemtās lauksaimniecības mašīnas nav savestas darba kārtībā.

Pēc ZTK uzstādītā plāna 500 zirgu mašīnu iznomāšanas punktiem vajadzīgi 7920 zirgi, no tiem sagādāti ZTK austrumu teritoriālās ražošanas pārvaldes MTS zirgu mašīnu iznomāšanas punktos uz š. g. 29. aprīli 1631 zirgs un rietumu teritoriālās ražošanas pārvaldes MTS punktiem uz š. g. 4. maiju 2708 zirgi jeb pavisam sagādāti 4339 zirgi, tā ka vēl iztrūkst 3581 zirgs.

Par zirgu mašīnu iznomāšanas punktu apgādi ar laukstrādniekiem ZTK ziņu nav.

Ņemot vērā augšminēto, Valsts kontroles tautas komisariāts lūdz Tautas Komisāru Padomi apspriest minētos jautājumus, jo ZTK līdz šim laikam nav piegriezis pietiekošu vērību mašīnu traktoru staciju un zirgu mašīnu iznomāšanas punktu noorganizēšanai un viņu sagatavošanas darbiem pavasara sējai.

Ja mašīnu traktoru stacijas steidzīgi netiks apgādātas ar iztrūkstošiem traktoriem un traktoristiem un zirgu mašīnu iznomāšanas punkti ar zirgiem, zirgu barību, darba rīkiem, lauksaimniecības mašīnām un laukstrādniekiem, tad pavasara sējas darbu kampaņa var sabrukt, jo patreizējā stāvoklī mašīnu traktoru stacijas un it sevišķi zirgu mašīnu iznomāšanas punkti nav spējīgi izpildīt noslēgtos ar lauku saimniecībām līgumus.

Valsts kontroles tautas komisārs J.Vīgants

LVA, 270. f., 1. apr., 279. l., 74., 74.a lp. Oriģināls.