Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2001., Nr. 47 (2434) https://vestnesis.lv/ta/id/5715

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 20.marta sēdē

Vēl šajā numurā

22.03.2001., Nr. 47 (2434)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 15. marta sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu". (Reģ.nr.843) (dok.nr.2885; nr.2885A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". (Reģ.nr.844) (dok.nr.2890; nr.2890A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"". (Reģ.nr.845) (dok.nr.2891; nr.2891A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.846) (dok.nr.2892; nr.2892A) Deputāti Egils Baldzēns, Osvalds Zvejsalnieks, Rišards Labanovskis, Valdis Lauskis, Jānis Čevers, Arnis Kalniņš, Pēteris Salkazanovs, Oskars Grīgs, Imants Burvis, Viola Lāzo

5. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"". (Reģ.nr.849) (dok.nr.2894; nr.2894A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts "Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu". (Reģ.nr.850) (dok.nr.2895; nr.2895A) Ministru kabinets

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

7. 1. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam". (dok.nr.2882) Deputāti Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Rišards Labanovskis, Oskars Grīgs, Valdis Lauskis, Arnis Kalniņš, Egils Baldzēns, Viola Lāzo, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Čevers

 

 

III. Pieprasījumu komisijas atzinums

8. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Jāņa Čevera, Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Violas Lāzo un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam sniegt informāciju par noziedzības līmeni Latvijas valstī un ar to saistītajiem jautājumiem. (dok.nr.2856; nr.2856A)

IV. Likumprojektu izskatīšana

9. 1. Likumprojekts "Par piesārņojumu". (Reģ.nr.619) (3. lasījums) (dok.nr.2904) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

10. 2. Likumprojekts "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai". (Reģ.nr.781) (2. lasījums) (dok.nr.2639; nr.2900) Ārlietu komisija

11. 3. Likumprojekts "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu". (Reģ.nr.659) (2. lasījums) (dok.nr.2200; nr.2905) Ārlietu komisija

12. 4. Likumprojekts "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu". (Reģ.nr.660) (2. lasījums) (dok.nr.2201; nr.2906) Ārlietu komisija

13. 5. Likumprojekts "Par telekomunikācijām". (Reģ.nr.500) (2. lasījums) (dok.nr.1583; nr.2326) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.826) (1. lasījums) (dok.nr.2802; nr.2886) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

15. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". (Reģ.nr.830) (1. lasījums) (dok.nr.2806; nr.2887) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

16. 8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". (Reģ.nr.824) (1. lasījums) (dok.nr.2800; nr.2888) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

17. 9. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". (Reģ.nr.825) (1. lasījums) (dok.nr.2801; nr.2889) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

18. 10. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"". (Reģ.nr.837) (1. lasījums) (dok.nr.2843) Ministru kabinets

11. Alternatīvais likumprojekts "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"". (Reģ.nr.847) (1. lasījums) (dok.nr.2893) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

19. 12. Likumprojekts "Darba aizsardzības likums". (Reģ.nr.624) (2. lasījums) (dok.nr.2150; nr.2896) Sociālo un darba lietu komisija

20. 13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"". (Reģ.nr.808) (2. lasījums) (dok.nr.2742; nr.2898) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 14. Likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā". (Reģ.nr.833) (1. lasījums) (dok.nr.2822; nr.2899) Aizsardzības un iekšlietu komisija

22. 15. Likumprojekts "Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu". (Reģ.nr.834) (1. lasījums) (dok.nr.2829; nr.2901) Ārlietu komisija

23. 16. Likumprojekts "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā". (Reģ.nr.810) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2756; nr.2902) Ārlietu komisija

24. 17. Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi". (Reģ.nr.835) (1. lasījums) (dok.nr.2830; nr.2903) Ārlietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim šīsdienas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā. Ministru prezidents saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Par telekomunikācijām" un iekļaut šo likumprojektu šī gada 15.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Sešpadsmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un kā pēdējo sadaļā "Par saņemtajiem likumprojektiem" iekļaut likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" . Pret vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Nevēlas?

Sešpadsmit deputāti vēlas iekļaut sadaļā "Par saņemtajiem likumprojektiem" likumprojektu " Grozījumi Komerclikumā " . Pret vēlas runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Šis priekšlikums varētu skart arī valsts budžetu un šis priekšlikums nav saskaņots Koalīcijas padomē, tā ka es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs . Par vēlas runāt deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Tiešā veidā tas tā nav, kā teica Rasnača kungs. Kā jūs noteikti visi zināt, un esat iepazinušies ar datiem no Tautsaimniecības padomes un no Ārvalstu investoru padomes, visu partiju deputāti ir saņēmuši priekšlikumu par iespēju mainīt šo te likumu pirms tā stāšanās spēkā. Tāpēc es ierosinu Tautas partijas vārdā atbalstīt šo Komerclikuma atvēršanu un sākt runāt par problēmām, kas ir Komerclikumā, pirms ir radušās tās problēmas reāli dzīvē.

Sēdes vadītājs . Paldies! Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par sešpadsmit deputātu ierosinājumu — iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 13, atturas — 38. Priekšlikums noraidīts.

Pieci Saeimas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu "Par Ineses Birznieces iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 15.martā" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Jautājums iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā divus lēmuma projektus — "Par Venta Baloža atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas" un "Par Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā" . Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām sadaļu "Par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūdzu nodot šo projektu kā vienai no komisijām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, neiebilstot pret atbildīgās komisijas nozīmēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Paldies! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pret gan es tā kā negribētu runāt. Likums par transportlīdzekļu īpašumu civiltiesisko apdrošināšanu no paša sākuma un no tā eksistēšanas bija ļoti slikti izstrādāts. Likuma parādīšanās mūsu valstī saistīta ar privātā biznesa attīstību. Vai tika veikta lojāli iedzīvotājiem apdrošināšanas summas noteikšana?

Tā nebija noteikta un nebija aprēķināta. Bija piemests apmēram 60—70 latu augstākais līmenis, 18—25 — zemākais līmenis. Un tad paņēma kaut kur pa vidu — 40 lati. Kāpēc šī apdrošināšana nav valsts institūcija? Kāpēc šie ļoti lielie līdzekļi iet garām valsts kasei? Protams, bija īpašs biznesa interešu pasūtījums. Valstij, protams, tādi līdzekļi nav vajadzīgi, un valsts, kā vienmēr, paliek atstumta malā. Un kāds ir jautājums? Jocīgi, ka valsts saņēma no šīs reālās summas, kuru ik gadu iekasē apdrošinātāji, tikai 0,6%. Tas ir no 1 miljona 6000 latu. Jocīga summa. Un ja mēs analizējam arī citus izdevumus, tad no viena miljona 10% var atskaitīt to, kas tiek izlietots zaudējumu segšanai, dokumentiem un citiem izdevumiem. Tātad patiesībā no katra miljona apdrošinātāji savā kabatā mierīgi ieliek 894 000 latu. Ļoti skaista summa. Un veikliem cilvēkiem, protams, labi strādājas. Pēc trīs gadiem esam attapušies, un tagad likuma izpildē, ja transporta līdzeklis nav bijis avārijā, tam katru gadu būtu jāsamazina apdrošināšanas likme, diemžēl tas netiek darīts. Vai šī apdrošināšanas polise ir derīga Eiropas Savienības valstīs? Tā nav derīga. Vai tā derīga NVS valstīs, un vai ir saskaņota tās izmantošana? Tas arī nav veikts. Vai par sabojāto tehniku tiek atmaksāts pilnīgi? Tas netiek apmaksāts, un tur ir Golgātas ceļš jebkuram cilvēkam, kas palicis nelaimē, kā lai nokārto visus dokumentus. Ļoti lielas problēmas ir, ja ir cietis cilvēks — ārstēšana, zāles un pārējais. Arī tur nav sakārtots. Tātad šī apdrošināšanas sistēma darbojas ļoti nepilnīgi. Tagad, veicot izmaiņas 3.punktā, jūs paskatieties, sāksim iekasēt no cietušajiem par to vienu izziņas lapiņu vēl papildu maksu.

Cienījamā pozīcija! Es domāju, ka jūsu ierēdņiem vajag iestāstīt, ka ir jārūpējas par Latvijas iedzīvotājiem, un tas, ko piedāvā, nav pieņemams, bet likumā izmaiņas ir virzītas Saeimas komisijās un ir jāpārskata, protams, likme, ko valsts budžetā ieskaita apdrošinātāji. Un tas nevar būt mazāk par 12 procentiem. Jo ik gadu apdrošinātāji saņem apmēram 24,9 miljonus peļņas. Es domāju, ka tas ir briesmīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Viens ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Labanovska, Lauska, Čevera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mans uzdevums šodien ir jūs aicināt saspringt un pieņemt lēmumu, nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" komisijām. Un kādēļ es to saku? Tādēļ, ka no dienas dienā arvien skaidrāks kļūst, ka mūsu pensionāri Latvijā kļūst arvien maznodrošinātāki. To es varu jums teikt tādēļ, ka, analizējot 2000.gadā piešķirtās pensijas, vairāk nekā 38% ir 30 latu apmērā. Un, ja cilvēks ir priekšlaicīgi pensionējies, tad izmaksāti tiek tikai 24 lati. Un tādēļ, lūk, deputāti, kuri parakstījuši šo likumprojektu, izvirza šādas prasības, ka pensijas nepieciešams indeksēt divas reizes gadā — martā un oktobra mēnesī. Jautājums, kādēļ pensijas pašreiz ir tik mazas, ir saistīts ar to, ka, izdarot pēdējos iepriekšējos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", tika izņemta norma ar iespēju cilvēkiem, kuri nostrādājuši algotā darbā 30 un vairāk gadus, rēķināt pensiju pēc tautsaimniecībā vidējās noteiktās algas. Tagad šī norma no 2000.gada 1.janvāra vairs nedarbojas un, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā faktiskās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Un mums vajadzētu šodien apzināties, ka ne jau cilvēki paši, kuri strādā mūsu valstī ar minimālo algu, ir vainojami, ka, rēķinot pēc viņu faktiskajām iemaksām, viņu pensijas apmērs ir tik ļoti zems.

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību un citēt jums Ministru kabineta sēdes protokola lēmumu, kurš, manuprāt, atkal ir atklāti vērsts pret valstī noteikto sociālās apdrošināšanas budžetu, un konkrēti, pensiju budžetu. Un šajā protokola lēmumā stāv rakstīts: "Labklājības ministrijai sagatavot grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu, nosakot, ka, sākot ar 2002.gada 1.janvāri , obligātās sociālās apdrošināšanas likmē 33% no iemaksu objekta". No tā darba devējs iemaksā 9%... darba ņēmējs iemaksā 9%, bet darba devējs iemaksā 24%. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka 2002.gadā darba devējs maksās par 2% mazāk nekā šogad. Un pilnīgi skaidrs visiem, ka sociālās apdrošināšanas speciālais budžets būs mīnus 2%, salīdzinot ar 2000.gadu. Tādā veidā, kolēģi, strādājot uz priekšu, var prognozēt, ka pēc pieciem vai septiņiem gadiem vairāk nekā 50% no Latvijā pensiju saņēmējiem saņems 30 latu un mazāk. Manuprāt, tā ir slodze uz pašvaldību budžetu, jo ne jau velti mēs saņēmām Saeimā grozījumus likumā "Par sociālo palīdzību", kur Ministru kabinets Labklājības ministrijas izstrādāto projektu bija uzlabojis tik tālu, ka mēs vairs nediskutējām par minimālo nodrošinājumu, par tiem pašiem 21 latu cilvēkam, kuram nav šīs iztikas, lai viņš vismaz varētu bioloģiski eksistēt.

Cienījamie deputāti! Es redzu, ka jūsu ieinteresētība sociālajos jautājumos ir ļoti augsta un tādēļ es aicinu gan Tautas partiju, kur divi nopietni deputāti — Valdis Ģīlis un Andris Šķēle — darbojas Sociālo un darba lietu komisijā, es aicinu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kur parlamentārais sekretārs Roberts Jurdžs strādā komisijā, uzticēt mums šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai un atļaut sākt, kaut soli pa solītim, sakārtot sociālās lietas mūsu mīļotajā Latvijā.

Cienījamie kolēģi! Es ceru uz jūsu godaprātu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Viens ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 57. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Pēteris Salkazanovs. Jūs runāsiet par vai pret? Pret. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Labrīt, cienījamie deputāti! Labrīt, Prezidij! Ir pagājušas pašvaldību vēlēšanas, ir ievēlēti deputāti un katrā gadījumā deputāti ir cerējuši, ka viņi izdarīs daudz labu darbu, kas viņu programmās ir ierakstīti. Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts, manā skatījumā, ir jāskata kontekstā ar tiem procesiem, kas notiek Kabinetā, par kuriem priekšvēlēšanu laikā, pēdējās dienās vai pēdējās nedēļās jau parādījās informācija gan no premjera, gan no īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās. Tas ir jautājums par administratīvi teritoriālo reformu un par 102 pašvaldībām, kas ir valdības iecere, pareizāk sakot, premjera iecere izveidot tādu skaitu pašvaldību Latvijā. Katrā gadījumā pēc tās informācijas, kas ir mūsu rīcībā, tuvākajā laikā bez šī likumprojekta parādīsies arī cits likumprojekts, kas saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Tas ir likumprojekts par šo reformu, kura darbība tiks apturēta, un Ministru kabinets tiks pilnvarots veikt reformas. Un šeit, izlasot 6.panta grozījumu, rajona un pilsētu, pagastu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets. Ja atmet teikuma otro daļu, kas varētu būt otrā un trešā lasījumā, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem, tādā gadījumā administratīvi teritoriālā reforma administratīvā kārtā Latvijā notiek ar Ministru kabineta pilnvarojumu, ko mēs šeit sēdošie Kabinetam deleģējam. Katrā gadījumā, es domāju, ka valdībai bija jābūt godīgai pirms vēlēšanām, ja šāda administratīvi teritoriālā reforma ir iecerēta un valdošās koalīcijas partijas par šādu reformu ir vienojušās. Tādā gadījumā par to bija jāpaziņo tiem cilvēkiem, kas iet uz vēlēšanām, un jāpaziņo, pirmkārt, pašai valdošajai koalīcijai, saviem partijas biedriem, kas šodien ir ievēlēti, un viņi vēl šodien nevar īsti saprast, vai viņi ir ievēlēti uz diviem gadiem vai uz četriem gadiem. Katrā gadījumā mēs balsosim pret šī likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par? Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Cienījamās jaunievēlētās deputātes un deputāti! Es jūs sveicu ar to, ka jūs sāksiet izpildīt visdažādākās funkcijas pašvaldībā un jūs gaida, protams, arī daudzi pārsteigumi. Analizējot dokumentu, nevar saprast, ko grib darīt mūsu Ministru kabinets ar šīm reformām. Pēdējā laikā izdoti nesakarīgi rīkojumi un lēmumi Latvijā. Galvenās, protams, ir rūpes, pie kādiem rezultātiem nonāksim ar slaveno teritoriālo reformu. Es jums nolasīšu un iepazīstināšu ar ļoti interesantu dokumentu:

"Latvijas pilsētu savienības valdes lēmums par rajonu padomju funkciju un līdzekļu nodošanu vietējām pašvaldībām. 2001. gada 9. februārī, Ogrē.

Pamatojoties uz Latvijas pilsētu savienības 20.10.2000. gada rezolūciju par rajonu pašvaldību funkciju, kuru veikšanu uzņēmās vietējās pašvaldības, finansēšanas kārtību, 2000. gada rezolūciju par rajonu padomju funkciju un līdzekļiem, kā arī Latgales pilsētu savienības rezolūciju par pilsētu un novadu pašvaldību funkciju paplašināšanu, un, ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju un īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu pašlaik notiek tiesību aktu grozījumu sagatavošana jautājumā par rajonu pašvaldību funkcijām, Latvijas pilsētu savienības padome ierosina:

1) nodot vietējām pašvaldībām izpildīšanai visas rajonu pašvaldību funkcijas;

2) rajonu padomju finansiālos līdzekļus sadalīt proporcionāli vietējo pašvaldību iedzīvotāju skaitam;

Pēc 2001. gada 11. marta pašvaldību vēlēšanām rajona padomes neveidot. Vietējām pašvaldībām, kas vēlas rajona funkcijas veikt kopīgi kā līdz šim, ieteikt izveidot sadarbības padomes, kurās tās deleģēs finansu līdzekļus un funkcijas."

Parakstījis ir Latvijas pilsētu savienības priekšsēdētājs Teikmanis.

Cienījamie kolēģi! Vai nav redzama aplamība? Jūs man pasakiet, kas no rajonu pagastiem uzņemsies aprūpēt policiju? Kas uzņemsies aprūpēt slimnīcu? Ja izveidosies tādas pagastu apvienības, tad cik tad mums būs to pagastu vienā rajonā? Un nav saprotams, uz kurieni tad ved mūs Ministru kabinets ar šiem dažādajiem rīkojumiem. Un interesanti — kas tā par Latvijas pilsētu savienības valdi? Kāpēc tai tiek deleģētas Saeimas pilnvaras? Un kas ir to savienību veidojis, kāds ir tās štats, un cik tā izlieto iedzīvotāju nodokļu līdzekļus?

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tātad tiek apzināti veikta reforma, kura patiesībā nonāks pie valsts pārvaldes sabrukuma. Nu bet tas taču ir briesmīgi! Padomājiet, uz kurieni mēs ejam!

Un dažas anotācijas par dokumentu Nr. 2894. Es jums pateikšu, jūs paskatieties. Reformas it kā pārnāk, tur nevajag nekādus naudas līdzekļus, nekādu ietekmi uz tautsaimniecību tas neizdara. Diemžēl tā tas nav. Tur ir pilnīgi otrādi.

Cienījamie kolēģi! Kas vēlas, var balsot par, lai tik tiešām mēs nonākam kārtējā izmisuma stāvoklī republikā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 12, atturas — 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1999. gada 26. jūnija Protokolu par grozījumiem 1973. gada 18. maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam". Oskars Grīgs — lūdzu!

P. Grīgs (LSDSP). Labrīt, priekšsēdētāja kungs, Prezidij, cienījamie kolēģi! Daudz patīkamāk būtu runāt par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram šajā smagajā ministrijā, sarežģītajā ministrijā, šajā sarežģītajā stāvoklī, kāds pašlaik valstī valda noziedzības jomā. Dabiski, ka būtu daudz patīkamāk runāt par uzticības izteikšanu.

Bet diemžēl ir jāsaka, ka man šodien jārunā par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Tam varētu tikai piekrist, ka noziedzības stāvokli, tās pieaugumu vai kritumu nosaka ne tikai ekonomiskie, sociālie un tiesiskie procesi valsts iekšienē, bet to lielā mērā ietekmē arī visā pasaulē pieaugošā vardarbības izpausme cilvēkos. Mūsu valsts noziedzības likmi lielā mērā ietekmē arī Baltijas reģiona un Krievijas noziedzības tendences. Bet, no otras puses, tā vienkārši runājot, kāda mums bēda par citu valstu problēmām noziedzības jomā. Mums pašiem, tautas ievēlētiem priekšstāvjiem, kuriem uzticēts strādāt lēmējvarā un izpildvarā, ir jāstrādā un jāstrādā it sevišķi tiem, kas strādā pie iekšējās drošības un kārtības, ir jāstrādā ar pilnu atdevi, lai visa veida noziedzība samazinātos valstī. Ir jācīnās ar cēloņiem, lai nebūtu jāizlieto liela enerģija un lieli līdzekļi cīņai ar sekām. Bet vai tas tā ir? Vai tas tā ir noticis šajos desmit gados, kopš esam atguvuši savu neatkarību? Un droši varu atbildēt, ka lielā mērā ne. Var jau piesaukt statistikas skaitļus, salīdzināt reģistrētos noziedzīgos nodarījumus ar iepriekšējiem gadiem, kas ir samazinājušies. Varam jau salīdzināt statistiku noziedzības jomā Latviju ar Lietuvu un Igauniju. Varam būt gandarīti, ka pie mums noziegumu atklāšanas procents ir lielāks nekā tajās valstīs. Bet tas diemžēl ir vājš mierinājums. Noziegumi pieaug, un it sevišķi pieaug smagie. Pieaug smagie noziegumi, kas izdarīti narkotisko vielu iespaidā.

Bet, tālāk runājot, es negribu uzskaitīt visas noziedzības izpausmes un piebārstīt savu runu ar statistikas skaitļiem. Skaitļi ātri aizmirstas, bet sabiedrībā paliek liels jautājums — kāpēc notiek noziegumi? Kāpēc tie netiek samazināti, un kur ir vaina? Kāpēc politiķi neko nedara? Kāpēc iekšlietu ministrs pietiekami nestrādā un tā tālāk un tamlīdzīgi. Tomēr vienu es varētu droši teikt, ka Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošie savu iespēju robežās strādā, un ļoti daudz darbinieku strādā godprātīgi, neskatoties uz ļoti zemo atalgojumu nepiemērotos darba apstākļos, un bieži vien viņi nav sociāli aizsargāti, kā tas bieži notiek, Iekšlietu ministrijas darbinieku dienestu pildot, kad viņi iet bojā. Viņi netiek pietiekami sociāli aizsargāti un nodrošināti. Ne viņi, ne viņu piederīgie.

Es domāju, šeit lielā mērā jāuzņemas atbildība iekšlietu ministram. Tajā pašā laikā es gribētu arī vērst uzmanību uz to, ka parlamentārais sekretārs pietiekami šajā jomā nav strādājis. Manuprāt, iekšlietu ministrs nav bijis pietiekami prasīgs un stingri prasīgs, kad tika apspriests budžets. Viņš pietiekami stingri neprasīja naudas līdzekļus Iekšlietu ministrijai. Tas ir pirmais.

Otrais. Es varētu sacīt, pie iekšlietu ministra samērā nepārdomātās kadru maiņas, kas Iekšlietu ministrijā izraisīja nervozitāti… Iespējams, ka iekšlietu ministrs Segliņš tajā laikā, kad premjerministrs bija Andris Šķēle, ietekmējās no savas partijas līdera, varbūt ka tas tā bija, bet pie laba tas nenoved, un noziedzības līkne mūsu valstī smagajos noziegumos pieaug. Un tas sabiedrībā rada ārkārtīgi lielu satraukumu.

Pie kadru maiņas es gribētu piebilst: nepārdomātā Drošības policijas vadības nomaiņa, Bekeša kunga ātrā aiziešana, un kā priekšnieka Plauža aiziešana no viņa ieņemamā amata, kas bija ļoti labs darbinieks. Un vēl daudzi citi. Bet it sevišķi es gribētu piezīmēt par kriminālpolicijas priekšnieka nomaiņu. Lai gan Blonska kungs bija pensijas vecumā, viņš bija godam nopelnījis savu pensiju, bet viņš vēl varēja strādāt, un jaunais Kriminālpolicijas priekšnieks, kas ir tagad šajā amatā, es domāju, ka ir radījis nervozitāti Kriminālpolicijas darbinieku vidū, un tas nenes labumu noziegumu atklāšanas jomā.

Bet tajā pašā laikā es gribu piezīmēt, ka, neskatoties uz viņa jaunību, ministra Mareka Segliņa darbībā iekšlietu ministra postenī ir parādījušās daudzas pozitīvas pazīmes. Acīmredzot ministrs ir sācis skaidri izprast, kur viņš strādā un cik svarīga ir valstij iekšējā drošība un kārtība. Un pilnīgi iespējams, ka viņš vairs neļaujas ietekmēties no savas partijas vadības. Un, neskatoties uz šīsdienas balsojumu, es domāju, ka šīsdienas balsojums būs, ka ministram Segliņam ir jāturpina darbs. Es viņam gribētu novēlēt pie jaunā budžeta apspriešanas stingri un konsekventi iestāties par prioritāti — par iekšējo kārtību un drošību. Es viņam gribētu novēlēt, lai viņš stingri iestātos par to, lai Iekšlietu ministrijas Valsts policijas ēka tiktu atdota, pret atlīdzību atdota Rīgas pašvaldībai un nekavējoties tiktu būvēta jauna ēka, jo tas, ko es redzēju dažas dienas atpakaļ, apmeklējot Valsts policijas ēku, man vienkārši izraisīja izbrīnu un tur nav tālu līdz nelaimei. Kas atbildēs par to, ja uzgāzīsies kāds balkons kādam garām ejošam gājējam uz galvas? Atbildēs tikai iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieks.

Un tāpēc es gribētu cerēt arī, ka iekšlietu ministrs tam vairāk pievērsīsies, ja šodien viņam izteiks uzticību vairākums, turpinās strādāt, arī vairāk sadarbosies ar Aizsardzības un Iekšlietu komisiju. Tas varētu būt lielā mērā palīgs Iekšlietu ministrijai pie darba, kas saistās ar iekšējo drošību un kārtību valstī.

Paldies par uzmanību! Es lūdzu jūs balsot vai izteikties par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs . Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Iekšējās drošības jautājumi ir tikpat svarīgi, kā ārējās drošības jautājumi. Es domāju, to mēs esam sapratuši visi. Analizējot statistiku, mēs redzam, ka kopīgais noziegumu skaits valstī 2000.gadā ir sasniedzis 50 199. No tiem Rīgā — 21 115. Tas ir 42% no visiem noziegumiem. Mēs zinām, ka Rīgā nedzīvo 42% valsts iedzīvotāju. Tas ir diezgan interesants rādītājs. Atklāšana valstī ir bijusi 42,9%, bet Rīgā — 24,8%. Tas ir ļoti zems rādītājs. Galvenais rādītājs, pēc kā var spriest par policijas darba efektivitāti, ir smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšana. Sevišķi smagi noziegumi valstī ir bijuši 5809, un atklāti 42,7%. Rīgā — 3697, no tiem atklāti 33,2%. Smagi noziegumi valstī ir 20 199, atklāti 39,7%. Rīgā — 8524, atklāts 21,1%. Tas ir par 6,3% vēl mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Kāpēc tik slikti rādītāji ir Rīgā? Viens no iemesliem varētu būt reforma. Mainās sistēma, mainās kadri, objektīvi vienmēr ir tas, ka, ja veicam reformu, iepriekšējais līmenis, protams, nesaglabājas, veidojas tāda kā bedre, bet pat pēc tam rādītājiem un atklāto noziegumu skaitam strauji vajadzētu pieaugt un kaut kādā līmenī policijas darbam stabilizēties. Bet vai šī bedre šobrīd nav par dziļu? Ja mēs runājam par Rīgas reformu, laiks tomēr ir pagājis, reformu veic tāpēc, lai darbs uzlabotos un naudas resursi tiktu taupīgi izlietoti, nevis lai saliktu vietās vēlamus cilvēkus un atbrīvotos no nevēlamajiem. To var izdarīt arī savādāk. Par Rīgas reformu jāveic nopietna analīze un jāizlabo tās kļūdas, kas ir izdarītas.

Īpašu uzmanību gribētu pievērst ekonomiskajiem noziegumiem un to apkarošanai. Kontrabandas gadījumi 2000. gadā ir fiksēti 52. Tas ir par 52 mazāk nekā iepriekšējā gadā, un atklāti no tiem 20. Rīgā ir 14. Tas ir mazāk par 9 nekā iepriekšējā gadā, atklāti 4. Pēc šiem rādītājiem varētu teikt, ka mēs esam sasnieguši labus rezultātus, un varētu aicināt citas valstis iepazīties ar mūsu pieredzi. Bet mēs labi zinām, ka aina ir pavisam cita. Nauda tiek atmazgāta valstī uz nebēdu, kā arī kontrabanda nes milzīgus zaudējumus valsts kasei. Atgūtie līdzekļi valstī ir ap 5 miljoniem. Tas ir smieklīgs cipars.

Ko darīt šinī situācijā valstī? Pirmām kārtām ir jāpaaugstina policijas darbinieku algas. Tas ir pirmais, kas ir jāizdara.

Otrais. Investīciju programmas nauda ir jāpalielina, lai varētu investēt šeit Iekšlietu ministrijai.

Ko vēl varētu darīt valsts? Jānovirza tie līdzekļi, kurus atgūst no noziedzīgiem grupējumiem, cīņai ar šo organizēto noziedzību. Tas ir vienīgais ceļš, kā to var izdarīt, nevis jāieskaita Finansu ministrijas kasē un pēc tam jāsadala kaut kur pavisam nezināmos virzienos. Tas nav efektīvi. Tas arī stimulētu policijas darbību, ja viņi redzēs, ka valsts šinī jautājumā iet pretim.

Ļoti veiksmīgi šo problēmu ir risinājuši Maršala fonds Amerikas Savienotajās Valstīs. Šeit derētu iepazīties ar šo pieredzi un varbūt ieviest šādu modeli arī mūsu valstī. Bet šeit ir otrs jautājums: cik efektīvi tiek izlietota nauda, ko valsts šobrīd jau piešķir Iekšlietu ministrijai?

Daži cipari no 2000.gada budžeta, iepriekšējā gada. Valsts apsardzes dienestam ir piešķirti 2 miljoni 347 tūkstoši 198 lati. Ko tad mēs sargājam par šādu milzīgu naudu? Mēs reizēm sargājam objektus, kur iekšā ir privātstruktūras. Mums ir ļoti jāizvērtē Iekšlietu ministrijai, kā precīzāk šo naudu lietot.

Pagājušajā gadā vēl tika finansētas divas pirmsskolu iestādes, kas ir Rīgā. Kāpēc netika Liepājā finansētas vai vēl kaut kur citur? Ja mēs runājam par kaut kādām sociālām garantijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, tur tika 116 674 lati izlietoti. Ļoti patīkami, ka šinī gadā ir beidzot šis jautājums atrisināts un Rīgai ir nodotas šīs iestādes. Policijas akadēmija — 1 miljons 857 tūkstoši 132 lati. Godīgi sakot, tas ir kā caurā maisā. Mēs ražojam policistus, kadrus gatavojam. Tanī pašā laikā — cik tad jauno kadru ienāk Iekšlietu ministrijas struktūrās? Viņi algas dēļ vienkārši aiziet prom. Ieguldot tādus milzīgus līdzekļus, nezinu, vai tas ir efektīvi.

Bija arguments. Redziet, citās valstiskās struktūrās šie cilvēki aiziet strādāt. Valstij jau nekur tā nauda nezūd. Bet jautājums, vai to ir jāfinansē policijai? Šis jautājums ir jārisina. Tā ir kadru politika. Un jauni cilvēki ienāk policijā. Bet šeit ir arī cits jautājums. Ja jauni kadri, kāpēc joprojām Iekšlietu ministrijas struktūrās strādā Valsts drošības komitejas darbinieki? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tur arī jāpievērš Iekšlietu ministrijai liela uzmanība.

Vēl ir Iekšlietu ministrijas struktūrās funkciju dublēšanās un pārsegšanās. Un tas ir mazefektīvi. Tas viss ir nopietni jāizvērtē iekšlietu ministram un kārtīgi jārīkojas. Vēlu sekmes un uz kopīgu sadarbību jūsu grūtajā darbā! Paldies!

Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Paldies par mūsu kolēģu novēlējumu man turēties un teikt atzinīgus vārdus. Paldies, Dobeļa kungs!

Ko es gribētu šeit uzsvērt šinī gadījumā? Godājamie kolēģi! Mums ir ļoti nopietna situācija tieši drošības un kārtības lietās, un, lai to uzlabotu, es pilnīgi piekrītu arī Kuduma kungam — ir jārisina arī šis materiālā nodrošinājuma jautājums policistiem. Jo kāda pašreiz ir situācija? Situācija praktiski sekojoša, ka policisti, kas patrulē uz ielām, — valsts policisti — saņem 70—90 latu mēnesī. Praktiski tas nozīmē to, ka viņiem ir jāiet un jāpiepelnās. Un tas nozīmē to, ka viņi pēc sava darba dara vēl citu darbu un pēc tam, īsti neatpūtušies, cenšas atkal darīt šo valsts darbu. Tāda situācija ir ļoti nepateicīga un tā rada situāciju, ka mēs redzam, ka valdība, protams, var tikai deklarēt šos savus uzdevumus, bet nevar tos izpildīt. Es gribētu uzsvērt to, ka mums no valdības ir šeit, Saeimai, visiem stingri jāpieprasa, lai valdība pildītu arī Ministru kabineta noteikumus, kuri pieprasa paaugstināt policijai darba algu, lai risinātu šos jautājumus. Un kā mēs redzam arī no sarunām, ka valdība atzīst, ka zināmiem finansējumiem ir iespējas, diemžēl tie netiek piešķirti Valsts policijai. Un tad ir jautājums par to, ko mēs uzskatām par prioritātēm. Vai viena no prioritātēm nav cilvēku drošība, vai viena no prioritātēm nav uzņēmējdarbības drošība, vai tas ir mūsu valstī tā? Man diemžēl ir jāatzīst, ka tik tiešām iekšlietu jautājumi nav mūsu valdībai šī prioritāte.

Kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vēl sekojošo. Katrā ziņā es atceros, tāpat kā jūs visi atceraties, arī mūsu ministra Mareka Segliņa kunga uzstāšanos televīzijā, kad viņš skaidri un gaiši pateica to, ka tirgotāju Rīgas Centrāltirgū nu tomēr ar šīm kontrabandas precēm mēs, valdība, tātad precīzāk, izspiedīsim ārā. Diemžēl šis jautājums arī nav atrisināts. Jebkurš cilvēks, kas aiziet uz Centrāltirgu, redzēs, ka šeit arī šī problēma pastāv. Tātad jautājums ir par to, vai mūsu valsts vara, vai mūsu valdība ir spējīga tikt galā ar šo kontrabandas melno tirgu? Mēs secinām, ka nav spējīga. Vai valdībai ir kaut kādi priekšlikumi, kas dotu iespēju mums šo jautājumu atrisināt? Atkal mēs redzam, ka pat ja priekšlikumi ir, tie netiek pildīti.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Ja valsts budžeta pieņemšanas brīdī atkal valdīs tā pati valdības partiju koalīcijas solidaritāte, ka nauda tiek atņemta kases medicīnai, tā tiek atņemta attiecīgi bērnudārziem, izglītībai tikai daļēji dota, un netiek pārdalītas visas šīs valsts budžeta pozīcijas, rūpīgi izanalizējot katru pozīciju un skatoties, kur var naudu ietaupīt, tad nebūs arī naudas Valsts policijai. Un tā ir viennozīmīga un skaidra nostāja. Mums ir jāmaina divas lietas — valsts budžeta veidošanas politika un jāmaina ir arī tas, kā mēs nodrošinām prioritātes. Ja prioritātei tiek tikai iekšzemes kopprodukts, tas ir viennozīmīgi par maz. Ir jāstrādā pie tā, lai būtu nopietna situācija valsts budžeta veidošanā. Tas nozīmē, ka reiz apstiprināti izdevumi nevar katru gadu tikt apstiprināti vēlreiz ar koeficientu... inflācijas koeficientu. Tas ir viens.

Kolēģi! Es, protams, atgādināšu arī to, ka savukārt mūsu iekšlietu ministrs, tātad šīs valdības iekšlietu ministrs, protams, Mareks Segliņš, teica: ja netiks galā ar tirgotājiem, kontrabandas tirgotājiem Rīgas Centrāltirgū, tad viņš demisionēs. Mēs šo jautājumu šodien uzstādām, un lai ministra kungs arī zināmā mērā pasaka šeit no tribīnes, kad ar Centrāltirgu šī kārtība reāli būs. Es domāju, ka ir valdības spēkos visi resursi, visas iespējas, lai to kārtību ieviestu. Šeit var sadarbība notikt arī ar Rīgas pašvaldības policiju. Diemžēl iepriekšējā domes sasaukuma laikā tika izdarīta liela politiska kļūda, ko tagad atzīst arī "Latvijas ceļa" cilvēki, piemēram, "Latvijas ceļa" preses sekretāre Dace Gulbe atzina, ka komitejas likvidēšana bija "Latvijas ceļa" kļūda, ko partija pēc ievēlēšanas Rīgas domē raudzīšot novērst. Es pilnīgi piekrītu, ka arī Rīgas domē vajadzēs Drošības un kārtības lietu komiteju atjaunot un šeit jau sadarbībā ar Valsts policiju šos jautājumus risināt. Jo nevar būt situācija tāda, vienalga, kādas partijas mērs būs Rīgas pilsētā, ka mērs ir vienīgais cilvēks, kas atbild ar visu savu noslogojumu, atbild par drošības un kārtības jautājumiem no Municipālās policijas viedokļa. Šāda situācija turpmāk nav pieļaujama. Mērs vienmēr būs pārslogots, vienalga, kādas viņa darba spējas būs, vienalga, kādas politiskas partijas pārstāvis viņš būs. Un es domāju, ka tās kļūdas, ko mēs varam šodien labot, ko ir apzinājušās arī valdības partijas, ir jālabo. Un ir jābūt nopietnai sadarbībai starp Valsts un Pašvaldības policiju.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešam ir jādomā ne tikai par patruļdienestiem. Sociāldemokrātu nostāja ir bijusi pavisam vienkārša. Patruļdienests, tas jau ir zināmā mērā seku apkarošana. Bet ir nepieciešams arī cēloņus apkarot. Un es gribētu teikt sekojošo, ka mums ir ļoti nopietni jāstrādā pie interešu izglītības jomas, pie tā, lai bērnus varētu normāli sūtīt uz skolu, lai viņi būtu nodarbināti arī ārpusskolas aktivitātēs. Lai viņi nepulcētos vienkārši bāros un spēļu automātu zālēs, kā tas bieži vien notiek, ja viņiem nedod iespēju zināmā mērā savas spējas izkopt, kas viņiem ir, sportā, kultūrā. Tas ir viens no jautājumiem. Mums ir jābūt ar pozitīvi, konstruktīvi vērstu aktivitāti. Un tajā brīdī arī iekšlietu ministram, arī pašvaldību policijai būs mazāk darba un būs arī iespējas lietas vieglāk sakārtot.

Bet es gribētu uzsvērt vienu lietu. Tātad Valsts policijā strādā aptuveni 10 tūkstoši policistu. Katru gadu no darba aiziet 500 policistu. Tāda ir aptuveni šī kadru mainība. Ja mēs kaut ko gribam mainīt, tad tik tiešām ir jādomā par to, lai šo kadru mainību samazinātu, jo atkal tajā brīdī, kad mēs apmācām jaunos policistus, mēs gada laikā tērējam vidēji ap 2 miljoniem latu. Šo naudiņu varētu izlietot daudz lietderīgāk — pie reizes paaugstinot darba algas valsts policistiem un pie reizes mazinot šo kadru mainību. Es domāju, ka šeit ir jāmeklē arī šīs iekšējās rezerves ar nopietnu valsts politikas maiņu valsts un drošības lietās.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums katrā ziņā jādomā, lai nebūtu šīs situācijas ar benzīna trūkumu, ar pieredzes trūkumu, ar datoru trūkumu, ar radiostaciju trūkumu, jo bez šī aprīkojuma, nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, Valsts policija nevarēs konkurēt ar organizēto noziedzību. Un ja mēs paskatīsimies šo situāciju arī no tāda viedokļa: mēs ejam uz Eiropas Savienību, Eiropas Savienībā katrā ziņā iekšlietās un tieslietās ir savas prioritātes. Un divas no tām ir tīri iekšlietu prioritātes. Tas ir — korupcijas novēršanas programma un cīņa ar organizēto noziedzību. Kā mēs bez raidstacijām, bez mobilajiem telefoniem mēģināsim ar Valsts policijas iespējām, bez datoriem strādāt pret organizēto noziedzību? Vai mēs protam izvirzīt tikai utopiskus mērķus? Vai mēs neprotam domāt par to, lai kaut ko reāli sakārtotu šajā valstī? Es domāju, ka šeit ir jāstrādā vairākos virzienos. Kā es minēju — kā pie profilakses, tā pie Valsts policijas nostiprināšanas. Tajā skaitā — pie sadarbības arī ar Pašvaldību policiju. Ja mēs paskatāmies vidējo algu policijā, tā ir aptuveni 146 lati. Bet realitātē tas ir kopā ar policijas vadību. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tie policisti, kas iet patruļdienestos, viņi tiešām saņem šos 70—90 latus, un tas nu gan nekādīgi nav nopietni. Un vēlreiz atkārtoju. Ja reiz Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz šo algu paaugstināšanu Valsts policijai, tad tas ir arī jāīsteno. Un valdībai beidzot ir jāskatās nopietni uz valsts budžeta veidošanu, un tomēr būtu jāizdara kādi secinājumi par tām rezervēm, kas citās ministrijās vienkārši tiek apēstas bez lielas vajadzības, un tā ir praktiski visās ministrijās. Un jāskatās, kā šo valsts budžeta politiku sakārtot kopā ar šo iekšzemes kopprodukta pieaugumu un sadalīt prioritātēm. Ja mēs to nedarām, tad mēs, protams, vairāk domājam par to, kā mēs solidāri rīkojamies viena valdības partija ar otru, nevienai nekāpjam neviena uz kājas, visiem viss ir labi, tikai, es atvainojos, tautai nav labi. Šī politika ir jāpārtrauc. Un katrā ziņā ir jāsaprot viens, ka mums ir vajadzīga stipra un gudra policija, policistam nevar maksāt to pašu ko sētniekam, jo viņam ir citi uzdevumi un citi pienākumi, viņam ir jāriskē ar savu veselību, pat ar savu dzīvību. Un, ja mēs mēģinām viņam maksāt tikpat cik sētniekam, tas, kolēģi, nav nopietni. Es gribētu uzsvērt sekojošo. Ja tā situācija turpināsies, kadru mainība būs, mēs nepārtraukti apmācīsim par valsts naudu jaunus policistus, viņi pēc tam ies atkal pēc apmācības un pieredzes gūšanas uz privātstruktūrām pelnīt nopietnu naudu, pārejas posms būs tas, ka viņi strādās gan Valsts policijā, gan privātajās struktūrās piepelnīsies. Šis jautājums nav risinājums, tas ir maiss ar cauru dibenu, tajā var liet cik gribi finanses iekšā. Tāpēc jautājums par Valsts policijas materiālo nodrošinājumu būs jārisina valdībai, vienalga, kas šajā valdībā būs. Un tā kā pašreiz ir Tautas partijas, "Latvijas ceļa" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdība, mēs aicinām jūs īstenot šos Ministru kabineta noteikumus un rast šo līdzekļu pārdali tajās vietās, kur reāli rezerves ir. Tas ir viens.

Kolēģi! Mazliet arī par šīm reformām. Reformu mērķis nevar būt ietaupīt līdzekļus. Ja tas ir reformu mērķis, tad tā ir nabadzības apliecība. Tiešām šāda situācija pašreiz ir Transporta policijā un citur. Mēs gribam uzsvērt to, ka tas nav nopietni. Mums ir jāsaprot, ka, ja Transporta policijā, kā apliecina Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, reorganizācijas uzdevums ir ietaupīt šos 180 tūkstošu latus un pie reizes veidot situāciju, ka transporta policisti zināmā mērā atbildēs tikai vairs par konkrētu rajonu, tad mēs veidojam situāciju, ka šīm kravu plūsmām, kur peld un brauc šīs kontrabandas, sekos policists tikai sava rajona teritorijā. Un, ja noziegums pēc analoģijas notiks otrā ielas pusē, tad es vairs tur praktiski neiejaukšos. Tas neder. Mums ir jābūt skaidrībai, ka Transporta policijai ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai viņi varētu strādāt, neskatoties uz kaut kādu teritoriālu iedalījumu — mans rajons, svešs rajons. Kolēģi, tas neder. Un tāpēc es gribētu teikt viennozīmīgi to, ka ir jāstrādā gan pie kravu, gan pie pasažieru drošības uzraudzīšanas, gan pie kārtības uzturēšanas uz autoceļiem, dzelzceļiem un tamlīdzīgi, un šeit, vienkārši taupot līdzekļus, neko mēs neatrisināsim. Neko! Un tāpēc nevar būt reorganizācija, kura ir nabadzības apliecības rezultāts. Par to ir jādomā un pie tā ir jāstrādā. Es novēlu arī valdības partijām izdarīt secinājumus un zināmā mērā pierādīt savu brieduma pakāpi, lai tās parādītu, ka ir spējīgas kaut ko valstī mainīt šajā drošības un kārtības jautājumā, bet, neatrodot naudu, neatrodot iespējas šīm kadru rezervēm un to, teiksim, saglabāšanai, netiks šis jautājums atrisināts. Tāpēc es uzsveru vienu: politiskā atbildība, atbildība tautas priekšā, arī morālā, ir valdības partijām. Es aicinu jūs rīkoties!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms dažas vispārizglītojošas izziņas Baldzēna kungam par Drošības un kārtības komiteju Rīgas domē. Baldzēna kungs, jūsu priekšā atrodas šīs komitejas dibinātājs un pirmais tās priekšsēdētājs. Manā pakļautībā 1994.gadā šajā komitejā strādāja tādi pazīstami cilvēki kā Ziedonis Čevers un Valdis Krisbergs un vēl daži citi, tātad komiteja bija interesanta. Un es domāju, ka tā ir vajadzīga, tā ir taisnība. Nevar piekrist tam, ka šajā Rīgas domē šo komiteju likvidēja. Tā bija kļūda, bet ne par šo komiteju bija jārunā šeit un nebija jārunā arī par Pašvaldības policiju. Gribētu atgādināt, ka Pašvaldības policija, kuru arī mēs izveidojām kā apvienoto Rīgas policiju 1994.gadā, tā ir tieši pakļauta Rīgas domes priekšsēdētājam un nevienam citam, un tā iztiek no Rīgas pilsētas budžeta, tātad, Baldzēna kungs, redziet, tagad jūs neklausāties, tad, kad jūs runājat, jūs gribat, lai jūs klausās. Tātad klausāties tālāk, kamēr jums Grīga kungs netraucē. Pašvaldības policija iztiek tikai no pilsētas budžeta, un Pašvaldības policija ar iekšlietu ministru var tikai sadarboties, ar Valsts policiju var tikai sadarboties. Šeit runāt par Pašvaldības policiju šodien it kā nebūtu pareizi. Es, protams, varu novēlēt to, lai mūsu galvaspilsētas Pašvaldības policija strādātu labāk. Es arī jaunajai domei to novēlu, un arī vairāk sadarboties sekmīgi ar Iekšlietu ministriju, jo es gribētu atgādināt arī to, ka savā laikā Iekšlietu ministrija vēlējās likvidēt Pašvaldības policiju, vēlējās apvienot to ar Valsts policiju. Un šeit sēž zālē deputāti, kas toreiz ļoti agresīvi gribēja to izdarīt, šodien viņi ir klusi, vairāk par to nerunā, tāpēc ka ir nokaunējušies. Es saprotu, ka ir nokaunējušies vienkārši.

Tagad nedaudz turpinot runu par to, kas notiek Iekšlietu ministrijā un kam tur būtu jānotiek. Piekrītu, ka tur stāvoklis ir ārkārtīgi smags. Varu minēt vēl vienu piemēru, kas mani personīgi ļoti satrauc. Vairākās Latvijas pilsētās izolatori ir vai nu unikāli sliktā stāvoklī, vai vispār nedarbojas un ir aiztaisīti ciet, un aizturētie ir jāved uz citām pilsētām. Ļoti raksturīgs piemērs ir Dobele, kur es pat nezinu, kad izolators sāks darboties. Tāpēc, protams, izskatot šodien iekšlietu ministra darbu, gribētos dzirdēt viņu šeit, tribīnē, lai viņš tiešām pastāsta, kas viņam traucē strādāt, ko viņš redz tālāk, kā varētu šo darbu uzlabot, jo skaidrs ir viens — nevienā valsts ministrijā, nevienā valsts iestādē līmenis nedrīkst nokrist zem pieļaujamā, tad tiešām vairs tālāk nav kur iet. Diemžēl jāatzīst, ka Iekšlietu ministrijā līmenis tuvojas jau pašam, pašam zemākajam, un es domāju, ka tas vairs nav tikai iekšlietu ministra jautājums, tas tiešām ir arī viņa kolēģu jautājums valdībā, un, protams, tas ir jautājums par naudas līdzekļiem. Un, ja ir runa par naudas līdzekļiem, es vienkārši šeit, pieskaroties šim jautājumam vispār, gribētu izteikt savu satraukumu, draudzīgu atgādinājumu par to niecīgo summu, kāda ir palikusi valdības rīcībā, runājot par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Un līdz ar to diemžēl iznāk diezgan tāda jocīga situācija, ka, lai kaut ko uzlabotu Iekšlietu ministrijā, neapšaubāmi līdzekļi būs vajadzīgi, bet būs tāda naudas svaidīšana no vienas pozīcijas uz otru, un to gribētos vairāk vai mazāk nākotnē novērst. Līdz budžeta grozījumiem mums ir jāgaida vēl vairāki mēneši diemžēl, tūlīt nekas notikt tur nevarēs, bet Iekšlietu ministrija savu stāvokli grib uzlabot tūlīt, un tas viņai būs jādara. Tā kā, Segliņa kungs, būtu ļoti vēlams dzirdēt no jums pamatīgu, konstruktīvu izklāstu par to, ko jūs redzat šodien Iekšlietu ministrijā un ko jūs tur gribat redzēt tuvākajos mēnešos.

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es nomierināšu daudzus, kuri uztraukušies par noziedzību Latvijā, jo Rīgā tagad drošības būs daudz, daudz vairāk, jo vēlētāji ir ieklausījušies un ievēlējuši tādus drošības dūžus kā Blonska kungu un mūsu cienījamo Dalbiņa kungu. Tā kā, Segliņa kungs, jums būs turpmāk patiešām daudz, daudz vieglāk, jo Rīgā drošību nodrošināt palīdzēs šie vīri.

Bet tagad pavisam nopietni. (No zāles deputāts Grīgs: "Tas nebija nopietni?") Pavisam nopietni! Jā, tas tā drusciņ ar nelielu smaidu, lai gan es ticu šiem vīriem tāpat kā uzticējās vēlētāji. Tēma par noziedzību ir ļoti, ļoti nopietna. Un neuztraucieties, ja mēs šurp nākam tribīnē un runājam, un es domāju, ka runās vēl. Es domāju, ka šai tēmai būtu jāveltī ārkārtas plenārsēde. Šī problēma Latvijā ir tik ārkārtīgi samilzusi, kompleksi samilzusi un kompleksi risināma. Tā nav tikai Iekšlietu ministrijas vaina. Tā ir daudzu ministriju vaina. Tā ir ne tikai policijas, tā ir prokuratūras, tiesu un vēl un vēl vaina. Lūk, tam mums beidzot 7. Saeimā nāktos ārkārtīgi nopietni ķerties klāt un risināt šīs problēmas.

Un nākamais jautājums šeit ir pieprasījums, kuru mēs skatījāmies vakar Pieprasījumu komisijā. Žēl, ka pieprasītāji nu ir vēlējušies faktiski iegūt tikai informāciju. Tas patiešām ir, kā jau es teicu, ne tikai pieprasījuma vērts, īsa pieprasījuma, bet arī ārkārtas sēdes vērts. Jo paskatieties, kas notiek. Sabiedrība ir uztraukusies no tiesas. Mēs visi esam uztraukušies no tiesas. Bet nekas labāk nekļūst. Mēs varam uzcelt vēl desmit cietumus, ja tur vispār liks iekšā tiesneši šos noziedzniekus, jo situācija ir izvērtusies dramatiska. Jau vakar iekšlietu ministrs komisijas sēdē teica tā attiecībā uz narkobiznesu: ka narkobiznesmeņi, tie, kas tirgojas ar narkotikām, kad viņus policija godprātīgi saņem ciet pie čupra, ietupina, un viņiem tur vajadzētu atrasties ilgi, notiesāti, viņi skaidri un gaiši policistam acīs pasaka… tur viņi lieto citu žargonu, vārdu sakot: "Vecīt, stāvi pie ratiem, es ar tevi nerunāšu, es runāšu ar tiesnesi." Bet kā runā tiesnesis — mēs tikko redzējām. Jūs redzējāt televīzijā, kā saņemts ciet narkotiku tirgotājs, tablešu pilns galds sabērts bija… Redziet, tiesnese viņu atbrīvojusi, jo mājās esot bērniņš. Vienīgais apgādnieks. Šis narkotiku tirgotājs ne tikai nobendēs un droši vien iemācīs savu bērniņu, kad viņš paaugsies vēl dažus gadus, bet bendē šodien. Ir nobendējis jau desmitiem un simtiem jauniešu, bērnu un indē. Un indēs, ja šāda attieksme ir. Šādu piemēru ir ļoti daudz. Ministrs un narkotiku apkarotāji, birojs varētu pastāstīt ārkārtīgi, ārkārtīgi daudz ļoti spilgtu piemēru. Tad piedodiet, ja šāda attieksme valda attiecīgajās institūcijās, kurām visstingrāk būtu jātiesā šādi cilvēki, tad kur mēs varam nonākt?

Šī lieta, kolēģi, patiešām ir jārisina kompleksi. Te jau minēja Baldzēna kungs interešu izglītību. Tā nav mazsvarīga lieta, bet valstī tā tiek padarīta par mazsvarīgu. Ne velti tie, kuri grib dziedāt koros un tā tālāk, jau piketē Doma laukumā, un varbūt piketēs ne tikai viņi, jo apdraudēta ir interešu izglītība, tas, kur bērns atrod savu interešu pielietojumu, kur bērns neiet vārtu rūmē, pa ielām, bet apgūst normālas, dzīvei vajadzīgas lietas. Viena no tām ir sports, kur pietrūkst pašlaik un nezin kāpēc ir degradēti šie pedagogi, kuri nodarbojas ar bērniem. Viņiem alga netiek paaugstināta. Citi pedagogi saņems šo papildu maksu, šie — ne. Kāpēc? Jo tieši tādā veidā pēc tam aiz dīkdienības nonāk līdz narkomānijai un nonāk neceļos.

Tā ka, ja mēs nerunāsim par to ļoti atklāti, kompleksi nerisināsim šīs lietas, tad mēs varam dot benzīnu Iekšlietu ministrijai desmitiem un simtiem papildu tonnas, mēs varam dot budžetu daudz lielāku, ekipējumu, jaunas mašīnas un tā tālāk un tā joprojām, noziedzība pieaugs. Un Iekšlietu ministrija ar savām struktūrām netiks galā. Netiks galā!

Lūk, problēma. Es minēšu vienu faktu, pie kura Iekšlietu ministrijai, protams, un ne tikai, vajadzētu ķerties. Es ceru, ka jau pašlaik šis darbs notiek, un es ļoti ceru, ka Segliņa kungs nāks šeit tribīnē un pastāstīs arī par šo lietu. Es jau vienreiz šeit pieminēju to tūkstoti cilvēku, faktiski noziedznieku, kuri dažādos gados — tas neattiecas, Segliņa kungs, teiksim, uz jūsu laiku faktiski — sabraukuši Latvijā nelikumīgi, ieguvuši pases, ieguvuši pat dzīvokļus, nodarbojas ar noziedzību lielākoties. Noziegums ir jau tas vien, ka viņš nelikumīgi ir ieguvis pasi. Tātad jūs zināt, ka Zemgales priekšpilsētā ir skaidri un gaiši zināms, ka ir šie vainīgie cilvēki, un ne tikai tur, arī Iekšlietu ministrijas, cik es saprotu, struktūrās citās, tad vajag noskaidrot ļoti steidzīgi, un, ja ir vajadzība pēc naudas, tad es domāju, ka Segliņa kungs kopā ar savu partijas biedru finansu ministru Bērziņa kungu atradīs papildu naudu. Nevajag dot varbūt tādām lietām naudu, kur var varbūt paciesties, tam pašam "Dambim" 400 000, bet iedot tur, kur nepieciešams. Un es domāju, ka ir ne tikai 1000 šādu noziedznieku saradušies Latvijā, tā ir tikai neliela daļa, kuru uzoduši, pacēluši kā problēmu prese. Lūk, lietas, kas ir jārisina! Tādēļ, kolēģi, es patiešām aicinu jūs visus padomāt par šīm lietām un nesteidzoties gatavoties patiešām vienai ļoti nopietnai sarunai šeit ārkārtas sēdē. Es domāju, ka jūs piekrītat, un daudzi pat māj šobrīd ar galvu, ka šī problēma ir jārisina un jārisina nekavējoties, un tā nav tikai Segliņa kunga lieta. Tā ir mūsu visu lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Paldies arī par atsevišķām kritiskām piezīmēm, jo arī Saeimas deputāti reizēm kļūdās. Paldies, Dobeļa kungs! Šeit es gribētu uzsvērt, kas ir vēl ārkārtīgi nopietni, ja mēs runājam. Nav jau tā, ka gluži nevajadzētu nopietnu sadarbību starp Rīgas pašvaldības policiju — un arī Dobeļa kungs atzina, ka vajag šo sadarbību, — un Valsts policiju. Un ir arī tas, ko es gribētu pateikt, ka ļoti daudzas partijas ir to uzsvērušas, tajā skaitā arī "Latvijas ceļš". Piemēram, šis pats mūsu profesionālis Aloizs Blonskis ir teicis, ka varētu izveidot patruļu grupas no pašvaldības policistiem, kas ir mazāk pieredzējuši, un Valsts policijas darbiniekiem, tādējādi divkāršojot patruļu skaitu, un praktiski varbūt arī pacitēsim šinī gadījumā to darbu, kas uz šo brīdi nav izdarīts un ko atzīst apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Aigars Ķimenis, frakcijas vadītājs Rīgas domē. Viņš saka, ka beidzot būtu jāsakārto drošības struktūru darbs Rīgā un nākamajā domes sasaukuma laikā, tas ir tagad, kas ir ievēlēts, būtu jāapzina noziedzības līmenis katrā galvaspilsētas mikrorajonā, lai pēc tam pārkārtotu pašvaldības policijas izvietojumu.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām arī Dobeļa kunga nopelni bija tādi, ka Rīgas domē tika izveidota Drošības un kārtības lietu komisija. Diemžēl iepriekšējā sasaukuma, kurai vēl pašreiz ir šīs pilnvaras, Rīgas dome šo Rīgas domes Drošības un kārtības lietu komiteju likvidēja pēc toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa priekšlikuma. Tā bija kļūda, un "Latvijas ceļš" to jau ir arī atzinis godīgi un skaidri, kā jau es citēju šeit, ka tas tomēr nav bijis pareizi. Atcerēsimies arī to, ka praktiski 1998.gada 3.marta notikumi, kad pensionāri vairāk pārsvarā no tādas krievvalodīgās Latvijas iedzīvotāju daļas šeit Rīgā protestēja pret jaunajiem siltumenerģijas tarifiem, ka tiešām bija diezgan nepatīkama situācija, ka visu to stīvēšanos un zināmā mērā grūstīšanos un, pat varētu teikt, tādas sadursmes ar demonstrantiem un attiecīgi Iekšlietu ministrijas darbiniekiem visu fiksēja. Un principā par to, zināmā mērā arī par municipālo policiju, atbildēja tieši mērs. Tas ir galīgi nepareizi, ka vienam pašam mēram ir jāatbild par visiem šiem jautājumiem. Tas nav stratēģiski pareizi, priekš tā ir arī deputāti, kuri var zināmā mērā uzņemties savu daļu atbildības un savu arī padomu dot un sniegt. Tas būtu viens, ko mēs gribētu ārkārtīgi uzsvērt, ka pretējā gadījumā iznāk absurda situācija. Vienīgais, kas atbild par visu Rīgas drošības sistēmu, ir pats Rīgas mērs. Un pilnīgi vienalga, kāda politiskā partija tā nebūtu, bet katrā ziņā es gribētu uzsvērt vienu: ja mēs runājam par Valsts policiju, par iekšlietu sistēmu, mums ir jārunā par vienu lietu, ka bez zināma darba nopietna pārkārtojuma, bez tā, ka tiks piesaistīti zināmi papildu līdzekļi kā atalgojumam, tā tehniskajam nodrošinājumam, to nevar izdarīt. Un tāpēc es aicinātu katrā ziņā pārskatīt savu nostāju valdības partijām, pārskatīt savu nostāju arī Marekam Segliņam un pieņemt tādu stingra mugurkaula pozīciju jautājumos, kas skar Valsts policijas materiālo nodrošinājumu kā algās, tā tehniskajā aprīkojumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tika runāts par Rīgas pašvaldības policiju. Nu darbs, protams, ir neapmierinošs. Jūs tos policistus naktī neredzēsiet uz ielām, un pēc vieniem, diviem naktī viņi sāk patrulēt un visdažādākajā veidā, nu, rupji sakot, piesieties autovadītājiem vai kontrolē Čaka ielu. 800 vīru vai pat vairāk, ar pilsētas budžetu 2,2 miljoni gadā. Darba nav. Un savā laikā Rīgas mērs Bērziņa kungs iecēla vadītājus. Vienu un otru. Nu kā var iecelt tos cilvēkus, kuri neprot pat siksnu aizsprādzēt, kā to vajag formas tērpam? Tas ir viens.

Otrs. Viņiem nebija ne vienam, ne otram juridisko zināšanu, un izglītības līmenis kaut kur vidusskolas apjomā. Un viņiem dod vadīt 800 bruņotus cilvēkus! Tas taču ir neprāts un nepārdomāti. Iekšlietu ministrijai nav degvielas. Cienījamie deputāti! Man tad ir jautājums: kur paliek konfiscētā degviela tūkstošiem tonnu apmērā? Un konfiscētais spirts, kuru var arī pie degvielas pieliet. Kāpēc šī konfiscētā degviela netiek nodota Iekšlietu ministrijas vajadzībām, ātrās palīdzības vajadzībām, Aizsardzības ministrijai, prokuratūrai un tiesai? Kas ir par iemeslu, ka tiek slēpts, kur nozūd šī degviela? Un vispār, kur nozūd konfiscētās mantas?

Tagad paskatieties: valsts budžeta aizstāvēšana. 2001.gads. Segliņa kungs nepateica nevienu vārdu no šīs tribīnes, ka mums ir vajadzīga tur nauda un tur nauda. Piedāvājumi bija visdažādākie pārdalīšanai budžetā. Kāpēc tad klusēt vajag? Ja cieni savu ministriju, tad viņu vajag aizstāvēt. Vienīgais, kas aizstāvēja savas ministrijas intereses, tas bija Kristovska kungs.

Par jauniešiem. Kas kontrolē, kas notiek tajos klubos, kur savācas jaunieši? Neviens. Ne Municipālā policija, ne Valsts policija. Kas vada tos klubus un kas tur ietekmē viņu darbību? Neviens to nezina un neviens nekontrolē. Kāpēc tika likvidēta jauniešu nodarbinātība visdažādākajos klubos? Vai tie bija lidotāji, vai tie bija planieristi vai sportisti, tas nenotiek. Ķīvēšanās Rīgā iet par vienu sporta namu jau desmit gadus. Tāpēc, ka to grib privatizēt. Privatizējam sporta celtnes, un tagad jauniešiem nav kur nodarboties. Protams, ka viņi iet uz ielām.

Otrkārt, kur paliek tie jaunieši, kas tiek izmesti kopā ar ģimenēm no dzīvokļiem tāpēc, ka vecākiem nav darba un viņi nevar nomaksāt par dzīvokļiem? Arī tie iziet uz ielām. Tātad mēs nerisinām jautājumu par jauniešu nodrošināšanu ar interešu nodarbībām, un vasarā, beidzot vasaras darbus. Ne to dara valsts, ne to dara Rīgas dome, un arī pilsētu domes to nedara.

Policijai nav telpu. Cienījamā pozīcija! No 1997.gada no Rīgas domes tika izņemti 500 elitāri lieli nami. Vai to izdarīja ar Ministru kabineta lēmumu? Un tagad paskatieties, vai kāds no šiem namiem tika atdots Valsts bibliotēkas īpašumā? Nē, netika nodots. Vai tas bija atdots tiesu iestādēm vai tiesu namiem? Arī netika iedots. Tiesu namiem atdeva... Vispirms gribēja pārdot, neizdevās, tad atdeva tās vecās kazarmas. Vai nebija paredzēts kaut ko iedot policijai no tiem izņemtiem namiem? Arī netika iedots. Un tagad, kur palika 500 namu? To nav. Tie ir izpārdoti. Tie ir iztirgoti. Un tā mēs saimniekojam.

Kas attiecas arī uz telpām rajonos. Tur notika analoģiski. Un tagad mēs vainojam diezin ko. Varbūt pašu policiju? Patiesībā policijai ir jāmeklē, kur ir palikuši tie nami, un attiecīgi ir, ar ko nodarboties.

Vai Iekšlietu ministrija kontrolē stāvokli Latvijā? Es jums pateikšu: nosacīti. Nu ziniet, jau viena tāda negodīga lieta — robežbūve. Tās ir korupcijas un noziedzības pazīmes — viens. Un otrs — arī Iekšlietu ministrija ir apaugusi ar visdažādākām organizācijām, kuras rada sliktu imidžu šai nopietnajai organizācijai. Nu tagad vēl no Iekšlietu ministrijas aizgāja cietumi, bet kad tie bija, tad tur vēl vairāk bija brīnumu. Un tāpēc Iekšlietu ministrija ar visām savām reorganizācijām panāca to, ka destabilizēja stāvokli vadošo speciālistu rindās. Un noziedzība, noziedznieki ar to ieguva sev punktus. Un tagad es nevaru saprast, kādam āzim bija ienākusi galvā doma, ka apkaros narkomānus bērnu vecāki. Nu tas... tādu joku nevar nekad neviens iedomāties, un tagad to izsludināt, ka vecāki tagad nodarbosies un narkomānija tiks apkarota. Tas taču ir joks, un es nezinu, kā vēl to varētu nosaukt. No Latvijas Republikas iedzīvotājiem iekasē maksimāli nodokļus. Maksimāli! Un kādi vien vēl nav papildus jāmaksā maksājumi. Un netiek nodrošināta drošība. Jūs paskatieties! Visās Rīgas vidusskolās un skolās, un tur, kur sanāk jaunieši, narkodīleru grupas strādā. Visbezkaunīgākā kārtībā! Kas viņus apkaro? Municipālā policija? Nē! Valsts policija? Nē! Tad kas ar to nodarbosies? Skolotāji? Bet skolotājus taču par to nogalinās.

Kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas darbību, ja tā notiks tādā pašā ritmā, kā tā notiek tagad, mēs uz tālāko neko labāku nevaram gaidīt, un mēs nonāksim nožēlojamā lomā. Un jūs ziniet, ka arī starptautiski mēs esam novērtēti kaut kur septiņdesmitajā vietā starp pasaules valstīm noziedzības apkarošanā un tās izplatībā. Un diemžēl mums jau vēl ir slēptā noziedzība. Jo ne vienmēr tas, kas ir noticis, tiek parādīts. Jo tur notiek vēl fiziska vai cita veida iedarbība. Par to jau neviens nerunā. Visi kautrējas.

Un pēdējais mans lūgums. Cienījamie kolēģi! Mums par Iekšlietu ministrijas budžetu ir jāpadomā. Ir jāpadomā, kur paliek konfiscētā degviela. Tūkstošiem tonnu pietiek degvielas, lai tās mašīnas varētu apgādāt uz visu gadu.

Un pēdējais. Iekšlietu ministram arī ir jādomā par to, ko viņš ir darījis, un par to, kas nav izdarīts. Paldies!

Sēdes vadītājs . Mareks Segliņš — iekšlietu ministrs.

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Godājamie Saeimas deputāti! Vakar zināju, ka šodien ir jānāk uz Saeimas sēdi. Dabīgi, ņēmu un divas, trīs stundas pasēdēju, pārdomāju un pēc tam divas stundas rakstīju runu, kurā uzskatīju: ja reiz man ir dota šī iespēja runāt no Saeimas tribīnes, būtu lietas, kuras būtu jāpasaka visiem deputātiem. Tās bija tādas lietas, kuras visvairāk sāp policijai, par ko policija ir vairākkārtīgi nākusi pie manis. Es esmu gājis gan pie valdības vadītāja, gan pie finansu ministra, un tās principā ir visas lietas, kas skar finansējumu un stāvokli ar noziedzības apkarošanu. Bet šodien šeit, klausoties Saeimas deputātu runas, pirmām kārtām es esmu patīkami pārsteigts, jo biju sagatavojies uz ļoti tādiem nekonstruktīviem, bļaustīgiem uzbrukumiem, un tik tiešām biju tam gatavs. Bet man jāsaka, ka, izņemot varbūt vienu runātāju, kur vairāk tas bija tā izplūdis un pa gaisu, tad pārējās runas — gan opozīcijas deputātu Baldzēna un Grīga runa, gan pozīcijas deputātu runas, manuprāt, bija konstruktīvas, un tajās bija runāts par tām problēmām, kas lielākoties sastāda manas runas daļu.

Es dzīvē pats nekad nevienam neesmu bijis parādā. Personīgi. Diemžēl, nokļūstot iekšlietu ministra postenī, es esmu nokļuvis tādas institūcijas vadībā, kurai bija jau parādi, un diemžēl nepietiekamā finansējuma dēļ šie parādi ir turpinājuši augt. Mēs šajā mēnesī esam nokārtojuši saistības ar "Lukoil", kuras bija izaugušas līdz 127 000 latu. Nokārtojuši. Atkal kārtējo reizi uz iekšējo rezervju iespējām, pārbīdot naudu no vienas programmas uz otru. Tādēļ, ka nekad, es teicu par to, ka man nav bijuši personīgie parādi, man ir vēl smagāk iet un skaidrot, kā ir radies šis parāds un ka mēs tur vainīgi, un ka tam ir objektīvi iemesli, jo mēs visi zinām, cik maksāja benzīns 1998. gadā un cik tas maksā tagad. Bet tas finansējums jau ir tas pats. Un ja noziegumi pieaug, tad tik tiešām zādzības, kas sastāda 72% no noziegumiem, un zādzības ir tieši tās, kas ir sastādījušas pieaugumu, uz katru zādzību tātad ir jāaizbrauc. Un ja 6000 reižu vairāk policijai ir jāaizbrauc pie šīm cenām ar to pašu finansējumu, tad loģiski, ka šeit rodas šie parādi par benzīnu. Bet mani priecēja viss dzirdētais, un mani priecēja tas, kas bija tik tiešām reklāmu kampaņās, jo es sapratu, ka gan Rīgas mērs pašreizējais — Andris Ārgalis — teica: "Izmēzīsim narkotikas!", gan mūsu partijai tā ir viena no prioritātēm, arī Andrejs Panteļējevs man ir apsolījis nākamā gada budžetā rast un pievērst vairāk uzmanības šai problēmai, un es esmu guvis atbalstu, arī ar Kuduma kungu mēs esam vairākkārtīgi pārrunājuši šīs problēmas, un vienmēr es esmu saņēmis atbalstu. Un kā redzu, arī opozīcija, lai gan citreiz opozīcijai — ka tik ieriebt pozīcijai, bet šoreiz jūtu, ka būs atbalsts. Tā ka šis acīmredzot finansējuma jomā ir pēdējais grūtais gads policijai. Jo lielākoties politiķi ir sapratuši, un man pat nebūs jākliedz, jāsit dūre galdā, tā problēma ir izprasta, un tas mani, bez šaubām, priecē.

Daudz tika runāts par kadru pārmaiņām un kaut kas pārmests. Aloizs Blonskis, visādi cienījams un ļoti profesionāls darbinieks, bet ja man tiek pārmests, ka viņš 67 gadu vecumā dodas pensijā, ka tie ir kaut kādi tautpartijiešu pasūtījumi... Es nepiekrītu šai kritikai. Ja Dailis Lūks atnāk un saka: "Neko darīt, man piedāvā Tieslietu ministrijā darbu par 150 latiem labāk apmaksātu, ministr, es pāriešu tur strādāt. Neko darīt, šis darbs man patīk, bet es eju uz turieni." Nu ko tad tur darīt? Arī Ķipēna kungam ir daudz labāks darba piedāvājums. Un viņš grib iet uz turieni, bet pēc personīgas sarunas ar mani, pēc personīga lūguma, jo es negribu, ka aiziet visi labākie, viņš apsolīja strādāt vismaz līdz nākamā gada rudenim. Bet viņam ir labāks, daudz labāks darba piedāvājums. Tas par vadošiem kadriem. Bet ir viena lielāka problēma, ka mums jau nepaliek jaunie kadri strādāt.

No 1998. gada 100 cilvēkiem, kas no Policijas akadēmijas atnāca strādāt uz kriminālpoliciju, ir palikuši pieci. Un viņi saka tā: "Es nejūtos nolemts, lai strādātu šeit nakts stundas, strādātu pa vakariem, strādātu bīstamu darbu un par to saņemtu 130—140 latu". Jurists ar augstāko izglītību! Un šie jaunie puiši saka: "Mēs nejūtamies nolemti, strādājot šādu darbu par šo atalgojumu šādos apstākļos." Mani vairāk satrauc šī problēma, bet tas viss attiecas tik tiešām uz finansējumu un izpratni, es saprotu, gan valdības koalīcijas partneros, gan opozīcijā par šīm problēmām izpratne ir, un būs palīdzība policijai šo problēmu risinājumā.

Mazliet par noziedzību, un kad stāsta, ka viss mums tiek sists un kārts, nu nav tik traki. Smagie noziegumi nepieaug. 72% mums sastāda zādzības — un no noziedzniekiem 65% iet zem atzīmes — nestrādā, nemācās. Un no nepilngadīgiem zem šīs atzīmes iet 76% — nestrādā, nemācās. Un ja Anna vai Mārtiņš nestrādā un nemācās, izvēlas aiziet zagt, kad viņi iznāk ārā, nav atrasts finansējums probācijas dienestam, nav atrasts viņiem, kur dzīvot pēc tam, un viņi atkal zog un nokļūst cietumā. Šeit ir problēma. Un ir jārisina...

Sēdes vadītājs . Atvainojiet, ministra kungs! Ja jūs vēlaties turpināt savu runu, tad tas būs jādara pēc pārtraukuma.

M.Segliņš . Labi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Atvainojiet, daži paziņojumi! Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas telpām uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs . Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas deputātus un deputātes aicinu sanākt pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi par Ostu likumu, ārkārtīgi svarīgi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inese Birzniece, Jēkabs Sproģis, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Pārtraukuma laiks ir beidzies. Turpināsim debates! Lūdzu ministra kungs. Ministra kungs, lūdzu!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Vēl daži skaitļi pie manis jau iepriekš teiktā, ko es kā iekšlietu ministrs, kurš ir nostrādājis nu jau 20 mēnešus, gribētu pateikt par policiju. Un pirmām kārtām es gribētu pateikt policijai paldies par to darbu, ko tajos apstākļos, ko valsts viņiem ir nodrošinājusi, viņi paveic. Ja 1995.gadā tika izmeklēts un uz prokuratūru nosūtīts 13 tūkstoši lietu, tad pagājušajā gadā pie tā paša finansējuma, pie tā paša cilvēku sastāva ir izmeklētas un prokuratūrai nosūtītas, atklātas 21 tūkstotis krimināllietu. Tātad ar to pašu naudu tas pats cilvēku daudzums ir padarījis par 8 tūkstošiem, gandrīz uz pusi, lielāku labu darbu un apstākļos, kas ir kļuvuši šajos gados policistiem vēl sliktāki. Tādēļ no šīs tribīnes es gribētu uzslavēt policijas darbu un kā politiķis viņiem pateikt paldies.

