Diskusija par nepieciešamajām institucionālajām reformām Eiropas Savienībā saistībā ar gaidāmo jauno dalībvalstu uzņemšanu un darbības efektivitātes uzlabošanu aizsākušās jau pirms vairākiem gadiem, bet īpaši aktīva viedokļu apmaiņa par šo tēmu attīstās kopš 2000. gada nogales, kad ES dalībvalstu vadītāji, tiekoties Nicā, izteica aicinājumu rast konkrētu institūcijas formu, kurā risināt šo Eiropas nākotnei tik svarīgo problēmu.

Visu pagājušo gadu meklēti dažādi veidi, kā aktivizēt diskusiju un tajā iesaistīt iespējami vairāk ieinteresēto personu. Lai diskusijai par ES nākotni piešķirtu likumīgu statusu, 2001. gada 8. oktobrī Luksemburgā dalībvalstu ārlietu ministri pieņēma lēmumu par īpaša foruma — konventa — izveidošanu, bet nedēļu vēlāk Beļģijas pilsētā Ģentē ar nelieliem labojumiem to apstiprināja arī dalībvalstu valdību vadītāji. Nupat decembra vidū ES dalībvalstu vadītāji Lākenas deklarācijā nostiprināja gaidāmo konventa izveidošanu, noteica tā dalībnieku sastāvu un definēja darbības mērķus un mehānismus.

Konventā galvenais mērķis — organizēti turpināt diskusijas par Eiropas nākotni un izstrādāt konkrētus ieteikumus starpvaldību konferencei 2004. gadā, kurā tiktu pieņemts galējais lēmums par gaidāmajām reformām.

2000. gada nogalē Nicā pieņemtajā deklarācijā tika izvirzīti četri galvenie pamatjautājumi, par kuriem būtu jādiskutē un jārod kopēja pozīcija līdz starpvaldību konferencei. Tie ir: kompetences sadale starp ES un dalībvalstīm, ES pamattiesību hartas statuss, ES līgumu vienkāršošana un nacionālo parlamentu loma nākotnes Eiropas Savienībā, neizslēdzot Eiropas Parlamenta otrās palātas izveidi, kurā darbotos nacionālo parlamentu pārstāvji.

Kā rāda gada laikā noritējušās diskusijas, par aktualitātēm kļuvušas ES institūciju darbības caurskatāmības uzlabošana un vienota, vienkāršota, kā arī visiem saprotama līguma jeb konstitūcijas izstrāde. Protams, diskusijas iespējamas arī par jebkuriem citiem jautājumiem, kas saistīti ar ES reformu.

Konventa pirmā sēde paredzēta 1. martā, iecerēts, ka tas darbosies vienu gadu un savu darbību izbeigs, publiskojot galadokumentu, kas būs pamats ES konstitūcijas izstrādei gaidāmās starpvaldību konferences laikā.

2001. gada nogalē konventa prezidentu pēc visai ilgām diskusijām tika iecelts bijušais Francijas prezidents Valerijs Žiskārs d’Estēns. Par diviem konventa viceprezidentiem kļuvuši bijušais Itālijas premjerministrs Džuljāno Amato un bijušais Beļģijas valdības vadītājs Žans Liks Dehāns.

Paredzēts, ka konventā darbosies vairāk nekā simt dalībnieku no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ES institūcijām, to skaitā 16 Eiropas Parlamenta deputāti, divi pārstāvji no Eiropas Komisijas, divi nacionālo parlamentu un viens valdības pārstāvis. ES dalībvalstīs jau tūlīt pēc Lākenas tikšanās sāktas diskusijas par nacionālajiem pārstāvjiem konventā. Kā ziņo austriešu izdevums “Der Standard”, visas Austrijas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas vēlas līdzdarboties konventā. Austrijas valdības un parlamenta pārstāvji pārstāvēs trīs dažādus politiskos spēkus, bet ceturtais Austrijas pārstāvis, vēl no citas partijas, konventā darbosies kā Eiropas Parlamenta pārstāvis. Savukārt Dānijas laikraksts “Politiken” ziņo, ka Dānijas premjerministrs Anderss Fūgs Rasmusens piedāvājis vietu konventā kādai no četrām parlamentā pārstāvētajām eiroskeptiskajām partijām.

Dalībvalstis un kandidātvalstis konventā tiks pārstāvētas vienādi — divi pārstāvji no nacionālā parlamenta un pa vienam valdības pārstāvim. Tomēr jāmin būtiska atšķirība, proti, kandidātvalstu pārstāvjiem, tāpat kā ikvienam konventa dalībniekam, būs tiesības aktīvi līdzdarboties diskusijās, bet nebūs iespējas ietekmēt konventa galalēmumu, jo nebūs balsstiesību.

Pēc atgriešanās no Lākenas Latvijas valdības vadītājs Andris Bērziņš norādīja: nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvijas pārstāvjiem konventā nebūs nekādu tiesību. Konventā lēmums tiks pieņemts pēc konsensa principa, un galvenā izšķiršanās notiks tieši diskusiju laikā, bet galabalsojums būs šīs diskusijas rezultāta apstiprinājums.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors