Arī Krievija iegūs no ES un NATO Latvijas

Normans Penke, Latvijas vēstnieks Krievijā, — “Latvijas Vēstnesim”

— Līdz šim Krievijas attieksme pret ES paplašināšanos bijusi nosacīti atbalstoša — no vienas puses, Krievija pauda ieinteresētību jaunu dalībvalstu uzņemšanā, no otras puses, tā izteica bažas par Baltijas valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās ES dažiem it kā nelabvēlīgiem aspektiem saistībā ar ES likumdošanas pārņemšanu minētajās valstīs, kā arī ar Kaļiņingradas apgabala problemātiku. Savukārt NATO paplašināšanās tika uztverta vienīgi negatīvā kontekstā — kā Krievijai naidīga militāra bloka tuvošanās Krievijas austrumu robežai. Pēdējā laikā situācija sākusi mainīties uz pozitīvo pusi. Krievija orientējas uz jauna līmeņa pragmatiskām attiecībām ar rietumvalstīm, tiek paplašināta sadarbība ar ES, kur parādās jaunas iniciatīvas — enerģētikas dialogs un vienotas ekonomiskās telpas projekts, tiek diskutēts par kvalitatīvi jaunām sadarbības formām starp Krieviju un NATO. Ir pilnīgi skaidrs, un to sāk saprast arī mūsu lielā kaimiņvalsts, ka no Latvijas dalības ES un NATO ieguvēji būsim ne tikai mēs, bet arī Krievija — pie tās rietumu robežas izveidosies permanentas stabilitātes zona ar lielu ekonomiskās sadarbības potenciālu. Pozitīvas izmaiņas Krievijas nostājā bija pamanāmas jau pirms 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem ASV, un minētie notikumi paātrināja šo tendenci. Domāju, ka Krievijas nostājas — par labu sadarbības padziļināšanai ar Rietumiem — pamatā bija ne vien taktiski apsvērumi starptautiskās pretterorisma operācijas kontekstā, bet arī Krievijas principiāla un stratēģiska izvēle par labu šādai sadarbībai. Esmu pārliecināts, ka savstarpējā dialoga un sadarbības līmeņa paaugstināšana starp Krieviju, no vienas puses, un ES un NATO, no otras, veicinās Krievijas izpratni arī par Latvijas ārpolitisko izvēli pievienoties minētajām organizācijām.

Foto: A.F.I.

— Kā jūs šobrīd, 2002. gada sākumā, vērtējat Latvijas attiecības ar mūsu lielāko kaimiņvalsti — vēsturiskā un šodienas kontekstā, kā arī no nākotnes perspektīvas raugoties?

— Latvija, veidojot divpusējās attiecības ar Krieviju, vadās no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kas definētas Saeimas apstiprinātajos “Latvijas ārpolitikas pamatvirzienos līdz 2005. gadam”. Tā ir Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES) un virzība uz NATO. Tieši Eiropas integrācijas procesu kontekstā jāskata arī Latvijas divpusējo attiecību veidošana ar Krievijas Federāciju. 21. gadsimta sākumā Eiropā Latvija ir ieinteresēta, lai labas un ilgtermiņā noturīgas attiecības mums būtu arī ar lielāko kaimiņu — Krieviju. Latvija vienmēr ir paudusi savu gatavību konstruktīvam dialogam ar Krieviju par visu divpusējo attiecību spektru. Mūsu prioritātes nav mainījušās. Latvija koncentrējas uz divpusējās līgumbāzes paplašināšanu, starpvaldību komisijas pilnvērtīga darba atsākšanu, ekonomiskās sadarbības un kultūras sakaru veicināšanu, uz starpparlamentāro sakaru, kā arī pārrobežu un reģionālās sadarbības attīstīšanu.

Kopumā, neraugoties uz smago vēsturisko slogu un pieredzi, kas neapšaubāmi ietekmē divpusējo attiecību veidošanās procesu, Latvijas un Krievijas pašreizējās attiecības jāvērtē kā normālas. Pastāv arī problēmas un jautājumi, kuriem nākotnē jārod risinājums. Šeit vispirms minama robežlīguma un citu starpvalstu sadarbībai svarīgu līgumu noslēgšana, sevišķi ekonomiskajā jomā. Svarīgi apzināties, ka Latvijas un Krievijas attiecību attīstība un starpvalstu sadarbības rezultāti ir tieši atkarīgi no abu pušu vēlmes un gatavības šādai sadarbībai. Latvijas un Krievijas attiecībām ir labas attīstības perspektīvas nākotnē. Minētais, no vienas puses, saistīts ar pieaugošo Eiropas integrācijas pakāpi un Latvijas paredzamo iestāšanos ES un, no otras, ar Krievijas, sevišķi pēdējā laika, aktīvo rīcību sadarbības paplašināšanā ne tikai ar ES un tās dalībvalstīm, bet ar visu Rietumu pasauli kopumā. Pieņemu, ka abu valstu interesēm atbilstu konstruktīvas un sakārtotas attiecības starp Latviju kā nākamo ES dalībvalsti un Krievijas Federāciju. Jāmin arī, ka Krievija izvirzījusi uzdevumu par iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), kuras dalībvalsts ir arī Latvija. Būtiski mainījusies Krievijas attieksme pret NATO. Tādējādi, turpmāk, Latvijai un Krievijai būs arvien vairāk saskarsmes punktu, kuri noteikti veicinās divpusējo sadarbību visdažādākajos aspektos — no līgumtiesiskās bāzes attīstības un ekonomiskās sadarbības paplašināšanās līdz pat jauna līmeņa reģionālajai sadarbībai. Svarīgi ir jau šajā posmā censties izmantot visas iespējas gan divpusējā, gan daudzpusējā plāksnē, lai nākotnē Latvija varētu aktīvi iekļauties arī ES un Krievijas sadarbībā, sevišķi tirdzniecības, ekonomiskajā un enerģētiskajā jomā.

— Ar ko mūsu valstu attiecībās bijis nozīmīgs aizvadītais gads?

— Kopumā pērnais gads bija pozitīviem notikumiem bagāts. Sevišķi tas sakāms par visdažādākā līmeņa kontaktiem starp abu valstu pārstāvjiem. Abu valstu attiecībām nozīmīga bija Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Austrijā pērn februārī, jo tā sniedza tieša dialoga iespēju starp abu valstu vadītājiem. Mūsu ārlietu ministrs Indulis Bērziņš pērn janvārī Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāja statusā apmeklēja Maskavu un tikās ar savu Krievijas kolēģi Igoru Ivanovu. Intensīvi bijuši abu valstu parlamentu pārstāvju kontakti. Latvijas delegācija premjerministra Andra Bērziņa vadībā piedalījās “Baltijas attīstības forumā” Sanktpēterburgā, kura ietvaros tikās ar gubernatoru Vladimiru Jakovļevu un Krievijas Federācijas prezidenta pilnvaroto pārstāvi Ziemeļrietumu apgabalā Viktoru Čerkesovu. Bijušas divas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanās Maskavā. Tradicionāli labi attīstās kultūras sadarbība. Notikušas Rīgas Krievu drāmas teātra un Jaunā Rīgas teātra viesizrādes Maskavā, vairākkārt Krievijas galvaspilsētā izstādīti Latvijas mākslinieku darbi, pērn Latviju apmeklēja Krievijas kultūras ministrs Mihails Švitkojs, parakstīta divgadējā kultūras sadarbības programma, tiek gatavota parakstīšanai vienošanās starp Latvijas un Krievijas kultūras ministrijām. Rīgas 800 gadu svinībās piedalījušies Sanktpēterburgas gubernators Vladimirs Jakovļevs un Pleskavas apgabala administrācijas vadītājs Jevgēņijs Mihailovs. Pērn aktīvi veidojās kontakti starp Latvijas un Krievijas pilsētu pašvaldībām. Sadarbība tiek attīstīta starp Rīgas domi un Maskavas valdību. Pērnā gada nogalē notikušās Rīgas domes delegācijas vizītes ietvaros Maskavā parakstītas vairākas vienošanās par abu valstu galvaspilsētu sadarbību dažādās jomās. Arī Daugavpils meklē sadarbības iespējas ar Maskavu, vienošanās par sadarbību noslēgta Valmierai un Pleskavai. Labi attīstās ekonomiskā sadarbība un abu valstu uzņēmēju kontakti. Šeit minamas tranzīta, pārtikas un tekstilrūpniecības jomas. Latvijas eksports uz Krieviju 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošu periodu pieauga par 41 procentu. Taču, protams, Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas vēl ne tuvu nav izsmeltas, un ceram, ka šis gads nesīs vēl vairāk praktisku rezultātu divpusējā sadarbībā.

— Kā Krievija pašlaik raugās uz Latvijas centieniem iestāties ES un NATO?