Un par algām. Šeit gāja runa par algām, ka jāpaceļ algas. Ir viena daudz vienkāršāka lieta, kas būtu jāizpilda, ir Ministru kabineta noteikumi nr. 340, kas reglamentē piemaksas policistiem, jo algas nav lielas, bet šeit ir piemaksas, ar ko cilvēki, nākot strādāt uz policiju, rēķinās. Tā ir piemaksa par nakts stundām, tā ir kriminālpolicistiem piemaksa par cīņu ar organizēto noziedzību un šī nauda sastāda vairākus desmitus latu, kas tomēr pie algas 120, 130 latu ir ļoti liels atspaids. Valdība šobrīd šos Ministru kabineta noteikumus nepilda, un finansējums šīm piemaksām ne vienmēr tiek rasts. Un šeit jau nav runa par algas palielināšanu, bet par Ministru kabineta noteikumu nr. 340 pildīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam". Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 56, atturas — 5. Lēmums nav pieņemts.

Izskatām Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Jāņa Čevera, Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Violas Lāzo un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam sniegt informāciju par noziedzības līmeni Latvijas valstī un ar to saistītajiem jautājumiem . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis balsojums jau pirms Pieprasījumu komisijas rezultātu paziņošanas ir loģisks. Arī vakar Pieprasījumu komisijā Ādamsona un pārējo deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Segliņa kungam. Viņš sniedza informāciju par pieprasījumā uzstādītajiem jautājumiem, detalizēti tika viss pārrunāts, un Pieprasījumu komisija nolēma, ka pieprasījums ir noraidāms. Un, vadoties no Kārtības ruļļa 126.panta piektās daļas, pieprasījums tika pārveidots par jautājumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Cienījamo ministr! Katrā gadījumā es domāju, ka opozīcijai ir izdevies pats svarīgākais — pievērst sabiedrības, pievērst valdošās koalīcijas uzmanību problēmām, kas ir saistītas ar drošību, jo priekšvēlēšanu kampaņas laikā ļoti daudzas partijas pašvaldību vēlētājiem solīja, ka drošība un kompetence, citādā veidā drošība, ir tā prioritāte, kura tiks realizēta katrā pašvaldībā un valstī kopumā. Tajā pašā laikā reālā situācija, kas jau iepriekš tika šeit diskutēta ir mazliet savādāka, noziedzības līmenis turpina augt, parādās jaunas lietas, kas ļoti strauji attīstās — narkomānija, prostitūcija. It kā būtu adekvāti šim noziedzības pieaugumam jāpieaug arī finansējumam. Es domāju, ka arī Pieprasījumu komisijā ministrs atzina to, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi risināt šīs problēmas, un arī no šīs pašas tribīnes teica, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi risināt ar premjeru, ar finansu ministru šos jautājumus, bet vairākkārt tas nav izdevies, jo mums bieži vien ir prioritāte ārējie jautājumi, nevis valsts iekšējā drošība.

Jāsaka, ka atbilstoši Kārtības rullim tiešām Pieprasījumu komisijas viedoklis, balsojums bija pareizs, jo atbilstoši Kārtības rullim pieprasījums vairāk skan kā jautājums, izņemot vienu lietu. Brīvvalsts laikā likumdošana ir mainījusies, kompetenču sadale ir mainījusies, un līdz šā gada sākumam ministrija veica funkcijas, kuras likumā nav ministrijas kompetences jautājums, jo Policijas likums to nenosaka, tātad pēc būtības bija pretlikumīga darbība no ministra, Ministru kabineta un arī no Saeimas, balsojot budžetā par 125 tūkstošiem bērnudārziem, kas pēc būtības ir, pēc Izglītības likuma ir vietējo pašvaldību kompetences jautājums, nevis ministrijas. Jau sen valdība ir izdarījusi izšķiršanos, un arī likumdevējs ir izdarījis izšķiršanos par to, kā kompetencē ir bērnudārzi. Tad, kad šī gada budžeta apspriešanas procedūrā bija ierosināts priekšlikums, ko iesniedzu es par šo naudas summu izņemšanu no Iekšlietu ministrijas budžeta sadaļā — bērnudārzi, valdošā koalīcija šo pretlikumīgo darbību akceptēja. Pašlaik, jāsaka paldies ministram, šī pretlikumīgā darbība uz šodienu ir likvidēta. Bērnudārzi ir nodoti Rīgas pilsētas domei, un tādējādi varētu atzīt, ka pieprasījums atbilstoši Kārtības rullim tiešām ir pārveidojams par jautājumu.

Šeit ļoti interesanta diskusija bija par to, ka viss ir darīts, viss ir mēģināts darīt, bet gala rezultātā mēs, deputāti, tiekamies ar iedzīvotājiem, tiekamies ar policijas darbiniekiem, un ne iedzīvotāji, ne arī paši policijas darbinieki nav apmierināti ar to, kas šodien notiek policijā. Ja gada sākumā pietrūkst degvielas, tikko budžets ir apstiprināts, ja policijas darbiniekiem ir jāstrādā ne pārāk patīkamā vidē, bet viņu darba samaksa ir ļoti zema, ir ļoti liela kadru mainība, ir vesela rindu citu problēmu. Bet šinī brīdī gribas runāt par to, ka mēs mēģinājām pacelt šo problēmu šeit, un es domāju, ka nāksies ieklausīties ar valdošajai koalīcijai, jo, pirmkārt, valdošā koalīcija ir atbildīga par to, kas notiek drošības jautājumos, un nenoliedzami ministrs kā politiska figūra, lai arī kā viņš ir centies veikt darbības, lai situāciju uzlabotu, iedzīvotāju priekšā un tautas priekšā viņš ir atbildīgs, jo viņš ir ministrs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Vai ir iebildumi pieprasījuma iesniedzējiem pret Pieprasījumu komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Pieprasījums tiek pārveidots par jautājumu un iesniegts iekšlietu ministram.

Izskatām likumprojektu "Par piesārņojumu ", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A. Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 2904 — likumprojekts "Par piesārņojumu".

1. priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, un šeit viņš vienkārši precizē, uz kādām dabas daļām attiecas piesārņojošā darbība. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile . Arī 2. priekšlikumu iesniedzis deputāts Jirgens. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija ir iestrādājusi savā 3. priekšlikumā, precizējot piesārņojuma definīciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Seile. 4. priekšlikumu, daļēji redakcionālu, ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 5. priekšlikumu ir iesniedzis Jirgena kungs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 6. priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Seile. 7. priekšlikumu — papildināt 8. pantu ar jaunu daļu — izstrādājis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Seile. 8. priekšlikumu arī iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta. Tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 9. priekšlikums. Neliels papildinājums. Iesniedz Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 10. priekšlikumu un arī 11. priekšlikumu aicinu atbalstīt. 10. priekšlikumu komisija atbalstījusi daļēji un izteikusi savā redakcijā 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. Nākamais ierosinājums — 12. priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija par īpaši jutīgām teritorijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 13. priekšlikumu ierosina atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 14. priekšlikums. Precizēts Ministru kabineta noteikumu saturs. Iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 15. priekšlikums. Arī no Jirgena kunga iesniegts sakarā ar precizējumu par civilās aizsardzības pasākumu plānu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 16. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 17. priekšlikums. Iesniedzis Jirgena kungs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 18. priekšlikums. Arī Jirgena sagatavots. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 19. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Tas ir arī Jirgena priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 20. priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 21. priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta un redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 22. priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. Un 23. priekšlikums. Arī iesniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 24. priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. Nākamais priekšlikums — 25. Iesniedz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 26. priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ļoti vienprātīgi atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Seile. 27. priekšlikums. Jirgens ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par piesārņojušo vielu reģistru. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 28. priekšlikumā Jirgena kungs precizē sadaļas tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Seile. 29. priekšlikums. Iesniedz parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. Un tāpat arī komisija atbalsta 30. —Jirgena kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. 31. priekšlikums. Iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. Tāpat komisija ir sagatavojusi arī 32. priekšlikumu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Seile. 33. priekšlikums daļēji tiek atbalstīts. To ir iesniedzis Jirgens un izteikts 34. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A. Seile . 35. priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A. Seile . Tālāk seko pielikums. Un šajā pielikumā ir tikai viens labojums — 36. priekšlikums, ko ir sagatavojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens par iekārtas bīstamo atkritumu apglabāšanai statusu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A. Seile . Līdz ar to izskatīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par piesārņojumu" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis dokuments, ko izskatām, ir guvis atbalstu arī otrajā lasījumā Ārlietu komisijā, un aicinu jūs atbalstīt to arī šodien šeit.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Paldies! Tātad, kolēģi, aicinu jūs ieskatīties tabulā šī dokumenta priekšlikumu daļā, kas ir saņemti otrajam lasījumam. Un 1. priekšlikums ir 3. pantam, ko ierosina Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

G. Krasts . Otrs Juridiskā biroja priekšlikums 4. pantam atbalstu Ārlietu komisijā neguva.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

G. Krasts . 5. pantam 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G. Krasts . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums 5. pantam, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

G. Krasts . 6. pantam 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Krasts . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts . Paldies!

Sēdes vadītājs . Izskatām likumprojektu "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu" . (Reģistrācijas numurs 660). Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad atveram tabulu un skatāmies priekšlikumus. 3.pantam Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls precizējums. Un to Ārlietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Krasts . 2.priekšlikums 4.pantam. Arī Juridiskā biroja. To Ārlietu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

G.Krasts . 5. pantam 3. — Juridiskā biroja priekšlikums, netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Krasts . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums arī šim pašam pantam divās, faktiski trijās daļās. Un pirmā daļa nav guvusi atbalstu. Tātad šajā precizējumā Juridiskais birojs iesaka sākumdaļu šādā redakcijā: "Saskaņā ar līguma 7.panta pirmo daļu Latvijas Republikā līgums un tā protokols attiecas uz..." Un šī daļa ir atbalstīta Ārlietu komisijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Krasts . Bet mainīt panta numerāciju no a,b,c uz 1,2,3 atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Krasts . Bet papildinājumu, papildināt pantu ar paskaidrojumu par to, kuras shēmas ir un kuras nav atkarīgas no iemaksām, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Krasts . 6.pantā Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Krasts . Aicinu atbalstīt šo likumprojektu piedāvātajā, šobrīd jau izskatītajā, redakcijā!

Sēdes vadītājs . Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts . Paldies!

Sēdes vadītājs . Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem" ir viens no likumprojektu paketes likumprojektiem, kas saistīti ar Privatizācijas aģentūras likvidācijas procesa uzsākšanu. Līdzīgi ir arī nākamie divi likumprojekti. Un faktiski vienīgās izmaiņas, kas šajos likumprojektos ir paredzētas, ir saistītas ar Privatizācijas aģentūras kā institūcijas aizvietošanu ar citu institūciju, kurai būs uzticētas attiecīgās funkcijas, kas ir saistītas ar šā konkrētā likuma jeb likumprojekta darbību. Šinī gadījumā tas saistīts ar to, ka visas darbības, kas saistītas ar vērtspapīriem, ar emisiju, turpmāk Ministru kabinets deleģēs valsts īpašumu atsavināšanas veicošajai institūcijai. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo kaut arī varbūt varētu būt diskusijas par to, kāds precīzi būtu šīs Privatizācijas aģentūras likvidācijas modelis, jebkurā gadījumā mums parlamentā šī diskusija šobrīd ir jāuzsāk.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, atturas — 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Poča . Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 23.martam.

Sēdes vadītājs . 23.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā jau es minēju, šis arī ir likumprojekts, kurā pēc būtības arī tika ietverti šie tīri tehniskie grozījumi Privatizācijas aģentūras vietā ir paredzēta cita institūcijai, kurai Ministru kabinets deleģē funkcijas, kas saistītas ar uzņēmumu maksātnespējas procedūras tām darbībām, kuras līdz šim veica Privatizācijas aģentūra. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.marts.

Sēdes vadītājs . 23.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Arī šis likumprojekts ir saistīts tieši ar tām pašām problēmām kā iepriekšējie divi. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.marts.

Sēdes vadītājs . Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr. 2801. Šis likumprojekts ir tapis arī sakarā ar to, ka ir pieņemta koncepcija, ka jālikvidē. Privatizācijas aģentūra. Šajā likumprojektā prasīti, protams, arī daži labojumi, kas būs jāsaskaņo arī ar tiem visiem labojumiem, kuri tiks pieņemti visos šajos likumprojektos un sevišķi likumā par valsti un pašvaldībām. Un, ja šajos likumos tiks pieņemti labojumi, tad arī šajā likumā būs jāpieņem otrajā lasījumā attiecīgie labojumi. Bet pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemams, un komisija arī tādu lēmumu tāpēc pieņēma.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš 23.marts.

Sēdes vadītājs . 23.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"" , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jums piedāvāju izskatīt divus likumprojektus: vienu, ko iesniedzis Ministru kabinets ar nr. 837, un otru, ko iesniegusi atbildīgā komisija — alternatīvo likumprojektu ar nr. 847.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā darbā vienmēr ir vadījusies pēc principa, ka ir jāuzklausa speciālisti, visas ieinteresētās personas, un šajā gadījumā mēs uz komisijas sēdi uzaicinājām Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi, tās priekšsēdētāju profesoru Juri Jansonu mēs uzklausījām arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Jāņa Stradiņa viedokli un uzklausījām, starp citu, arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta viedokli. Un secinājums bija tāds, ka principā šie speciālisti, kas ar šo lietu ir visciešāk saistīti, neiebilst pret tām nostādnēm, kas ir Ministru kabinetā, ka var valdība izvērtēt šīs te prioritātes, bet iebilst pret termiņu. Valdība piedāvāja termiņu — vienu gadu, savukārt zinātnieki uzskata, ka ir jāpieturas pie vismaz četru gadu termiņa, jo, pieļaujot biežu akcentu maiņu starp zinātnes nozarēm, tiktu radīta nedrošības un nenoteiktības gaisotne un valsts neiegūtu gaidīto rezultātu. Un arī pie 4—5 gadu cikla pieturas Eiropas Komisija, nosakot prioritātes Eiropas ietvaru programmām, ievērojot, ka augsti kvalificētu zinātnieku, zinātņu doktoru sagatavošana parasti ilgsti 4—5 gadus pēc maģistratūras beigšanas.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, ņemot vērā to, ka komisija ļoti rūpīgi uzklausīja speciālistu viedokļus, bez tam komisijā pilnīgi visu partiju — gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju — pārstāvji atbalstīja alternatīvo likumprojektu, es aicinu to darīt arī jums, cienījamā Saeima.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēt neviens nevēlas. Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"" (reģistrācijas nr.837) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 5, atturas — 79. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis . Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.martam.

Sēdes vadītājs . 23.marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Darba aizsardzības likums" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Labdien, augsti godātie deputāti! Strādājam ar Darba aizsardzības likumu. Atbildīgā komisija — Sociālo un darba lietu komisija.

1.priekšlikums — atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 2.priekšlikums — neatbalstīja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs . 3.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 4.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 5.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 6.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 7.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 8.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 9.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 10.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs . 11.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 12.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 13.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 14.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 15.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 16.priekšlikums — atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputāta Urbanoviča, Bekasova, Cileviča — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 23, pret — 36, atturas — 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Klementjevs . Nākamais priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 18.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 19.priekšlikums — atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 20.priekšlikums — Sociālo un daba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 21.priekšlikums — atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. — deputāta Urbanoviča, Bekasova, Cileviča — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 11, atturas — 54. Priekšlikums noraidīts.

A.Klementjevs . 22.priekšlikums — arī neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 23.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 24.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 25.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 26.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 27.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs . 28.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 29.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 30.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 31.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 32.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 33.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs . 34.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 35.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 36.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 37.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 38.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 39.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 40.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 41.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 42.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 43.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 44.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 45.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 46.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 47.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 48.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 49.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 50.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 51.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 52.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs . 53.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 54.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 55.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 56.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 57.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 58.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 59.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 60.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 61.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 62.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 63.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 64.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 65.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs . 66.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 67.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 68.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs . 69.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 70.priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 71.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 72.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 73.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 74.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 75.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 76.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 77.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 78.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 79.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 80.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 81.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 82.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 83.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 84.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes.

A.Klementjevs . 85.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 86.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 87.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildes. Atvainojiet, jūs vēlaties, Cileviča kungs, par 87.? Lūdzu, atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam, jo komisijā atbalstītais variants runā vienīgi par iespēju ierosināt noslēgt vienošanos starp darba devēju un nodarbināto. Faktiski te neiet nekāda runa par tiesību pieprasīt šādu vienošanos un darba devējam neuzliek nekādu pienākumu šādu vienošanos noslēgt. Mēs uzskatām, ka tas būtiski samazina arodbiedrību tiesības, un mēs uzskatām, ka gadījumā, ja patiešām nodarbināto arodbiedrība pieprasa šādu vienošanos noslēgt, tad darba devējam būtu jāpiekrīt un likumā to noteikt. Tātad tā ir diezgan nopietna lieta, es nedomāju, ka vienmēr arodbiedrība to pieprasīs, bet daudzos gadījumos, kad tas patiešām ir nepieciešams, kad darbs ir saistīts ar bīstamiem apstākļiem, tad arodbiedrībām tomēr būtu jānodrošina šādas tiesības, jo savādāk vienkārši arodbiedrība nevarēs efektīvi aizstāvēt nodarbināto tiesības un veselību. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debatēt vairs neviens nevēlas. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Klementjevs . Nē. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. — deputātu Urbanoviča, Bekasova, Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 8, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Klementjevs . 88.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 89.priekšlikums — neatbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 90.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 91.priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 92.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 93.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 94.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 95.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 96.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 97.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 98.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 99.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 100.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 101.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 102.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 103.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 104.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 105.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu

A.Klementjevs . 106.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs . 107.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 108.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 109.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 110.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 111.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 112.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 113.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 114.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 115.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 116.priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 117.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 118.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 119.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs . 120.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 121.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 122.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 123.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 124.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 125.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs . 126.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 127.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 128.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 129.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs . 130.priekšikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 131.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 132.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 133.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 134.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 135.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 136.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 137.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs . 138.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 139.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs . 140.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 141.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 142.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 143.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 144.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 145.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 146.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 147.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 148.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 149.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 150.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 151.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs . 152.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 153.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 154.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 155.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 156.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs . 157.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 158.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 159.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 160.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 161.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs . 162.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 163.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 164.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 165.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 166.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 167.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 168.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 169.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 170.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 171.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 172.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

A.Klementjevs . 173.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 174.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs . 175.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Darba aizsardzības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

A.Klementjevs . 5.aprīlis.

Sēdes vadītājs . 5.aprīlis. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Palmiras Lāces iesniegumu, kurā viņa informē, ka kļūdījusies balsojumā par 16.priekšlikumu likumprojektā "Darba aizsardzības likums", viņa ir vēlējusies balsot pret.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar darba dokumentu nr.2898, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"". Uz otro lasījumu priekšlikumi šim likumprojektam nav saņemti. Tautsaimniecības komisijā likumprojekts ir atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu uz otro lasījumu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Sproģis . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.marts.

Sēdes vadītājs . 23.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Dokumenta nr.2899. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus, un šeit ir būtība viena, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notiekošo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskā uzraudzībā. Runa ir par jūras spēkiem. Miera laika apstākļos šī funkcija, manuprāt, ir ļoti saprātīga, un šādā veidā arī būtu jūras spēki jāizmanto.

Vienīgi komisijā bija debates par to, ja gadījumā, nu, teiksim, Būtiņģē notiek kāda nopietna avārija, kā pēc tam segt šos avārijas likvidācijas izdevumus.

Bet komisija konceptuāli atbalsta šo Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz. Kudums. 20. aprīlis.

Sēdes vadītājs . 20. aprīlis. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Padomes 1996. gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Latvijas Republikas dažādos normatīvajos aktos ir diezgan precīzi noteiktas procesuālās tiesības bērnu dažādu konfliktu izskatīšanai, bet vēl aizvien pietrūkst regulācijas un šo te normatīvo aktu piemērošanas kārtības. Šī konvencija paver šīs te iespējas. Tāpēc aicinu tāpat kā visa atbildīgā Ārlietu komisija šo dokumentu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts . 23. marts.

Sēdes vadītājs . 23. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Tātad šis dokuments ir vienlaikus ar lauku attīstības plānu obligāts dokuments tam, uz kura pamatojoties Latvija var saņemt finansējumu no Eiropas Savienības laika periodā no 2000. līdz 2006. gadam. Šis dokuments nosaka tehniskos, juridiskos, administratīvos, finansu vadības principus un procedūras, kas jāievēro lauku attīstības programmas realizācijas gaitā. Tātad ļoti būtisks jautājums.

Atbildīgā komisija, to skatot, un pēc attiecīga Finansu ministrijas lūguma atzina šo dokumentu kā izskatāmu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G. Krasts . Aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G. Krasts . Ja iebildumi nav radušies, tad arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts vajadzīgs, lai pievienotos Eiropas Padomes konvencijai par personas datu aizsardzību. Tātad samērā formāls, bet faktiski būtisks jautājums, kas vajadzīgs, lai mēs varētu savu likumu sistēmu saskaņot ar Eiropas Savienību. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G. Krasts . 23. marts.

Sēdes vadītājs . Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā tūlīt pēc 24. darba kārtības jautājuma lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"". Lēmuma projekta būtība ir noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju šim likumprojektam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju likumprojektam "Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav… pret — nav, 1 — atturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām deputātes Ineses Birznieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu šī gada 15. martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 2, neviens neatturas. Iesniegums akceptēts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlis Leiškalnam,

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas dāmas un kungus lūdzu uzreiz pēc sēdes Sarkanajā zālē… ir atrasts risinājums. Sēde burtiski piecas minūtes. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānim Lagzdiņam.

J. Lagzdiņš (TP). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs . Viola Lāzo.

V. Lāzo (LSDSP). Saeimas darba grupa, kas izveidota sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas problēmu izpētei, nesanāks šodien pulksten 15.00, bet otrdien, 20. martā, pulksten 15.00. Mainīts laiks.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka ministru atbildes uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks sakarā ar to, ka ekonomikas ministrs atrodas komandējumā.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inese Birzniece, Vanda Kezika, Pēteris Apīnis, Anta Rugāte, Silva Golde, Mārtiņš Emsiņš, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Sēde ir slēgta.

Kopsavilkums

2001. gada 15. marta sēdē

3. lasījumā pieņēma likumu:

— "Par piesārņojumu". (Reģ.nr.619) (dok.nr.2904) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā". (Reģ.nr.810) (dok.nr.2756; nr.2902) Balsojums par steidzamību: 86 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumus:

— "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai". (Reģ.nr.781) (dok.nr.2639; nr.2900) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu". (Reģ.nr.659) (dok.nr.2200; nr.2905) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu". (Reģ.nr.660) (dok.nr.2201; nr.2906) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Darba aizsardzības likums". (Reģ.nr.624) (dok.nr.2150; nr.2896) Balsojums: 95 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"". (Reģ.nr.808) (dok.nr.2742; nr.2898) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.826) (dok.nr.2802; nr.2886) Balsojums: 77 par, 2 pret, 5 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". (Reģ.nr.830) (dok.nr.2806; nr.2887) Balsojums: 73 par, 0 pret, 14 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". (Reģ.nr.824) (dok.nr.2800; nr.2888) Balsojums: 68 par, 2 pret, 13 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". (Reģ.nr.825) (dok.nr.2801; nr.2889) Balsojums: 69 par, 1 pret, 15 atturas.

— "Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"". (Reģ.nr.847) (dok.nr.2893) Balsojums: 89 par, 1 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā". (Reģ.nr.833) (dok.nr.2822; nr.2899) Balsojums: 73 par, 0 pret, 12 atturas.

— "Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu". (Reģ.nr.834) (dok.nr.2829; nr.2901) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi". (Reģ.nr.835) (dok.nr.2830; nr.2903) Balsojums: 91 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu". (Reģ.nr.843) (dok.nr.2885; nr.2885A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". (Reģ.nr.844) (dok.nr.2890; nr.2890A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu"". (Reģ.nr.845) (dok.nr.2891; nr.2891A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"". (Reģ.nr.849) (dok.nr.2894; nr.2894A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu". (Reģ.nr.850) (dok.nr.2895; nr.2895A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Pieņēma lēmumus:

— "Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". (dok.nr.2911) Balsojums: 90 par, 2 pret, 3 atturas.

— "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". (dok.nr.2912) Balsojums: 90 par, 0 pret, 1 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.846) (dok.nr.2892; nr.2892A) Balsojums: 34 par, 1 pret, 57 atturas.

Nepieņēma lēmumu:

— "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam". (dok.nr.2882) Balsojums: 25 par, 56 pret, 5 atturas.

Noraidīja deputātu pieprasījumu:

— iekšlietu ministram Marekam Segliņam sniegt informāciju par noziedzības līmeni Latvijas valstī un ar to saistītajiem jautājumiem. (dok.nr.2856; nr.2856A)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 15. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/"LNNK frakcija): Vispirms es gribētu izmantot izdevību un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vārdā sirsnīgi pateikties visiem mūsu atbalstītājiem visā Latvijā, kas balsoja par mūsu apvienības izvirzītajiem deputātu kandidātiem gan galvaspilsētā Rīgā, gan daudzos rajonu centros un citās vietās. Sirsnīgs jums paldies! Es ļoti ceru, ka mēs nepievilsim jūs un darīsim, ko varēsim, lai mūsu ievēlētie jaunie pašvaldību vadītāji strādātu tā, kā tas pienākas. Arī Saeimā un valdībā turpināsim iesākto darbu. Ceram, ka arī kolēģi atbalstīs mūsu lietderīgos darbus un, kad šis drudzis norims, mēs strādāsim konstruktīvāk.

To parādīja arī šodienas sarunas par stāvokli Iekšlietu ministrijā. Gan pozīcija, gan opozīcija konstruktīvi analizēja stāvokli Iekšlietu ministrijā. Es domāju, ka ministram, kaut arī viņš palika savā amatā, būs ko padomāt. Neapšaubāmi izteiktie konstruktīvie pārmetumi un priekšlikumi, kas skar gan noziedzības stāvokli valstī, gan dažāda veida nodrošinājumu Valsts policijai, gan arī valsts policistu algas un noslogotību, bija ļoti lietderīgi un deva savu pozitīvo ieguldījumu. Varētu mums visiem novēlēt, lai iekšējā drošība, kas ir ne mazāk svarīga kā pārējā valsts drošība, kaut kādā veidā sakārtotos un uzlabotos.

Un īpaši es gribētu uzsvērt, ka, neskatoties ne uz ko, ir jānodrošina minimālais, kas nepieciešams policistiem.

Personīgi mani ļoti satrauc vairāku tehnisko jautājumu nepilnīgais risinājums, it īpaši izolatoru smagais tehniskais stāvoklis vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Dobelē, kur šis izolators vienkārši vairs nedarbojas. Man vienmēr ļoti svarīgs ir bijis jautājums par stāvokli Iekšlietu ministrijā. Ceru, ka kolēģi arī turpmāk ar tikpat lielu nopietnību skatīsies uz šī jautājuma risināšanu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Sociāldemokrāti arī pēc pašvaldību vēlēšanām savus priekšvēlēšanu solījumus turpina pildīt. Mēs iesniedzām grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Šoreiz valdības partijas mūs vēl neatbalstīja, bet mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka pēc neilga laika šis vadzis lūzīs un valdības partijas vismaz daļu no sociāldemokrātu priekšlikumiem, kas paredz strādājošiem pensionāriem izmaksāt pilnu pensiju un to indeksēt divreiz gadā, ņemot vērā arī vidējās algas kāpumu, ne tikai patēriņa cenu indeksu, atbalstīs un atbalstīs daudzus citus priekšlikumus, kas saistīti ar to, ka nedrīkst būt tā, ka 30 — 40 gadus cilvēks strādā un 30 latu pensiju saņem tikai tāpēc, ka īsi pirms pensijas vecuma iestāšanās viņam nav bijusi iespēja sameklēt darbu un tas ir bijis pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ. Es domāju, ka šī situācija ir jālabo. Valdības partijas to jau ir apzinājušās. Tagad dosim tām laiku, lai tās varētu konstruktīvi reaģēt.

Otrkārt es gribētu uzsvērt — sociāldemokrāti bija pieprasījuši Marekam Segliņam demisiju. Mēs runājām par ļoti daudziem būtiskiem jautājumiem — par situāciju Rīgas Centrāltirgū, kurā vēl aizvien notiek kontrabandas tirdzniecība. Mareks Segliņš kādreiz ļoti stingri apņēmās šo situāciju labot un solīja demisionēt, ja netikšot ar to galā. Mēs norādījām, ka jebkurš rīdzinieks, kurš ieiet Rīgas Centrāltirgū, var dzirdēt šos mistiskos vārdus — šņabis, spirts, cigaretes — uz katra soļa. Tomēr, ja mēs kaut ko gribam darīt, būtu pēdējais laiks pie šo solījumu pildīšanas ķerties arī Marekam Segliņam.

Mēs norādījām arī uz policistu ļoti zemajām algām — no 70 līdz 90 latiem cilvēkiem, kuri patrulē ielās. Faktiski ne uzņēmēji, ne iedzīvotāji Rīgas pilsētā, ne arī citur Latvijā ar to nav apmierināti. Un kur nu vēl policisti, kuri riskē ar savu dzīvību un veselību. Es domāju, ka šī situācija ir jālabo. Ir milzīga kadru mainība — vairāk nekā 500 cilvēku gadā no 10 000. Ar šo kadru mainību vien mēs katru gadu zaudējam apmēram 2 miljonus latu. Ja mēs varētu šo naudiņu ekonomēt, tad katram policistam papildus gadā būtu 140 — 160 latu. Tas jau būtu kaut neliels, bet tomēr darba algas palielinājums. Es domāju, ka šī naudiņa ir sameklējama arī tehniskajam aprīkojumam, jo trūkst ne tikai pieredze. Tāpēc ir kadru mainība, un daudzi policisti kā otrajā darba vietā strādā privātajās struktūrās, bet valsts darbu izmanto, lai zināmā mērā atvilktu elpu. Bet, lai cīnītos ar organizēto noziedzību, tādas lietas kā benzīna, datoru, radiostaciju, mobilo telefonu trūkums nav pieļaujamas. Tāpēc mēs ierosinājām labot situāciju arī valsts budžeta pieņemšanas laikā un veidot to citādāk, ne tikai pārdalot iekšzemes kopproduktu un nodrošinot prioritātes, bet arī pārskatot budžeta izdevumu daļu.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš " frakcija): Jums tika stāstīts par to, kā Saeima ir strādājusi šodien un ka netika izteikta neuzticība Marekam Segliņam. Tāpēc es šodien gribētu runāt mazliet plašāk par stāvokli valstī, par politisko situāciju kopumā.

Tā kā ir notikušas pašvaldību vēlēšanas, tad es gribētu pateikties visiem tiem vēlētājiem, kuri balsoja par "Latvijas ceļu". Šo vēlētāju šoreiz nebija pārāk daudz, kas vedina domāt par to, ka acīmredzot bija arī kļūdas un pietiekami būtiskas. No "Latvijas ceļa" puses tās tiks analizētas gan pēc formas, gan būtības un turpmāk netiks pieļautas.

Kas attiecas uz valsti kopumā, uz kopējiem vēlēšanu rezultātiem, mēs mazliet abstrahējamies no Rīgas, kas, protams, ir ļoti liela un svarīga pilsēta, tad jāsaka, ka šeit "Latvijas ceļš" ir ieņēmis godpilno otro vietu, uzreiz aiz sociāldemokrātiem pēc saņemto mandātu skaita visā Latvijā. Trešajā vietā, tikai trešajā vietā ir Tautas partija. Un ceturtajā vietā ar milzīgi lielu atrāvienu ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Tā kā Latvijā kopumā šos rezultātus mēs uzskatām par apmierinošiem.

Vislielākā cilvēku uzmanība no visām politiskajām tēmām, kas šobrīd virmo gaisā, protams, ir pievērsta koalīcijām — tām koalīcijām, kas top vai taps Rīgas domē.

Es tikai vēlreiz gribētu atkārtot, ka, mūsuprāt, ceļaprāt, vienīgā pieņemamā koalīcija un mūsu absolūtā prioritāte būtu šāda: sociāldemokrāti — vēlēšanu uzvarētāji — , saņēmuši vislielāko vēlētāju atbalstu, nebūtu atgrūžami no varas vai atstājami opozīcijā, taču "Latvijas ceļš" šajā koalīcijā piedalīsies tikai tad, ja netiks sašķelta tā koalīcija, kas šobrīd ir valdībā. Lai bez sociāldemokrātiem Rīgas domē pie valdīšanas un teikšanas būtu gan "Tēvzemei un Brīvībai/"LNNK, gan Tautas partija, gan kā pati mazākā partija "Latvijas ceļš". Mūs nebiedē proporcionalitāte, mēs būsim mazākā frakcija, bet tieši šāds proporcionālās ietekmes sadalījums mums ir svarīgs. Bez tam šeit burvju vārdiņš nav "Latvijas ceļš" un Tautas partija. Šeit burvju vārdiņš ir "valdības koalīcija" un šīs koalīcijas nedalāmība.

Pats pēdējais, ko es gribētu teikt mūsu galvenajam politiskajam oponentam, konkurentam un sāncensim, kurš mums pēdējās dienās ir veltījis, no viņa viedokļa, daudzas labskanīgas frāzes — Jurim Bojāram. Es gribētu viņam un visiem viņa atbalstītājiem, arī "Latvijas ceļa" atbalstītājiem, kuri varbūt Bojāra kungam nepiekrīt, teikt, ka viņš var būt pilnīgi mierīgs un drošs par to, ka "Latvijas ceļam" ir pilnīgi pieņemama arī atrašanās konstruktīvā opozīcijā. Mēs te neredzam nekādas sevišķas problēmas. Ja tas tā notiks, tad vēlēsim Bojāra kungam sekmes tajā koalīcijā, ko viņš uzskatīs par iespējamu attīstīt.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā " frakcija): Laikam arī ir jāizsaka pateicība visiem vēlētājiem Latvijā un it sevišķi Rīgā, kur mums ar jūsu atbalstu ir otrā vieta. Patīkami, protams, bija noklausīties "Latvijas ceļa" viedokli par to, kā jātaisa koalīcijas. Opozīcijā mēs vienmēr esam bijuši arī kārtīgi skolnieki — esam mācījušies un centīsimies ņemt vērā, tajā skaitā arī "Latvijas ceļa", viedokli.

Protams, notiek diskusijas, tās vienmēr ir smagas, jo jāmeklē kompromiss. Varbūt Latvijā vienreiz vajadzētu padomāt vismaz pašvaldību līmenī, vai nav jābeidz runāt par to, kā dažas partijas izsakās, ka mēs nevaram ar tiem risināt jautājumu pašvaldību līmenī. Man liekas, ka Rīgā ir jārisina jautājums par Rīgas jumtiem, par sociālo palīdzību, par kapsētu sakārtošanu, kaut vai par palīdzības summām, ko varētu maksāt rīdziniekiem, kad kāds tuvinieks ir miris. Tās ir ļoti daudzas sociālās problēmas, kuras beidzot būtu jāsāk risināt. Un tad mēs varētu runāt par tuneļiem zem Rīgas un par tiltiem virs Rīgas. Tas viss ir jārunā, un varbūt vienreiz vajadzētu veidot kaut kādu kopēju, tā saukto varavīksnes Rīgas domi, kura strādātu Rīgas iedzīvotājiem, Latvijas nākotnei. Bet diskusijas par politiku atstāsim Saeimai un nākamajām Saeimas vēlēšanām, nepārvērtīsim domes vēlēšanas par kaut kādu histēriju, ko jūs redzējāt. Man liekas, beigās bija jau tāda sajūta, ka mēs tuvojamies kaut kādam ziepju operas līmenim un, ieejot kādā tumšā istabā, reizēm bija bail, vai neizleks ārā kāds cienījams kandidāts, kurš būs klusi ielavījies un teiks par stabilitāti vai par rīcības cilvēkiem, vai Dievs vien zina, ko vēl. Šis periods ir pagājis, ir jauns sastāvs, un strādāsim.

Šajā laika periodā ir bijusi arī ļoti interesanta Satversmes tiesas sēde, kurā tika izskatīts jautājums ne tikai par Rīgas Centrāltirgu, bet par tirgiem. Vai vispār ir motivācija, kādēļ Ministru kabinets ir uzspiedis sīkajiem tirgotājiem, kurus daudzas partijas saka, ka ļoti mīl, atrasties stikla būdās, kas maksā milzu naudu, kas sadārdzina pašu procesu. Diemžēl Finansu ministrijas pārstāvis nespēja konkrēti argumentēt. Vienīgais arguments bija fiskālo ieņēmumu palielināšana. Kaut arī pēc tam nevarēja pierādīt, ka šis reālais palielinājums ir noticis. 3. aprīlī būs zināms Satversmes tiesas rezultāts, gaidīsim to. Tas skar sīkos uzņēmējus, jo viņiem ir ļoti grūti maksāt šīs milzīgās nomas maksas par šo stikla būdu uzturēšanu.

Jāsaka, paldies Dievam, ka arī šodien valdošā koalīcija kārtējo reizi apstādināja telekomunikāciju likuma izskatīšanu Saeimā, jo, ja šis fakts būtu noticis, es domāju, tad kārtējo reizi visa valsts starptautiskām kompānijām varētu maksāt milzu summas kā zaudējumu dzēšanu. Bet šis jautājums ir pārlikts uz rudeni, tad arī gaidīsim, varbūt vienreiz starptautiskajās tiesās Latvijas valsts spēs vinnēt savas intereses.

I. Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu nedaudz parunāt par notikumu Saeimā, kas bija saistīts ar iekšlietu ministra demisijas pieprasījumu. Gribētu atgādināt, ka, apstiprinot 2001.gada budžetu, bija Jaunās frakcijas priekšlikums atrast līdzekļus faktiski no iekšējās pārdales Iekšlietu ministrijā Tikumības policijas izveidei un tās darbības nodrošināšanai. Kā zināms, šādas iestādes izveidošana ir absolūti nepieciešama, jo faktiski tā būtu viena no galvenajām iestādēm, kas nodarbotos ar prostitūcijas, narkomānijas un alkoholisma kontroli.

Visiem zināms, ka šiem jautājumiem policijas uzmanība ir absolūti minimāla. Katram no mums ir dažāda vecuma bērni. Diemžēl man jāatzīst, ka katrs no šiem bērniem ir apdraudēts. Apdraudēts galvenokārt no narkotisko vielu lietošanas. Ja skolēns zina, kas un kurās vietās skolās vai uz ielām pārdod narkotikas, ja narkotikas brīvi var iegādāties nakts klubos un šos narkotiku tirgotājus pat apsargā policisti, ja policijai ziņo par dzīvokļiem, kuros tirgo narkotikas, un nekas netiek kontrolēts, tad policija negrib to darīt. Un par to politiska atbildība ir jāuzņemas iekšlietu ministram, jo liekas, ka šajā gadījumā gan policija, gan arī šī politiski atbildīgā persona, ministrs, šādas rīcības atbalsta. Zināmā mērā to atzīst pat dažas citas drošības iestādes, jo nav sodīts neviens nopietns narkotiku tirgotājs, nav zināmas shēmas, kā veic narkotiku ievešanu un tirgošanu Latvijā. Un tādēļ es domāju, ka narkotiku bizness ir saistīts ar visaugstākajām mūsu valsts amatpersonām.

Narkomāni, kā zināms, ir neaprēķināmi. Un, lai iegūtu naudu šo vielu iegādei, ir gatavi uz visu. Pagājušajā gadā pie sava dzīvokļa durvīm tika nogalināta mana tante. Ieguvums — 20 santīmi. To izdarīja divi narkomāni. Līdz šai dienai šis noziegums vēl nav atklāts un neviens arī īsti neveicina šī nozieguma atklāšanu.

Cilvēku, kas bieži vien ir saslimuši arī ar AIDS vīrusu, naids pret šo sabiedrību arvien pieaug. Viņi lieto vēl sliktākas metodes, piedraudot ar šļircēm, kurās ir inficētas asinis, aplaupa vai, vienkārši riebjot, sadur cilvēkus. Es gribētu aicināt mūs visus beidzot atjēgties.

Mūsu valsts ieguva neatkarību, pazaudējot tikai dažas dzīvības, un Dievs līdz ar to mūs sargāja. Ar savu savtīgumu, melīgumu, nezināšanu, muļķību un apzinātu rīcību mēs gremdējam sevi un savu valsti nabadzībā un bezcerībā, kas, protams, rada cietsirdību. Un kamēr cilvēki, kas desmit neatkarības gadus ir veidojuši šo sistēmu, būs pie varas, es varu apgalvot, ka nekas nemainīsies. Kamēr nemainīsies vēlēšanu sistēma, izšķirošā loma valsts vadīšanā joprojām būs lielajām politiskajām partijām un to vadoņiem. Visiem ir jāuzņemas atbildība, arī deputātiem, arī ministriem, arī valdībai kopumā, ne tikai jāpilda politiskie pasūtījumi, bet jāņem vērā sabiedrības prasības. Ja to nevar izdarīt šīs personas, tām ir jāatkāpjas.

V. Muižniece (Tautas partijas frakcija): Vispirms es vēlētos pateikt lielu paldies visiem tiem Latvijas pilsoņiem, kuri balsoja par Tautas partiju. Un jāsaka, ka rezultāts mūs patiešām ir pat patīkami pārsteidzis, jo Tautas partija pašvaldību vēlēšanās piedalās pirmo reizi un ir guvusi ļoti lielu atbalstu visā Latvijā, par ko liecina lielais balsu skaits, kaut vai minot atsevišķas pilsētas, kurās Tautas partija ir guvusi ļoti labus panākumus. Es gribētu atzīmēt varbūt tikai dažas, piemēram, Gulbene, Kuldīga, Liepāja, Madona, Talsi, Valka un Valmiera. Arī daudzas, daudzas citas pilsētas, kuras visas šobrīd neminēšu. Tas parāda to, ka Tautas partijas programma ir saprasta, atbalstīta un šī politika, kuru veido Tautas partija, atbilst sabiedrības prasībām. Protams, īpaša situācija ir Rīgā, bet to mēs šodien neanalizēsim sīkāk, lai gan mēs uzskatām, ka pie tāda iedzīvotāju sastāva, kāds ir Rīgā, atbalsts, kādu guvusi Tautas partija, ir ievērojams un nozīmīgs. Piedaloties pirmo reizi Saeimas vēlēšanās, arī pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās, ir grūti paredzēt, cik sabiedrība ir gatava veidot pilsonisku sabiedrību. Šobrīd man jāsaka, ka mēs esam guvuši apstiprinājumu, ka visa Latvija nav Rīga.

Vēlreiz gribētos pateikt paldies par atbalstu un izpratni, par to, ka mūsu sabiedrība ir ļoti domājoša un labi saprot to, kas ir nepieciešams valsts attīstībai. Un, lai nerunātu tikai par tiem solījumiem, kuri ir guvuši atbalstu vēlēšanās, es gribu informēt arī par to, ka Tautas partija šajā pirmajā pēcvēlēšanu nedēļā aktīvi turpina darbu Saeimā un ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā. Šos grozījumus uzskatām par ārkārtīgi nepieciešamiem, jo tie vienkāršo un atvieglo uzņēmējdarbības vidi. Ja mēs uzlabojam uzņēmējdarbības vidi, tad palielinās arī uzņēmuma darboties spēja, iespējama jaunu darba vietu izveide un sociālās vides uzlabošanās, kas mums visiem ir nepieciešams. Te jāsaka, ka pašreizējā Komerclikuma redakcija vairākos gadījumos ir nepilnīga jautājumos, kas saistīti ar mazākuma akcionāru tiesībām. Mūsuprāt, šī situācija noteikti ir sakārtojama, kā arī ir izdarāmi daudzi grozījumi, kas attiecas uz latviešu valodu. Tautas partija, tāpat kā Komerclikuma izstrādes laikā, arī aktīvi interesējās par sabiedrības viedokli. Šis projekts ir sagatavots sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Rūpniecības konfederāciju, Darba devēju konfederāciju un arī ar Valsts valodas centru. Mēs esam pārliecinājušies, ka tikai sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām, ar sabiedrības pārstāvjiem mēs varam rast ļoti labus risinājumus mūsu valsts attīstībai.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!