— Līdz šim Krievijas attieksme pret ES paplašināšanos bijusi nosacīti atbalstoša — no vienas puses, Krievija pauda ieinteresētību jaunu dalībvalstu uzņemšanā, no otras puses, tā izteica bažas par Baltijas valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās ES dažiem it kā nelabvēlīgiem aspektiem saistībā ar ES likumdošanas pārņemšanu minētajās valstīs, kā arī ar Kaļiņingradas apgabala problemātiku. Savukārt NATO paplašināšanās tika uztverta vienīgi negatīvā kontekstā — kā Krievijai naidīga militāra bloka tuvošanās Krievijas austrumu robežai. Pēdējā laikā situācija sākusi mainīties uz pozitīvo pusi. Krievija orientējas uz jauna līmeņa pragmatiskām attiecībām ar rietumvalstīm, tiek paplašināta sadarbība ar ES, kur parādās jaunas iniciatīvas — enerģētikas dialogs un vienotas ekonomiskās telpas projekts, tiek diskutēts par kvalitatīvi jaunām sadarbības formām starp Krieviju un NATO. Ir pilnīgi skaidrs, un to sāk saprast arī mūsu lielā kaimiņvalsts, ka no Latvijas dalības ES un NATO ieguvēji būsim ne tikai mēs, bet arī Krievija — pie tās rietumu robežas izveidosies permanentas stabilitātes zona ar lielu ekonomiskās sadarbības potenciālu. Pozitīvas izmaiņas Krievijas nostājā bija pamanāmas jau pirms 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem ASV, un minētie notikumi paātrināja šo tendenci. Domāju, ka Krievijas nostājas — par labu sadarbības padziļināšanai ar Rietumiem — pamatā bija ne vien taktiski apsvērumi starptautiskās pretterorisma operācijas kontekstā, bet arī Krievijas principiāla un stratēģiska izvēle par labu šādai sadarbībai. Esmu pārliecināts, ka savstarpējā dialoga un sadarbības līmeņa paaugstināšana starp Krieviju, no vienas puses, un ES un NATO, no otras, veicinās Krievijas izpratni arī par Latvijas ārpolitisko izvēli pievienoties minētajām organizācijām.

— Cik tuvi tagad, 2002. gada sākumā, mums ir šie Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi?

— Objektīvi Latvija pašreiz ir ļoti tuvu gan Eiropas Savienībai, gan arī NATO. Tas ir likumsakarīgs iepriekšējos gados konsekventi veikto reformu rezultāts. Ir pamats pārliecībai, ka šis darbs neapstāsies arī turpmāk. Ir svarīgi nodrošināt, lai Latvija ar savu dalību sniegtu kvalitatīvu pienesumu ES un NATO. Šis gads Latvijai būs īpaši svarīgs gan integrācijā ES, gan virzībā uz NATO. Latvija līdz šī gada beigām gatavojas pabeigt visas ES iestāšanās sarunu sadaļas, kas būs svarīgs priekšnoteikums, lai mūsu valsts varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004. gadā. Esmu pārliecināts, ka tas ir reāls un izpildāms uzdevums. Latvijas sasniegumi virzībā uz ES atzīti Eiropas Komisijas pērn novembrī publicētajā ikgadējā kandidātvalstu progresa ziņojumā. Taču paralēli iestāšanās sarunām mums pastiprināti jāskaidro Latvijas sabiedrībai par ES pastāvēšanu un darbību, kā arī par Latvijas neapšaubāmiem ieguvumiem no dalības šajā valstu savienībā.

Diskusija sabiedrībā jau sākusies, bet tai jābūt saturiskai un konkrētai. Tas ļaus mums labāk sagatavoties referendumam par iestāšanos šajā organizācijā. Tāpat mums jāturpina vispusīgi gatavoties dalībai NATO, par ko tiks lemts gada nogalē Prāgā paredzētajā NATO dalībvalstu galotņu sanāksmē. Saskaņā ar NATO dalībvalstu pārstāvju paustajām atziņām Latvijai ir svarīgi gan nodrošināt valsts militāro sagatavotību dalībai Ziemeļatlantijas savienībā, gan arī apliecināt mūsu apņēmību un spējas arī turpmāk iedzīvināt dalībvalstu kopējās vērtības. Mūsu darbības programma skaidri definēta NATO apstiprinātajā ikgadējā Rīcības plānā dalībai NATO. Lemjot par jaunu NATO dalībvalstu uzņemšanu, Prāgas apspriedē noteikta loma būs arī NATO dalībvalstu politiskajai nostājai. Latvijas veiksmīgie pasākumi virzībā uz NATO, daudzu Ziemeļatlantijas savienības dalībvalstu aktīvs atbalsts un labvēlīgā starptautiskā situācija ļauj cerēt, ka Latvija būs starp valstīm, kuras tiks nosauktas kā nākamās NATO dalībnieces.

— Jūsu vēlējums “Latvijas Vēstneša” lasītājiem jaunajā gadā?

— Visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem es vēlu jaunajā gadā veselību, saticību un pārticību, kā arī vēl aktīvāk interesēties par Latvijas ārpolitiku, jo šis gads mūsu valstij būs īpaši nozīmīgs.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors